Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [140] 10. කාකජාතකවණ්‌ණනා

    [140] 10. Kākajātakavaṇṇanā

    නිච්‌චං උබ්‌බිග්‌ගහදයාති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො ඤාතත්‌ථචරියං ආරබ්‌භ කථෙසි. පච්‌චුප්‌පන්‌නවත්‌ථු ද්‌වාදසකනිපාතෙ භද්‌දසාලජාතකෙ (ජා. 1.12.13 ආදයො) ආවි භවිස්‌සති.

    Niccaṃ ubbiggahadayāti idaṃ satthā jetavane viharanto ñātatthacariyaṃ ārabbha kathesi. Paccuppannavatthu dvādasakanipāte bhaddasālajātake (jā. 1.12.13 ādayo) āvi bhavissati.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බොධිසත්‌තො කාකයොනියං නිබ්‌බත්‌ති. අථෙකදිවසං රඤ්‌ඤො පුරොහිතො බහිනගරෙ නදියං න්‌හායිත්‌වා ගන්‌ධෙ විලිම්‌පිත්‌වා මාලං පිළන්‌ධිත්‌වා වරවත්‌ථනිවත්‌ථො නගරං පාවිසි. නගරද්‌වාරතොරණෙ ද්‌වෙ කාකා නිසින්‌නා හොන්‌ති. තෙසු එකො එකං ආහ – ‘‘සම්‌ම, අහං ඉමස්‌ස බ්‍රාහ්‌මණස්‌ස මත්‌ථකෙ සරීරවළඤ්‌ජං පාතෙස්‌සාමී’’ති. ඉතරො ‘‘මා තෙ එතං රුච්‌චි, අයං බ්‍රාහ්‌මණො ඉස්‌සරො, ඉස්‌සරජනෙන ච සද්‌ධිං වෙරං නාම පාපකං. අයඤ්‌හි කුද්‌ධො සබ්‌බෙපි කාකෙ විනාසෙය්‍යා’’ති. ‘‘න සක්‌කා මයා න කාතු’’න්‌ති. ‘‘තෙන හි පඤ්‌ඤායිස්‌සසී’’ති වත්‌වා ඉතරො කාකො පලායි. සො තොරණස්‌ස හෙට්‌ඨාභාගං සම්‌පත්‌තෙ බ්‍රාහ්‌මණෙ ඔලම්‌බකං චාලෙන්‌තො විය තස්‌ස මත්‌ථකෙ වච්‌චං පාතෙසි. බ්‍රාහ්‌මණො කුජ්‌ඣිත්‌වා කාකෙසු වෙරං බන්‌ධි.

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto kākayoniyaṃ nibbatti. Athekadivasaṃ rañño purohito bahinagare nadiyaṃ nhāyitvā gandhe vilimpitvā mālaṃ piḷandhitvā varavatthanivattho nagaraṃ pāvisi. Nagaradvāratoraṇe dve kākā nisinnā honti. Tesu eko ekaṃ āha – ‘‘samma, ahaṃ imassa brāhmaṇassa matthake sarīravaḷañjaṃ pātessāmī’’ti. Itaro ‘‘mā te etaṃ rucci, ayaṃ brāhmaṇo issaro, issarajanena ca saddhiṃ veraṃ nāma pāpakaṃ. Ayañhi kuddho sabbepi kāke vināseyyā’’ti. ‘‘Na sakkā mayā na kātu’’nti. ‘‘Tena hi paññāyissasī’’ti vatvā itaro kāko palāyi. So toraṇassa heṭṭhābhāgaṃ sampatte brāhmaṇe olambakaṃ cālento viya tassa matthake vaccaṃ pātesi. Brāhmaṇo kujjhitvā kākesu veraṃ bandhi.

    තස්‌මිං කාලෙ එකා භතියා වීහිකොට්‌ටිකදාසී වීහිං ගෙහද්‌වාරෙ ආතපෙ පත්‌ථරිත්‌වා රක්‌ඛන්‌තී නිසින්‌නාව නිද්‌දං ඔක්‌කමි. තස්‌සා පමාදං ඤත්‌වා එකො දීඝලොමකො එළකො ආගන්‌ත්‌වා වීහිං ඛාදි, සා පබුජ්‌ඣිත්‌වා තං දිස්‌වා පලාපෙසි. එළකො දුතියම්‌පි, තතියම්‌පි තස්‌සා තථෙව නිද්‌දායනකාලෙ ආගන්‌ත්‌වා වීහිං ඛාදි. සාපි තං තික්‌ඛත්‌තුං පලාපෙත්‌වා චින්‌තෙසි ‘‘අයං පුනප්‌පුනං ඛාදන්‌තො උපඩ්‌ඪවීහිං ඛාදිස්‌සති, බහු මෙ ඡෙදො භවිස්‌සති, ඉදානිස්‌ස පුන අනාගමනකාරණං කරිස්‌සාමී’’ති. සා අලාතං ගහෙත්‌වා නිද්‌දායමානා විය නිසීදිත්‌වා වීහිඛාදනත්‌ථාය එළකෙ සම්‌පත්‌තෙ උට්‌ඨාය අලාතෙන එළකං පහරි, ලොමානි අග්‌ගිං ගණ්‌හිංසු. සො සරීරෙ ඣායන්‌තෙ ‘‘අග්‌ගිං නිබ්‌බාපෙස්‌සාමී’’ති වෙගෙන ගන්‌ත්‌වා හත්‌ථිසාලාය සමීපෙ එකිස්‌සා තිණකුටියා සරීරං ඝංසි, සා පජ්‌ජලි. තතො උට්‌ඨිතා ජාලා හත්‌ථිසාලං ගණ්‌හි. හත්‌ථිසාලාසු ඣායන්‌තීසු හත්‌ථිපිට්‌ඨානි ඣායිංසු, බහූ හත්‌ථී වණිතසරීරා අහෙසුං. වෙජ්‌ජා හත්‌ථී අරොගෙ කාතුං අසක්‌කොන්‌තා රඤ්‌ඤො ආරොචෙසුං. රාජා පුරොහිතං ආහ ‘‘ආචරිය, හත්‌ථිවෙජ්‌ජා හත්‌ථී තිකිච්‌ඡිතුං න සක්‌කොන්‌ති, අපි කිඤ්‌චි භෙසජ්‌ජං ජානාසී’’ති. ‘‘ජානාමි, මහාරාජා’’ති. ‘‘කිං ලද්‌ධුං වට්‌ටතී’’ති? ‘‘කාකවසා, මහාරාජා’’ති. රාජා ‘‘තෙන හි කාකෙ මාරෙත්‌වා වසං ආහරථා’’ති ආහ. තතො පට්‌ඨාය කාකෙ මාරෙත්‌වා වසං අලභිත්‌වා තත්‌ථ තත්‌ථෙව රාසිං කරොන්‌ති, කාකානං මහාභයං උප්‌පජ්‌ජි.

    Tasmiṃ kāle ekā bhatiyā vīhikoṭṭikadāsī vīhiṃ gehadvāre ātape pattharitvā rakkhantī nisinnāva niddaṃ okkami. Tassā pamādaṃ ñatvā eko dīghalomako eḷako āgantvā vīhiṃ khādi, sā pabujjhitvā taṃ disvā palāpesi. Eḷako dutiyampi, tatiyampi tassā tatheva niddāyanakāle āgantvā vīhiṃ khādi. Sāpi taṃ tikkhattuṃ palāpetvā cintesi ‘‘ayaṃ punappunaṃ khādanto upaḍḍhavīhiṃ khādissati, bahu me chedo bhavissati, idānissa puna anāgamanakāraṇaṃ karissāmī’’ti. Sā alātaṃ gahetvā niddāyamānā viya nisīditvā vīhikhādanatthāya eḷake sampatte uṭṭhāya alātena eḷakaṃ pahari, lomāni aggiṃ gaṇhiṃsu. So sarīre jhāyante ‘‘aggiṃ nibbāpessāmī’’ti vegena gantvā hatthisālāya samīpe ekissā tiṇakuṭiyā sarīraṃ ghaṃsi, sā pajjali. Tato uṭṭhitā jālā hatthisālaṃ gaṇhi. Hatthisālāsu jhāyantīsu hatthipiṭṭhāni jhāyiṃsu, bahū hatthī vaṇitasarīrā ahesuṃ. Vejjā hatthī aroge kātuṃ asakkontā rañño ārocesuṃ. Rājā purohitaṃ āha ‘‘ācariya, hatthivejjā hatthī tikicchituṃ na sakkonti, api kiñci bhesajjaṃ jānāsī’’ti. ‘‘Jānāmi, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Kākavasā, mahārājā’’ti. Rājā ‘‘tena hi kāke māretvā vasaṃ āharathā’’ti āha. Tato paṭṭhāya kāke māretvā vasaṃ alabhitvā tattha tattheva rāsiṃ karonti, kākānaṃ mahābhayaṃ uppajji.

    තදා බොධිසත්‌තො අසීතිකාකසහස්‌සපරිවාරො මහාසුසානෙ වසති. අථෙකො කාකො ගන්‌ත්‌වා කාකානං උප්‌පන්‌නභයං බොධිසත්‌තස්‌ස ආරොචෙසි. සො චින්‌තෙසි ‘‘ඨපෙත්‌වා මං අඤ්‌ඤො මය්‌හං ඤාතකානං උප්‌පන්‌නභයං හරිතුං සමත්‌ථො නාම නත්‌ථි, හරිස්‌සාමි න’’න්‌ති දස පාරමියො ආවජ්‌ජෙත්‌වා මෙත්‌තාපාරමිං පුරෙචාරිකං කත්‌වා එකවෙගෙන පක්‌ඛන්‌දිත්‌වා විවටමහාවාතපානෙන පවිසිත්‌වා රඤ්‌ඤො ආසනස්‌ස හෙට්‌ඨා පාවිසි. අථ නං එකො මනුස්‌සො ගහිතුකාමො අහොසි. රාජා ‘‘සරණං පවිට්‌ඨො, මා ගණ්‌හී’’ති වාරෙසි. මහාසත්‌තො ථොකං විස්‌සමිත්‌වා මෙත්‌තාපාරමිං ආවජ්‌ජෙත්‌වා හෙට්‌ඨාසනා නික්‌ඛමිත්‌වා රාජානං ආහ – ‘‘මහාරාජ, රඤ්‌ඤා නාම ඡන්‌දාදිවසෙන අගන්‌ත්‌වා රජ්‌ජං කාරෙතුං වට්‌ටති. යං යං කම්‌මං කත්‌තබ්‌බං හොති, සබ්‌බං නිසම්‌ම උපධාරෙත්‌වා කාතුං වට්‌ටති. යඤ්‌ච කයිරමානං නිප්‌ඵජ්‌ජති, තදෙව කාතුං වට්‌ටති, න ඉතරං. සචෙ හි රාජානො යං කයිරමානං න නිප්‌ඵජ්‌ජති, තං කරොන්‌ති, මහාජනස්‌ස මරණභයපරියොසානං මහාභයං උප්‌පජ්‌ජති . පුරොහිතො වෙරවසිකො හුත්‌වා මුසාවාදං අභාසි, කාකානං වසා නාම නත්‌ථී’’ති. තං සුත්‌වා රාජා පසන්‌නචිත්‌තො බොධිසත්‌තස්‌ස කඤ්‌චනභද්‌දපීඨං දාපෙත්‌වා තත්‌ථ නිසින්‌නස්‌ස පක්‌ඛන්‌තරානි සතපාකසහස්‌සපාකතෙලෙහි මක්‌ඛාපෙත්‌වා කඤ්‌චනතට්‌ටකෙ රාජාරහං සුභොජනං භොජාපෙත්‌වා පානීයං පායෙත්‌වා සුහිතං විගතදරථං මහාසත්‌තං එතදවොච ‘‘පණ්‌ඩිත, ත්‌වං ‘කාකානං වසා නාම නත්‌ථී’ති වදෙසි, කෙන කාරණෙන නෙසං වසා න හොතී’’ති බොධිසත්‌තො ‘‘ඉමිනා ච ඉමිනා ච කාරණෙනා’’ති සකලනිවෙසනං එකරවං කත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Tadā bodhisatto asītikākasahassaparivāro mahāsusāne vasati. Atheko kāko gantvā kākānaṃ uppannabhayaṃ bodhisattassa ārocesi. So cintesi ‘‘ṭhapetvā maṃ añño mayhaṃ ñātakānaṃ uppannabhayaṃ harituṃ samattho nāma natthi, harissāmi na’’nti dasa pāramiyo āvajjetvā mettāpāramiṃ purecārikaṃ katvā ekavegena pakkhanditvā vivaṭamahāvātapānena pavisitvā rañño āsanassa heṭṭhā pāvisi. Atha naṃ eko manusso gahitukāmo ahosi. Rājā ‘‘saraṇaṃ paviṭṭho, mā gaṇhī’’ti vāresi. Mahāsatto thokaṃ vissamitvā mettāpāramiṃ āvajjetvā heṭṭhāsanā nikkhamitvā rājānaṃ āha – ‘‘mahārāja, raññā nāma chandādivasena agantvā rajjaṃ kāretuṃ vaṭṭati. Yaṃ yaṃ kammaṃ kattabbaṃ hoti, sabbaṃ nisamma upadhāretvā kātuṃ vaṭṭati. Yañca kayiramānaṃ nipphajjati, tadeva kātuṃ vaṭṭati, na itaraṃ. Sace hi rājāno yaṃ kayiramānaṃ na nipphajjati, taṃ karonti, mahājanassa maraṇabhayapariyosānaṃ mahābhayaṃ uppajjati . Purohito veravasiko hutvā musāvādaṃ abhāsi, kākānaṃ vasā nāma natthī’’ti. Taṃ sutvā rājā pasannacitto bodhisattassa kañcanabhaddapīṭhaṃ dāpetvā tattha nisinnassa pakkhantarāni satapākasahassapākatelehi makkhāpetvā kañcanataṭṭake rājārahaṃ subhojanaṃ bhojāpetvā pānīyaṃ pāyetvā suhitaṃ vigatadarathaṃ mahāsattaṃ etadavoca ‘‘paṇḍita, tvaṃ ‘kākānaṃ vasā nāma natthī’ti vadesi, kena kāraṇena nesaṃ vasā na hotī’’ti bodhisatto ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti sakalanivesanaṃ ekaravaṃ katvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    140.

    140.

    ‘‘නිච්‌චං උබ්‌බිග්‌ගහදයා, සබ්‌බලොකවිහෙසකා;

    ‘‘Niccaṃ ubbiggahadayā, sabbalokavihesakā;

    තස්‌මා නෙසං වසා නත්‌ථි, කාකානම්‌හාක ඤාතින’’න්‌ති.

    Tasmā nesaṃ vasā natthi, kākānamhāka ñātina’’nti.

    තත්‍රායං සඞ්‌ඛෙපත්‌ථො – මහාරාජ, කාකා නාම නිච්‌චං උබ්‌බිග්‌ගමානසා භයප්‌පත්‌තාව විහරන්‌ති, සබ්‌බලොකස්‌සවිහෙසකා, ඛත්‌තියාදයො මනුස්‌සෙපි ඉත්‌ථිපුරිසෙපි කුමාරකුමාරිකාදයොපි විහෙඨෙන්‌තා කිලමෙන්‌තාව විචරන්‌ති, තස්‌මා ඉමෙහි ද්‌වීහි කාරණෙහි නෙසං අම්‌හාකං ඤාතීනං කාකානං වසා නාම නත්‌ථි. අතීතෙපි න භූතපුබ්‌බා, අනාගතෙපි න භවිස්‌සතීති.

    Tatrāyaṃ saṅkhepattho – mahārāja, kākā nāma niccaṃ ubbiggamānasā bhayappattāva viharanti, sabbalokassa ca vihesakā, khattiyādayo manussepi itthipurisepi kumārakumārikādayopi viheṭhentā kilamentāva vicaranti, tasmā imehi dvīhi kāraṇehi nesaṃamhākaṃ ñātīnaṃ kākānaṃ vasā nāma natthi. Atītepi na bhūtapubbā, anāgatepi na bhavissatīti.

    එවං මහාසත්‌තො ඉමං කාරණං උත්‌තානං කත්‌වා ‘‘මහාරාජ, රඤ්‌ඤා නාම අනිසම්‌ම අනුපධාරෙත්‌වා කම්‌මං න කත්‌තබ්‌බ’’න්‌ති රාජානං බොධෙසි. රාජා තුස්‌සිත්‌වා බොධිසත්‌තං රජ්‌ජෙන පූජෙසි. බොධිසත්‌තො රජ්‌ජං රඤ්‌ඤොයෙව පටිදත්‌වා රාජානං පඤ්‌චසු සීලෙසු පතිට්‌ඨාපෙත්‌වා සබ්‌බසත්‌තානං අභයං යාචි. රාජා තස්‌ස ධම්‌මදෙසනං සුත්‌වා සබ්‌බසත්‌තානං අභයං දත්‌වා කාකානං නිබද්‌ධදානං පට්‌ඨපෙසි. දිවසෙ දිවසෙ තණ්‌ඩුලම්‌බණස්‌ස භත්‌තං පචිත්‌වා නානග්‌ගරසෙහි ඔමද්‌දිත්‌වා කාකානං දීයති, මහාසත්‌තස්‌ස පන රාජභොජනමෙව දීයිත්‌ථ.

    Evaṃ mahāsatto imaṃ kāraṇaṃ uttānaṃ katvā ‘‘mahārāja, raññā nāma anisamma anupadhāretvā kammaṃ na kattabba’’nti rājānaṃ bodhesi. Rājā tussitvā bodhisattaṃ rajjena pūjesi. Bodhisatto rajjaṃ raññoyeva paṭidatvā rājānaṃ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā sabbasattānaṃ abhayaṃ yāci. Rājā tassa dhammadesanaṃ sutvā sabbasattānaṃ abhayaṃ datvā kākānaṃ nibaddhadānaṃ paṭṭhapesi. Divase divase taṇḍulambaṇassa bhattaṃ pacitvā nānaggarasehi omadditvā kākānaṃ dīyati, mahāsattassa pana rājabhojanameva dīyittha.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි – ‘‘තදා බාරාණසිරාජා ආනන්‌දො අහොසි, කාකරාජා පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā ānando ahosi, kākarājā pana ahameva ahosi’’nti.

    කාකජාතකවණ්‌ණනා දසමා.

    Kākajātakavaṇṇanā dasamā.

    අසම්‌පදානවග්‌ගො චුද්‌දසමො.

    Asampadānavaggo cuddasamo.

    තස්‌සුද්‌දානං –

    Tassuddānaṃ –

    අසම්‌පදානභීරුකං, ඝතාසනඣානසොධං;

    Asampadānabhīrukaṃ, ghatāsanajhānasodhaṃ;

    චන්‌දාභං සුවණ්‌ණහංසං, බබ්‌බුගොධුභතොභට්‌ඨං;

    Candābhaṃ suvaṇṇahaṃsaṃ, babbugodhubhatobhaṭṭhaṃ;

    කාකරාජාති තෙ දසාති.

    Kākarājāti te dasāti.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 140. කාකජාතකං • 140. Kākajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact