Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [227] 7. ගූථපාණජාතකවණ්‌ණනා

    [227] 7. Gūthapāṇajātakavaṇṇanā

    සූරො සූරෙන සඞ්‌ගම්‌මාති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො අඤ්‌ඤතරං භික්‌ඛුං ආරබ්‌භ කථෙසි. තස්‌මිං කිර කාලෙ ජෙතවනතො තිගාවුතඩ්‌ඪයොජනමත්‌තෙ එකො නිගමගාමො, තත්‌ථ බහූනි සලාකභත්‌තපක්‌ඛියභත්‌තානි අත්‌ථි. තත්‍රෙකො පඤ්‌හපුච්‌ඡකො කොණ්‌ඩො වසති. සො සලාකභත්‌තපක්‌ඛියභත්‌තානං අත්‌ථාය ආගතෙ දහරෙ ච සාමණෙරෙ ච ‘‘කෙ ඛාදන්‌ති, කෙ පිවන්‌ති, කෙ භුඤ්‌ජන්‌තී’’ති පඤ්‌හං පුච්‌ඡිත්‌වා කථෙතුං අසක්‌කොන්‌තෙ ලජ්‌ජාපෙසි. තෙ තස්‌ස භයෙන සලාකභත්‌තපක්‌ඛියභත්‌තත්‌ථාය තං ගාමං න ගච්‌ඡන්‌ති. අථෙකදිවසං එකො භික්‌ඛු සලාකග්‌ගං ගන්‌ත්‌වා ‘‘භන්‌තෙ, අසුකගාමෙ සලාකභත්‌තං වා පක්‌ඛියභත්‌තං වා අත්‌ථී’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘අත්‌ථාවුසො, තත්‌ථ පනෙකො කොණ්‌ඩො පඤ්‌හං පුච්‌ඡති, තං කථෙතුං අසක්‌කොන්‌තෙ අක්‌කොසති පරිභාසති, තස්‌ස භයෙන කොචි ගන්‌තුං න සක්‌කොතී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘භන්‌තෙ, තත්‌ථ භත්‌තානි මය්‌හං පාපෙථ, අහං තං දමෙත්‌වා නිබ්‌බිසෙවනං කත්‌වා තතො පට්‌ඨාය තුම්‌හෙ දිස්‌වා පලායනකං කරිස්‌සාමී’’ති ආහ. භික්‌ඛූ ‘‘සාධූ’’ති සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා තස්‌ස තත්‌ථ භත්‌තානි පාපෙසුං.

    Sūro sūrena saṅgammāti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha kathesi. Tasmiṃ kira kāle jetavanato tigāvutaḍḍhayojanamatte eko nigamagāmo, tattha bahūni salākabhattapakkhiyabhattāni atthi. Tatreko pañhapucchako koṇḍo vasati. So salākabhattapakkhiyabhattānaṃ atthāya āgate dahare ca sāmaṇere ca ‘‘ke khādanti, ke pivanti, ke bhuñjantī’’ti pañhaṃ pucchitvā kathetuṃ asakkonte lajjāpesi. Te tassa bhayena salākabhattapakkhiyabhattatthāya taṃ gāmaṃ na gacchanti. Athekadivasaṃ eko bhikkhu salākaggaṃ gantvā ‘‘bhante, asukagāme salākabhattaṃ vā pakkhiyabhattaṃ vā atthī’’ti pucchitvā ‘‘atthāvuso, tattha paneko koṇḍo pañhaṃ pucchati, taṃ kathetuṃ asakkonte akkosati paribhāsati, tassa bhayena koci gantuṃ na sakkotī’’ti vutte ‘‘bhante, tattha bhattāni mayhaṃ pāpetha, ahaṃ taṃ dametvā nibbisevanaṃ katvā tato paṭṭhāya tumhe disvā palāyanakaṃ karissāmī’’ti āha. Bhikkhū ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā tassa tattha bhattāni pāpesuṃ.

    සො තත්‌ථ ගන්‌ත්‌වා ගාමද්‌වාරෙ චීවරං පාරුපි. තං දිස්‌වා කොණ්‌ඩො චණ්‌ඩමෙණ්‌ඩකො විය වෙගෙන උපගන්‌ත්‌වා ‘‘පඤ්‌හං මෙ, සමණ, කථෙහී’’ති ආහ. ‘‘උපාසක, ගාමෙ චරිත්‌වා යාගුං ආදාය ආසනසාලං තාව මෙ ආගන්‌තුං දෙහී’’ති. සො යාගුං ආදාය ආසනසාලං ආගතෙපි තස්‌මිං තථෙව ආහ. සොපි නං භික්‌ඛු ‘‘යාගුං තාව මෙ පාතුං දෙහි, ආසනසාලං තාව සම්‌මජ්‌ජිතුං දෙහි, සලාකභත්‌තං තාව මෙ ආහරිතුං දෙහී’’ති වත්‌වා සලාකභත්‌තං ආහරිත්‌වා තමෙව පත්‌තං ගාහාපෙත්‌වා ‘‘එහි, පඤ්‌හං තෙ කථෙස්‌සාමී’’ති බහිගාමං නෙත්‌වා චීවරං සංහරිත්‌වා අංසෙ ඨපෙත්‌වා තස්‌ස හත්‌ථතො පත්‌තං ගහෙත්‌වා අට්‌ඨාසි. තත්‍රාපි නං සො ‘‘සමණ, පඤ්‌හං මෙ කථෙහී’’ති ආහ. අථ නං ‘‘කථෙමි තෙ පඤ්‌හ’’න්‌ති එකප්‌පහාරෙනෙව පාතෙත්‌වා අට්‌ඨීනි සංචුණ්‌ණෙන්‌තො විය පොථෙත්‌වා ගූථං මුඛෙ පක්‌ඛිපිත්‌වා ‘‘ඉතො දානි පට්‌ඨාය ඉමං ගාමං ආගතං කඤ්‌චි භික්‌ඛුං පඤ්‌හං පුච්‌ඡිතකාලෙ ජානිස්‌සාමී’’ති සන්‌තජ්‌ජෙත්‌වා පක්‌කාමි. සො තතො පට්‌ඨාය භික්‌ඛූ දිස්‌වාව පලායති. අපරභාගෙ තස්‌ස භික්‌ඛුනො සා කිරියා භික්‌ඛුසඞ්‌ඝෙ පාකටා ජාතා. අථෙකදිවසං ධම්‌මසභායං භික්‌ඛූ කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං – ‘‘ආවුසො, අසුකභික්‌ඛු කිර කොණ්‌ඩස්‌ස මුඛෙ ගූථං පක්‌ඛිපිත්‌වා ගතො’’ති. සත්‌ථා ආගන්‌ත්‌වා ‘‘කාය නුත්‌ථ, භික්‌ඛවෙ, එතරහි කථාය සන්‌නිසින්‌නා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ඉමාය නාමා’’ති වුත්‌තෙ ‘‘න, භික්‌ඛවෙ, සො භික්‌ඛු ඉදානෙව තං මීළ්‌හෙන ආසාදෙති, පුබ්‌බෙපි ආසාදෙසියෙවා’’ති වත්‌වා අතීතං ආහරි.

    So tattha gantvā gāmadvāre cīvaraṃ pārupi. Taṃ disvā koṇḍo caṇḍameṇḍako viya vegena upagantvā ‘‘pañhaṃ me, samaṇa, kathehī’’ti āha. ‘‘Upāsaka, gāme caritvā yāguṃ ādāya āsanasālaṃ tāva me āgantuṃ dehī’’ti. So yāguṃ ādāya āsanasālaṃ āgatepi tasmiṃ tatheva āha. Sopi naṃ bhikkhu ‘‘yāguṃ tāva me pātuṃ dehi, āsanasālaṃ tāva sammajjituṃ dehi, salākabhattaṃ tāva me āharituṃ dehī’’ti vatvā salākabhattaṃ āharitvā tameva pattaṃ gāhāpetvā ‘‘ehi, pañhaṃ te kathessāmī’’ti bahigāmaṃ netvā cīvaraṃ saṃharitvā aṃse ṭhapetvā tassa hatthato pattaṃ gahetvā aṭṭhāsi. Tatrāpi naṃ so ‘‘samaṇa, pañhaṃ me kathehī’’ti āha. Atha naṃ ‘‘kathemi te pañha’’nti ekappahāreneva pātetvā aṭṭhīni saṃcuṇṇento viya pothetvā gūthaṃ mukhe pakkhipitvā ‘‘ito dāni paṭṭhāya imaṃ gāmaṃ āgataṃ kañci bhikkhuṃ pañhaṃ pucchitakāle jānissāmī’’ti santajjetvā pakkāmi. So tato paṭṭhāya bhikkhū disvāva palāyati. Aparabhāge tassa bhikkhuno sā kiriyā bhikkhusaṅghe pākaṭā jātā. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ bhikkhū kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, asukabhikkhu kira koṇḍassa mukhe gūthaṃ pakkhipitvā gato’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, so bhikkhu idāneva taṃ mīḷhena āsādeti, pubbepi āsādesiyevā’’ti vatvā atītaṃ āhari.

    අතීතෙ අඞ්‌ගමගධවාසිනො අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤස්‌ස රට්‌ඨං ගච්‌ඡන්‌තා එකදිවසං ද්‌වින්‌නං රට්‌ඨානං සීමන්‌තරෙ එකං සරං නිස්‌සාය වසිත්‌වා සුරං පිවිත්‌වා මච්‌ඡමංසං ඛාදිත්‌වා පාතොව යානානි යොජෙත්‌වා පක්‌කමිංසු. තෙසං ගතකාලෙ එකො ගූථඛාදකො පාණකො ගූථගන්‌ධෙන ආගන්‌ත්‌වා තෙසං පීතට්‌ඨානෙ ඡඩ්‌ඩිතං සුරං දිස්‌වා පිපාසාය පිවිත්‌වා මත්‌තො හුත්‌වා ගූථපුඤ්‌ජං අභිරුහි, අල්‌ලගූථං තස්‌මිං ආරුළ්‌හෙ ථොකං ඔනමි. සො ‘‘පථවී මං ධාරෙතුං න සක්‌කොතී’’ති විරවි. තස්‌මිඤ්‌ඤෙව ඛණෙ එකො මත්‌තවරවාරණො තං පදෙසං පත්‌වා ගූථගන්‌ධං ඝායිත්‌වා ජිගුච්‌ඡන්‌තො පටික්‌කමි. සො තං දිස්‌වා ‘‘එස මම භයෙන පලායතී’’ති සඤ්‌ඤී හුත්‌වා ‘‘ඉමිනා මෙ සද්‌ධිං සඞ්‌ගාමං කාතුං වට්‌ටතී’’ති තං අව්‌හයන්‌තො පඨමං ගාථමාහ –

    Atīte aṅgamagadhavāsino aññamaññassa raṭṭhaṃ gacchantā ekadivasaṃ dvinnaṃ raṭṭhānaṃ sīmantare ekaṃ saraṃ nissāya vasitvā suraṃ pivitvā macchamaṃsaṃ khāditvā pātova yānāni yojetvā pakkamiṃsu. Tesaṃ gatakāle eko gūthakhādako pāṇako gūthagandhena āgantvā tesaṃ pītaṭṭhāne chaḍḍitaṃ suraṃ disvā pipāsāya pivitvā matto hutvā gūthapuñjaṃ abhiruhi, allagūthaṃ tasmiṃ āruḷhe thokaṃ onami. So ‘‘pathavī maṃ dhāretuṃ na sakkotī’’ti viravi. Tasmiññeva khaṇe eko mattavaravāraṇo taṃ padesaṃ patvā gūthagandhaṃ ghāyitvā jigucchanto paṭikkami. So taṃ disvā ‘‘esa mama bhayena palāyatī’’ti saññī hutvā ‘‘iminā me saddhiṃ saṅgāmaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti taṃ avhayanto paṭhamaṃ gāthamāha –

    153.

    153.

    ‘‘සූරො සූරෙන සඞ්‌ගම්‌ම, වික්‌කන්‌තෙන පහාරිනා;

    ‘‘Sūro sūrena saṅgamma, vikkantena pahārinā;

    එහි නාග නිවත්‌තස්‌සු, කිං නු භීතො පලායසි;

    Ehi nāga nivattassu, kiṃ nu bhīto palāyasi;

    පස්‌සන්‌තු අඞ්‌ගමගධා, මම තුය්‌හඤ්‌ච වික්‌කම’’න්‌ති.

    Passantu aṅgamagadhā, mama tuyhañca vikkama’’nti.

    තස්‌සත්‌ථො – ත්‌වං සූරො මයා සූරෙන සද්‌ධිං සමාගන්‌ත්‌වා වීරියවික්‌කමෙන වික්‌කන්‌තෙන පහාරදානසමත්‌ථතාය පහාරිනා කිංකාරණා අසඞ්‌ගාමෙත්‌වාව ගච්‌ඡසි, නනු නාම එකසම්‌පහාරොපි දාතබ්‌බො සියා, තස්‌මා එහි නාග නිවත්‌තස්‌සු, එත්‌තකෙනෙව මරණභයතජ්‌ජිතො හුත්‌වා කිං නු භීතො පලායසි, ඉමෙ ඉමං සීමං අන්‌තරං කත්‌වා වසන්‌තා පස්‌සන්‌තු, අඞ්‌ගමගධා මම තුය්‌හඤ්‌ච වික්‌කමං උභින්‌නම්‌පි අම්‌හාකං පරක්‌කමං පස්‌සන්‌තූති.

    Tassattho – tvaṃ sūro mayā sūrena saddhiṃ samāgantvā vīriyavikkamena vikkantena pahāradānasamatthatāya pahārinā kiṃkāraṇā asaṅgāmetvāva gacchasi, nanu nāma ekasampahāropi dātabbo siyā, tasmā ehi nāga nivattassu, ettakeneva maraṇabhayatajjito hutvā kiṃ nu bhīto palāyasi, ime imaṃ sīmaṃ antaraṃ katvā vasantā passantu, aṅgamagadhā mama tuyhañca vikkamaṃ ubhinnampi amhākaṃ parakkamaṃ passantūti.

    සො හත්‌ථී කණ්‌ණං දත්‌වා තස්‌ස වචනං සුත්‌වා නිවත්‌තිත්‌වා තස්‌ස සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා තං අපසාදෙන්‌තො දුතියං ගාථමාහ –

    So hatthī kaṇṇaṃ datvā tassa vacanaṃ sutvā nivattitvā tassa santikaṃ gantvā taṃ apasādento dutiyaṃ gāthamāha –

    154.

    154.

    ‘‘න තං පාදා වධිස්‌සාමි, න දන්‌තෙහි න සොණ්‌ඩියා;

    ‘‘Na taṃ pādā vadhissāmi, na dantehi na soṇḍiyā;

    මීළ්‌හෙන තං වධිස්‌සාමි, පූති හඤ්‌ඤතු පූතිනා’’ති.

    Mīḷhena taṃ vadhissāmi, pūti haññatu pūtinā’’ti.

    තස්‌සත්‌ථො – න තං පාදාදීහි වධිස්‌සාමි, තුය්‌හං පන අනුච්‌ඡවිකෙන මීළ්‌හෙන තං වධිස්‌සාමීති.

    Tassattho – na taṃ pādādīhi vadhissāmi, tuyhaṃ pana anucchavikena mīḷhena taṃ vadhissāmīti.

    එවඤ්‌ච පන වත්‌වා ‘‘පූතිගූථපාණකො පූතිනාව හඤ්‌ඤතූ’’ති තස්‌ස මත්‌ථකෙ මහන්‌තං ලණ්‌ඩං පාතෙත්‌වා උදකං විස්‌සජ්‌ජෙත්‌වා තත්‌ථෙව තං ජීවිතක්‌ඛයං පාපෙත්‌වා කොඤ්‌චනාදං නදන්‌තො අරඤ්‌ඤමෙව පාවිසි.

    Evañca pana vatvā ‘‘pūtigūthapāṇako pūtināva haññatū’’ti tassa matthake mahantaṃ laṇḍaṃ pātetvā udakaṃ vissajjetvā tattheva taṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā koñcanādaṃ nadanto araññameva pāvisi.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි – ‘‘තදා ගූථපාණකො කොණ්‌ඩො අහොසි, වාරණො සො භික්‌ඛු, තං කාරණං පච්‌චක්‌ඛතො දිස්‌වා තස්‌මිං වනසණ්‌ඩෙ නිවුත්‌ථදෙවතා පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā gūthapāṇako koṇḍo ahosi, vāraṇo so bhikkhu, taṃ kāraṇaṃ paccakkhato disvā tasmiṃ vanasaṇḍe nivutthadevatā pana ahameva ahosi’’nti.

    ගූථපාණජාතකවණ්‌ණනා සත්‌තමා.

    Gūthapāṇajātakavaṇṇanā sattamā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 227. ගූථපාණජාතකං • 227. Gūthapāṇajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact