Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ඉතිවුත්‌තක-අට්‌ඨකථා • Itivuttaka-aṭṭhakathā

    2. දොසසුත්‌තවණ්‌ණනා

    2. Dosasuttavaṇṇanā

    2. වුත්‌තඤ්‌හෙතං …පෙ.… දොසන්‌ති දුතියසුත්‌තං. තත්‍රායං අපුබ්‌බපදවණ්‌ණනා. යථා එත්‌ථ, එවං ඉතො පරෙසුපි සබ්‌බත්‌ථ අපුබ්‌බපදවණ්‌ණනංයෙව කරිස්‌සාම. යස්‌මා ඉදං සුත්‌තං දොසබහුලානං පුග්‌ගලානං අජ්‌ඣාසයං ඔලොකෙත්‌වා දොසවූපසමනත්‌ථං දෙසිතං, තස්‌මා ‘‘දොසං, භික්‌ඛවෙ, එකධම්‌මං පජහථා’’ති ආගතං. තත්‌ථ දොසන්‌ති ‘‘අනත්‌ථං මෙ අචරීති ආඝාතො ජායතී’’තිආදිනා (විභ. 960) නයෙන සුත්‌තෙ වුත්‌තානං නවන්‌නං, ‘‘අත්‌ථං මෙ නාචරී’’තිආදීනඤ්‌ච තප්‌පටිපක්‌ඛතො සිද්‌ධානං නවන්‌නමෙවාති අට්‌ඨාරසන්‌නං ඛාණුකණ්‌ටකාදිනා අට්‌ඨානෙන සද්‌ධිං එකූනවීසතියා අඤ්‌ඤතරාඝාතවත්‌ථුසම්‌භවං ආඝාතං. සො හි දුස්‌සන්‌ති තෙන, සයං වා දුස්‌සති, දුස්‌සනමත්‌තමෙව වා තන්‌ති දොසොති වුච්‌චති. සො චණ්‌ඩික්‌කලක්‌ඛණො පහටාසීවිසො විය, විසප්‌පනරසො විසනිපාතො විය, අත්‌තනො නිස්‌සයදහනරසො වා දාවග්‌ගි විය, දුස්‌සනපච්‌චුපට්‌ඨානො ලද්‌ධොකාසො විය සපත්‌තො, යථාවුත්‌තආඝාතවත්‌ථුපදට්‌ඨානො විසසංසට්‌ඨපූතිමුත්‌තං විය දට්‌ඨබ්‌බො. පජහථාති සමුච්‌ඡින්‌දථ. තත්‌ථ යෙ ඉමෙ –

    2.Vuttañhetaṃ…pe… dosanti dutiyasuttaṃ. Tatrāyaṃ apubbapadavaṇṇanā. Yathā ettha, evaṃ ito paresupi sabbattha apubbapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Yasmā idaṃ suttaṃ dosabahulānaṃ puggalānaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā dosavūpasamanatthaṃ desitaṃ, tasmā ‘‘dosaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahathā’’ti āgataṃ. Tattha dosanti ‘‘anatthaṃ me acarīti āghāto jāyatī’’tiādinā (vibha. 960) nayena sutte vuttānaṃ navannaṃ, ‘‘atthaṃ me nācarī’’tiādīnañca tappaṭipakkhato siddhānaṃ navannamevāti aṭṭhārasannaṃ khāṇukaṇṭakādinā aṭṭhānena saddhiṃ ekūnavīsatiyā aññatarāghātavatthusambhavaṃ āghātaṃ. So hi dussanti tena, sayaṃ vā dussati, dussanamattameva vā tanti dosoti vuccati. So caṇḍikkalakkhaṇo pahaṭāsīviso viya, visappanaraso visanipāto viya, attano nissayadahanaraso vā dāvaggi viya, dussanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, yathāvuttaāghātavatthupadaṭṭhāno visasaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo. Pajahathāti samucchindatha. Tattha ye ime –

    ‘‘පඤ්‌චිමෙ, භික්‌ඛවෙ, ආඝාතපටිවිනයා, යත්‌ථ භික්‌ඛුනො උප්‌පන්‌නො ආඝාතො සබ්‌බසො පටිවිනෙතබ්‌බො. කතමෙ පඤ්‌ච? යස්‌මිං, භික්‌ඛවෙ, පුග්‌ගලෙ ආඝාතො ජායෙථ, මෙත්‌තා තස්‌මිං පුග්‌ගලෙ භාවෙතබ්‌බා…පෙ.… කරුණා…පෙ.… උපෙක්‌ඛා, අසතිඅමනසිකාරො තස්‌මිං පුග්‌ගලෙ ආපජ්‌ජිතබ්‌බො, එවං තස්‌මිං පුග්‌ගලෙ ආඝාතො පටිවිනෙතබ්‌බො. යස්‌මිං, භික්‌ඛවෙ, පුග්‌ගලෙ ආඝාතො ජායෙථ, කම්‌මස්‌සකතා තස්‌මිං පුග්‌ගලෙ අධිට්‌ඨාතබ්‌බා ‘කම්‌මස්‌සකො අයමායස්‌මා කම්‌මදායාදො…පෙ.… භවිස්‌සතී’’ති (අ. නි. 5.161) –

    ‘‘Pañcime, bhikkhave, āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiṃ puggale bhāvetabbā…pe… karuṇā…pe… upekkhā, asatiamanasikāro tasmiṃ puggale āpajjitabbo, evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, kammassakatā tasmiṃ puggale adhiṭṭhātabbā ‘kammassako ayamāyasmā kammadāyādo…pe… bhavissatī’’ti (a. ni. 5.161) –

    එවං පඤ්‌ච ආඝාතප්‌පටිවිනයා වුත්‌තායෙව.

    Evaṃ pañca āghātappaṭivinayā vuttāyeva.

    ‘‘පඤ්‌චිමෙ, ආවුසො, ආඝාතපටිවිනයා, යත්‌ථ භික්‌ඛුනො උප්‌පන්‌නො ආඝාතො සබ්‌බසො පටිවිනෙතබ්‌බො. කතමෙ පඤ්‌ච? ඉධාවුසො, එකච්‌චො පුග්‌ගලො අපරිසුද්‌ධකායසමාචාරො හොති පරිසුද්‌ධවචීසමාචාරො; එවරූපෙපි, ආවුසො, පුග්‌ගලෙ ආඝාතො පටිවිනෙතබ්‌බො’’ති (අ. නි. 5.162) –

    ‘‘Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo’’ti (a. ni. 5.162) –

    එවමාදිනාපි නයෙන පඤ්‌ච ආඝාතපටිවිනයා වුත්‌තා, තෙසු යෙන කෙනචි ආඝාතපටිවිනයවිධිනා පච්‌චවෙක්‌ඛිත්‌වා. අපිච යො –

    Evamādināpi nayena pañca āghātapaṭivinayā vuttā, tesu yena kenaci āghātapaṭivinayavidhinā paccavekkhitvā. Apica yo –

    ‘‘උභතොදණ්‌ඩකෙන චෙපි, භික්‌ඛවෙ, කකචෙන චොරා ඔචරකා අඞ්‌ගමඞ්‌ගානි ඔකන්‌තෙය්‍යුං, තත්‍රාපි යො මනො පදූසෙය්‍ය, න මෙ සො තෙන සාසනකරො’’ති (ම. නි. 1.232) සත්‌ථු ඔවාදො.

    ‘‘Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ, tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro’’ti (ma. ni. 1.232) satthu ovādo.

    ‘‘තස්‌සෙව තෙන පාපියො, යො කුද්‌ධං පටිකුජ්‌ඣති;

    ‘‘Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

    කුද්‌ධං අප්‌පටිකුජ්‌ඣන්‌තො, සඞ්‌ගාමං ජෙති දුජ්‌ජයං.

    Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

    ‘‘උභින්‌නමත්‌ථං චරති, අත්‌තනො ච පරස්‌ස ච;

    ‘‘Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;

    පරං සඞ්‌කුපිතං ඤත්‌වා, යො සතො උපසම්‌මති. (සං. නි. 1.188);

    Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati. (saṃ. ni. 1.188);

    ‘‘සත්‌තිමෙ , භික්‌ඛවෙ, ධම්‌මා සපත්‌තකන්‌තා සපත්‌තකරණා කොධනං ආගච්‌ඡන්‌ති ඉත්‌ථිං වා පුරිසං වා. කතමෙ සත්‌ත? ඉධ, භික්‌ඛවෙ, සපත්‌තො සපත්‌තස්‌ස එවං ඉච්‌ඡති, ‘අහො වතායං දුබ්‌බණ්‌ණො අස්‌සා’ති. තං කිස්‌ස හෙතු? න, භික්‌ඛවෙ, සපත්‌තො සපත්‌තස්‌ස වණ්‌ණවතාය නන්‌දති. කොධනොයං, භික්‌ඛවෙ, පුරිසපුග්‌ගලො කොධාභිභූතො කොධපරෙතො කිඤ්‌චාපි සො හොති සුන්‌හාතො සුවිලිත්‌තො කප්‌පිතකෙසමස්‌සු ඔදාතවත්‌ථවසනො, අථ ඛො සො දුබ්‌බණ්‌ණොව හොති කොධාභිභූතො. අයං, භික්‌ඛවෙ, පඨමො ධම්‌මො සපත්‌තකන්‌තො සපත්‌තකරණො කොධනං ආගච්‌ඡති ඉත්‌ථිං වා පුරිසං වා.

    ‘‘Sattime , bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā purisaṃ vā. Katame satta? Idha, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati, ‘aho vatāyaṃ dubbaṇṇo assā’ti. Taṃ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kiñcāpi so hoti sunhāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano, atha kho so dubbaṇṇova hoti kodhābhibhūto. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

    ‘‘පුන චපරං, භික්‌ඛවෙ, සපත්‌තො සපත්‌තස්‌ස එවං ඉච්‌ඡති ‘අහො වතායං දුක්‌ඛං සයෙය්‍යා’ති…පෙ.… න පචුරත්‌ථො අස්‌සාති…පෙ.… න භොගවා අස්‌සාති…පෙ.… න යසවා අස්‌සාති…පෙ.… න මිත්‌තවා අස්‌සාති…පෙ.… කායස්‌ස භෙදා පරං මරණා අපායං දුග්‌ගතිං විනිපාතං නිරයං උපපජ්‌ජෙය්‍යාති. තං කිස්‌ස හෙතු? න, භික්‌ඛවෙ, සපත්‌තො සපත්‌තස්‌ස සුගතිගමනෙ නන්‌දති. කොධනොයං, භික්‌ඛවෙ, පුරිසපුග්‌ගලො කොධාභිභූතො කොධපරෙතො කායෙන දුච්‌චරිතං චරති, වාචාය දුච්‌චරිතං චරති, මනසා දුච්‌චරිතං චරති. සො කායෙන දුච්‌චරිතං චරිත්‌වා වාචාය දුච්‌චරිතං චරිත්‌වා මනසා දුච්‌චරිතං චරිත්‌වා කායස්‌ස භෙදා පරං මරණා…පෙ.… නිරයං උපපජ්‌ජති කොධාභිභූතො’’ති (අ. නි. 7.64).

    ‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati ‘aho vatāyaṃ dukkhaṃ sayeyyā’ti…pe… na pacurattho assāti…pe… na bhogavā assāti…pe… na yasavā assāti…pe… na mittavā assāti…pe… kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyāti. Taṃ kissa hetu? Na, bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamane nandati. Kodhanoyaṃ, bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā…pe… nirayaṃ upapajjati kodhābhibhūto’’ti (a. ni. 7.64).

    ‘‘කුද්‌ධො අත්‌ථං න ජානාති, කුද්‌ධො ධම්‌මං න පස්‌සති…පෙ.…. (අ. නි. 7.64);

    ‘‘Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati…pe…. (a. ni. 7.64);

    ‘‘කොධං ජහෙ විප්‌පජහෙය්‍ය මානං, සංයොජනං සබ්‌බමතික්‌කමෙය්‍ය. (ධ. ප. 221);

    ‘‘Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ, saṃyojanaṃ sabbamatikkameyya. (dha. pa. 221);

    ‘‘අනත්‌ථජනනො කොධො, කොධො චිත්‌තප්‌පකොපනො…පෙ.…. (අ. නි. 7.64);

    ‘‘Anatthajanano kodho, kodho cittappakopano…pe…. (a. ni. 7.64);

    ‘‘කොධං ඡෙත්‌වා සුඛං සෙති, කොධං ඡෙත්‌වා න සොචති;

    ‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;

    කොධස්‌ස විසමූලස්‌ස, මධුරග්‌ගස්‌ස බ්‍රාහ්‌මණා’’ති. (සං. නි. 1.187);

    Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇā’’ti. (saṃ. ni. 1.187);

    ‘‘එකාපරාධං ඛම භූරිපඤ්‌ඤ,

    ‘‘Ekāparādhaṃ khama bhūripañña,

    න පණ්‌ඩිතා කොධබලා භවන්‌තී’’ති. –

    Na paṇḍitā kodhabalā bhavantī’’ti. –

    එවමාදිනා නයෙන දොසෙ ආදීනවෙ වුත්‌තප්‌පටිපක්‌ඛතො දොසප්‌පහානෙ ආනිසංසෙ ච පච්‌චවෙක්‌ඛිත්‌වා පුබ්‌බභාගෙ දොසං තදඞ්‌ගප්‌පහානාදිවසෙන පජහිත්‌වා විපස්‌සනං උස්‌සුක්‌කාපෙත්‌වා තතියමග්‌ගෙන සබ්‌බසො දොසං සමුච්‌ඡින්‌දථ, පජහථාති තෙසං භික්‌ඛූනං තත්‌ථ නියොජනං. තෙන වුත්‌තං ‘‘දොසං, භික්‌ඛවෙ, එකධම්‌මං පජහථා’’ති. දුට්‌ඨාසෙති ආඝාතෙන දූසිතචිත්‌තතාය පදුට්‌ඨා. සෙසමෙත්‌ථ යං වත්‌තබ්‌බං, තං පඨමසුත්‌තවණ්‌ණනායං වුත්‌තනයමෙව.

    Evamādinā nayena dose ādīnave vuttappaṭipakkhato dosappahāne ānisaṃse ca paccavekkhitvā pubbabhāge dosaṃ tadaṅgappahānādivasena pajahitvā vipassanaṃ ussukkāpetvā tatiyamaggena sabbaso dosaṃ samucchindatha, pajahathāti tesaṃ bhikkhūnaṃ tattha niyojanaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘dosaṃ, bhikkhave, ekadhammaṃ pajahathā’’ti. Duṭṭhāseti āghātena dūsitacittatāya paduṭṭhā. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ paṭhamasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayameva.

    දුතියසුත්‌තවණ්‌ණනා නිට්‌ඨිතා.

    Dutiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ඉතිවුත්‌තකපාළි • Itivuttakapāḷi / 2. දොසසුත්‌තං • 2. Dosasuttaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact