Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [260] 10. දූතජාතකවණ්‌ණනා

    [260] 10. Dūtajātakavaṇṇanā

    යස්‌සත්‌ථා දූරමායන්‌තීති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො එකං ලොලභික්‌ඛුං ආරබ්‌භ කථෙසි. වත්‌ථු නවකනිපාතෙ චක්‌කවාකජාතකෙ (ජා. 1.9.69 ආදයො) ආවිභවිස්‌සති. සත්‌ථා පන තං භික්‌ඛුං ආමන්‌තෙත්‌වා ‘‘න ඛො, භික්‌ඛු, ඉදානෙව, පුබ්‌බෙපි ත්‌වං ලොලො, ලොල්‍යකාරණෙනෙව පන අසිනා සීසච්‌ඡෙදනං ලභී’’ති වත්‌වා අතීතං ආහරි.

    Yassatthā dūramāyantīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ lolabhikkhuṃ ārabbha kathesi. Vatthu navakanipāte cakkavākajātake (jā. 1.9.69 ādayo) āvibhavissati. Satthā pana taṃ bhikkhuṃ āmantetvā ‘‘na kho, bhikkhu, idāneva, pubbepi tvaṃ lolo, lolyakāraṇeneva pana asinā sīsacchedanaṃ labhī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බොධිසත්‌තො තස්‌ස පුත්‌තො හුත්‌වා වයප්‌පත්‌තො තක්‌කසිලායං සබ්‌බසිප්‌පානි උග්‌ගණ්‌හිත්‌වා පිතු අච්‌චයෙන රජ්‌ජෙ පතිට්‌ඨාය භොජනසුද්‌ධිකො අහොසි, තෙනස්‌ස භොජනසුද්‌ධිකරාජාත්‌වෙව නාමං ජාතං. සො කිර තථාරූපෙන විධානෙන භත්‌තං භුඤ්‌ජති, යථාස්‌ස එකිස්‌සා භත්‌තපාතියා සතසහස්‌සං වයං ගච්‌ඡති. භුඤ්‌ජන්‌තො පන අන්‌තොගෙහෙ න භුඤ්‌ජති, අත්‌තනො භොජනවිධානං ඔලොකෙන්‌තං මහාජනං පුඤ්‌ඤං කාරෙතුකාමතාය රාජද්‌වාරෙ රතනමණ්‌ඩපං කාරෙත්‌වා භොජනවෙලාය තං අලඞ්‌කරාපෙත්‌වා කඤ්‌චනමයෙ සමුස්‌සිතසෙතච්‌ඡත්‌තෙ රාජපල්‌ලඞ්‌කෙ නිසීදිත්‌වා ඛත්‌තියකඤ්‌ඤාහි පරිවුතො සතසහස්‌සග්‌ඝනිකාය සුවණ්‌ණපාතියා සබ්‌බරසභොජනං භුඤ්‌ජති. අථෙකො ලොලපුරිසො තස්‌ස භොජනවිධානං ඔලොකෙත්‌වා තං භොජනං භුඤ්‌ජිතුකාමො හුත්‌වා පිපාසං සන්‌ධාරෙතුං අසක්‌කොන්‌තො ‘‘අත්‌ථෙකො උපායො’’ති ගාළ්‌හං නිවාසෙත්‌වා හත්‌ථෙ උක්‌ඛිපිත්‌වා ‘‘භො, අහං දූතො, දූතො’’ති උච්‌චාසද්‌දං කරොන්‌තො රාජානං උපසඞ්‌කමි. තෙන ච සමයෙන තස්‌මිං ජනපදෙ ‘‘දූතොම්‌හී’’ති වදන්‌තං න වාරෙන්‌ති, තස්‌මා මහාජනො ද්‌විධා භිජ්‌ජිත්‌වා ඔකාසං අදාසි. සො වෙගෙන ගන්‌ත්‌වා රඤ්‌ඤො පාතියා එකං භත්‌තපිණ්‌ඩං ගහෙත්‌වා මුඛෙ පක්‌ඛිපි, අථස්‌ස ‘‘සීසං ඡින්‌දිස්‌සාමී’’ති අසිගාහො අසිං අබ්‌බාහෙසි, රාජා ‘‘මා පහරී’’ති නිවාරෙසි, ‘‘මා භායි, භුඤ්‌ජස්‌සූ’’ති හත්‌ථං ධොවිත්‌වා නිසීදි. භොජනපරියොසානෙ චස්‌ස අත්‌තනො පිවනපානීයඤ්‌චෙව තම්‌බූලඤ්‌ච දාපෙත්‌වා ‘‘භො පුරිස, ත්‌වං ‘දූතොම්‌හී’ති වදසි, කස්‌ස දූතොසී’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘මහාරාජ අහං තණ්‌හාදූතො, උදරදූතො, තණ්‌හා මං ආණාපෙත්‌වා ‘ත්‌වං ගච්‌ඡාහී’ති දූතං කත්‌වා පෙසෙසී’’ති වත්‌වා පුරිමා ද්‌වෙ ගාථා අවොච –

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa putto hutvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā pitu accayena rajje patiṭṭhāya bhojanasuddhiko ahosi, tenassa bhojanasuddhikarājātveva nāmaṃ jātaṃ. So kira tathārūpena vidhānena bhattaṃ bhuñjati, yathāssa ekissā bhattapātiyā satasahassaṃ vayaṃ gacchati. Bhuñjanto pana antogehe na bhuñjati, attano bhojanavidhānaṃ olokentaṃ mahājanaṃ puññaṃ kāretukāmatāya rājadvāre ratanamaṇḍapaṃ kāretvā bhojanavelāya taṃ alaṅkarāpetvā kañcanamaye samussitasetacchatte rājapallaṅke nisīditvā khattiyakaññāhi parivuto satasahassagghanikāya suvaṇṇapātiyā sabbarasabhojanaṃ bhuñjati. Atheko lolapuriso tassa bhojanavidhānaṃ oloketvā taṃ bhojanaṃ bhuñjitukāmo hutvā pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkonto ‘‘attheko upāyo’’ti gāḷhaṃ nivāsetvā hatthe ukkhipitvā ‘‘bho, ahaṃ dūto, dūto’’ti uccāsaddaṃ karonto rājānaṃ upasaṅkami. Tena ca samayena tasmiṃ janapade ‘‘dūtomhī’’ti vadantaṃ na vārenti, tasmā mahājano dvidhā bhijjitvā okāsaṃ adāsi. So vegena gantvā rañño pātiyā ekaṃ bhattapiṇḍaṃ gahetvā mukhe pakkhipi, athassa ‘‘sīsaṃ chindissāmī’’ti asigāho asiṃ abbāhesi, rājā ‘‘mā paharī’’ti nivāresi, ‘‘mā bhāyi, bhuñjassū’’ti hatthaṃ dhovitvā nisīdi. Bhojanapariyosāne cassa attano pivanapānīyañceva tambūlañca dāpetvā ‘‘bho purisa, tvaṃ ‘dūtomhī’ti vadasi, kassa dūtosī’’ti pucchi. ‘‘Mahārāja ahaṃ taṇhādūto, udaradūto, taṇhā maṃ āṇāpetvā ‘tvaṃ gacchāhī’ti dūtaṃ katvā pesesī’’ti vatvā purimā dve gāthā avoca –

    28.

    28.

    ‘‘යස්‌සත්‌ථා දූරමායන්‌ති, අමිත්‌තමපි යාචිතුං;

    ‘‘Yassatthā dūramāyanti, amittamapi yācituṃ;

    තස්‌සූදරස්‌සහං දූතො, මා මෙ කුජ්‌ඣ රථෙසභ.

    Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha rathesabha.

    29.

    29.

    ‘‘යස්‌ස දිවා ච රත්‌තො ච, වසමායන්‌ති මාණවා;

    ‘‘Yassa divā ca ratto ca, vasamāyanti māṇavā;

    තස්‌සූදරස්‌සහං දූතො, මා මෙ කුජ්‌ඣ රථෙසභා’’ති.

    Tassūdarassahaṃ dūto, mā me kujjha rathesabhā’’ti.

    තත්‌ථ යස්‌සත්‌ථා දූරමායන්‌තීති යස්‌ස අත්‌ථාය ඉමෙ සත්‌තා තණ්‌හාවසිකා හුත්‌වා දූරම්‌පි ගච්‌ඡන්‌ති. රථෙසභාති රථයොධජෙට්‌ඨක.

    Tattha yassatthā dūramāyantīti yassa atthāya ime sattā taṇhāvasikā hutvā dūrampi gacchanti. Rathesabhāti rathayodhajeṭṭhaka.

    රාජා තස්‌ස වචනං සුත්‌වා ‘‘සච්‌චමෙතං, ඉමෙ සත්‌තා උදරදූතා තණ්‌හාවසෙන විචරන්‌ති, තණ්‌හාව ඉමෙ සත්‌තෙ විචාරෙති, යාව මනාපං වත ඉමිනා කථිත’’න්‌ති තස්‌ස පුරිසස්‌ස තුස්‌සිත්‌වා තතියං ගාථමාහ –

    Rājā tassa vacanaṃ sutvā ‘‘saccametaṃ, ime sattā udaradūtā taṇhāvasena vicaranti, taṇhāva ime satte vicāreti, yāva manāpaṃ vata iminā kathita’’nti tassa purisassa tussitvā tatiyaṃ gāthamāha –

    30.

    30.

    ‘‘දදාමි තෙ බ්‍රාහ්‌මණ රොහිණීනං, ගවං සහස්‌සං සහ පුඞ්‌ගවෙන;

    ‘‘Dadāmi te brāhmaṇa rohiṇīnaṃ, gavaṃ sahassaṃ saha puṅgavena;

    දූතො හි දූතස්‌ස කථං න දජ්‌ජං, මයම්‌පි තස්‌සෙව භවාම දූතා’’ති.

    Dūto hi dūtassa kathaṃ na dajjaṃ, mayampi tasseva bhavāma dūtā’’ti.

    තත්‌ථ බ්‍රාහ්‌මණාති ආලපනමත්‌තමෙතං. රොහිණීනන්‌ති රත්‌තවණ්‌ණානං. සහ පුඞ්‌ගවෙනාති යූථපරිණායකෙන උපද්‌දවරක්‌ඛකෙන උසභෙන සද්‌ධිං. මයම්‌පීති අහඤ්‌ච අවසෙසා ච සබ්‌බෙ සත්‌තා තස්‌සෙව උදරස්‌ස දූතා භවාම, තස්‌මා අහං උදරදූතො සමානො උදරදූතස්‌ස තුය්‌හං කස්‌මා න දජ්‌ජන්‌ති. එවඤ්‌ච පන වත්‌වා ‘‘ඉමිනා වත පුරිසෙන අස්‌සුතපුබ්‌බං කාරණං කථිත’’න්‌ති තුට්‌ඨචිත්‌තො තස්‌ස මහන්‌තං යසං අදාසි.

    Tattha brāhmaṇāti ālapanamattametaṃ. Rohiṇīnanti rattavaṇṇānaṃ. Saha puṅgavenāti yūthapariṇāyakena upaddavarakkhakena usabhena saddhiṃ. Mayampīti ahañca avasesā ca sabbe sattā tasseva udarassa dūtā bhavāma, tasmā ahaṃ udaradūto samāno udaradūtassa tuyhaṃ kasmā na dajjanti. Evañca pana vatvā ‘‘iminā vata purisena assutapubbaṃ kāraṇaṃ kathita’’nti tuṭṭhacitto tassa mahantaṃ yasaṃ adāsi.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා සච්‌චානි පකාසෙත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි, සච්‌චපරියොසානෙ සො ලොලභික්‌ඛු සකදාගාමිඵලෙ පතිට්‌ඨහි, අඤ්‌ඤෙපි බහූ සොතාපන්‌නාදයො අහෙසුං. ‘‘තදා ලොලපුරිසො එතරහි ලොලභික්‌ඛු අහොසි, භොජනසුද්‌ධිකරාජා පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne so lolabhikkhu sakadāgāmiphale patiṭṭhahi, aññepi bahū sotāpannādayo ahesuṃ. ‘‘Tadā lolapuriso etarahi lolabhikkhu ahosi, bhojanasuddhikarājā pana ahameva ahosi’’nti.

    දූතජාතකවණ්‌ණනා දසමා.

    Dūtajātakavaṇṇanā dasamā.

    සඞ්‌කප්‌පවග්‌ගො පඨමො.

    Saṅkappavaggo paṭhamo.

    තස්‌සුද්‌දානං –

    Tassuddānaṃ –

    සඞ්‌කප්‌ප තිලමුට්‌ඨි ච, මණි ච සින්‌ධවාසුකං;

    Saṅkappa tilamuṭṭhi ca, maṇi ca sindhavāsukaṃ;

    ජරූදපානං ගාමණි, මන්‌ධාතා තිරීටදූතන්‌ති.

    Jarūdapānaṃ gāmaṇi, mandhātā tirīṭadūtanti.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 260. දූතජාතකං • 260. Dūtajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact