Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / මජ්‌ඣිමනිකාය (ටීකා) • Majjhimanikāya (ṭīkā)

    10. දෙවදූතසුත්‌තවණ්‌ණනා

    10. Devadūtasuttavaṇṇanā

    261. ද්‌වෙ අගාරාතිආදීති ආදි-සද්‌දෙන ‘‘සද්‌වාරා…පෙ.… අනුවිචරන්‌තෙපී’’ති එතමත්‌ථං සඞ්‌ගණ්‌හාති. එත්‌තකමෙව හි අස්‌සපුරසුත්‌තෙ (ම. නි. 1.432; ම. නි. අට්‌ඨ. 1.432) විත්‌ථාරිතං වෙදිතබ්‌බං. ‘‘දිබ්‌බෙන චක්‌ඛුනා’’තිආදි පන විසුද්‌ධිමග්‌ගෙ (විසුද්‌ධි. 2.397) තථා විත්‌ථාරිතම්‌පි සුත්‌තසංවණ්‌ණනා හොතීති කත්‌වා, ‘‘අස්‌සපුරසුත්‌තෙ විත්‌ථාරිතමෙවා’’ති වුත්‌තං.

    261.Dveagārātiādīti ādi-saddena ‘‘sadvārā…pe… anuvicarantepī’’ti etamatthaṃ saṅgaṇhāti. Ettakameva hi assapurasutte (ma. ni. 1.432; ma. ni. aṭṭha. 1.432) vitthāritaṃ veditabbaṃ. ‘‘Dibbena cakkhunā’’tiādi pana visuddhimagge (visuddhi. 2.397) tathā vitthāritampi suttasaṃvaṇṇanā hotīti katvā, ‘‘assapurasutte vitthāritamevā’’ti vuttaṃ.

    262. නිරයතො පට්‌ඨාය දෙසනං දෙවලොකෙන ඔසාපෙතීති සංකිලෙසධම්‌මෙහි සංවෙජෙත්‌වා වොදානධම්‌මෙහි නිට්‌ඨාපෙන්‌තො. දුතියං පන වුත්‌තවිපරියායෙන වෙදිතබ්‌බං, තදිදං වෙනෙය්‍යජ්‌ඣාසයවිසිට්‌ඨන්‌ති දට්‌ඨබ්‌බං. ඉදානි සඞ්‌ඛිපිත්‌වා වුත්‌තමත්‌ථං විවරිතුං, ‘‘සචෙ’’තිආදි වුත්‌තං. සොති භගවා.

    262.Nirayato paṭṭhāya desanaṃ devalokena osāpetīti saṃkilesadhammehi saṃvejetvā vodānadhammehi niṭṭhāpento. Dutiyaṃ pana vuttavipariyāyena veditabbaṃ, tadidaṃ veneyyajjhāsayavisiṭṭhanti daṭṭhabbaṃ. Idāni saṅkhipitvā vuttamatthaṃ vivarituṃ, ‘‘sace’’tiādi vuttaṃ. Soti bhagavā.

    එකච්‌චෙ ථෙරාති (කථා. අනුටී. 866-868; අ. නි. ටී. 2.3.36) අන්‌ධකාදිකෙ, විඤ්‌ඤාණවාදිනො ච සන්‌ධාය වදති. නෙරයිකෙ නිරයෙ පාලෙන්‌ති තතො නිග්‌ගන්‌තුමප්‌පදානවසෙන රක්‌ඛන්‌තීති නිරයපාලා. නෙරයිකානං නරකදුක්‌ඛෙන පරියොනද්‌ධාය අලං සමත්‌ථාති වා නිරයපාලා. තන්‌ති ‘‘නත්‌ථි නිරයපාලා’’තිවචනං. පටිසෙධිතමෙවාති ‘‘අත්‌ථි නිරයෙ නිරයපාලා, අත්‌ථි ච කාරණිකා’’තිආදිනා නයෙන අභිධම්‌මෙ (කථා. 866) පටිසෙධිතමෙව. යදි නිරයපාලා නාම න සියුං, කම්‌මකාරණාපි න භවෙය්‍ය. සති හි කාරණිකෙ කම්‌මකාරණාය භවිතබ්‌බන්‌ති අධිප්‌පායො. තෙනාහ ‘‘යථා හී’’තිආදි. එත්‌ථාහ – ‘‘කිං පනෙතෙ නිරයපාලා නෙරයිකා, උදාහු අනෙරයිකා’’ති. කිඤ්‌චෙත්‌ථ – යදි තාව නෙරයිකා, ඉමෙ නිරයසංවත්‌තනියෙන කම්‌මුනා නිබ්‌බත්‌තාති සයම්‌පි නිරයදුක්‌ඛං අනුභවෙය්‍යුං, තථා සති අඤ්‌ඤෙසං නෙරයිකානං යාතනාය අසමත්‌ථා සියුං, ‘‘ඉමෙ නෙරයිකා, ඉමෙ නිරයපාලා’’ති වවත්‌ථානඤ්‌ච න සියා, යෙ ච යෙ යාතෙන්‌ති, තෙහි සමානරූපබලප්‌පමාණෙහි ඉතරෙසං භයසන්‌තාසා න සියුං. අථ අනෙරයිකා, නෙසං තත්‌ථ කථං සම්‌භවොති වුච්‌චතෙ – අනෙරයිකා නිරයපාලා අනිරයගතිසංවත්‌තනියකම්‌මනිබ්‌බත්‌තිතො. නිරයූපපත්‌තිසංවත්‌තනියකම්‌මතො හි අඤ්‌ඤෙනෙව කම්‌මුනා තෙ නිබ්‌බත්‌තන්‌ති රක්‌ඛසජාතිකත්‌තා. තථා හි වදන්‌ති සබ්‌බත්‌ථිවාදිනො –

    Ekaccetherāti (kathā. anuṭī. 866-868; a. ni. ṭī. 2.3.36) andhakādike, viññāṇavādino ca sandhāya vadati. Nerayike niraye pālenti tato niggantumappadānavasena rakkhantīti nirayapālā. Nerayikānaṃ narakadukkhena pariyonaddhāya alaṃ samatthāti vā nirayapālā. Tanti ‘‘natthi nirayapālā’’tivacanaṃ. Paṭisedhitamevāti ‘‘atthi niraye nirayapālā, atthi ca kāraṇikā’’tiādinā nayena abhidhamme (kathā. 866) paṭisedhitameva. Yadi nirayapālā nāma na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyya. Sati hi kāraṇike kammakāraṇāya bhavitabbanti adhippāyo. Tenāha ‘‘yathā hī’’tiādi. Etthāha – ‘‘kiṃ panete nirayapālā nerayikā, udāhu anerayikā’’ti. Kiñcettha – yadi tāva nerayikā, ime nirayasaṃvattaniyena kammunā nibbattāti sayampi nirayadukkhaṃ anubhaveyyuṃ, tathā sati aññesaṃ nerayikānaṃ yātanāya asamatthā siyuṃ, ‘‘ime nerayikā, ime nirayapālā’’ti vavatthānañca na siyā, ye ca ye yātenti, tehi samānarūpabalappamāṇehi itaresaṃ bhayasantāsā na siyuṃ. Atha anerayikā, nesaṃ tattha kathaṃ sambhavoti vuccate – anerayikā nirayapālā anirayagatisaṃvattaniyakammanibbattito. Nirayūpapattisaṃvattaniyakammato hi aññeneva kammunā te nibbattanti rakkhasajātikattā. Tathā hi vadanti sabbatthivādino –

    ‘‘කොධනා කුරූරකම්‌මන්‌තා, පාපාභිරුචිනො සදා;

    ‘‘Kodhanā kurūrakammantā, pāpābhirucino sadā;

    දුක්‌ඛිතෙසු ච නන්‌දන්‌ති, ජායන්‌ති යමරක්‌ඛසා’’ති. (කථා. අනුටී. 866-868; අ. නි. ටී. 2.3.36);

    Dukkhitesu ca nandanti, jāyanti yamarakkhasā’’ti. (kathā. anuṭī. 866-868; a. ni. ṭī. 2.3.36);

    තත්‌ථ යදෙකෙ වදන්‌ති ‘‘යාතනාදුක්‌ඛං පටිසංවෙදෙය්‍යුං, අථ වා අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං යාතෙය්‍යු’’න්‌තිආදි, තයිදං අසාරං නිරයපාලානං නෙරයිකභාවස්‌සෙව අභාවතො. යදිපි අනෙරයිකා නිරයපාලා, අයොමයාය පන ආදිත්‌තාය සම්‌පජ්‌ජලිතාය සජොතිභූතාය නිරයභූමියා පරික්‌කමමානා කථං දාහදුක්‌ඛං නානුභවන්‌තීති? කම්‌මානුභාවතො. යථා හි ඉද්‌ධිමන්‌තො චෙතොවසිප්‌පත්‌තා මහාමොග්‌ගල්‌ලානාදයො නෙරයිකෙ අනුකම්‌පන්‌තා ඉද්‌ධිබලෙන නිරයභූමිං උපගතා දාහදුක්‌ඛෙන න බාධීයන්‌ති, එවංසම්‌පදමිදං දට්‌ඨබ්‌බං.

    Tattha yadeke vadanti ‘‘yātanādukkhaṃ paṭisaṃvedeyyuṃ, atha vā aññamaññaṃ yāteyyu’’ntiādi, tayidaṃ asāraṃ nirayapālānaṃ nerayikabhāvasseva abhāvato. Yadipi anerayikā nirayapālā, ayomayāya pana ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya nirayabhūmiyā parikkamamānā kathaṃ dāhadukkhaṃ nānubhavantīti? Kammānubhāvato. Yathā hi iddhimanto cetovasippattā mahāmoggallānādayo nerayike anukampantā iddhibalena nirayabhūmiṃ upagatā dāhadukkhena na bādhīyanti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.

    ඉද්‌ධිවිසයස්‌ස අචින්‌තෙය්‍යභාවතොති චෙ? ඉදම්‌පි තංසමානං කම්‌මවිපාකස්‌ස අචින්‌තෙය්‍යභාවතො. තථාරූපෙන හි කම්‌මුනා තෙ නිබ්‌බත්‌තා. යථා නිරයදුක්‌ඛෙන අබාධිතා එව හුත්‌වා නෙරයිකෙ යාතෙන්‌ති, න චෙත්‌තකෙන බාහිරවිසයාභාවො යුජ්‌ජති ඉට්‌ඨානිට්‌ඨතාය පච්‌චෙකං ද්‌වාරපුරිසෙසු විභත්‌තසභාවත්‌තා. තථා හි එකච්‌චස්‌ස ද්‌වාරස්‌ස පුරිසස්‌ස ච ඉට්‌ඨං එකච්‌චස්‌ස අනිට්‌ඨං, එකච්‌චස්‌ස ච අනිට්‌ඨං එකච්‌චස්‌ස ඉට්‌ඨං හොති. එවඤ්‌ච කත්‌වා යදෙකෙ වදන්‌ති – ‘‘නත්‌ථි කම්‌මවසෙන තෙජසා පරූපතාපන’’න්‌තිආදි, තදපාහතං හොති. යං පන වදන්‌ති – ‘‘අනෙරයිකානං නෙසං කථං තත්‌ථ සම්‌භවො’’ති නිරයෙ නෙරයිකානං යාතනාසබ්‌භාවතො. නෙරයිකසත්‌තයාතනායොග්‍යඤ්‌හි අත්‌තභාවං නිබ්‌බත්‌තෙන්‌තං කම්‌මං තාදිසනිකන්‌තිවිනාමිතං නිරයට්‌ඨානෙයෙව නිබ්‌බත්‌තෙති. තෙ ච නෙරයිකෙහි අධිකතරබලාරොහපරිණාහා අතිවිය භයානකදස්‌සනා කුරූරතරපයොගා ච හොන්‌ති. එතෙනෙව තත්‌ථ නෙරයිකානං විබාධකකාකසුනඛාදීනම්‌පි නිබ්‌බත්‌ති සංවණ්‌ණිතාති දට්‌ඨබ්‌බං.

    Iddhivisayassa acinteyyabhāvatoti ce? Idampi taṃsamānaṃ kammavipākassa acinteyyabhāvato. Tathārūpena hi kammunā te nibbattā. Yathā nirayadukkhena abādhitā eva hutvā nerayike yātenti, na cettakena bāhiravisayābhāvo yujjati iṭṭhāniṭṭhatāya paccekaṃ dvārapurisesu vibhattasabhāvattā. Tathā hi ekaccassa dvārassa purisassa ca iṭṭhaṃ ekaccassa aniṭṭhaṃ, ekaccassa ca aniṭṭhaṃ ekaccassa iṭṭhaṃ hoti. Evañca katvā yadeke vadanti – ‘‘natthi kammavasena tejasā parūpatāpana’’ntiādi, tadapāhataṃ hoti. Yaṃ pana vadanti – ‘‘anerayikānaṃ nesaṃ kathaṃ tattha sambhavo’’ti niraye nerayikānaṃ yātanāsabbhāvato. Nerayikasattayātanāyogyañhi attabhāvaṃ nibbattentaṃ kammaṃ tādisanikantivināmitaṃ nirayaṭṭhāneyeva nibbatteti. Te ca nerayikehi adhikatarabalārohapariṇāhā ativiya bhayānakadassanā kurūratarapayogā ca honti. Eteneva tattha nerayikānaṃ vibādhakakākasunakhādīnampi nibbatti saṃvaṇṇitāti daṭṭhabbaṃ.

    කථං අඤ්‌ඤගතිකෙහි අඤ්‌ඤගතිකබාධනන්‌ති ච න වත්‌තබ්‌බං අඤ්‌ඤත්‌ථාපි තථා දස්‌සනතො. යං පනෙකෙ වදන්‌ති – ‘‘අසත්‌තසභාවා එව නිරයපාලා නිරයසුනඛාදයො චා’’ති තම්‌පි තෙසං මතිමත්‌තං අඤ්‌ඤත්‌ථ තථා අදස්‌සනතො. න හි කාචි අත්‌ථි තාදිසී ධම්‌මප්‌පවත්‌ති, යා අසත්‌තසභාවා, සම්‌පතිසත්‌තෙහි අප්‌පයොජිතා ච සත්‌තකිච්‌චං සාධෙන්‌තී දිට්‌ඨපුබ්‌බා. පෙතානං පානීයනිවාරකානං දණ්‌ඩාදිහත්‌ථපුරිසානම්‌පි සබ්‌භාවෙ, අසත්‌තභාවෙ ච විසෙසකාරණං නත්‌ථි. සුපිනොපඝාතොපි අත්‌ථි, කිච්‌චසමත්‌ථතා පන අප්‌පමාණං දස්‌සනාදිමත්‌තෙනපි තදත්‌ථසිද්‌ධිතො. තථා හි සුපිනෙ ආහාරූපභොගාදිනා න අත්‌ථසිද්‌ධි, ඉද්‌ධිනිම්‌මානරූපං පනෙත්‌ථ ලද්‌ධපරිහාරං ඉද්‌ධිවිසයස්‌ස අචින්‌තෙය්‍යභාවතො. ඉධාපි කම්‌මවිපාකස්‌ස අචින්‌තෙය්‍යභාවතොති චෙ? තං න, අසිද්‌ධත්‌තා. නෙරයිකානං කම්‌මවිපාකතො නිරයපාලාති අසිද්‌ධමෙතං, වුත්‌තනයෙන පන පාළිතො ච තෙසං සත්‌තභාවො එව සිද්‌ධොති. සක්‌කා හි වත්‌තුං, ‘‘සත්‌තසඞ්‌ඛාතා නිරයපාලසඤ්‌ඤිතා ධම්‌මප්‌පවත්‌ති සාභිසන්‌ධිකපරූපඝාතී අත්‌ථි කිච්‌චසබ්‌භාවතො ඔජාහාරාදිරක්‌ඛසසන්‌තති වියා’’ති. අභිසන්‌ධිපුබ්‌බකතා චෙත්‌ථ න සක්‌කා පටික්‌ඛිපිතුං තථා තථා අභිසන්‌ධියා යාතනතො, තතො එව න සඞ්‌ඝාතපබ්‌බතාදීහි අනෙකන්‌තිකතා. යෙ පන වදන්‌ති – ‘‘භූතවිසෙසා එව එතෙ වණ්‌ණසණ්‌ඨානාදිවිසෙසවන්‌තො භෙරවාකාරා ‘නරකපාලා’ති සමඤ්‌ඤං ලභන්‌තී’’ති. තදසිද්‌ධං උජුකමෙව පාළියං, – ‘‘අත්‌ථි නිරයෙසු නිරයපාලා’’ති (කථා. 866) වාදස්‌ස පතිට්‌ඨාපිතත්‌තා.

    Kathaṃ aññagatikehi aññagatikabādhananti ca na vattabbaṃ aññatthāpi tathā dassanato. Yaṃ paneke vadanti – ‘‘asattasabhāvā eva nirayapālā nirayasunakhādayo cā’’ti tampi tesaṃ matimattaṃ aññattha tathā adassanato. Na hi kāci atthi tādisī dhammappavatti, yā asattasabhāvā, sampatisattehi appayojitā ca sattakiccaṃ sādhentī diṭṭhapubbā. Petānaṃ pānīyanivārakānaṃ daṇḍādihatthapurisānampi sabbhāve, asattabhāve ca visesakāraṇaṃ natthi. Supinopaghātopi atthi, kiccasamatthatā pana appamāṇaṃ dassanādimattenapi tadatthasiddhito. Tathā hi supine āhārūpabhogādinā na atthasiddhi, iddhinimmānarūpaṃ panettha laddhaparihāraṃ iddhivisayassa acinteyyabhāvato. Idhāpi kammavipākassa acinteyyabhāvatoti ce? Taṃ na, asiddhattā. Nerayikānaṃ kammavipākato nirayapālāti asiddhametaṃ, vuttanayena pana pāḷito ca tesaṃ sattabhāvo eva siddhoti. Sakkā hi vattuṃ, ‘‘sattasaṅkhātā nirayapālasaññitā dhammappavatti sābhisandhikaparūpaghātī atthi kiccasabbhāvato ojāhārādirakkhasasantati viyā’’ti. Abhisandhipubbakatā cettha na sakkā paṭikkhipituṃ tathā tathā abhisandhiyā yātanato, tato eva na saṅghātapabbatādīhi anekantikatā. Ye pana vadanti – ‘‘bhūtavisesā eva ete vaṇṇasaṇṭhānādivisesavanto bheravākārā ‘narakapālā’ti samaññaṃ labhantī’’ti. Tadasiddhaṃ ujukameva pāḷiyaṃ, – ‘‘atthi nirayesu nirayapālā’’ti (kathā. 866) vādassa patiṭṭhāpitattā.

    අපිච යථා අරියවිනයෙ නරකපාලානං භූතමත්‌තතා අසිද්‌ධා, තථා පඤ්‌ඤත්‌තිමත්‌තවාදිනොපි තෙසං භූතමත්‌තතා අසිද්‌ධාව සබ්‌බසො රූපධම්‌මානං අත්‌ථි භාවස්‌සෙව අප්‌පටිජානනතො. න හි තස්‌ස භූතානි නාම පරමත්‌ථතො සන්‌ති. යදි පරමත්‌ථං ගහෙත්‌වා වොහරති, අථ කස්‌මා චක්‌ඛුරූපාදීනි පටික්‌ඛිපතීති? තිට්‌ඨතෙසා අනවට්‌ඨිතතක්‌කානං අප්‌පහීනසම්‌මොහවිපල්‌ලාසානං වාදවීමංසා, එවං, ‘‘අත්‌ථෙව නිරයෙ නිරයපාලා’’ති නිට්‌ඨමෙත්‌ථ ගන්‌තබ්‌බං. සති ච නෙසං සබ්‌භාවෙ, අසතිපි බාහිරෙ විසයෙ නරකෙ විය දෙසාදිනියමො හොතීති වාදො න සිජ්‌ඣති, සති එව පන බාහිරෙ විසයෙ දෙසාදිනියමොති දට්‌ඨබ්‌බං.

    Apica yathā ariyavinaye narakapālānaṃ bhūtamattatā asiddhā, tathā paññattimattavādinopi tesaṃ bhūtamattatā asiddhāva sabbaso rūpadhammānaṃ atthi bhāvasseva appaṭijānanato. Na hi tassa bhūtāni nāma paramatthato santi. Yadi paramatthaṃ gahetvā voharati, atha kasmā cakkhurūpādīni paṭikkhipatīti? Tiṭṭhatesā anavaṭṭhitatakkānaṃ appahīnasammohavipallāsānaṃ vādavīmaṃsā, evaṃ, ‘‘attheva niraye nirayapālā’’ti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Sati ca nesaṃ sabbhāve, asatipi bāhire visaye narake viya desādiniyamo hotīti vādo na sijjhati, sati eva pana bāhire visaye desādiniyamoti daṭṭhabbaṃ.

    දෙවදූතසරාපනවසෙන සත්‌තෙ යථූපචිතෙ පුඤ්‌ඤකම්‌මෙ යමෙති නියමෙතීති යමො, තස්‌ස යමස්‌ස වෙමානිකපෙතානං රාජභාවතො රඤ්‌ඤො. තෙනාහ – ‘‘යමරාජා නාම වෙමානිකපෙතරාජා’’ති. කම්‌මවිපාකන්‌ති අකුසලකම්‌මවිපාකං. වෙමානිකපෙතාති කණ්‌හසුක්‌කවසෙන මිස්‌සකකම්‌මං කත්‌වා විනිපාතිකදෙවතා විය සුක්‌කෙන කම්‌මුනා පටිසන්‌ධිං ගණ්‌හන්‌ති. තථා හි තෙ මග්‌ගඵලභාගිනොපි හොන්‌ති, පවත්‌තියං පන කම්‌මානුරූපං කදාචි පුඤ්‌ඤඵලං, කදාචි අපුඤ්‌ඤඵලං පච්‌චනුභවන්‌ති. යෙසං පන අරියමග්‌ගො උප්‌පජ්‌ජති, තෙසං මග්‌ගාධිගමතො පට්‌ඨාය පුඤ්‌ඤඵලමෙව උප්‌පජ්‌ජතීති දට්‌ඨබ්‌බං. අපුඤ්‌ඤඵලං පුබ්‌බෙ විය කටුකං න හොති. මනුස්‌සත්‌තභාවෙ ඨිතානං මුදුකමෙව හොතීති අපරෙ. ධම්‌මිකො රාජාති එත්‌ථ තස්‌ස ධම්‌මිකභාවො ධම්‌මදෙවපුත්‌තස්‌ස විය උප්‌පත්‌තිනියමිතධම්‌මවසෙනෙව වෙදිතබ්‌බො. ද්‌වාරෙසූති අවීචිමහානරකස්‌ස චතූසු ද්‌වාරෙසු.

    Devadūtasarāpanavasena satte yathūpacite puññakamme yameti niyametīti yamo, tassa yamassa vemānikapetānaṃ rājabhāvato rañño. Tenāha – ‘‘yamarājā nāma vemānikapetarājā’’ti. Kammavipākanti akusalakammavipākaṃ. Vemānikapetāti kaṇhasukkavasena missakakammaṃ katvā vinipātikadevatā viya sukkena kammunā paṭisandhiṃ gaṇhanti. Tathā hi te maggaphalabhāginopi honti, pavattiyaṃ pana kammānurūpaṃ kadāci puññaphalaṃ, kadāci apuññaphalaṃ paccanubhavanti. Yesaṃ pana ariyamaggo uppajjati, tesaṃ maggādhigamato paṭṭhāya puññaphalameva uppajjatīti daṭṭhabbaṃ. Apuññaphalaṃ pubbe viya kaṭukaṃ na hoti. Manussattabhāve ṭhitānaṃ mudukameva hotīti apare. Dhammiko rājāti ettha tassa dhammikabhāvo dhammadevaputtassa viya uppattiniyamitadhammavaseneva veditabbo. Dvāresūti avīcimahānarakassa catūsu dvāresu.

    ජාතිධම්‌මොති කම්‌මකිලෙසවසෙන ජාතිපකතිකො. තෙනාහ ‘‘ජාතිසභාවො’’ති. සභාවො ච නාම තෙජොධාතුයා උණ්‌හතා විය න කදාචිපි විගච්‌ඡතීති ආහ ‘‘අපරිමුත්‌තො ජාතියා’’තිආදි.

    Jātidhammoti kammakilesavasena jātipakatiko. Tenāha ‘‘jātisabhāvo’’ti. Sabhāvo ca nāma tejodhātuyā uṇhatā viya na kadācipi vigacchatīti āha ‘‘aparimutto jātiyā’’tiādi.

    263. ඉදානි ජාතියා දෙවදූතභාවං නිද්‌ධාරෙත්‌වා දස්‌සෙතුං, ‘‘දහරකුමාරො’’තිආදි වුත්‌තං. අත්‌ථතො එවං වදති නාමාති වාචාය අවදන්‌තොපි අත්‌ථාපත්‌තිතො එවං වදන්‌තො විය හොති විඤ්‌ඤූනන්‌ති අත්‌ථො. එවං තුම්‌හාකම්‌පි ජාති ආගමිස්‌සතීති එවං සංකිලිට්‌ඨජෙගුච්‌ඡඅසමත්‌ථදහරාවත්‌ථා ජාති තුම්‌හාකං ආගමිස්‌සති. කාමඤ්‌චායං ආගතා එව, සා පන අතීතානාගතාය උපරිපි ආගමනාය පයොගො ඉච්‌ඡිතබ්‌බො, අනාගතාය න ඉච්‌ඡිතබ්‌බොති ආහ ‘‘ජාති ආගමිස්‌සතී’’ති. තෙනෙවාහ – ‘‘ඉති තස්‌සා…පෙ.… කරොථා’’ති. තෙනාති තෙන කාරණෙන විඤ්‌ඤූනං වෙදවත්‌ථුභාවෙනාති අත්‌ථො.

    263. Idāni jātiyā devadūtabhāvaṃ niddhāretvā dassetuṃ, ‘‘daharakumāro’’tiādi vuttaṃ. Atthato evaṃ vadati nāmāti vācāya avadantopi atthāpattito evaṃ vadanto viya hoti viññūnanti attho. Evaṃ tumhākampi jāti āgamissatīti evaṃ saṃkiliṭṭhajegucchaasamatthadaharāvatthā jāti tumhākaṃ āgamissati. Kāmañcāyaṃ āgatā eva, sā pana atītānāgatāya uparipi āgamanāya payogo icchitabbo, anāgatāya na icchitabboti āha ‘‘jāti āgamissatī’’ti. Tenevāha – ‘‘iti tassā…pe… karothā’’ti. Tenāti tena kāraṇena viññūnaṃ vedavatthubhāvenāti attho.

    ඌරුබලන්‌ති ඌරුබලී. තෙන දූරෙපි ගමනාගමනලඞ්‌ඝනාදිසමත්‌ථතං දස්‌සෙති, බාහුබලන්‌ති පන ඉමිනා හත්‌ථෙහි කාතබ්‌බකිච්‌චසමත්‌ථතං, ජවග්‌ගහණෙන වෙගස්‌ස පවත්‌තිසමත්‌ථතං. අන්‌තරහිතා නට්‌ඨා. සෙසං පඨමදෙවදූතෙ වුත්‌තනයමෙව.

    Ūrubalanti ūrubalī. Tena dūrepi gamanāgamanalaṅghanādisamatthataṃ dasseti, bāhubalanti pana iminā hatthehi kātabbakiccasamatthataṃ, javaggahaṇena vegassa pavattisamatthataṃ. Antarahitā naṭṭhā. Sesaṃ paṭhamadevadūte vuttanayameva.

    විවිධං දුක්‌ඛං ආදහතීති බ්‍යාධි, විසෙසෙන වා ආධීයති එතෙනාති බ්‍යාධි, තෙන බ්‍යාධිනා. අභිහතොති බාධිතො, උපද්‌දුතොති අත්‌ථො.

    Vividhaṃ dukkhaṃ ādahatīti byādhi, visesena vā ādhīyati etenāti byādhi, tena byādhinā. Abhihatoti bādhito, upaddutoti attho.

    265. කාරණා නාම ‘‘හත්‌ථච්‌ඡෙදාදිභෙදා අධිකපීළා කරීයති එතායා’’ති කත්‌වා යාතනා, සා එව කාරණිකෙහි කාතබ්‌බට්‌ඨෙන කම්‌මන්‌ති කම්‌මකාරණා යාතනාකම්‌මන්‌ති අත්‌ථො.

    265. Kāraṇā nāma ‘‘hatthacchedādibhedā adhikapīḷā karīyati etāyā’’ti katvā yātanā, sā eva kāraṇikehi kātabbaṭṭhena kammanti kammakāraṇā yātanākammanti attho.

    266. බහුං පාපං කතන්‌ති බහුසො පාපං කතං. තෙන පාපස්‌ස බහුලීකරණමාහ. බහූති වා මහන්‌තං. මහත්‌ථොපි හි බහුසද්‌දො දිස්‌සති, ‘‘බහු වත කතං අස්‌සා’’තිආදීසු, ගරුකන්‌ති වුත්‌තං හොති. සොති ගරුකං බහුලං වා පාපං කත්‌වා ඨිතො නිරයෙ නිබ්‌බත්‌තතියෙව, න යමපුරිසෙහි යමස්‌ස සන්‌තිකං නීයති. පරිත්‌තන්‌ති පමාණපරිත්‌තතාය කාලපරිත්‌තතාය ච පරිත්‌තං, පුරිමස්‌මිං පක්‌ඛෙ අගරුන්‌ති අත්‌ථො, දුතියස්‌මිං අබහුලන්‌ති. යථාවුත්‌තමත්‌ථං උපමාය විභාවෙතුං, ‘‘යථා හී’’තිආදි වුත්‌තං. කත්‌තබ්‌බමෙවාති දණ්‌ඩමෙව. අනුවිජ්‌ජිත්‌වා වීමංසිත්‌වා. විනිච්‌ඡයට්‌ඨානන්‌ති අට්‌ටකරණට්‌ඨානං. පරිත්‌තපාපකම්‌මාති දුබ්‌බලපාපකම්‌මා. තෙ හි පාපකම්‌මස්‌ස දුබ්‌බලභාවතො කතූපචිතස්‌ස ච ඔකාසාරහකුසලකම්‌මස්‌ස බලවභාවතො අත්‌තනො ධම්‌මතායපි සරන්‌ති.

    266.Bahuṃ pāpaṃ katanti bahuso pāpaṃ kataṃ. Tena pāpassa bahulīkaraṇamāha. Bahūti vā mahantaṃ. Mahatthopi hi bahusaddo dissati, ‘‘bahu vata kataṃ assā’’tiādīsu, garukanti vuttaṃ hoti. Soti garukaṃ bahulaṃ vā pāpaṃ katvā ṭhito niraye nibbattatiyeva, na yamapurisehi yamassa santikaṃ nīyati. Parittanti pamāṇaparittatāya kālaparittatāya ca parittaṃ, purimasmiṃ pakkhe agarunti attho, dutiyasmiṃ abahulanti. Yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ, ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ. Kattabbamevāti daṇḍameva. Anuvijjitvā vīmaṃsitvā. Vinicchayaṭṭhānanti aṭṭakaraṇaṭṭhānaṃ. Parittapāpakammāti dubbalapāpakammā. Te hi pāpakammassa dubbalabhāvato katūpacitassa ca okāsārahakusalakammassa balavabhāvato attano dhammatāyapi saranti.

    ආකාසචෙතියන්‌ති ගිරිසිඛරෙ විවටඞ්‌ගණෙ කතචෙතියං. අග්‌ගිජාලසද්‌දන්‌ති ‘‘පටපටා’’ති පවත්‌තමානං අග්‌ගිජාලාය සද්‌දං සුත්‌වා, ‘‘මයා තදා ආකාසචෙතියෙ පූජිතරත්‌තපටා වියා’’ති අත්‌තනො පූජිතපටං අනුස්‌සරි. පඤ්‌චහිපි න සරතීති බලවතා පාපකම්‌මෙන බ්‍යාමොහිතො පඤ්‌ච සඤ්‌ඤාණානි න ගණ්‌හාති. තුණ්‌හී හොති කම්‌මාරහො අයන්‌ති තත්‌ථ පතීකාරං අපස්‌සන්‌තො.

    Ākāsacetiyanti girisikhare vivaṭaṅgaṇe katacetiyaṃ. Aggijālasaddanti ‘‘paṭapaṭā’’ti pavattamānaṃ aggijālāya saddaṃ sutvā, ‘‘mayā tadā ākāsacetiye pūjitarattapaṭā viyā’’ti attano pūjitapaṭaṃ anussari. Pañcahipi na saratīti balavatā pāpakammena byāmohito pañca saññāṇāni na gaṇhāti. Tuṇhī hoti kammāraho ayanti tattha patīkāraṃ apassanto.

    267. අවීචිමහානිරයො උබ්‌බෙධෙනපි යොජනසතමෙවාති වදන්‌ති. නවනවයොජනිකා හොති පුථුලතො. මහානිරයස්‌ස මහන්‌තත්‌තා තථාපි භිත්‌තිසතං යොජනසහස්‌සං හොතීති උස්‌සදස්‌ස සබ්‌බස්‌ස පරික්‌ඛෙපතො ‘‘දසයොජනසහස්‌සං හොතී’’ති වුත්‌තං.

    267. Avīcimahānirayo ubbedhenapi yojanasatamevāti vadanti. Navanavayojanikā hoti puthulato. Mahānirayassa mahantattā tathāpi bhittisataṃ yojanasahassaṃ hotīti ussadassa sabbassa parikkhepato ‘‘dasayojanasahassaṃ hotī’’ti vuttaṃ.

    268. ඣායතීති පටිපාකතිකං හොති. තාදිසමෙවාති පුරිමසදිසත්‌තා ‘‘උබ්‌භතං සදිසමෙව හොතී’’ති එවං වුත්‌තං. බහුසම්‌පත්‌තොති වා බහුට්‌ඨානං අතික්‌කමිත්‌වා පුරත්‌ථිමද්‌වාරං සම්‌පත්‌තො හොති.

    268.Jhāyatīti paṭipākatikaṃ hoti. Tādisamevāti purimasadisattā ‘‘ubbhataṃ sadisameva hotī’’ti evaṃ vuttaṃ. Bahusampattoti vā bahuṭṭhānaṃ atikkamitvā puratthimadvāraṃ sampatto hoti.

    ඡන්‌නං ජාලානන්‌ති චතූහි දිසාහි හෙට්‌ඨා උපරි ච උබ්‌භතානං ඡන්‌නං ජාලානං. සත්‌තානං නිරන්‌තරතා නිරයසංවත්‌තනියකම්‌මකතානඤ්‌ච බහුභාවතො ජාලානං තාව සත්‌තානඤ්‌ච නිරන්‌තරත්‌තා අවීචි හොතු; දුක්‌ඛස්‌ස පන කථං නිරන්‌තරතාති තං දස්‌සෙන්‌තො, ‘‘කායද්‌වාරෙ…පෙ.… එකං දුක්‌ඛසහගත’’න්‌තිආදිමාහ. තත්‌ථ ආවජ්‌ජනං සම්‌පටිච්‌ඡනං සන්‌තීරණං වොට්‌ඨබ්‌බනං ද්‌වෙ තදාරම්‌මණචිත්‌තානීති ඡ උපෙක්‌ඛාසහගතානි. එවං සන්‌තෙපීති යදිපි තත්‌ථ උපෙක්‌ඛාසහගතචිත්‌තානිපි පවත්‌තන්‌ති උපෙක්‌ඛාවෙදනාපි ලද්‌ධාවසරා; දුක්‌ඛවෙදනා පන බලවතරා නිසිතනිසිතෙන තිඛිණෙන සත්‌ථෙන නිරන්‌තරං සරීරං ඡින්‌දන්‌තී විය දුක්‌ඛං උපනෙන්‌තී විය තා වෙදනා අභිභවන්‌තී අජ්‌ඣොත්‌ථරන්‌තී උප්‌පජ්‌ජන්‌තී නිරන්‌තරා විය හොති. තෙනාහ ‘‘අනුදහනබලවතායා’’තිආදි. උපෙක්‌ඛාවෙදනාති වා තත්‌ථ අතිවිය අනිට්‌ඨඵලතාය අනිට්‌ඨාරම්‌මණා උපෙක්‌ඛාවෙදනා දුක්‌ඛාති වුච්‌චති, යථා ඉට්‌ඨඵලබහුතාය ඉට්‌ඨාරම්‌මණා ඣානාදිපරියාපන්‌නෙ ච සුගතිභවෙ ච උපෙක්‌ඛාවෙදනා සුඛාති වුච්‌චති, එවං දුක්‌ඛස්‌ස නිරන්‌තරතාය අවීචීති වෙදිතබ්‌බං.

    Channaṃ jālānanti catūhi disāhi heṭṭhā upari ca ubbhatānaṃ channaṃ jālānaṃ. Sattānaṃ nirantaratā nirayasaṃvattaniyakammakatānañca bahubhāvato jālānaṃ tāva sattānañca nirantarattā avīci hotu; dukkhassa pana kathaṃ nirantaratāti taṃ dassento, ‘‘kāyadvāre…pe… ekaṃ dukkhasahagata’’ntiādimāha. Tattha āvajjanaṃ sampaṭicchanaṃ santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ dve tadārammaṇacittānīti cha upekkhāsahagatāni. Evaṃ santepīti yadipi tattha upekkhāsahagatacittānipi pavattanti upekkhāvedanāpi laddhāvasarā; dukkhavedanā pana balavatarā nisitanisitena tikhiṇena satthena nirantaraṃ sarīraṃ chindantī viya dukkhaṃ upanentī viya tā vedanā abhibhavantī ajjhottharantī uppajjantī nirantarā viya hoti. Tenāha ‘‘anudahanabalavatāyā’’tiādi. Upekkhāvedanāti vā tattha ativiya aniṭṭhaphalatāya aniṭṭhārammaṇā upekkhāvedanā dukkhāti vuccati, yathā iṭṭhaphalabahutāya iṭṭhārammaṇā jhānādipariyāpanne ca sugatibhave ca upekkhāvedanā sukhāti vuccati, evaṃ dukkhassa nirantaratāya avīcīti veditabbaṃ.

    269. එකො පාදො මහානිරයෙ හොති, එකො ගූථනිරයෙ නිපතති, කම්‌මවෙගුක්‌ඛිත්‌තො අන්‌තරා පදමාවහති සෙසාරම්‌භතාය. හත්‌ථිගීවප්‌පමාණා පරිණාහෙන. එකදොණිකනාවාප්‌පමාණා ආයාමෙන.

    269.Ekopādo mahāniraye hoti, eko gūthaniraye nipatati, kammavegukkhitto antarā padamāvahati sesārambhatāya. Hatthigīvappamāṇā pariṇāhena. Ekadoṇikanāvāppamāṇā āyāmena.

    පොක්‌ඛරපත්‌තානීති ඛුරධාරාසදිසානි තිඛිණග්‌ගානි අයොසූලමයානෙව පදුමපත්‌තානි. හෙට්‌ඨා ඛුරධාරාති හෙට්‌ඨාභූමියං නික්‌ඛිත්‌තා, වෙත්‌තලතායො ච තිඛිණධාරකණ්‌ටකා අයොමයා එව. තෙනාහ – ‘‘සො තත්‌ථ දුක්‌ඛා’’තිආදි. කුසතිණානීති කුසතිණජාතිතාය තථා වුත්‌තානි. ඛරවාලිකාති ඛරා තිඛිණකොටිකා සිඞ්‌ඝාටකසණ්‌ඨානා වාලිකා.

    Pokkharapattānīti khuradhārāsadisāni tikhiṇaggāni ayosūlamayāneva padumapattāni. Heṭṭhā khuradhārāti heṭṭhābhūmiyaṃ nikkhittā, vettalatāyo ca tikhiṇadhārakaṇṭakā ayomayā eva. Tenāha – ‘‘so tattha dukkhā’’tiādi. Kusatiṇānīti kusatiṇajātitāya tathā vuttāni. Kharavālikāti kharā tikhiṇakoṭikā siṅghāṭakasaṇṭhānā vālikā.

    270. දන්‌තෙ සම්‌ඵුසෙතීති හෙට්‌ඨිමදන්‌තෙ යථා කිඤ්‌චි මුඛෙ පක්‌ඛිපිතුං න සක්‌කා, එවං සුඵුසිතෙ කරොති. තම්‌බලොහපානතො පට්‌ඨායාති වුත්‌තකාරණතො පටිලොමතොපි එවං කම්‌මකාරණානං කාරණමාහ. දුතියෙනාති කුඨාරීහි තච්‌ඡනෙන. තතියෙනාති වාසීහි තච්‌ඡනෙන. අවිජහිතමෙව සංවෙගහෙතුතාය ලොකස්‌ස මහතො අත්‌ථස්‌ස සංවත්‌තනතො.

    270.Dante samphusetīti heṭṭhimadante yathā kiñci mukhe pakkhipituṃ na sakkā, evaṃ suphusite karoti. Tambalohapānato paṭṭhāyāti vuttakāraṇato paṭilomatopi evaṃ kammakāraṇānaṃ kāraṇamāha. Dutiyenāti kuṭhārīhi tacchanena. Tatiyenāti vāsīhi tacchanena. Avijahitameva saṃvegahetutāya lokassa mahato atthassa saṃvattanato.

    271. හීනකායං හීනං වා අත්‌තභාවං උපගතා. උපාදානෙති චතුබ්‌බිධෙපි උපාදානෙ. තං අත්‌ථතො තණ්‌හාදිට්‌ඨිග්‌ගාහොති ආහ ‘‘තණ්‌හාදිට්‌ඨිගහණෙ’’ති. සම්‌භවති ජරාමරණං එතෙනාති සම්‌භවො, උපාදානන්‌ති ආහ – ‘‘ජාතියා මරණස්‌ස ච කාරණභූතෙ’’ති. අනුපාදාති අනුපාදාය. තෙනාහ ‘‘අනුපාදියිත්‌වා’’ති.

    271.Hīnakāyaṃ hīnaṃ vā attabhāvaṃ upagatā. Upādāneti catubbidhepi upādāne. Taṃ atthato taṇhādiṭṭhiggāhoti āha ‘‘taṇhādiṭṭhigahaṇe’’ti. Sambhavati jarāmaraṇaṃ etenāti sambhavo, upādānanti āha – ‘‘jātiyā maraṇassa ca kāraṇabhūte’’ti. Anupādāti anupādāya. Tenāha ‘‘anupādiyitvā’’ti.

    සබ්‌බදුක්‌ඛාතික්‌කන්‌තා නාමාති සකලම්‌පි වට්‌ටදුක්‌ඛං අතික්‌කන්‌තා එව හොන්‌ති චරිමචිත්‌තනිරොධෙන වට්‌ටදුක්‌ඛලෙසස්‌සපි අසම්‌භවතො.

    Sabbadukkhātikkantā nāmāti sakalampi vaṭṭadukkhaṃ atikkantā eva honti carimacittanirodhena vaṭṭadukkhalesassapi asambhavato.

    දෙවදූතසුත්‌තවණ්‌ණනාය ලීනත්‌ථප්‌පකාසනා සමත්‌තා.

    Devadūtasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.

    නිට්‌ඨිතා ච සුඤ්‌ඤතවග්‌ගවණ්‌ණනා.

    Niṭṭhitā ca suññatavaggavaṇṇanā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / මජ්‌ඣිමනිකාය • Majjhimanikāya / 10. දෙවදූතසුත්‌තං • 10. Devadūtasuttaṃ

    අට්‌ඨකථා • Aṭṭhakathā / සුත්‌තපිටක (අට්‌ඨකථා) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / මජ්‌ඣිමනිකාය (අට්‌ඨකථා) • Majjhimanikāya (aṭṭhakathā) / 10. දෙවදූතසුත්‌තවණ්‌ණනා • 10. Devadūtasuttavaṇṇanā


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact