Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [172] 2. දද්‌දරජාතකවණ්‌ණනා

    [172] 2. Daddarajātakavaṇṇanā

    කො නු සද්‌දෙන මහතාති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො කොකාලිකං ආරබ්‌භ කථෙසි. තස්‌මිඤ්‌හි කාලෙ බහූ බහුස්‌සුතා භික්‌ඛූ මනොසිලාතලෙ නදමානා තරුණසීහා විය ආකාසගඞ්‌ගං ඔතාරෙන්‌තා විය සඞ්‌ඝමජ්‌ඣෙ සරභාණං භණන්‌ති. කොකාලිකො තෙසු සරභාණං භණන්‌තෙසු අත්‌තනො තුච්‌ඡභාවං අජානිත්‌වාව ‘‘අහම්‌පි සරභාණං භණිස්‌සාමී’’ති භික්‌ඛූනං අන්‌තරං පවිසිත්‌වා ‘‘අම්‌හාකං සරභාණං න පාපෙන්‌ති. සචෙ අම්‌හාකම්‌පි පාපෙය්‍යුං, මයම්‌පි භණෙය්‍යාමා’’ති භික්‌ඛුසඞ්‌ඝස්‌ස නාමං අග්‌ගහෙත්‌වාව තත්‌ථ තත්‌ථ කථෙන්‌තො ආහිණ්‌ඩති. තස්‌ස සා කථා භික්‌ඛුසඞ්‌ඝෙ පාකටා ජාතා. භික්‌ඛූ ‘‘වීමංසිස්‌සාම තාව න’’න්‌ති සඤ්‌ඤාය එවමාහංසු – ‘‘ආවුසො කොකාලික, අජ්‌ජ සඞ්‌ඝස්‌ස සරභාණං භණාහී’’ති. සො අත්‌තනො බලං අජානිත්‌වාව ‘‘සාධූ’’ති සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා ‘‘අජ්‌ජ සරභාණං භණිස්‌සාමී’’ති අත්‌තනො සප්‌පායං යාගුං පිවි, ඛජ්‌ජකං ඛාදි, සප්‌පායෙනෙව සූපෙන භුඤ්‌ජි.

    Ko nu saddena mahatāti idaṃ satthā jetavane viharanto kokālikaṃ ārabbha kathesi. Tasmiñhi kāle bahū bahussutā bhikkhū manosilātale nadamānā taruṇasīhā viya ākāsagaṅgaṃ otārentā viya saṅghamajjhe sarabhāṇaṃ bhaṇanti. Kokāliko tesu sarabhāṇaṃ bhaṇantesu attano tucchabhāvaṃ ajānitvāva ‘‘ahampi sarabhāṇaṃ bhaṇissāmī’’ti bhikkhūnaṃ antaraṃ pavisitvā ‘‘amhākaṃ sarabhāṇaṃ na pāpenti. Sace amhākampi pāpeyyuṃ, mayampi bhaṇeyyāmā’’ti bhikkhusaṅghassa nāmaṃ aggahetvāva tattha tattha kathento āhiṇḍati. Tassa sā kathā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Bhikkhū ‘‘vīmaṃsissāma tāva na’’nti saññāya evamāhaṃsu – ‘‘āvuso kokālika, ajja saṅghassa sarabhāṇaṃ bhaṇāhī’’ti. So attano balaṃ ajānitvāva ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ‘‘ajja sarabhāṇaṃ bhaṇissāmī’’ti attano sappāyaṃ yāguṃ pivi, khajjakaṃ khādi, sappāyeneva sūpena bhuñji.

    සූරියෙ අත්‌ථඞ්‌ගතෙ ධම්‌මස්‌සවනකාලෙ ඝොසිතෙ භික්‌ඛුසඞ්‌ඝො සන්‌නිපති. සො කණ්‌ටකුරණ්‌ඩකවණ්‌ණං කාසාවං නිවාසෙත්‌වා කණිකාරපුප්‌ඵවණ්‌ණං චීවරං පාරුපිත්‌වා සඞ්‌ඝමජ්‌ඣං පවිසිත්‌වා ථෙරෙ වන්‌දිත්‌වා අලඞ්‌කතරතනමණ්‌ඩපෙ පඤ්‌ඤත්‌තවරධම්‌මාසනං අභිරුහිත්‌වා චිත්‍රබීජනිං ගහෙත්‌වා ‘‘සරභාණං භණිස්‌සාමී’’ති නිසීදි, තාවදෙවස්‌ස සරීරා සෙදා මුච්‌චිංසු, සාරජ්‌ජං ඔක්‌කමි, පුබ්‌බගාථාය පඨමං පදං උදාහරිත්‌වා අනන්‌තරං න පස්‌සි. සො කම්‌පමානො ආසනා ඔරුය්‌හ ලජ්‌ජිතො සඞ්‌ඝමජ්‌ඣතො අපක්‌කම්‌ම අත්‌තනො පරිවෙණං අගමාසි. අඤ්‌ඤො බහුස්‌සුතො භික්‌ඛු සරභාණං භණි. තතො පට්‌ඨාය භික්‌ඛූ තස්‌ස තුච්‌ඡභාවං ජානිංසු. අථෙකදිවසං ධම්‌මසභායං භික්‌ඛූ කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං – ‘‘ආවුසො, පඨමං කොකාලිකස්‌ස තුච්‌ඡභාවො දුජ්‌ජානො, ඉදානි පනෙස සයං නදිත්‌වා පාකටො ජාතො’’ති. සත්‌ථා ආගන්‌ත්‌වා ‘‘කාය නුත්‌ථ, භික්‌ඛවෙ, එතරහි කථාය සන්‌නිසින්‌නා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ඉමාය නාමා’’ති වුත්‌තෙ ‘‘න, භික්‌ඛවෙ, කොකාලිකො ඉදානෙව නදිත්‌වා පාකටො ජාතො, පුබ්‌බෙපි නදිත්‌වා පාකටො අහොසී’’ති වත්‌වා අතීතං ආහරි.

    Sūriye atthaṅgate dhammassavanakāle ghosite bhikkhusaṅgho sannipati. So kaṇṭakuraṇḍakavaṇṇaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā kaṇikārapupphavaṇṇaṃ cīvaraṃ pārupitvā saṅghamajjhaṃ pavisitvā there vanditvā alaṅkataratanamaṇḍape paññattavaradhammāsanaṃ abhiruhitvā citrabījaniṃ gahetvā ‘‘sarabhāṇaṃ bhaṇissāmī’’ti nisīdi, tāvadevassa sarīrā sedā mucciṃsu, sārajjaṃ okkami, pubbagāthāya paṭhamaṃ padaṃ udāharitvā anantaraṃ na passi. So kampamāno āsanā oruyha lajjito saṅghamajjhato apakkamma attano pariveṇaṃ agamāsi. Añño bahussuto bhikkhu sarabhāṇaṃ bhaṇi. Tato paṭṭhāya bhikkhū tassa tucchabhāvaṃ jāniṃsu. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, paṭhamaṃ kokālikassa tucchabhāvo dujjāno, idāni panesa sayaṃ naditvā pākaṭo jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva naditvā pākaṭo jāto, pubbepi naditvā pākaṭo ahosī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බොධිසත්‌තො හිමවන්‌තපදෙසෙ සීහයොනියං නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා බහූනං සීහානං රාජා අහොසි. සො අනෙකසීහපරිවාරො රජතගුහායං වාසං කප්‌පෙසි. තස්‌ස අවිදූරෙ එකිස්‌සාය ගුහාය එකො සිඞ්‌ගාලොපි වසති. අථෙකදිවසං දෙවෙ වස්‌සිත්‌වා විගතෙ සබ්‌බෙ සීහා සීහරාජස්‌සෙව ගුහද්‌වාරෙ සන්‌නිපතිත්‌වා සීහනාදං නදන්‌තා සීහකීළං කීළිංසු. තෙසං එවං නදිත්‌වා කීළනකාලෙ සොපි සිඞ්‌ගාලො නදති. සීහා තස්‌ස සද්‌දං සුත්‌වා ‘‘අයං සිඞ්‌ගාලො අම්‌හෙහි සද්‌ධිං නදතී’’ති ලජ්‌ජිතා තුණ්‌හී අහෙසුං. තෙසං තුණ්‌හීභූතකාලෙ බොධිසත්‌තස්‌ස පුත්‌තො සීහපොතකො ‘‘තාත, ඉමෙ සීහා නදිත්‌වා සීහකීළං කීළන්‌තා එතස්‌ස සද්‌දං සුත්‌වා ලජ්‌ජාය තුණ්‌හී ජාතා, කො නාමෙස අත්‌තනො සද්‌දෙන අත්‌තානං ජානාපෙතී’’ති පිතරං පුච්‌ඡන්‌තො පඨමං ගාථමාහ –

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto himavantapadese sīhayoniyaṃ nibbattitvā bahūnaṃ sīhānaṃ rājā ahosi. So anekasīhaparivāro rajataguhāyaṃ vāsaṃ kappesi. Tassa avidūre ekissāya guhāya eko siṅgālopi vasati. Athekadivasaṃ deve vassitvā vigate sabbe sīhā sīharājasseva guhadvāre sannipatitvā sīhanādaṃ nadantā sīhakīḷaṃ kīḷiṃsu. Tesaṃ evaṃ naditvā kīḷanakāle sopi siṅgālo nadati. Sīhā tassa saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ siṅgālo amhehi saddhiṃ nadatī’’ti lajjitā tuṇhī ahesuṃ. Tesaṃ tuṇhībhūtakāle bodhisattassa putto sīhapotako ‘‘tāta, ime sīhā naditvā sīhakīḷaṃ kīḷantā etassa saddaṃ sutvā lajjāya tuṇhī jātā, ko nāmesa attano saddena attānaṃ jānāpetī’’ti pitaraṃ pucchanto paṭhamaṃ gāthamāha –

    43.

    43.

    ‘‘කො නු සද්‌දෙන මහතා, අභිනාදෙති දද්‌දරං;

    ‘‘Ko nu saddena mahatā, abhinādeti daddaraṃ;

    තං සීහා නප්‌පටිනදන්‌ති, කො නාමෙසො මිගාධිභූ’’ති.

    Taṃ sīhā nappaṭinadanti, ko nāmeso migādhibhū’’ti.

    තත්‌ථ අභිනාදෙති දද්‌දරන්‌ති දද්‌දරං රජතපබ්‌බතං එකනාදං කරොති. මිගාධිභූති පිතරං ආලපති. අයඤ්‌හෙත්‌ථ අත්‌ථො – මිගාධිභූ මිගජෙට්‌ඨක සීහරාජ පුච්‌ඡාමි තං ‘‘කො නාමෙසො’’ති.

    Tattha abhinādeti daddaranti daddaraṃ rajatapabbataṃ ekanādaṃ karoti. Migādhibhūti pitaraṃ ālapati. Ayañhettha attho – migādhibhū migajeṭṭhaka sīharāja pucchāmi taṃ ‘‘ko nāmeso’’ti.

    අථස්‌ස වචනං සුත්‌වා පිතා දුතියං ගාථමාහ –

    Athassa vacanaṃ sutvā pitā dutiyaṃ gāthamāha –

    44.

    44.

    ‘‘අධමො මිගජාතානං, සිඞ්‌ගාලො තාත වස්‌සති;

    ‘‘Adhamo migajātānaṃ, siṅgālo tāta vassati;

    ජාතිමස්‌ස ජිගුච්‌ඡන්‌තා, තුණ්‌හී සීහා සමච්‌චරෙ’’ති.

    Jātimassa jigucchantā, tuṇhī sīhā samaccare’’ti.

    තත්‌ථ සමච්‌චරෙති න්‌ති උපසග්‌ගමත්‌තං, අච්‌චන්‌තීති අත්‌ථො, තුණ්‌හී හුත්‌වා නිසීදන්‌තීති වුත්‌තං හොති. පොත්‌ථකෙසු පන ‘‘සමච්‌ඡරෙ’’ති ලිඛන්‌ති.

    Tattha samaccareti santi upasaggamattaṃ, accantīti attho, tuṇhī hutvā nisīdantīti vuttaṃ hoti. Potthakesu pana ‘‘samacchare’’ti likhanti.

    සත්‌ථා ‘‘න, භික්‌ඛවෙ, කොකාලිකො ඉදානෙව අත්‌තනො නාදෙන අත්‌තානං පාකටං කරොති, පුබ්‌බෙපි අකාසියෙවා’’ති වත්‌වා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි – ‘‘තදා සිඞ්‌ගාලො කොකාලිකො අහොසි, සීහපොතකො රාහුලො, සීහරාජා පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā ‘‘na, bhikkhave, kokāliko idāneva attano nādena attānaṃ pākaṭaṃ karoti, pubbepi akāsiyevā’’ti vatvā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā siṅgālo kokāliko ahosi, sīhapotako rāhulo, sīharājā pana ahameva ahosi’’nti.

    දද්‌දරජාතකවණ්‌ණනා දුතියා.

    Daddarajātakavaṇṇanā dutiyā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 172. දද්‌දරජාතකං • 172. Daddarajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact