Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [156] 6. අලීනචිත්‌තජාතකවණ්‌ණනා

    [156] 6. Alīnacittajātakavaṇṇanā

    අලීනචිත්‌තං නිස්‌සායාති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො එකං ඔස්‌සට්‌ඨවීරියං භික්‌ඛුං ආරබ්‌භ කථෙසි. වත්‌ථු එකාදසනිපාතෙ සංවරජාතකෙ (ජා. 1.11.97 ආදයො) ආවිභවිස්‌සති. සො පන භික්‌ඛු සත්‌ථාරා ‘‘සච්‌චං කිර ත්‌වං, භික්‌ඛු, වීරියං ඔස්‌සජී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘සච්‌චං, භගවා’’ති ආහ. අථ නං සත්‌ථා ‘‘නනු ත්‌වං, භික්‌ඛු, පුබ්‌බෙ වීරියං අවිස්‌සජ්‌ජෙත්‌වා මංසපෙසිසදිසස්‌ස දහරකුමාරස්‌ස ද්‌වාදසයොජනිකෙ බාරාණසිනගරෙ රජ්‌ජං ගහෙත්‌වා අදාසි, ඉදානි කස්‌මා එවරූපෙ සාසනෙ පබ්‌බජිත්‌වා වීරියං ඔස්‌සජසී’’ති වත්‌වා අතීතං ආහරි.

    Alīnacittaṃ nissāyāti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ ossaṭṭhavīriyaṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu ekādasanipāte saṃvarajātake (jā. 1.11.97 ādayo) āvibhavissati. So pana bhikkhu satthārā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, vīriyaṃ ossajī’’ti vutte ‘‘saccaṃ, bhagavā’’ti āha. Atha naṃ satthā ‘‘nanu tvaṃ, bhikkhu, pubbe vīriyaṃ avissajjetvā maṃsapesisadisassa daharakumārassa dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṃ gahetvā adāsi, idāni kasmā evarūpe sāsane pabbajitvā vīriyaṃ ossajasī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බාරාණසිතො අවිදූරෙ වඩ්‌ඪකීගාමො අහොසි, තත්‌ථ පඤ්‌චසතා වඩ්‌ඪකී වසන්‌ති. තෙ නාවාය උපරිසොතං ගන්‌ත්‌වා අරඤ්‌ඤෙ ගෙහසම්‌භාරදාරූනි කොට්‌ටෙත්‌වා තත්‌ථෙව එකභූමිකද්‌විභූමිකාදිභෙදෙ ගෙහසම්‌භාරෙ සජ්‌ජෙත්‌වා ථම්‌භතො පට්‌ඨාය සබ්‌බදාරූසු සඤ්‌ඤං කත්‌වා නදීතීරං නෙත්‌වා නාවං ආරොපෙත්‌වා අනුසොතෙන නගරං ආගන්‌ත්‌වා යෙ යාදිසානි ගෙහානි ආකඞ්‌ඛන්‌ති, තෙසං තාදිසානි කත්‌වා කහාපණෙ ගහෙත්‌වා පුන තත්‌ථෙව ගන්‌ත්‌වා ගෙහසම්‌භාරෙ ආහරන්‌ති. එවං තෙසං ජීවිකං කප්‌පෙන්‌තානං එකස්‌මිං කාලෙ ඛන්‌ධාවාරං බන්‌ධිත්‌වා දාරූනි කොට්‌ටෙන්‌තානං අවිදූරෙ එකො හත්‌ථී ඛදිරඛාණුකං අක්‌කමි. තස්‌ස සො ඛාණුකො පාදං විජ්‌ඣි, බලවවෙදනා වත්‌තන්‌ති, පාදො උද්‌ධුමායිත්‌වා පුබ්‌බං ගණ්‌හි. සො වෙදනාප්‌පත්‌තො තෙසං දාරුකොට්‌ටනසද්‌දං සුත්‌වා ‘‘ඉමෙ වඩ්‌ඪකී නිස්‌සාය මය්‌හං සොත්‌ථි භවිස්‌සතී’’ති මඤ්‌ඤමානො තීහි පාදෙහි තෙසං සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා අවිදූරෙ නිපජ්‌ජි, වඩ්‌ඪකී තං උද්‌ධුමාතපාදං දිස්‌වා උපසඞ්‌කමිත්‌වා පාදෙ ඛාණුකං දිස්‌වා තිඛිණවාසියා ඛාණුකස්‌ස සමන්‌තතො ඔධිං දත්‌වා රජ්‌ජුයා බන්‌ධිත්‌වා ආකඩ්‌ඪන්‌තා ඛාණුං නීහරිත්‌වා පුබ්‌බං මොචෙත්‌වා උණ්‌හොදකෙන ධොවිත්‌වා තදනුරූපෙහි භෙසජ්‌ජෙහි මක්‌ඛෙත්‌වා නචිරස්‌සෙව වණං ඵාසුකං කරිංසු.

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bārāṇasito avidūre vaḍḍhakīgāmo ahosi, tattha pañcasatā vaḍḍhakī vasanti. Te nāvāya uparisotaṃ gantvā araññe gehasambhāradārūni koṭṭetvā tattheva ekabhūmikadvibhūmikādibhede gehasambhāre sajjetvā thambhato paṭṭhāya sabbadārūsu saññaṃ katvā nadītīraṃ netvā nāvaṃ āropetvā anusotena nagaraṃ āgantvā ye yādisāni gehāni ākaṅkhanti, tesaṃ tādisāni katvā kahāpaṇe gahetvā puna tattheva gantvā gehasambhāre āharanti. Evaṃ tesaṃ jīvikaṃ kappentānaṃ ekasmiṃ kāle khandhāvāraṃ bandhitvā dārūni koṭṭentānaṃ avidūre eko hatthī khadirakhāṇukaṃ akkami. Tassa so khāṇuko pādaṃ vijjhi, balavavedanā vattanti, pādo uddhumāyitvā pubbaṃ gaṇhi. So vedanāppatto tesaṃ dārukoṭṭanasaddaṃ sutvā ‘‘ime vaḍḍhakī nissāya mayhaṃ sotthi bhavissatī’’ti maññamāno tīhi pādehi tesaṃ santikaṃ gantvā avidūre nipajji, vaḍḍhakī taṃ uddhumātapādaṃ disvā upasaṅkamitvā pāde khāṇukaṃ disvā tikhiṇavāsiyā khāṇukassa samantato odhiṃ datvā rajjuyā bandhitvā ākaḍḍhantā khāṇuṃ nīharitvā pubbaṃ mocetvā uṇhodakena dhovitvā tadanurūpehi bhesajjehi makkhetvā nacirasseva vaṇaṃ phāsukaṃ kariṃsu.

    හත්‌ථී අරොගො හුත්‌වා චින්‌තෙසි – ‘‘මයා ඉමෙ වඩ්‌ඪකී නිස්‌සාය ජීවිතං ලද්‌ධං, ඉදානි තෙසං මයා උපකාරං කාතුං වට්‌ටතී’’ති. සො තතො පට්‌ඨාය වඩ්‌ඪකීහි සද්‌ධිං රුක්‌ඛෙ නීහරති, තච්‌ඡෙන්‌තානං පරිවත්‌තෙත්‌වා දෙති, වාසිආදීනි උපසංහරති, සොණ්‌ඩාය වෙඨෙත්‌වා කාළසුත්‌තකොටියං ගණ්‌හාති. වඩ්‌ඪකීපිස්‌ස භොජනවෙලාය එකෙකං පිණ්‌ඩං දෙන්‌තා පඤ්‌ච පිණ්‌ඩසතානි දෙන්‌ති. තස්‌ස පන හත්‌ථිස්‌ස පුත්‌තො සබ්‌බසෙතො හත්‌ථාජානීයපොතකො අත්‌ථි, තෙනස්‌ස එතදහොසි – ‘‘අහං එතරහි මහල්‌ලකො. ඉදානි මයා ඉමෙසං වඩ්‌ඪකීනං කම්‌මකරණත්‌තාය පුත්‌තං දත්‌වා ගන්‌තුං වට්‌ටතී’’ති. සො වඩ්‌ඪකීනං අනාචික්‌ඛිත්‌වාව අරඤ්‌ඤං පවිසිත්‌වා පුත්‌තං ආනෙත්‌වා ‘‘අයං හත්‌ථිපොතකො මම පුත්‌තො, තුම්‌හෙහි මය්‌හං ජීවිතං දින්‌නං, අහං වො වෙජ්‌ජවෙතනත්‌ථාය ඉමං දම්‌මි, අයං තුම්‌හාකං ඉතො පට්‌ඨාය කම්‌මානි කරිස්‌සතී’’ති වත්‌වා ‘‘ඉතො පට්‌ඨාය, පුත්‌තක, යං මයා කත්‌තබ්‌බං කම්‌මං, තං ත්‌වං කරොහී’’ති පුත්‌තං ඔවදිත්‌වා වඩ්‌ඪකීනං දත්‌වා සයං අරඤ්‌ඤං පාවිසි.

    Hatthī arogo hutvā cintesi – ‘‘mayā ime vaḍḍhakī nissāya jīvitaṃ laddhaṃ, idāni tesaṃ mayā upakāraṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. So tato paṭṭhāya vaḍḍhakīhi saddhiṃ rukkhe nīharati, tacchentānaṃ parivattetvā deti, vāsiādīni upasaṃharati, soṇḍāya veṭhetvā kāḷasuttakoṭiyaṃ gaṇhāti. Vaḍḍhakīpissa bhojanavelāya ekekaṃ piṇḍaṃ dentā pañca piṇḍasatāni denti. Tassa pana hatthissa putto sabbaseto hatthājānīyapotako atthi, tenassa etadahosi – ‘‘ahaṃ etarahi mahallako. Idāni mayā imesaṃ vaḍḍhakīnaṃ kammakaraṇattāya puttaṃ datvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti. So vaḍḍhakīnaṃ anācikkhitvāva araññaṃ pavisitvā puttaṃ ānetvā ‘‘ayaṃ hatthipotako mama putto, tumhehi mayhaṃ jīvitaṃ dinnaṃ, ahaṃ vo vejjavetanatthāya imaṃ dammi, ayaṃ tumhākaṃ ito paṭṭhāya kammāni karissatī’’ti vatvā ‘‘ito paṭṭhāya, puttaka, yaṃ mayā kattabbaṃ kammaṃ, taṃ tvaṃ karohī’’ti puttaṃ ovaditvā vaḍḍhakīnaṃ datvā sayaṃ araññaṃ pāvisi.

    තතො පට්‌ඨාය හත්‌ථිපොතකො වඩ්‌ඪකීනං වචනකරො ඔවාදක්‌ඛමො හුත්‌වා සබ්‌බකිච්‌චානි කරොති. තෙපි තං පඤ්‌චහි පිණ්‌ඩසතෙහි පොසෙන්‌ති, සො කම්‌මං කත්‌වා නදිං ඔතරිත්‌වා න්‌හත්‌වා කීළිත්‌වා ආගච්‌ඡති, වඩ්‌ඪකීදාරකාපි තං සොණ්‌ඩාදීසු ගහෙත්‌වා උදකෙපි ථලෙපි තෙන සද්‌ධිං කීළන්‌ති. ආජානීයා පන හත්‌ථිනොපි අස්‌සාපි පුරිසාපි උදකෙ උච්‌චාරං වා පස්‌සාවං වා න කරොන්‌ති, තස්‌මා සොපි උදකෙ උච්‌චාරපස්‌සාවං අකත්‌වා බහිනදීතීරෙයෙව කරොති. අථෙකස්‌මිං දිවසෙ උපරිනදියා දෙවො වස්‌සි, අථ සුක්‌ඛං හත්‌ථිලණ්‌ඩං උදකෙන නදිං ඔතරිත්‌වා ගච්‌ඡන්‌තං බාරාණසීනගරතිත්‌ථෙ එකස්‌මිං ගුම්‌බෙ ලග්‌ගෙත්‌වා අට්‌ඨාසි. අථ රඤ්‌ඤො හත්‌ථිගොපකා ‘‘හත්‌ථී න්‌හාපෙස්‌සාමා’’ති පඤ්‌ච හත්‌ථිසතානි නයිංසු. ආජානීයලණ්‌ඩස්‌ස ගන්‌ධං ඝායිත්‌වා එකොපි හත්‌ථී නදිං ඔතරිතුං න උස්‌සහි. සබ්‌බෙපි නඞ්‌ගුට්‌ඨං උක්‌ඛිපිත්‌වා පලායිතුං ආරභිංසු, හත්‌ථිගොපකා හත්‌ථාචරියානං ආරොචෙසුං. තෙ ‘‘උදකෙ පරිපන්‌ථෙන භවිතබ්‌බ’’න්‌ති උදකං සොධාපෙත්‌වා තස්‌මිං ගුම්‌බෙ තං ආජානීයලණ්‌ඩං දිස්‌වා ‘‘ඉදමෙත්‌ථ කාරණ’’න්‌ති ඤත්‌වා චාටිං ආහරාපෙත්‌වා උදකස්‌ස පූරෙත්‌වා තං තත්‌ථ මද්‌දිත්‌වා හත්‌ථීනං සරීරෙ සිඤ්‌චාපෙසුං, සරීරානි සුගන්‌ධානි අහෙසුං. තස්‌මිං කාලෙ තෙ නදිං ඔතරිත්‌වා න්‌හායිංසු.

    Tato paṭṭhāya hatthipotako vaḍḍhakīnaṃ vacanakaro ovādakkhamo hutvā sabbakiccāni karoti. Tepi taṃ pañcahi piṇḍasatehi posenti, so kammaṃ katvā nadiṃ otaritvā nhatvā kīḷitvā āgacchati, vaḍḍhakīdārakāpi taṃ soṇḍādīsu gahetvā udakepi thalepi tena saddhiṃ kīḷanti. Ājānīyā pana hatthinopi assāpi purisāpi udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā na karonti, tasmā sopi udake uccārapassāvaṃ akatvā bahinadītīreyeva karoti. Athekasmiṃ divase uparinadiyā devo vassi, atha sukkhaṃ hatthilaṇḍaṃ udakena nadiṃ otaritvā gacchantaṃ bārāṇasīnagaratitthe ekasmiṃ gumbe laggetvā aṭṭhāsi. Atha rañño hatthigopakā ‘‘hatthī nhāpessāmā’’ti pañca hatthisatāni nayiṃsu. Ājānīyalaṇḍassa gandhaṃ ghāyitvā ekopi hatthī nadiṃ otarituṃ na ussahi. Sabbepi naṅguṭṭhaṃ ukkhipitvā palāyituṃ ārabhiṃsu, hatthigopakā hatthācariyānaṃ ārocesuṃ. Te ‘‘udake paripanthena bhavitabba’’nti udakaṃ sodhāpetvā tasmiṃ gumbe taṃ ājānīyalaṇḍaṃ disvā ‘‘idamettha kāraṇa’’nti ñatvā cāṭiṃ āharāpetvā udakassa pūretvā taṃ tattha madditvā hatthīnaṃ sarīre siñcāpesuṃ, sarīrāni sugandhāni ahesuṃ. Tasmiṃ kāle te nadiṃ otaritvā nhāyiṃsu.

    හත්‌ථාචරියා රඤ්‌ඤො තං පවත්‌තිං ආරොචෙත්‌වා ‘‘තං හත්‌ථාජානීයං පරියෙසිත්‌වා ආනෙතුං වට්‌ටති, දෙවා’’ති ආහංසු. රාජා නාවාසඞ්‌ඝාටෙහි නදිං පක්‌ඛන්‌දිත්‌වා උද්‌ධංගාමීහි නාවාසඞ්‌ඝාටෙහි වඩ්‌ඪකීනං වසනට්‌ඨානං සම්‌පාපුණි. හත්‌ථිපොතකො නදියං කීළන්‌තො භෙරිසද්‌දං සුත්‌වා ගන්‌ත්‌වා වඩ්‌ඪකීනං සන්‌තිකෙ අට්‌ඨාසි. වඩ්‌ඪකී රඤ්‌ඤො පච්‌චුග්‌ගමනං කත්‌වා ‘‘දෙව, සචෙ දාරූහි අත්‌ථො, කිං කාරණා ආගතත්‌ථ, කිං පෙසෙත්‌වා ආහරාපෙතුං න වට්‌ටතී’’ති ආහංසු. ‘‘නාහං, භණෙ, දාරූනං අත්‌ථාය ආගතො, ඉමස්‌ස පන හත්‌ථිස්‌ස අත්‌ථාය ආගතොම්‌හී’’ති. ‘‘ගාහාපෙත්‌වා ගච්‌ඡථ, දෙවා’’ති. හත්‌ථිපොතකො ගන්‌තුං න ඉච්‌ඡි. ‘‘කිං කාරාපෙති, භණෙ, හත්‌ථී’’ති? ‘‘වඩ්‌ඪකීනං පොසාවනිකං ආහරාපෙති, දෙවා’’ති. ‘‘සාධු, භණෙ’’ති රාජා හත්‌ථිස්‌ස චතුන්‌නං පාදානං සොණ්‌ඩාය නඞ්‌ගුට්‌ඨස්‌ස ච සන්‌තිකෙ සතසහස්‌සසතසහස්‌සකහාපණෙ ඨපාපෙසි. හත්‌ථී එත්‌තකෙනාපි අගන්‌ත්‌වා සබ්‌බවඩ්‌ඪකීනං දුස්‌සයුගෙසු වඩ්‌ඪකීභරියානං නිවාසනසාටකෙසු දින්‌නෙසු සද්‌ධිංකීළිතානං දාරකානඤ්‌ච දාරකපරිහාරෙ කතෙ නිවත්‌තිත්‌වා වඩ්‌ඪකී ච ඉත්‌ථියො ච දාරකෙ ච ඔලොකෙත්‌වා රඤ්‌ඤා සද්‌ධිං අගමාසි.

    Hatthācariyā rañño taṃ pavattiṃ ārocetvā ‘‘taṃ hatthājānīyaṃ pariyesitvā ānetuṃ vaṭṭati, devā’’ti āhaṃsu. Rājā nāvāsaṅghāṭehi nadiṃ pakkhanditvā uddhaṃgāmīhi nāvāsaṅghāṭehi vaḍḍhakīnaṃ vasanaṭṭhānaṃ sampāpuṇi. Hatthipotako nadiyaṃ kīḷanto bherisaddaṃ sutvā gantvā vaḍḍhakīnaṃ santike aṭṭhāsi. Vaḍḍhakī rañño paccuggamanaṃ katvā ‘‘deva, sace dārūhi attho, kiṃ kāraṇā āgatattha, kiṃ pesetvā āharāpetuṃ na vaṭṭatī’’ti āhaṃsu. ‘‘Nāhaṃ, bhaṇe, dārūnaṃ atthāya āgato, imassa pana hatthissa atthāya āgatomhī’’ti. ‘‘Gāhāpetvā gacchatha, devā’’ti. Hatthipotako gantuṃ na icchi. ‘‘Kiṃ kārāpeti, bhaṇe, hatthī’’ti? ‘‘Vaḍḍhakīnaṃ posāvanikaṃ āharāpeti, devā’’ti. ‘‘Sādhu, bhaṇe’’ti rājā hatthissa catunnaṃ pādānaṃ soṇḍāya naṅguṭṭhassa ca santike satasahassasatasahassakahāpaṇe ṭhapāpesi. Hatthī ettakenāpi agantvā sabbavaḍḍhakīnaṃ dussayugesu vaḍḍhakībhariyānaṃ nivāsanasāṭakesu dinnesu saddhiṃkīḷitānaṃ dārakānañca dārakaparihāre kate nivattitvā vaḍḍhakī ca itthiyo ca dārake ca oloketvā raññā saddhiṃ agamāsi.

    රාජා තං ආදාය නගරං ගන්‌ත්‌වා නගරඤ්‌ච හත්‌ථිසාලඤ්‌ච අලඞ්‌කාරාපෙත්‌වා හත්‌ථිං නගරං පදක්‌ඛිණං කාරෙත්‌වා හත්‌ථිසාලං පවෙසෙත්‌වා සබ්‌බාලඞ්‌කාරෙහි අලඞ්‌කරිත්‌වා අභිසෙකං දත්‌වා ඔපවය්‌හං කත්‌වා අත්‌තනො සහායට්‌ඨානෙ ඨපෙත්‌වා උපඩ්‌ඪරජ්‌ජං හත්‌ථිස්‌ස දත්‌වා අත්‌තනා සමානපරිහාරං අකාසි. හත්‌ථිස්‌ස ආගතකාලතො පට්‌ඨාය රඤ්‌ඤො සකලජම්‌බුදීපෙ රජ්‌ජං හත්‌ථගතමෙව අහොසි. එවං කාලෙ ගච්‌ඡන්‌තෙ බොධිසත්‌තො තස්‌ස රඤ්‌ඤො අග්‌ගමහෙසියා කුච්‌ඡිම්‌හි පටිසන්‌ධිං ගණ්‌හි. තස්‌සා ගබ්‌භපරිපාකකාලෙ රාජා කාලමකාසි. හත්‌ථී පන සචෙ රඤ්‌ඤො කාලකතභාවං ජානෙය්‍ය, තත්‌ථෙවස්‌ස හදයං ඵලෙය්‍ය, තස්‌මා හත්‌ථිං රඤ්‌ඤො කාලකතභාවං අජානාපෙත්‌වාව උපට්‌ඨහිංසු. රඤ්‌ඤො පන කාලකතභාවං සුත්‌වා ‘‘තුච්‌ඡං කිර රජ්‌ජ’’න්‌ති අනන්‌තරසාමන්‌තකොසලරාජා මහතියා සෙනාය ආගන්‌ත්‌වා නගරං පරිවාරෙසි. නගරවාසිනො ද්‌වාරානි පිදහිත්‌වා කොසලරඤ්‌ඤො සාසනං පහිණිංසු – ‘‘අම්‌හාකං රඤ්‌ඤො අග්‌ගමහෙසී පරිපුණ්‌ණගබ්‌භා ‘ඉතො කිර සත්‌තමෙ දිවසෙ පුත්‌තං විජායිස්‌සතී’ති අඞ්‌ගවිජ්‌ජාපාඨකා ආහංසු. සචෙ සා පුත්‌තං විජායිස්‌සති, මයං සත්‌තමෙ දිවසෙ යුද්‌ධං දස්‌සාම, න රජ්‌ජං, එත්‌තකං කාලං ආගමෙථා’’ති. රාජා ‘‘සාධූ’’ති සම්‌පටිච්‌ඡි.

    Rājā taṃ ādāya nagaraṃ gantvā nagarañca hatthisālañca alaṅkārāpetvā hatthiṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāretvā hatthisālaṃ pavesetvā sabbālaṅkārehi alaṅkaritvā abhisekaṃ datvā opavayhaṃ katvā attano sahāyaṭṭhāne ṭhapetvā upaḍḍharajjaṃ hatthissa datvā attanā samānaparihāraṃ akāsi. Hatthissa āgatakālato paṭṭhāya rañño sakalajambudīpe rajjaṃ hatthagatameva ahosi. Evaṃ kāle gacchante bodhisatto tassa rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassā gabbhaparipākakāle rājā kālamakāsi. Hatthī pana sace rañño kālakatabhāvaṃ jāneyya, tatthevassa hadayaṃ phaleyya, tasmā hatthiṃ rañño kālakatabhāvaṃ ajānāpetvāva upaṭṭhahiṃsu. Rañño pana kālakatabhāvaṃ sutvā ‘‘tucchaṃ kira rajja’’nti anantarasāmantakosalarājā mahatiyā senāya āgantvā nagaraṃ parivāresi. Nagaravāsino dvārāni pidahitvā kosalarañño sāsanaṃ pahiṇiṃsu – ‘‘amhākaṃ rañño aggamahesī paripuṇṇagabbhā ‘ito kira sattame divase puttaṃ vijāyissatī’ti aṅgavijjāpāṭhakā āhaṃsu. Sace sā puttaṃ vijāyissati, mayaṃ sattame divase yuddhaṃ dassāma, na rajjaṃ, ettakaṃ kālaṃ āgamethā’’ti. Rājā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchi.

    දෙවී සත්‌තමෙ දිවසෙ පුත්‌තං විජායි. තස්‌ස නාමග්‌ගහණදිවසෙ පන මහාජනස්‌ස අලීනචිත්‌තං පග්‌ගණ්‌හන්‌තො ජාතොති ‘‘අලීනචිත්‌තකුමාරො’’ත්‌වෙවස්‌ස නාමං අකංසු. ජාතදිවසතොයෙව පනස්‌ස පට්‌ඨාය නාගරා කොසලරඤ්‌ඤා සද්‌ධිං යුජ්‌ඣිංසු. නින්‌නායකත්‌තා සඞ්‌ගාමස්‌ස මහන්‌තම්‌පි බලං යුජ්‌ඣමානං ථොකං ථොකං ඔසක්‌කති. අමච්‌චා දෙවියා තමත්‌ථං ආරොචෙත්‌වා ‘‘මයං එවං ඔසක්‌කමානෙ බලෙ පරාජයභාවස්‌ස භායාම, අම්‌හාකං පන රඤ්‌ඤො කාලකතභාවං, පුත්‌තස්‌ස ජාතභාවං, කොසලරඤ්‌ඤො ආගන්‌ත්‌වා යුජ්‌ඣානභාවඤ්‌ච රඤ්‌ඤො සහායකො මඞ්‌ගලහත්‌ථී න ජානාති, ජානාපෙම න’’න්‌ති පුච්‌ඡිංසු. සා ‘‘සාධූ’’ති සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා පුත්‌තං අලඞ්‌කරිත්‌වා දුකූලචුම්‌බටකෙ නිපජ්‌ජාපෙත්‌වා පාසාදා ඔරුය්‌හ අමච්‌චගණපරිවුතා හත්‌ථිසාලං ගන්‌ත්‌වා බොධිසත්‌තං හත්‌ථිස්‌ස පාදමූලෙ නිපජ්‌ජාපෙත්‌වා ‘‘සාමි, සහායො තෙ කාලකතො, මයං තුය්‌හං හදයඵාලනභයෙන නාරොචයිම්‌හ, අයං තෙ සහායස්‌ස පුත්‌තො, කොසලරාජා ආගන්‌ත්‌වා නගර ං පරිවාරෙත්‌වා තව පුත්‌තෙන සද්‌ධිං යුජ්‌ඣති, බලං ඔසක්‌කති, තව පුත්‌තං ත්‌වඤ්‌ඤෙව වා මාරෙහි, රජ්‌ජං වාස්‌ස ගණ්‌හිත්‌වා දෙහී’’ති ආහ.

    Devī sattame divase puttaṃ vijāyi. Tassa nāmaggahaṇadivase pana mahājanassa alīnacittaṃ paggaṇhanto jātoti ‘‘alīnacittakumāro’’tvevassa nāmaṃ akaṃsu. Jātadivasatoyeva panassa paṭṭhāya nāgarā kosalaraññā saddhiṃ yujjhiṃsu. Ninnāyakattā saṅgāmassa mahantampi balaṃ yujjhamānaṃ thokaṃ thokaṃ osakkati. Amaccā deviyā tamatthaṃ ārocetvā ‘‘mayaṃ evaṃ osakkamāne bale parājayabhāvassa bhāyāma, amhākaṃ pana rañño kālakatabhāvaṃ, puttassa jātabhāvaṃ, kosalarañño āgantvā yujjhānabhāvañca rañño sahāyako maṅgalahatthī na jānāti, jānāpema na’’nti pucchiṃsu. Sā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā puttaṃ alaṅkaritvā dukūlacumbaṭake nipajjāpetvā pāsādā oruyha amaccagaṇaparivutā hatthisālaṃ gantvā bodhisattaṃ hatthissa pādamūle nipajjāpetvā ‘‘sāmi, sahāyo te kālakato, mayaṃ tuyhaṃ hadayaphālanabhayena nārocayimha, ayaṃ te sahāyassa putto, kosalarājā āgantvā nagara ṃ parivāretvā tava puttena saddhiṃ yujjhati, balaṃ osakkati, tava puttaṃ tvaññeva vā mārehi, rajjaṃ vāssa gaṇhitvā dehī’’ti āha.

    තස්‌මිං කාලෙ හත්‌ථී බොධිසත්‌තං සොණ්‌ඩාය පරාමසිත්‌වා උක්‌ඛිපිත්‌වා කුම්‌භෙ ඨපෙත්‌වා රොදිත්‌වා බොධිසත්‌තං ඔතාරෙත්‌වා දෙවියා හත්‌ථෙ නිපජ්‌ජාපෙත්‌වා ‘‘කොසලරාජං ගණ්‌හිස්‌සාමී’’ති හත්‌ථිසාලතො නික්‌ඛමි. අථස්‌ස අමච්‌චා වම්‌මං පටිමුඤ්‌චිත්‌වා අලඞ්‌කරිත්‌වා නගරද්‌වාරං අවාපුරිත්‌වා තං පරිවාරෙත්‌වා නික්‌ඛමිංසු. හත්‌ථී නගරා නික්‌ඛමිත්‌වා කොඤ්‌චනාදං කත්‌වා මහාජනං සන්‌තාසෙත්‌වා පලාපෙත්‌වා බලකොට්‌ඨකං භින්‌දිත්‌වා කොසලරාජානං චූළාය ගහෙත්‌වා ආනෙත්‌වා බොධිසත්‌තස්‌ස පාදමූලෙ නිපජ්‌ජාපෙත්‌වා මාරණත්‌ථායස්‌ස උට්‌ඨිතෙ වාරෙත්‌වා ‘‘ඉතො පට්‌ඨාය අප්‌පමත්‌තො හොහි, ‘කුමාරො දහරො’ති සඤ්‌ඤං මා කරී’’ති ඔවදිත්‌වා උය්‍යොජෙසි. තතො පට්‌ඨාය සකලජම්‌බුදීපෙ රජ්‌ජං බොධිසත්‌තස්‌ස හත්‌ථගතමෙව ජාතං, අඤ්‌ඤො පටිසත්‌තු නාම උට්‌ඨහිතුං සමත්‌ථො නාහොසි. බොධිසත්‌තො සත්‌තවස්‌සිකකාලෙ අභිසෙකං කත්‌වා අලීනචිත්‌තරාජා නාම හුත්‌වා ධම්‌මෙන රජ්‌ජං කාරෙත්‌වා ජීවිතපරියොසානෙ සග්‌ගපුරං පූරෙසි.

    Tasmiṃ kāle hatthī bodhisattaṃ soṇḍāya parāmasitvā ukkhipitvā kumbhe ṭhapetvā roditvā bodhisattaṃ otāretvā deviyā hatthe nipajjāpetvā ‘‘kosalarājaṃ gaṇhissāmī’’ti hatthisālato nikkhami. Athassa amaccā vammaṃ paṭimuñcitvā alaṅkaritvā nagaradvāraṃ avāpuritvā taṃ parivāretvā nikkhamiṃsu. Hatthī nagarā nikkhamitvā koñcanādaṃ katvā mahājanaṃ santāsetvā palāpetvā balakoṭṭhakaṃ bhinditvā kosalarājānaṃ cūḷāya gahetvā ānetvā bodhisattassa pādamūle nipajjāpetvā māraṇatthāyassa uṭṭhite vāretvā ‘‘ito paṭṭhāya appamatto hohi, ‘kumāro daharo’ti saññaṃ mā karī’’ti ovaditvā uyyojesi. Tato paṭṭhāya sakalajambudīpe rajjaṃ bodhisattassa hatthagatameva jātaṃ, añño paṭisattu nāma uṭṭhahituṃ samattho nāhosi. Bodhisatto sattavassikakāle abhisekaṃ katvā alīnacittarājā nāma hutvā dhammena rajjaṃ kāretvā jīvitapariyosāne saggapuraṃ pūresi.

    සත්‌ථා ඉමං අතීතං ආහරිත්‌වා අභිසම්‌බුද්‌ධො හුත්‌වා ඉමං ගාථාද්‌වයමාහ –

    Satthā imaṃ atītaṃ āharitvā abhisambuddho hutvā imaṃ gāthādvayamāha –

    11.

    11.

    ‘‘අලීනචිත්‌තං නිස්‌සාය, පහට්‌ඨා මහතී චමූ;

    ‘‘Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū;

    කොසලං සෙනාසන්‌තුට්‌ඨං, ජීවග්‌ගාහං අගාහයි.

    Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi.

    12.

    12.

    ‘‘එවං නිස්‌සයසම්‌පන්‌නො, භික්‌ඛු ආරද්‌ධවීරියො;

    ‘‘Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo;

    භාවයං කුසලං ධම්‌මං, යොගක්‌ඛෙමස්‌ස පත්‌තියා;

    Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;

    පාපුණෙ අනුපුබ්‌බෙන, සබ්‌බසංයොජනක්‌ඛය’’න්‌ති.

    Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti.

    තත්‌ථ අලීනචිත්‌තං නිස්‌සායාති අලීනචිත්‌තං රාජකුමාරං නිස්‌සාය. පහට්‌ඨා මහතී චමූති ‘‘පවෙණීරජ්‌ජං නො දිට්‌ඨ’’න්‌ති හට්‌ඨතුට්‌ඨා හුත්‌වා මහතී සෙනා. කොසලං සෙනාසන්‌තුට්‌ඨන්‌ති කොසලරාජානං සෙන රජ්‌ජෙන අසන්‌තුට්‌ඨං පරරජ්‌ජලොභෙන ආගතං. ජීවග්‌ගාහං අගාහයීති අමාරෙත්‌වාව සා චමූ තං රාජානං හත්‌ථිනා ජීවග්‌ගාහං ගණ්‌හාපෙසි. එවං නිස්‌සයසම්‌පන්‌නොති යථා සා චමූ, එවං අඤ්‌ඤොපි කුලපුත්‌තො නිස්‌සයසම්‌පන්‌නො කල්‍යාණමිත්‌තං බුද්‌ධං වා බුද්‌ධසාවකං වා නිස්‌සයං ලභිත්‌වා. භික්‌ඛූති පරිසුද්‌ධාධිවචනමෙතං. ආරද්‌ධවීරියොති පග්‌ගහිතවීරියො චතුදොසාපගතෙන වීරියෙන සමන්‌නාගතො. භාවයං කුසලං ධම්‌මන්‌ති කුසලං නිරවජ්‌ජං සත්‌තතිංසබොධිපක්‌ඛියසඞ්‌ඛාතං ධම්‌මං භාවෙන්‌තො. යොගක්‌ඛෙමස්‌ස පත්‌තියාති චතූහි යොගෙහි ඛෙමස්‌ස නිබ්‌බානස්‌ස පාපුණනත්‌ථාය තං ධම්‌මං භාවෙන්‌තො. පාපුණෙ අනුපුබ්‌බෙන, සබ්‌බසංයොජනක්‌ඛයන්‌ති එවං විපස්‌සනතො පට්‌ඨාය ඉමං කුසලං ධම්‌මං භාවෙන්‌තො සො කල්‍යාණමිත්‌තුපනිස්‌සයසම්‌පන්‌නො භික්‌ඛු අනුපුබ්‌බෙන විපස්‌සනාඤාණානි ච හෙට්‌ඨිමමග්‌ගඵලානි ච පාපුණන්‌තො පරියොසානෙ දසන්‌නම්‌පි සංයොජනානං ඛයන්‌තෙ උප්‌පන්‌නත්‌තා සබ්‌බසංයොජනක්‌ඛයසඞ්‌ඛාතං අරහත්‌තං පාපුණාති. යස්‌මා වා නිබ්‌බානං ආගම්‌ම සබ්‌බසංයොජනානි ඛීයන්‌ති, තස්‌මා තම්‌පි සබ්‌බසංයොජනක්‌ඛයමෙව, එවං අනුපුබ්‌බෙන නිබ්‌බානසඞ්‌ඛාතං සබ්‌බසංයොජනක්‌ඛයං පාපුණාතීති අත්‌ථො.

    Tattha alīnacittaṃ nissāyāti alīnacittaṃ rājakumāraṃ nissāya. Pahaṭṭhā mahatī camūti ‘‘paveṇīrajjaṃ no diṭṭha’’nti haṭṭhatuṭṭhā hutvā mahatī senā. Kosalaṃ senāsantuṭṭhanti kosalarājānaṃ sena rajjena asantuṭṭhaṃ pararajjalobhena āgataṃ. Jīvaggāhaṃ agāhayīti amāretvāva sā camū taṃ rājānaṃ hatthinā jīvaggāhaṃ gaṇhāpesi. Evaṃ nissayasampannoti yathā sā camū, evaṃ aññopi kulaputto nissayasampanno kalyāṇamittaṃ buddhaṃ vā buddhasāvakaṃ vā nissayaṃ labhitvā. Bhikkhūti parisuddhādhivacanametaṃ. Āraddhavīriyoti paggahitavīriyo catudosāpagatena vīriyena samannāgato. Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammanti kusalaṃ niravajjaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyasaṅkhātaṃ dhammaṃ bhāvento. Yogakkhemassa pattiyāti catūhi yogehi khemassa nibbānassa pāpuṇanatthāya taṃ dhammaṃ bhāvento. Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti evaṃ vipassanato paṭṭhāya imaṃ kusalaṃ dhammaṃ bhāvento so kalyāṇamittupanissayasampanno bhikkhu anupubbena vipassanāñāṇāni ca heṭṭhimamaggaphalāni ca pāpuṇanto pariyosāne dasannampi saṃyojanānaṃ khayante uppannattā sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ pāpuṇāti. Yasmā vā nibbānaṃ āgamma sabbasaṃyojanāni khīyanti, tasmā tampi sabbasaṃyojanakkhayameva, evaṃ anupubbena nibbānasaṅkhātaṃ sabbasaṃyojanakkhayaṃ pāpuṇātīti attho.

    ඉති භගවා අමතමහානිබ්‌බානෙන ධම්‌මදෙසනාය කූටං ගහෙත්‌වා උත්‌තරිපි සච්‌චානි පකාසෙත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි, සච්‌චපරියොසානෙ ඔස්‌සට්‌ඨවීරියො භික්‌ඛු අරහත්‌තෙ පතිට්‌ඨහි. ‘‘තදා මාතා මහාමායා, පිතා සුද්‌ධොදනමහාරාජා අහොසි, රජ්‌ජං ගහෙත්‌වා දින්‌නහත්‌ථී අයං ඔස්‌සට්‌ඨවීරියො භික්‌ඛු, හත්‌ථිස්‌ස පිතා සාරිපුත්‌තො, සාමන්‌තකොසලරාජා මොග්‌ගල්‌ලානො, අලීනචිත්‌තකුමාරො පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Iti bhagavā amatamahānibbānena dhammadesanāya kūṭaṃ gahetvā uttaripi saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ossaṭṭhavīriyo bhikkhu arahatte patiṭṭhahi. ‘‘Tadā mātā mahāmāyā, pitā suddhodanamahārājā ahosi, rajjaṃ gahetvā dinnahatthī ayaṃ ossaṭṭhavīriyo bhikkhu, hatthissa pitā sāriputto, sāmantakosalarājā moggallāno, alīnacittakumāro pana ahameva ahosi’’nti.

    අලීනචිත්‌තජාතකවණ්‌ණනා ඡට්‌ඨා.

    Alīnacittajātakavaṇṇanā chaṭṭhā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 156. අලීනචිත්‌තජාතකං • 156. Alīnacittajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact