Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ධම්‌මපද-අට්‌ඨකථා • Dhammapada-aṭṭhakathā

    6. පණ්‌ඩිතවග්‌ගො

    6. Paṇḍitavaggo

    1. රාධත්‌ථෙරවත්‌ථු

    1. Rādhattheravatthu

    නිධීනංව පවත්‌තාරන්‌ති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො ආයස්‌මන්‌තං රාධත්‌ථෙරං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Nidhīnaṃvapavattāranti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto āyasmantaṃ rādhattheraṃ ārabbha kathesi.

    සො කිර ගිහිකාලෙ සාවත්‌ථියං දුග්‌ගතබ්‍රාහ්‌මණො අහොසි. සො ‘‘භික්‌ඛූනං සන්‌තිකෙ ජීවිස්‌සාමී’’ති චින්‌තෙත්‌වා විහාරං ගන්‌ත්‌වා අප්‌පහරිතකං කරොන්‌තො පරිවෙණං සම්‌මජ්‌ජන්‌තො මුඛධොවනාදීනි දදන්‌තො අන්‌තොවිහාරෙයෙව වසි. භික්‌ඛූපි නං සඞ්‌ගණ්‌හිංසු, පබ්‌බාජෙතුං පන න ඉච්‌ඡන්‌ති. සො පබ්‌බජ්‌ජං අලභමානො කිසො අහොසි. අථෙකදිවසං සත්‌ථා පච්‌චූසකාලෙ ලොකං වොලොකෙන්‌තො තං බ්‍රාහ්‌මණං දිස්‌වා ‘‘කිං නු ඛො’’ති උපධාරෙන්‌තො ‘‘අරහා භවිස්‌සතී’’ති ඤත්‌වා සායන්‌හසමයෙ විහාරචාරිකං චරන්‌තො විය බ්‍රාහ්‌මණස්‌ස සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා, ‘‘බ්‍රාහ්‌මණ, කිං කරොන්‌තො විචරසී’’ති ආහ. ‘‘භික්‌ඛූනං වත්‌තපටිවත්‌තං කරොන්‌තො, භන්‌තෙ’’ති . ‘‘ලභසි නෙසං සන්‌තිකා සඞ්‌ගහ’’න්‌ති? ‘‘ආම, භන්‌තෙ, ආහාරමත්‌තං ලභාමි, න පන මං පබ්‌බාජෙන්‌තී’’ති. සත්‌ථා එතස්‌මිං නිදානෙ භික්‌ඛුසඞ්‌ඝං සන්‌නිපාතාපෙත්‌වා තමත්‌ථං පුච්‌ඡිත්‌වා, ‘‘භික්‌ඛවෙ, අත්‌ථි කොචි ඉමස්‌ස බ්‍රාහ්‌මණස්‌ස අධිකාරං සරතී’’ති පුච්‌ඡි. සාරිපුත්‌තත්‌ථෙරො ‘‘අහං, භන්‌තෙ, සරාමි, අයං මෙ රාජගහෙ පිණ්‌ඩාය චරන්‌තස්‌ස අත්‌තනො අභිහටං කටච්‌ඡුභික්‌ඛං දාපෙසි, ඉමමස්‌සාහං අධිකාරං සරාමී’’ති ආහ. සො සත්‌ථාරා ‘‘කිං පන තෙ, සාරිපුත්‌ත, එවං කතූපකාරං දුක්‌ඛතො මොචෙතුං න වට්‌ටතී’’ති වුත්‌තෙ, ‘‘සාධු, භන්‌තෙ, පබ්‌බාජෙස්‌සාමී’’ති තං බ්‍රාහ්‌මණං පබ්‌බාජෙසි. තස්‌ස භත්‌තග්‌ගෙ ආසනපරියන්‌තෙ ආසනං පාපුණාති, යාගුභත්‌තාදීහිපි කිලමති. ථෙරො තං ආදාය චාරිකං පක්‌කාමි, අභික්‌ඛණඤ්‌ච නං ‘‘ඉදං තෙ කත්‌තබ්‌බං, ඉදං තෙ න කත්‌තබ්‌බ’’න්‌ති ඔවදි අනුසාසි. සො සුවචො අහොසි පදක්‌ඛිණග්‌ගාහී. තස්‌මා යථානුසිට්‌ඨං පටිපජ්‌ජමානො කතිපාහෙනෙව අරහත්‌තං පාපුණි.

    So kira gihikāle sāvatthiyaṃ duggatabrāhmaṇo ahosi. So ‘‘bhikkhūnaṃ santike jīvissāmī’’ti cintetvā vihāraṃ gantvā appaharitakaṃ karonto pariveṇaṃ sammajjanto mukhadhovanādīni dadanto antovihāreyeva vasi. Bhikkhūpi naṃ saṅgaṇhiṃsu, pabbājetuṃ pana na icchanti. So pabbajjaṃ alabhamāno kiso ahosi. Athekadivasaṃ satthā paccūsakāle lokaṃ volokento taṃ brāhmaṇaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho’’ti upadhārento ‘‘arahā bhavissatī’’ti ñatvā sāyanhasamaye vihāracārikaṃ caranto viya brāhmaṇassa santikaṃ gantvā, ‘‘brāhmaṇa, kiṃ karonto vicarasī’’ti āha. ‘‘Bhikkhūnaṃ vattapaṭivattaṃ karonto, bhante’’ti . ‘‘Labhasi nesaṃ santikā saṅgaha’’nti? ‘‘Āma, bhante, āhāramattaṃ labhāmi, na pana maṃ pabbājentī’’ti. Satthā etasmiṃ nidāne bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā tamatthaṃ pucchitvā, ‘‘bhikkhave, atthi koci imassa brāhmaṇassa adhikāraṃ saratī’’ti pucchi. Sāriputtatthero ‘‘ahaṃ, bhante, sarāmi, ayaṃ me rājagahe piṇḍāya carantassa attano abhihaṭaṃ kaṭacchubhikkhaṃ dāpesi, imamassāhaṃ adhikāraṃ sarāmī’’ti āha. So satthārā ‘‘kiṃ pana te, sāriputta, evaṃ katūpakāraṃ dukkhato mocetuṃ na vaṭṭatī’’ti vutte, ‘‘sādhu, bhante, pabbājessāmī’’ti taṃ brāhmaṇaṃ pabbājesi. Tassa bhattagge āsanapariyante āsanaṃ pāpuṇāti, yāgubhattādīhipi kilamati. Thero taṃ ādāya cārikaṃ pakkāmi, abhikkhaṇañca naṃ ‘‘idaṃ te kattabbaṃ, idaṃ te na kattabba’’nti ovadi anusāsi. So suvaco ahosi padakkhiṇaggāhī. Tasmā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāno katipāheneva arahattaṃ pāpuṇi.

    ථෙරො තං ආදාය සත්‌ථු සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා වන්‌දිත්‌වා නිසීදි. අථ නං සත්‌ථා පටිසන්‌ථාරං කත්‌වා ආහ – ‘‘සුවචො නු ඛො, සාරිපුත්‌ත, තෙ අන්‌තෙවාසිකො’’ති . ‘‘ආම, භන්‌තෙ, අතිවිය සුවචො, කිස්‌මිඤ්‌චි දොසෙ වුච්‌චමානෙ න කුද්‌ධපුබ්‌බො’’ති. ‘‘සාරිපුත්‌ත , එවරූපෙ සද්‌ධිවිහාරිකෙ ලභන්‌තො කිත්‌තකෙ ගණ්‌හෙය්‍යාසී’’ති? ‘‘භන්‌තෙ, බහුකෙපි ගණ්‌හෙය්‍යමෙවා’’ති. අථෙකදිවසං ධම්‌මසභාය කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං – ‘‘සාරිපුත්‌තත්‌ථෙරො කිර කතඤ්‌ඤූ කතවෙදී, කටච්‌ඡුභික්‌ඛාමත්‌තං උපකාරං සරිත්‌වා දුග්‌ගතබ්‍රාහ්‌මණං පබ්‌බාජෙසි. ථෙරොපි ඔවාදක්‌ඛමො ඔවාදක්‌ඛමමෙව ලභී’’ති. සත්‌ථා තෙසං කථං සුත්‌වා ‘‘න, භික්‌ඛවෙ, ඉදානෙව, පුබ්‌බෙපි සාරිපුත්‌තො කතඤ්‌ඤූ කතවෙදීයෙවා’’ති වත්‌වා තමත්‌ථං පකාසෙතුං –

    Thero taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Atha naṃ satthā paṭisanthāraṃ katvā āha – ‘‘suvaco nu kho, sāriputta, te antevāsiko’’ti . ‘‘Āma, bhante, ativiya suvaco, kismiñci dose vuccamāne na kuddhapubbo’’ti. ‘‘Sāriputta , evarūpe saddhivihārike labhanto kittake gaṇheyyāsī’’ti? ‘‘Bhante, bahukepi gaṇheyyamevā’’ti. Athekadivasaṃ dhammasabhāya kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘sāriputtatthero kira kataññū katavedī, kaṭacchubhikkhāmattaṃ upakāraṃ saritvā duggatabrāhmaṇaṃ pabbājesi. Theropi ovādakkhamo ovādakkhamameva labhī’’ti. Satthā tesaṃ kathaṃ sutvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi sāriputto kataññū katavedīyevā’’ti vatvā tamatthaṃ pakāsetuṃ –

    ‘‘අලීනචිත්‌තං නිස්‌සාය, පහට්‌ඨා මහතී චමූ;

    ‘‘Alīnacittaṃ nissāya, pahaṭṭhā mahatī camū;

    කොසලං සෙනාසන්‌තුට්‌ඨං, ජීවග්‌ගාහං අගාහයි.

    Kosalaṃ senāsantuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayi.

    ‘‘එවං නිස්‌සයසම්‌පන්‌නො, භික්‌ඛු ආරද්‌ධවීරියො;

    ‘‘Evaṃ nissayasampanno, bhikkhu āraddhavīriyo;

    භාවයං කුසලං ධම්‌මං, යොගක්‌ඛෙමස්‌ස පත්‌තියා;

    Bhāvayaṃ kusalaṃ dhammaṃ, yogakkhemassa pattiyā;

    පාපුණෙ අනුපුබ්‌බෙන, සබ්‌බසංයොජනක්‌ඛය’’න්‌ති. (ජා. 1.2.11-12) –

    Pāpuṇe anupubbena, sabbasaṃyojanakkhaya’’nti. (jā. 1.2.11-12) –

    ඉමං දුකනිපාතෙ අලීනචිත්‌තජාතකං විත්‌ථාරෙත්‌වා කථෙසි. තදා කිර වඩ්‌ඪකීහි පාදස්‌ස අරොගකරණභාවෙන කහං අත්‌තනො උපකාරං ඤත්‌වා සබ්‌බසෙතස්‌ස හත්‌ථිපොතකස්‌ස දායකො එකචාරිකො හත්‌ථී සාරිපුත්‌තත්‌ථෙරො අහොසීති එවං ථෙරං ආරබ්‌භ ජාතකං කථෙත්‌වා රාධත්‌ථෙරං ආරබ්‌භ, ‘‘භික්‌ඛවෙ, භික්‌ඛුනා නාම රාධෙන විය සුවචෙන භවිතබ්‌බං, දොසං දස්‌සෙත්‌වා ඔවදියමානෙනපි න කුජ්‌ඣිතබ්‌බං, ඔවාදදායකො පන නිධිආචික්‌ඛණකො විය දට්‌ඨබ්‌බො’’ති වත්‌වා අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Imaṃ dukanipāte alīnacittajātakaṃ vitthāretvā kathesi. Tadā kira vaḍḍhakīhi pādassa arogakaraṇabhāvena kahaṃ attano upakāraṃ ñatvā sabbasetassa hatthipotakassa dāyako ekacāriko hatthī sāriputtatthero ahosīti evaṃ theraṃ ārabbha jātakaṃ kathetvā rādhattheraṃ ārabbha, ‘‘bhikkhave, bhikkhunā nāma rādhena viya suvacena bhavitabbaṃ, dosaṃ dassetvā ovadiyamānenapi na kujjhitabbaṃ, ovādadāyako pana nidhiācikkhaṇako viya daṭṭhabbo’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    76.

    76.

    ‘‘නිධීනංව පවත්‌තාරං, යං පස්‌සෙ වජ්‌ජදස්‌සිනං;

    ‘‘Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;

    නිග්‌ගය්‌හවාදිං මෙධාවිං, තාදිසං පණ්‌ඩිතං භජෙ;

    Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;

    තාදිසං භජමානස්‌ස, සෙය්‍යො හොති න පාපියො’’ති.

    Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo’’ti.

    තත්‌ථ නිධීනන්‌ති තත්‌ථ තත්‌ථ නිදහිත්‌වා ඨපිතානං හිරඤ්‌ඤසුවණ්‌ණාදිපූරානං නිධිකුම්‌භීනං. පවත්‌තාරන්‌ති කිච්‌ඡජීවිකෙ දුග්‌ගතමනුස්‌සෙ අනුකම්‌පං කත්‌වා ‘‘එහි, සුඛෙන ජීවනූපායං දස්‌සෙස්‌සාමී’’ති නිධිට්‌ඨානං නෙත්‌වා හත්‌ථං පසාරෙත්‌වා ‘‘ඉමං ගහෙත්‌වා සුඛෙන ජීවා’’ති ආචික්‌ඛිතාරං විය. වජ්‌ජදස්‌සිනන්‌ති ද්‌වෙ වජ්‌ජදස්‌සිනො ‘‘ඉමිනා නං අසාරුප්‌පෙන වා ඛලිතෙන වා සඞ්‌ඝමජ්‌ඣෙ නිග්‌ගණ්‌හිස්‌සාමී’’ති රන්‌ධගවෙසකො ච, අඤ්‌ඤාතං ඤාපනත්‌ථාය ඤාතං අනුග්‌ගහණත්‌ථාය සීලාදීනමස්‌ස වුද්‌ධිකාමතාය තං තං වජ්‌ජං ඔලොකනෙන උල්‌ලුම්‌පනසභාවසණ්‌ඨිතො ච. අයං ඉධ අධිප්‌පෙතො. යථා හි දුග්‌ගතමනුස්‌සො ‘‘ඉමං ගණ්‌හාහී’’ති තජ්‌ජෙත්‌වාපි පොථෙත්‌වාපි නිධිං දස්‌සෙන්‌තෙ කොපං න කරොති, පමුදිතො එව හොති, එවමෙව එවරූපෙ පුග්‌ගලෙ අසාරුප්‌පං වා ඛලිතං වා දිස්‌වා ආචික්‌ඛන්‌තෙ කොපො න කාතබ්‌බො, තුට්‌ඨෙනෙව භවිතබ්‌බං, ‘‘භන්‌තෙ, මහන්‌තං වො කම්‌මං කතං , මය්‌හං ආචරියුපජ්‌ඣායට්‌ඨානෙ ඨත්‌වා ඔවදන්‌තෙහි පුනපි මං වදෙය්‍යාථා’’ති පවාරෙතබ්‌බමෙව. නිග්‌ගය්‌හවාදින්‌ති එකච්‌චො හි සද්‌ධිවිහාරිකාදීනං අසාරුප්‌පං වා ඛලිතං වා දිස්‌වා ‘‘අයං මෙ මුඛොදකදානාදීහි සක්‌කච්‌චං උපට්‌ඨහති, සචෙ නං වක්‌ඛාමි, න මං උපට්‌ඨහිස්‌සති, එවං මෙ පරිහානි භවිස්‌සතී’’ති වත්‌ථුං අවිසහන්‌තො න නිග්‌ගය්‌හවාදී නාම හොති. සො ඉමස්‌මිං සාසනෙ කචවරං ආකිරති. යො පන තථාරූපං වජ්‌ජං දිස්‌වා වජ්‌ජානුරූපං තජ්‌ජෙන්‌තො පණාමෙන්‌තො දණ්‌ඩකම්‌මං කරොන්‌තො විහාරා තං නීහරන්‌තො සික්‌ඛාපෙති, අයං නිග්‌ගය්‌හවාදී නාම සෙය්‍යථාපි සම්‌මාසම්‌බුද්‌ධො. වුත්‌තඤ්‌හෙතං – ‘‘නිග්‌ගය්‌හ නිග්‌ගය්‌හාහං, ආනන්‌ද, වක්‌ඛාමි, පවය්‌හ පවය්‌හ, ආනන්‌ද, වක්‌ඛාමි, යො සාරො සො ඨස්‌සතී’’ති (ම. නි. 3.196). මෙධාවින්‌ති ධම්‌මොජපඤ්‌ඤාය සමන්‌නාගතං. තාදිසන්‌ති එවරූපං පණ්‌ඩිතං භජෙය්‍ය පයිරුපාසෙය්‍ය. තාදිසඤ්‌හි ආචරියං භජමානස්‌ස අන්‌තෙවාසිකස්‌ස සෙය්‍යො හොති, න පාපියො වඩ්‌ඪියෙව හොති, නො පරිහානීති.

    Tattha nidhīnanti tattha tattha nidahitvā ṭhapitānaṃ hiraññasuvaṇṇādipūrānaṃ nidhikumbhīnaṃ. Pavattāranti kicchajīvike duggatamanusse anukampaṃ katvā ‘‘ehi, sukhena jīvanūpāyaṃ dassessāmī’’ti nidhiṭṭhānaṃ netvā hatthaṃ pasāretvā ‘‘imaṃ gahetvā sukhena jīvā’’ti ācikkhitāraṃ viya. Vajjadassinanti dve vajjadassino ‘‘iminā naṃ asāruppena vā khalitena vā saṅghamajjhe niggaṇhissāmī’’ti randhagavesako ca, aññātaṃ ñāpanatthāya ñātaṃ anuggahaṇatthāya sīlādīnamassa vuddhikāmatāya taṃ taṃ vajjaṃ olokanena ullumpanasabhāvasaṇṭhito ca. Ayaṃ idha adhippeto. Yathā hi duggatamanusso ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti tajjetvāpi pothetvāpi nidhiṃ dassente kopaṃ na karoti, pamudito eva hoti, evameva evarūpe puggale asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ācikkhante kopo na kātabbo, tuṭṭheneva bhavitabbaṃ, ‘‘bhante, mahantaṃ vo kammaṃ kataṃ , mayhaṃ ācariyupajjhāyaṭṭhāne ṭhatvā ovadantehi punapi maṃ vadeyyāthā’’ti pavāretabbameva. Niggayhavādinti ekacco hi saddhivihārikādīnaṃ asāruppaṃ vā khalitaṃ vā disvā ‘‘ayaṃ me mukhodakadānādīhi sakkaccaṃ upaṭṭhahati, sace naṃ vakkhāmi, na maṃ upaṭṭhahissati, evaṃ me parihāni bhavissatī’’ti vatthuṃ avisahanto na niggayhavādī nāma hoti. So imasmiṃ sāsane kacavaraṃ ākirati. Yo pana tathārūpaṃ vajjaṃ disvā vajjānurūpaṃ tajjento paṇāmento daṇḍakammaṃ karonto vihārā taṃ nīharanto sikkhāpeti, ayaṃ niggayhavādī nāma seyyathāpi sammāsambuddho. Vuttañhetaṃ – ‘‘niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi, pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi, yo sāro so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196). Medhāvinti dhammojapaññāya samannāgataṃ. Tādisanti evarūpaṃ paṇḍitaṃ bhajeyya payirupāseyya. Tādisañhi ācariyaṃ bhajamānassa antevāsikassa seyyo hoti, na pāpiyo vaḍḍhiyeva hoti, no parihānīti.

    දෙසනාපරියොසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāpariyosāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    රාධත්‌ථෙරවත්‌ථු පඨමං.

    Rādhattheravatthu paṭhamaṃ.

    2. අස්‌සජිපුනබ්‌බසුකවත්‌ථු

    2. Assajipunabbasukavatthu

    ඔවදෙය්‍යානුසාසෙය්‍යාති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො අස්‌සජිපුනබ්‌බසුකභික්‌ඛූ ආරබ්‌භ කථෙසි. දෙසනා පන කීටාගිරිස්‌මිං සමුට්‌ඨිතා.

    Ovadeyyānusāseyyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto assajipunabbasukabhikkhū ārabbha kathesi. Desanā pana kīṭāgirismiṃ samuṭṭhitā.

    තෙ කිර ද්‌වෙ භික්‌ඛූ කිඤ්‌චාපි අග්‌ගසාවකානං සද්‌ධිවිහාරිකා, අලජ්‌ජිනො පන අහෙසුං පාපභික්‌ඛූ. තෙ පාපකෙහි අත්‌තනො පරිවාරෙහි පඤ්‌චහි භික්‌ඛුසතෙහි සද්‌ධිං කීටාගිරිස්‌මිං විහරන්‌තා ‘‘මාලාවච්‌ඡං රොපෙන්‌තිපි රොපාපෙන්‌තිපී’’තිආදිකං (පාරා. 431; චූළව. 21) නානප්‌පකාරං අනාචාරං කරොන්‌තා කුලදූසකකම්‌මං කත්‌වා තතො උප්‌පන්‌නෙහි පච්‌චයෙහි ජීවිකං කප්‌පෙන්‌තා තං ආවාසං පෙසලානං භික්‌ඛූනං අනාවාසං අකංසු. සත්‌ථා තං පවත්‌තිං සුත්‌වා තෙසං පබ්‌බාජනීයකම්‌මකරණත්‌ථාය සපරිවාරෙ ද්‌වෙ අග්‌ගසාවකෙ ආමන්‌තෙත්‌වා ‘‘ගච්‌ඡථ, සාරිපුත්‌තා, තෙසු යෙ තුම්‌හාකං වචනං න කරොන්‌ති, තෙසං පබ්‌බාජනීයකම්‌මං කරොථ, යෙ පන කරොන්‌ති, තෙ ඔවදථ අනුසාසථ. ඔවදන්‌තො හි අනුසාසන්‌තො අපණ්‌ඩිතානංයෙව අප්‌පියො හොති අමනාපො, පණ්‌ඩිතානං පන පියො හොති මනාපො’’ති අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Te kira dve bhikkhū kiñcāpi aggasāvakānaṃ saddhivihārikā, alajjino pana ahesuṃ pāpabhikkhū. Te pāpakehi attano parivārehi pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ kīṭāgirismiṃ viharantā ‘‘mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipī’’tiādikaṃ (pārā. 431; cūḷava. 21) nānappakāraṃ anācāraṃ karontā kuladūsakakammaṃ katvā tato uppannehi paccayehi jīvikaṃ kappentā taṃ āvāsaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ anāvāsaṃ akaṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ sutvā tesaṃ pabbājanīyakammakaraṇatthāya saparivāre dve aggasāvake āmantetvā ‘‘gacchatha, sāriputtā, tesu ye tumhākaṃ vacanaṃ na karonti, tesaṃ pabbājanīyakammaṃ karotha, ye pana karonti, te ovadatha anusāsatha. Ovadanto hi anusāsanto apaṇḍitānaṃyeva appiyo hoti amanāpo, paṇḍitānaṃ pana piyo hoti manāpo’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    77.

    77.

    ‘‘ඔවදෙය්‍යානුසාසෙය්‍ය, අසබ්‌භා ච නිවාරයෙ;

    ‘‘Ovadeyyānusāseyya, asabbhā ca nivāraye;

    සතඤ්‌හි සො පියො හොති, අසතං හොති අප්‌පියො’’ති.

    Satañhi so piyo hoti, asataṃ hoti appiyo’’ti.

    තත්‌ථ ඔවදෙය්‍යාති උප්‌පන්‌නෙ වත්‌ථුස්‌මිං වදන්‌තො ඔවදති නාම, අනුප්‌පන්‌නෙ වත්‌ථුස්‌මිං ‘‘අයසොපි තෙ සියා’’තිආදිවසෙන අනාගතං දස්‌සෙන්‌තො අනුසාසති නාම. සම්‌මුඛා වදන්‌තො ඔවදති නාම, පරම්‌මුඛා දූතං වා සාසනං වා පෙසෙන්‌තො අනුසාසති නාම. සකිං වදන්‌තො ඔවදති නාම, පුනප්‌පුනං වදන්‌තො අනුසාසති නාම. ඔවදන්‌තො එව වා අනුසාසති නාමාති එවං ඔවදෙය්‍ය අනුසාසෙය්‍ය. අසබ්‌භා චාති අකුසලධම්‌මා ච නිවාරෙය්‍ය, කුසලධම්‌මෙ පතිට්‌ඨාපෙය්‍යාති අත්‌ථො. සතඤ්‌හි සො පියො හොතීති සො එවරූපො පුග්‌ගලො බුද්‌ධාදීනං සප්‌පුරිසානං පියො හොති. යෙ පන අදිට්‌ඨධම්‌මා අවිතිණ්‌ණපරලොකා ආමිසචක්‌ඛුකා ජීවිකත්‌ථාය පබ්‌බජිතා, තෙසං අසතං සො ඔවාදකො අනුසාසකො, ‘‘‘න ත්‌වං අම්‌හාකං උපජ්‌ඣායො, න ආචරියො, කස්‌මා අම්‌හෙ ඔවදසී’ති එවං මුඛසත්‌තීහි විජ්‌ඣන්‌තානං අප්‌පියො හොතී’’ති.

    Tattha ovadeyyāti uppanne vatthusmiṃ vadanto ovadati nāma, anuppanne vatthusmiṃ ‘‘ayasopi te siyā’’tiādivasena anāgataṃ dassento anusāsati nāma. Sammukhā vadanto ovadati nāma, parammukhā dūtaṃ vā sāsanaṃ vā pesento anusāsati nāma. Sakiṃ vadanto ovadati nāma, punappunaṃ vadanto anusāsati nāma. Ovadanto eva vā anusāsati nāmāti evaṃ ovadeyya anusāseyya. Asabbhā cāti akusaladhammā ca nivāreyya, kusaladhamme patiṭṭhāpeyyāti attho. Satañhi so piyo hotīti so evarūpo puggalo buddhādīnaṃ sappurisānaṃ piyo hoti. Ye pana adiṭṭhadhammā avitiṇṇaparalokā āmisacakkhukā jīvikatthāya pabbajitā, tesaṃ asataṃ so ovādako anusāsako, ‘‘‘na tvaṃ amhākaṃ upajjhāyo, na ācariyo, kasmā amhe ovadasī’ti evaṃ mukhasattīhi vijjhantānaṃ appiyo hotī’’ti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති. සාරිපුත්‌තමොග්‌ගල්‌ලානාපි තත්‌ථ ගන්‌ත්‌වා තෙ භික්‌ඛූ ඔවදිංසු අනුසාසිංසු. තෙසු එකච්‌චෙ ඔවාදං සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා සම්‌මා වත්‌තිංසු, එකච්‌චෙ විබ්‌භමිංසු, එකච්‌චෙ පබ්‌බාජනීයකම්‌මං පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti. Sāriputtamoggallānāpi tattha gantvā te bhikkhū ovadiṃsu anusāsiṃsu. Tesu ekacce ovādaṃ sampaṭicchitvā sammā vattiṃsu, ekacce vibbhamiṃsu, ekacce pabbājanīyakammaṃ pāpuṇiṃsūti.

    අස්‌සජිපුනබ්‌බසුකවත්‌ථු දුතියං.

    Assajipunabbasukavatthu dutiyaṃ.

    3. ඡන්‌නත්‌ථෙරවත්‌ථු

    3. Channattheravatthu

    භජෙ පාපකෙ මිත්‌තෙති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො ඡන්‌නත්‌ථෙරං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Nabhaje pāpake mitteti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto channattheraṃ ārabbha kathesi.

    සො කිර ආයස්‌මා ‘‘අහං අම්‌හාකං අය්‍යපුත්‌තෙන සද්‌ධිං මහාභිනික්‌ඛමනං නික්‌ඛන්‌තො තදා අඤ්‌ඤං එකම්‌පි න පස්‌සාමි, ඉදානි පන ‘අහං සාරිපුත්‌තො නාම, අහං මොග්‌ගල්‌ලානො නාම, මයං අග්‌ගසාවකම්‌හා’ති වත්‌වා ඉමෙ විචරන්‌තී’’ති ද්‌වෙ අග්‌ගසාවකෙ අක්‌කොසති. සත්‌ථා භික්‌ඛූනං සන්‌තිකා තං පවත්‌තිං සුත්‌වා ඡන්‌නත්‌ථෙරං පක්‌කොසාපෙත්‌වා ඔවදති. සො තඞ්‌ඛණෙයෙව තුණ්‌හී හුත්‌වා පුන ගන්‌ත්‌වා ථෙරෙ අක්‌කොසතියෙව. එවං යාවතතියං අක්‌කොසන්‌තං පක්‌කොසාපෙත්‌වා සත්‌ථා ඔවදිත්‌වා ‘‘ඡන්‌න, ද්‌වෙ අග්‌ගසාවකා නාම තුය්‌හං කල්‍යාණමිත්‌තා උත්‌තමපුරිසා, එවරූපෙ කල්‍යාණමිත්‌තෙ සෙවස්‌සු භජස්‌සූ’’ති වත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    So kira āyasmā ‘‘ahaṃ amhākaṃ ayyaputtena saddhiṃ mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto tadā aññaṃ ekampi na passāmi, idāni pana ‘ahaṃ sāriputto nāma, ahaṃ moggallāno nāma, mayaṃ aggasāvakamhā’ti vatvā ime vicarantī’’ti dve aggasāvake akkosati. Satthā bhikkhūnaṃ santikā taṃ pavattiṃ sutvā channattheraṃ pakkosāpetvā ovadati. So taṅkhaṇeyeva tuṇhī hutvā puna gantvā there akkosatiyeva. Evaṃ yāvatatiyaṃ akkosantaṃ pakkosāpetvā satthā ovaditvā ‘‘channa, dve aggasāvakā nāma tuyhaṃ kalyāṇamittā uttamapurisā, evarūpe kalyāṇamitte sevassu bhajassū’’ti vatvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    78.

    78.

    ‘‘න භජෙ පාපකෙ මිත්‌තෙ, න භජෙ පුරිසාධමෙ;

    ‘‘Na bhaje pāpake mitte, na bhaje purisādhame;

    භජෙථ මිත්‌තෙ කල්‍යාණෙ, භජෙථ පුරිසුත්‌තමෙ’’ති.

    Bhajetha mitte kalyāṇe, bhajetha purisuttame’’ti.

    තස්‌සත්‌ථො – කායදුච්‌චරිතාදිඅකුසලකම්‌මාභිරතා පාපමිත්‌තා නාම. සන්‌ධිච්‌ඡෙදනාදිකෙ වා එකවීසතිඅනෙසනාදිභෙදෙ වා අට්‌ඨානෙ නියොජකා පුරිසාධමා නාම. උභොපි වා එතෙ පාපමිත්‌තා චෙව පුරිසාධමා ච, තෙ න භජෙය්‍ය න පයිරුපාසෙය්‍ය, විපරීතා පන කල්‍යාණමිත්‌තා චෙව සප්‌පුරිසා ච, තෙ භජෙථ පයිරුපාසෙථාති.

    Tassattho – kāyaduccaritādiakusalakammābhiratā pāpamittā nāma. Sandhicchedanādike vā ekavīsatianesanādibhede vā aṭṭhāne niyojakā purisādhamā nāma. Ubhopi vā ete pāpamittā ceva purisādhamā ca, te na bhajeyya na payirupāseyya, viparītā pana kalyāṇamittā ceva sappurisā ca, te bhajetha payirupāsethāti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    ඡන්‌නත්‌ථෙරො පන තං ඔවාදං සුත්‌වාපි පුරිමනයෙනෙව භික්‌ඛූ අක්‌කොසති පරිභාසති. පුනපි සත්‌ථු ආරොචෙසුං . සත්‌ථා, ‘‘භික්‌ඛවෙ, මයි ධරන්‌තෙ ඡන්‌නං සික්‌ඛාපෙතුං න සක්‌ඛිස්‌සථ, මයි පන පරිනිබ්‌බුතෙ සක්‌ඛිස්‌සථා’’ති වත්‌වා පරිනිබ්‌බානකාලෙ ආයස්‌මතා ආනන්‌දෙන, ‘‘භන්‌තෙ, කථං ඡන්‌නත්‌ථෙරෙ අම්‌හෙහි පටිපජ්‌ජිතබ්‌බ’’න්‌ති වුත්‌තෙ, ‘‘ආනන්‌ද, ඡන්‌නස්‌ස භික්‌ඛුනො බ්‍රහ්‌මදණ්‌ඩො දාතබ්‌බො’’ති ආණාපෙසි. සො සත්‌ථරි පරිනිබ්‌බුතෙ ආනන්‌දත්‌ථෙරෙන ආරොචිතං බ්‍රහ්‌මදණ්‌ඩං සුත්‌වා දුක්‌ඛී දුම්‌මනො තික්‌ඛත්‌තුං මුච්‌ඡිතො පතිත්‌වා ‘‘මා මං, භන්‌තෙ, නාසයිත්‌ථා’’ති යාචිත්‌වා සම්‌මා වත්‌තං පූරෙන්‌තො න චිරස්‌සෙව සහ පටිසම්‌භිදාහි අරහත්‌තං පාපුණීති.

    Channatthero pana taṃ ovādaṃ sutvāpi purimanayeneva bhikkhū akkosati paribhāsati. Punapi satthu ārocesuṃ . Satthā, ‘‘bhikkhave, mayi dharante channaṃ sikkhāpetuṃ na sakkhissatha, mayi pana parinibbute sakkhissathā’’ti vatvā parinibbānakāle āyasmatā ānandena, ‘‘bhante, kathaṃ channatthere amhehi paṭipajjitabba’’nti vutte, ‘‘ānanda, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo dātabbo’’ti āṇāpesi. So satthari parinibbute ānandattherena ārocitaṃ brahmadaṇḍaṃ sutvā dukkhī dummano tikkhattuṃ mucchito patitvā ‘‘mā maṃ, bhante, nāsayitthā’’ti yācitvā sammā vattaṃ pūrento na cirasseva saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇīti.

    ඡන්‌නත්‌ථෙරවත්‌ථු තතියං.

    Channattheravatthu tatiyaṃ.

    4. මහාකප්‌පිනත්‌ථෙරවත්‌ථු

    4. Mahākappinattheravatthu

    ධම්‌මපීති සුඛං සෙතීති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො මහාකප්‌පිනත්‌ථෙරං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Dhammapītisukhaṃ setīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto mahākappinattheraṃ ārabbha kathesi.

    තත්‍රායං අනුපුබ්‌බී කථා – අතීතෙ කිර ආයස්‌මා මහාකප්‌පිනො පදුමුත්‌තරබුද්‌ධස්‌ස පාදමූලෙ කතාභිනීහාරො සංසාරෙ සංසරන්‌තො බාරාණසිතො අවිදූරෙ එකස්‌මිං පෙසකාරගාමෙ ජෙට්‌ඨකපෙසකාරො හුත්‌වා නිබ්‌බත්‌ති. තදා සහස්‌සමත්‌තා පච්‌චෙකබුද්‌ධා අට්‌ඨ මාසෙ හිමවන්‌තෙ වසිත්‌වා වස්‌සිකෙ චත්‌තාරො මාසෙ ජනපදෙ වසන්‌ති. තෙ එකවාරං බාරාණසියා අවිදූරෙ ඔතරිත්‌වා ‘‘සෙනාසනකරණත්‌ථාය හත්‌ථකම්‌මං යාචථා’’ති රඤ්‌ඤො සන්‌තිකං අට්‌ඨ පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ පහිණිංසු. තදා පන රඤ්‌ඤො වප්‌පමඞ්‌ගලකාලො හොති. සො ‘‘පච්‌චෙකබුද්‌ධා කිර ආගතා’’ති සුත්‌වා තස්‌මිං ඛණෙ නික්‌ඛමිත්‌වා ආගතකාරණං පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘අජ්‌ජ, භන්‌තෙ, ඔකාසො නත්‌ථි, ස්‌වෙ අම්‌හාකං වප්‌පමඞ්‌ගලං, තතියදිවසෙ කරිස්‌සාමී’’ති වත්‌වා පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ අනිමන්‌තෙත්‌වාව පාවිසි. පච්‌චෙකබුද්‌ධා ‘‘අඤ්‌ඤත්‌ථ ගමිස්‌සාමා’’ති පක්‌කමිංසු. තස්‌මිං ඛණෙ ජෙට්‌ඨපෙසකාරස්‌ස භරියා කෙනචිදෙව කරණීයෙන බාරාණසිං ගච්‌ඡන්‌තී තෙ පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ දිස්‌වා වන්‌දිත්‌වා ‘‘කිං, භන්‌තෙ, අවෙලාය, අය්‍යා, ආගතා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ආදිතො පට්‌ඨාය කථෙසුං. තං පවත්‌තිං සුත්‌වා සද්‌ධාසම්‌පන්‌නා ඤාණසම්‌පන්‌නා ඉත්‌ථී ‘‘ස්‌වෙ, භන්‌තෙ, අම්‌හාකං භික්‌ඛං ගණ්‌හථා’’ති නිමන්‌තෙසි. ‘‘බහුකා මයං භගිනී’’ති. ‘‘කිත්‌තකා, භන්‌තෙ’’ති? ‘‘සහස්‌සමත්‌තා’’ති. ‘‘භන්‌තෙ, ඉමස්‌මිං ගාමෙ සහස්‌සපෙසකාරා වසිම්‌හ. එකෙකො එකෙකස්‌ස භික්‌ඛං දස්‌සති, භික්‌ඛං අධිවාසෙථ, අහමෙව වො වසනට්‌ඨානම්‌පි කාරෙස්‌සාමී’’ති ආහ. පච්‌චෙකබුද්‌ධා අධිවාසයිංසු.

    Tatrāyaṃ anupubbī kathā – atīte kira āyasmā mahākappino padumuttarabuddhassa pādamūle katābhinīhāro saṃsāre saṃsaranto bārāṇasito avidūre ekasmiṃ pesakāragāme jeṭṭhakapesakāro hutvā nibbatti. Tadā sahassamattā paccekabuddhā aṭṭha māse himavante vasitvā vassike cattāro māse janapade vasanti. Te ekavāraṃ bārāṇasiyā avidūre otaritvā ‘‘senāsanakaraṇatthāya hatthakammaṃ yācathā’’ti rañño santikaṃ aṭṭha paccekabuddhe pahiṇiṃsu. Tadā pana rañño vappamaṅgalakālo hoti. So ‘‘paccekabuddhā kira āgatā’’ti sutvā tasmiṃ khaṇe nikkhamitvā āgatakāraṇaṃ pucchitvā ‘‘ajja, bhante, okāso natthi, sve amhākaṃ vappamaṅgalaṃ, tatiyadivase karissāmī’’ti vatvā paccekabuddhe animantetvāva pāvisi. Paccekabuddhā ‘‘aññattha gamissāmā’’ti pakkamiṃsu. Tasmiṃ khaṇe jeṭṭhapesakārassa bhariyā kenacideva karaṇīyena bārāṇasiṃ gacchantī te paccekabuddhe disvā vanditvā ‘‘kiṃ, bhante, avelāya, ayyā, āgatā’’ti pucchitvā ādito paṭṭhāya kathesuṃ. Taṃ pavattiṃ sutvā saddhāsampannā ñāṇasampannā itthī ‘‘sve, bhante, amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. ‘‘Bahukā mayaṃ bhaginī’’ti. ‘‘Kittakā, bhante’’ti? ‘‘Sahassamattā’’ti. ‘‘Bhante, imasmiṃ gāme sahassapesakārā vasimha. Ekeko ekekassa bhikkhaṃ dassati, bhikkhaṃ adhivāsetha, ahameva vo vasanaṭṭhānampi kāressāmī’’ti āha. Paccekabuddhā adhivāsayiṃsu.

    සා ගාමං පවිසිත්‌වා උග්‌ඝොසෙසි – ‘‘අහං සහස්‌සමත්‌තෙ පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ දිස්‌වා නිමන්‌තයිං, අය්‍යානං නිසීදනට්‌ඨානං සංවිදහථ , යාගුභත්‌තාදීනි සම්‌පාදෙථා’’ති . ගාමමජ්‌ඣෙ මණ්‌ඩපං කාරෙත්‌වා ආසනානි පඤ්‌ඤාපෙත්‌වා පුනදිවසෙ පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ නිසීදාපෙත්‌වා පණීතෙන ඛාදනීයෙන භොජනීයෙන පරිවිසිත්‌වා භත්‌තකිච්‌චාවසානෙ තස්‌මිං ගාමෙ සබ්‌බා ඉත්‌ථියො ආදාය තාහි සද්‌ධිං පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ වන්‌දිත්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, තෙමාසං වසනත්‌ථාය පටිඤ්‌ඤං දෙථා’’ති තෙසං පටිඤ්‌ඤං ගහෙත්‌වා පුන ගාමෙ උග්‌ඝොසෙසි – ‘‘අම්‌මතාතා, එකෙකකුලතො එකෙකො පුරිසො ඵරසුවාසිආදීනි ගහෙත්‌වා අරඤ්‌ඤං පවිසිත්‌වා දබ්‌බසම්‌භාරෙ ආහරිත්‌වා අය්‍යානං වසනට්‌ඨානං කරොතූ’’ති. ගාමවාසිනො තස්‌සායෙව වචනං සුත්‌වා එකෙකො එකෙකං කත්‌වා සද්‌ධිං රත්‌තිට්‌ඨානදිවාට්‌ඨානෙහි පණ්‌ණසාලසහස්‌සං කාරෙත්‌වා අත්‌තනො අත්‌තනො පණ්‌ණසාලායං වස්‌සූපගතෙ පච්‌චෙකබුද්‌ධෙ ‘‘අහං සක්‌කච්‌චං උපට්‌ඨහිස්‌සාමි, අහං සක්‌කච්‌චං උපට්‌ඨහිස්‌සාමී’’ති උපට්‌ඨහිංසු. වස්‌සංවුට්‌ඨකාලෙ ‘‘අත්‌තනො අත්‌තනො පණ්‌ණසාලාය වස්‌සංවුට්‌ඨානං පච්‌චෙකබුද්‌ධානං චීවරසාටකෙ සජ්‌ජෙථා’’ති සමාදපෙත්‌වා එකෙකස්‌ස සහස්‌සසහස්‌සමූලං චීවරං දාපෙසි. පච්‌චෙකබුද්‌ධා වුට්‌ඨවස්‌සා අනුමොදනං කත්‌වා පක්‌කමිංසු.

    Sā gāmaṃ pavisitvā ugghosesi – ‘‘ahaṃ sahassamatte paccekabuddhe disvā nimantayiṃ, ayyānaṃ nisīdanaṭṭhānaṃ saṃvidahatha , yāgubhattādīni sampādethā’’ti . Gāmamajjhe maṇḍapaṃ kāretvā āsanāni paññāpetvā punadivase paccekabuddhe nisīdāpetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā bhattakiccāvasāne tasmiṃ gāme sabbā itthiyo ādāya tāhi saddhiṃ paccekabuddhe vanditvā, ‘‘bhante, temāsaṃ vasanatthāya paṭiññaṃ dethā’’ti tesaṃ paṭiññaṃ gahetvā puna gāme ugghosesi – ‘‘ammatātā, ekekakulato ekeko puriso pharasuvāsiādīni gahetvā araññaṃ pavisitvā dabbasambhāre āharitvā ayyānaṃ vasanaṭṭhānaṃ karotū’’ti. Gāmavāsino tassāyeva vacanaṃ sutvā ekeko ekekaṃ katvā saddhiṃ rattiṭṭhānadivāṭṭhānehi paṇṇasālasahassaṃ kāretvā attano attano paṇṇasālāyaṃ vassūpagate paccekabuddhe ‘‘ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmi, ahaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti upaṭṭhahiṃsu. Vassaṃvuṭṭhakāle ‘‘attano attano paṇṇasālāya vassaṃvuṭṭhānaṃ paccekabuddhānaṃ cīvarasāṭake sajjethā’’ti samādapetvā ekekassa sahassasahassamūlaṃ cīvaraṃ dāpesi. Paccekabuddhā vuṭṭhavassā anumodanaṃ katvā pakkamiṃsu.

    ගාමවාසිනොපි ඉදං පුඤ්‌ඤකම්‌මං කත්‌වා ඉතො චුතා තාවතිංසභවනෙ නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා ගණදෙවපුත්‌තා නාම අහෙසුං. තෙ තත්‌ථ දිබ්‌බසම්‌පත්‌තිං අනුභවිත්‌වා කස්‌සපසම්‌මාසම්‌බුද්‌ධකාලෙ බාරාණසියං කුටුම්‌බිකගෙහෙසු නිබ්‌බත්‌තිංසු. ජෙට්‌ඨකපෙසකාරො ජෙට්‌ඨකකුටුම්‌බිකස්‌ස පුත්‌තො අහොසි. භරියාපිස්‌ස ජෙට්‌ඨකකුටුම්‌බිකස්‌සෙව ධීතා අහොසි. තා සබ්‌බාපි වයප්‌පත්‌තා පරකුලං ගච්‌ඡන්‌තියො තෙසං තෙසංයෙව ගෙහානි අගමිංසු. අථෙකදිවසං විහාරෙ ධම්‌මස්‌සවනං සඞ්‌ඝුට්‌ඨං. ‘‘සත්‌ථා ධම්‌මං දෙසෙස්‌සතී’’ති සුත්‌වා සබ්‌බෙපි තෙ කුටුම්‌බිකා ‘‘ධම්‌මං සොස්‌සාමා’’ති භරියාහි සද්‌ධිං විහාරං අගමිංසු. තෙසං විහාරමජ්‌ඣං පවිට්‌ඨක්‌ඛණෙ වස්‌සං උට්‌ඨහි. යෙසං කුලූපකා වා ඤාතිසාමණෙරාදයො වා අත්‌ථි, තෙ තෙසං පරිවෙණානි පවිසිංසු. තෙ පන තථාරූපානං නත්‌ථිතාය කත්‌ථචි, පවිසිතුං අවිසහන්‌තා විහාරමජ්‌ඣෙයෙව අට්‌ඨංසු. අථ නෙ ජෙට්‌ඨකකුටුම්‌බිකො ආහ – ‘‘පස්‌සථ අම්‌හාකං විප්‌පකාරං, කුලපුත්‌තෙහි නාම එත්‌තකෙන ලජ්‌ජිතුං යුත්‌ත’’න්‌ති. ‘‘අය්‍ය, කිං පන කරොමා’’ති? ‘‘මයං විස්‌සාසිකට්‌ඨානස්‌ස අභාවෙන ඉමං විප්‌පකාරං පත්‌තා, සබ්‌බෙ ධනං සංහරිත්‌වා පරිවෙණං කරොමා’’ති. ‘‘සාධු, අය්‍යා’’ති ජෙට්‌ඨකො සහස්‌සං අදාසි, සෙසා පඤ්‌ච පඤ්‌ච සතානි. ඉත්‌ථියො අඩ්‌ඪතෙය්‍යානි අඩ්‌ඪතෙය්‍යානි සතානි. තෙ තං ධනං සංහරිත්‌වා සහස්‌සකූටාගාරපරිවාරං සත්‌ථු වසනත්‌ථාය මහාපරිවෙණං නාම ආරභිංසු. නවකම්‌මස්‌ස මහන්‌තතාය ධනෙ අප්‌පහොන්‌තෙ පුබ්‌බෙ දින්‌නධනතො පුන උපඩ්‌ඪූපඩ්‌ඪං අදංසු. නිට්‌ඨිතෙ පරිවෙණෙ විහාරමහං කරොන්‌තා බුද්‌ධප්‌පමුඛස්‌ස භික්‌ඛුසඞ්‌ඝස්‌ස සත්‌තාහං මහාදානං දත්‌වා වීසතියා භික්‌ඛුසහස්‌සානං චීවරානි සජ්‌ජිංසු.

    Gāmavāsinopi idaṃ puññakammaṃ katvā ito cutā tāvatiṃsabhavane nibbattitvā gaṇadevaputtā nāma ahesuṃ. Te tattha dibbasampattiṃ anubhavitvā kassapasammāsambuddhakāle bārāṇasiyaṃ kuṭumbikagehesu nibbattiṃsu. Jeṭṭhakapesakāro jeṭṭhakakuṭumbikassa putto ahosi. Bhariyāpissa jeṭṭhakakuṭumbikasseva dhītā ahosi. Tā sabbāpi vayappattā parakulaṃ gacchantiyo tesaṃ tesaṃyeva gehāni agamiṃsu. Athekadivasaṃ vihāre dhammassavanaṃ saṅghuṭṭhaṃ. ‘‘Satthā dhammaṃ desessatī’’ti sutvā sabbepi te kuṭumbikā ‘‘dhammaṃ sossāmā’’ti bhariyāhi saddhiṃ vihāraṃ agamiṃsu. Tesaṃ vihāramajjhaṃ paviṭṭhakkhaṇe vassaṃ uṭṭhahi. Yesaṃ kulūpakā vā ñātisāmaṇerādayo vā atthi, te tesaṃ pariveṇāni pavisiṃsu. Te pana tathārūpānaṃ natthitāya katthaci, pavisituṃ avisahantā vihāramajjheyeva aṭṭhaṃsu. Atha ne jeṭṭhakakuṭumbiko āha – ‘‘passatha amhākaṃ vippakāraṃ, kulaputtehi nāma ettakena lajjituṃ yutta’’nti. ‘‘Ayya, kiṃ pana karomā’’ti? ‘‘Mayaṃ vissāsikaṭṭhānassa abhāvena imaṃ vippakāraṃ pattā, sabbe dhanaṃ saṃharitvā pariveṇaṃ karomā’’ti. ‘‘Sādhu, ayyā’’ti jeṭṭhako sahassaṃ adāsi, sesā pañca pañca satāni. Itthiyo aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni satāni. Te taṃ dhanaṃ saṃharitvā sahassakūṭāgāraparivāraṃ satthu vasanatthāya mahāpariveṇaṃ nāma ārabhiṃsu. Navakammassa mahantatāya dhane appahonte pubbe dinnadhanato puna upaḍḍhūpaḍḍhaṃ adaṃsu. Niṭṭhite pariveṇe vihāramahaṃ karontā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa sattāhaṃ mahādānaṃ datvā vīsatiyā bhikkhusahassānaṃ cīvarāni sajjiṃsu.

    ජෙට්‌ඨකකුටුම්‌බිකස්‌ස පන භරියා සබ්‌බෙහි සමානං අකත්‌වා අත්‌තනො පඤ්‌ඤාය ඨිතා ‘‘අතිරෙකතරං කත්‌වා සත්‌ථාරං පූජෙස්‌සාමී’’ති අනොජපුප්‌ඵවණ්‌ණෙන සහස්‌සමූලෙන සාටකෙන සද්‌ධිං අනොජපුප්‌ඵචඞ්‌කොටකං ගහෙත්‌වා අනුමොදනකාලෙ සත්‌ථාරං අනොජපුප්‌ඵෙහි පූජෙත්‌වා තං සාටකං සත්‌ථු පාදමූලෙ ඨපෙත්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, නිබ්‌බත්‌තනිබ්‌බත්‌තට්‌ඨානෙ අනොජපුප්‌ඵවණ්‌ණංයෙව මෙ සරීරං හොතු, අනොජා එව ච මෙ නාමං හොතූ’’ති පත්‌ථනං පට්‌ඨපෙසි. සත්‌ථා ‘‘එවං හොතූ’’ති අනුමොදනං අකාසි. තෙ සබ්‌බෙපි යාවතායුකං ඨත්‌වා තතො චුතා දෙවලොකෙ නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා ඉමස්‌මිං බුද්‌ධුප්‌පාදෙ දෙවලොකා චවිත්‌වා ජෙට්‌ඨකකුටුම්‌බිකො කුක්‌කුටවතීනගරෙ රාජකුලෙ නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා වයප්‌පත්‌තො මහාකප්‌පිනරාජා නාම අහොසි, සෙසා අමච්‌චකුලෙ නිබ්‌බත්‌තිංසු. ජෙට්‌ඨකකුටුම්‌බිකස්‌ස භරියා මද්‌දරට්‌ඨෙ සාගලනගරෙ රාජකුලෙ නිබ්‌බත්‌ති, අනොජපුප්‌ඵවණ්‌ණමෙවස්‌සා සරීරං අහොසි, අනොජාත්‌වෙවස්‌සා නාමං කරිංසු. සා වයප්‌පත්‌තා මහාකප්‌පිනරඤ්‌ඤො ගෙහං ගන්‌ත්‌වා අනොජාදෙවී නාම අහොසි. සෙසිත්‌ථියොපි අමච්‌චකුලෙසු නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා වයප්‌පත්‌තා තෙසංයෙව අමච්‌චපුත්‌තානං ගෙහානි අගමංසු. තෙ සබ්‌බෙ රඤ්‌ඤො සම්‌පත්‌තිසදිසං සම්‌පත්‌තිං අනුභවිංසු. යදා රාජා සබ්‌බාලඞ්‌කාරපටිමණ්‌ඩිතො හත්‌ථිං අභිරුහිත්‌වා විචරි, තදා තෙපි තථෙව විචරන්‌ති. තස්‌මිං අස්‌සෙන වා රථෙන වා විචරන්‌තෙ තෙපි තථෙව විචරන්‌ති? එවං තෙ එකතො හුත්‌වා කතානං පුඤ්‌ඤානං ආනුභාවෙන එකතොව සම්‌පත්‌තිං අනුභවිංසු. රඤ්‌ඤො පන බලො, බලවාහනො, පුප්‌ඵො, පුප්‌ඵවාහනො, සුපත්‌තොති පඤ්‌ච අස්‌සා හොන්‌ති. රාජා තෙසු සුපත්‌තං අස්‌සං සයං ආරොහති, ඉතරෙ චත්‌තාරො අස්‌සාරොහානං සාසනාහරණත්‌ථාය අදාසි. රාජා තෙ පාතොව භොජෙත්‌වා ‘‘ගච්‌ඡථ ද්‌වෙ වා තීණි වා යොජනානි ආහිණ්‌ඩිත්‌වා බුද්‌ධස්‌ස වා ධම්‌මස්‌ස වා සඞ්‌ඝස්‌ස වා උප්‌පන්‌නභාවං ඤත්‌වා මය්‌හං සුඛසාසනං ආහරථා’’ති පෙසෙසි. තෙ චතූහි ද්‌වාරෙහි නික්‌ඛමිත්‌වා තීණි යොජනානි ආහිණ්‌ඩිත්‌වා සාසනං අලභිත්‌වා පච්‌චාගච්‌ඡන්‌ති.

    Jeṭṭhakakuṭumbikassa pana bhariyā sabbehi samānaṃ akatvā attano paññāya ṭhitā ‘‘atirekataraṃ katvā satthāraṃ pūjessāmī’’ti anojapupphavaṇṇena sahassamūlena sāṭakena saddhiṃ anojapupphacaṅkoṭakaṃ gahetvā anumodanakāle satthāraṃ anojapupphehi pūjetvā taṃ sāṭakaṃ satthu pādamūle ṭhapetvā, ‘‘bhante, nibbattanibbattaṭṭhāne anojapupphavaṇṇaṃyeva me sarīraṃ hotu, anojā eva ca me nāmaṃ hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi. Satthā ‘‘evaṃ hotū’’ti anumodanaṃ akāsi. Te sabbepi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cutā devaloke nibbattitvā imasmiṃ buddhuppāde devalokā cavitvā jeṭṭhakakuṭumbiko kukkuṭavatīnagare rājakule nibbattitvā vayappatto mahākappinarājā nāma ahosi, sesā amaccakule nibbattiṃsu. Jeṭṭhakakuṭumbikassa bhariyā maddaraṭṭhe sāgalanagare rājakule nibbatti, anojapupphavaṇṇamevassā sarīraṃ ahosi, anojātvevassā nāmaṃ kariṃsu. Sā vayappattā mahākappinarañño gehaṃ gantvā anojādevī nāma ahosi. Sesitthiyopi amaccakulesu nibbattitvā vayappattā tesaṃyeva amaccaputtānaṃ gehāni agamaṃsu. Te sabbe rañño sampattisadisaṃ sampattiṃ anubhaviṃsu. Yadā rājā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito hatthiṃ abhiruhitvā vicari, tadā tepi tatheva vicaranti. Tasmiṃ assena vā rathena vā vicarante tepi tatheva vicaranti? Evaṃ te ekato hutvā katānaṃ puññānaṃ ānubhāvena ekatova sampattiṃ anubhaviṃsu. Rañño pana balo, balavāhano, puppho, pupphavāhano, supattoti pañca assā honti. Rājā tesu supattaṃ assaṃ sayaṃ ārohati, itare cattāro assārohānaṃ sāsanāharaṇatthāya adāsi. Rājā te pātova bhojetvā ‘‘gacchatha dve vā tīṇi vā yojanāni āhiṇḍitvā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā uppannabhāvaṃ ñatvā mayhaṃ sukhasāsanaṃ āharathā’’ti pesesi. Te catūhi dvārehi nikkhamitvā tīṇi yojanāni āhiṇḍitvā sāsanaṃ alabhitvā paccāgacchanti.

    අථෙකදිවසං රාජා සුපත්‌තං අස්‌සං ආරුය්‌හ අමච්‌චසහස්‌සපරිවුතො උය්‍යානං ගච්‌ඡන්‌තො කිලන්‌තරූපෙ පඤ්‌චසතවාණිජකෙ නගරං පවිසන්‌තෙ දිස්‌වා ‘‘ඉමෙ අද්‌ධානකිලන්‌තා, අද්‌ධා ඉමෙසං සන්‌තිකා එකං භද්‌දකං සාසනං සොස්‌සාමී’’ති තෙ පක්‌කොසාපෙත්‌වා ‘‘කුතො ආගච්‌ඡථා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘අත්‌ථි, දෙව, ඉතො වීසතියොජනසතමත්‌ථකෙ සාවත්‌ථි නාම නගරං, තතො ආගච්‌ඡාමා’’ති. ‘‘අත්‌ථි පන වො පදෙසෙ කිඤ්‌චි සාසනං උප්‌පන්‌න’’න්‌ති. ‘‘දෙව, අඤ්‌ඤං කිඤ්‌චි නත්‌ථි, සම්‌මාසම්‌බුද්‌ධො පන උප්‌පන්‌නො’’ති. රාජා තාවදෙව පඤ්‌චවණ්‌ණාය පීතියා ඵුට්‌ඨසරීරො කිඤ්‌චි සල්‌ලක්‌ඛෙතුං අසක්‌කොන්‌තො මුහුත්‌තං වීතිනාමෙත්‌වා, ‘‘තාතා, කිං වදෙථා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘බුද්‌ධො, දෙව, උප්‌පන්‌නො’’ති. රාජා දුතියම්‌පි තතියම්‌පි තථෙව වීතිනාමෙත්‌වා චතුත්‌ථෙ වාරෙ ‘‘කිං වදෙථ, තාතා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘බුද්‌ධො, දෙව, උප්‌පන්‌නො’’ති වුත්‌තෙ, ‘‘තාතා, වො සතසහස්‌සං දදාමී’’ති වත්‌වා ‘‘අඤ්‌ඤම්‌පි කිඤ්‌චි සාසනං අත්‌ථී’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘අත්‌ථි, දෙව, ධම්‌මො උප්‌පන්‌නො’’ති. රාජා තම්‌පි සුත්‌වා පුරිමනයෙනෙව තයො වාරෙ වීතිනාමෙත්‌වා චතුත්‌ථෙ වාරෙ ‘‘ධම්‌මො උප්‌පන්‌නො’’ති වුත්‌තෙ ‘‘ඉධාපි වො සතසහස්‌සං දම්‌මී’’ති වත්‌වා ‘‘අපරම්‌පි සාසනං අත්‌ථි, තාතා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘අත්‌ථි, දෙව, සඞ්‌ඝරතනං උප්‌පන්‌න’’න්‌ති. රාජා තම්‌පි සුත්‌වා තයො වාරෙ වීතිනාමෙත්‌වා චතුත්‌ථෙ වාරෙ ‘‘සඞ්‌ඝො’’ති පදෙ වුත්‌තෙ ‘‘ඉධාපි වො සතසහස්‌සං දම්‌මී’’ති වත්‌වා අමච්‌චසහස්‌සං ඔලොකෙත්‌වා, ‘‘තාතා, කිං කරිස්‌සථා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘දෙව, තුම්‌හෙ කිං කරිස්‌සථා’’ති? ‘‘අහං, තාතා, ‘බුද්‌ධො උප්‌පන්‌නො, ධම්‌මො උප්‌පන්‌නො, සඞ්‌ඝො උප්‌පන්‌නො’ති සුත්‌වා න පුන නිවත්‌තිස්‌සාමි, සත්‌ථාරං උද්‌දිස්‌ස ගන්‌ත්‌වා තස්‌ස සන්‌තිකෙ පබ්‌බජිස්‌සාමී’’ති. ‘‘මයම්‌පි, දෙව , තුම්‌හෙහි සද්‌ධිං පබ්‌බජිස්‌සාමා’’ති. රාජා සුවණ්‌ණපට්‌ටෙ අක්‌ඛරානි ලිඛාපෙත්‌වා වාණිජකෙ ආහ – ‘‘අනොජා නාම දෙවී තුම්‌හාකං තීණි සතසහස්‌සානි දස්‌සති, එවඤ්‌ච පන නං වදෙය්‍යාථ ‘රඤ්‌ඤො කිර තෙ ඉස්‌සරියං විස්‌සට්‌ඨං, යථාසුඛං සම්‌පත්‌තිං පරිභුඤ්‌ජාහී’ති, සචෙ පන වො ‘රාජා කහ’න්‌ති පුච්‌ඡති, ‘සත්‌ථාරං උද්‌දිස්‌ස පබ්‌බජිස්‌සාමීති වත්‌වා ගතො’ති ආරොචෙය්‍යාථා’’ති. අමච්‌චාපි අත්‌තනො අත්‌තනො භරියානං තථෙව සාසනං පහිණිංසු . රාජා වාණිජකෙ උය්‍යොජෙත්‌වා අස්‌සං අභිරුය්‌හ අමච්‌චසහස්‌සපරිවුතො තං ඛණංයෙව නික්‌ඛමි.

    Athekadivasaṃ rājā supattaṃ assaṃ āruyha amaccasahassaparivuto uyyānaṃ gacchanto kilantarūpe pañcasatavāṇijake nagaraṃ pavisante disvā ‘‘ime addhānakilantā, addhā imesaṃ santikā ekaṃ bhaddakaṃ sāsanaṃ sossāmī’’ti te pakkosāpetvā ‘‘kuto āgacchathā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, ito vīsatiyojanasatamatthake sāvatthi nāma nagaraṃ, tato āgacchāmā’’ti. ‘‘Atthi pana vo padese kiñci sāsanaṃ uppanna’’nti. ‘‘Deva, aññaṃ kiñci natthi, sammāsambuddho pana uppanno’’ti. Rājā tāvadeva pañcavaṇṇāya pītiyā phuṭṭhasarīro kiñci sallakkhetuṃ asakkonto muhuttaṃ vītināmetvā, ‘‘tātā, kiṃ vadethā’’ti pucchi. ‘‘Buddho, deva, uppanno’’ti. Rājā dutiyampi tatiyampi tatheva vītināmetvā catutthe vāre ‘‘kiṃ vadetha, tātā’’ti pucchitvā ‘‘buddho, deva, uppanno’’ti vutte, ‘‘tātā, vo satasahassaṃ dadāmī’’ti vatvā ‘‘aññampi kiñci sāsanaṃ atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, dhammo uppanno’’ti. Rājā tampi sutvā purimanayeneva tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre ‘‘dhammo uppanno’’ti vutte ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā ‘‘aparampi sāsanaṃ atthi, tātā’’ti pucchi. ‘‘Atthi, deva, saṅgharatanaṃ uppanna’’nti. Rājā tampi sutvā tayo vāre vītināmetvā catutthe vāre ‘‘saṅgho’’ti pade vutte ‘‘idhāpi vo satasahassaṃ dammī’’ti vatvā amaccasahassaṃ oloketvā, ‘‘tātā, kiṃ karissathā’’ti pucchi. ‘‘Deva, tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ahaṃ, tātā, ‘buddho uppanno, dhammo uppanno, saṅgho uppanno’ti sutvā na puna nivattissāmi, satthāraṃ uddissa gantvā tassa santike pabbajissāmī’’ti. ‘‘Mayampi, deva , tumhehi saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. Rājā suvaṇṇapaṭṭe akkharāni likhāpetvā vāṇijake āha – ‘‘anojā nāma devī tumhākaṃ tīṇi satasahassāni dassati, evañca pana naṃ vadeyyātha ‘rañño kira te issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, yathāsukhaṃ sampattiṃ paribhuñjāhī’ti, sace pana vo ‘rājā kaha’nti pucchati, ‘satthāraṃ uddissa pabbajissāmīti vatvā gato’ti āroceyyāthā’’ti. Amaccāpi attano attano bhariyānaṃ tatheva sāsanaṃ pahiṇiṃsu . Rājā vāṇijake uyyojetvā assaṃ abhiruyha amaccasahassaparivuto taṃ khaṇaṃyeva nikkhami.

    සත්‌ථාපි තං දිවසං පච්‌චූසකාලෙ ලොකං වොලොකෙන්‌තො මහාකප්‌පිනරාජානං සපරිවාරං දිස්‌වා ‘‘අයං මහාකප්‌පිනො වාණිජකානං සන්‌තිකා තිණ්‌ණං රතනානං උප්‌පන්‌නභාවං සුත්‌වා තෙසං වචනං තීහි සතසහස්‌සෙහි පූජෙත්‌වා රජ්‌ජං පහාය අමච්‌චසහස්‌සෙහි පරිවුතො මං උද්‌දිස්‌ස පබ්‌බජිතුකාමො ස්‌වෙ නික්‌ඛමිස්‌සති. සො සපරිවාරො සහ පටිසම්‌භිදාහි අරහත්‌තං පාපුණිස්‌සති, පච්‌චුග්‌ගමනමස්‌ස කරිස්‌සාමී’’ති පුනදිවසෙ චක්‌කවත්‌තී විය ඛුද්‌දකගාමභොජකං පච්‌චුග්‌ගච්‌ඡන්‌තො සයමෙව පත්‌තචීවරං ගහෙත්‌වා වීසයොජනසතං මග්‌ගං පච්‌චුග්‌ගන්‌ත්‌වා චන්‌දභාගාය නදියා තීරෙ නිග්‍රොධරුක්‌ඛමූලෙ ඡබ්‌බණ්‌ණරස්‌මියො විස්‌සජ්‌ජෙන්‌තො නිසීදි. ‘‘රාජාපි ආගච්‌ඡන්‌තො එකං නදිං පත්‌වා ‘‘කා නාමෙසා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘අපරච්‌ඡා නාම, දෙවා’’ති. ‘‘කිමස්‌සා පරිමාණං, තාතා’’ති? ‘‘ගම්‌භීරතො ගාවුතං, පුථුලතො ද්‌වෙ ගාවුතානි, දෙවා’’ති. ‘‘අත්‌ථි පනෙත්‌ථ නාවා වා උළුම්‌පො වා’’ති? ‘‘නත්‌ථි, දෙවා’’ති. ‘‘නාවාදීනි ඔලොකෙන්‌තෙ අම්‌හෙ ජාති ජරං උපනෙති, ජරා මරණං. අහං නිබ්‌බෙමතිකො හුත්‌වා තීණි රතනානි උද්‌දිස්‌ස නික්‌ඛන්‌තො, තෙසං මෙ ආනුභාවෙන ඉමං උදකං උදකං විය මා අහොසී’’ති තිණ්‌ණං රතනානං ගුණං ආවජ්‌ජෙත්‌වා ‘‘ඉතිපි සො භගවා අරහං සම්‌මාසම්‌බුද්‌ධො’’ති බුද්‌ධානුස්‌සතිං අනුස්‌සරන්‌තො සපරිවාරො අස්‌සසහස්‌සෙන උදකපිට්‌ඨිං පක්‌ඛන්‌දි. සින්‌ධවා පිට්‌ඨිපාසාණෙ විය පක්‌ඛන්‌දිංසු. ඛුරානං අග්‌ගා නෙව තෙමිංසු.

    Satthāpi taṃ divasaṃ paccūsakāle lokaṃ volokento mahākappinarājānaṃ saparivāraṃ disvā ‘‘ayaṃ mahākappino vāṇijakānaṃ santikā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppannabhāvaṃ sutvā tesaṃ vacanaṃ tīhi satasahassehi pūjetvā rajjaṃ pahāya amaccasahassehi parivuto maṃ uddissa pabbajitukāmo sve nikkhamissati. So saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissati, paccuggamanamassa karissāmī’’ti punadivase cakkavattī viya khuddakagāmabhojakaṃ paccuggacchanto sayameva pattacīvaraṃ gahetvā vīsayojanasataṃ maggaṃ paccuggantvā candabhāgāya nadiyā tīre nigrodharukkhamūle chabbaṇṇarasmiyo vissajjento nisīdi. ‘‘Rājāpi āgacchanto ekaṃ nadiṃ patvā ‘‘kā nāmesā’’ti pucchi. ‘‘Aparacchā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇaṃ, tātā’’ti? ‘‘Gambhīrato gāvutaṃ, puthulato dve gāvutāni, devā’’ti. ‘‘Atthi panettha nāvā vā uḷumpo vā’’ti? ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Nāvādīni olokente amhe jāti jaraṃ upaneti, jarā maraṇaṃ. Ahaṃ nibbematiko hutvā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto, tesaṃ me ānubhāvena imaṃ udakaṃ udakaṃ viya mā ahosī’’ti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ āvajjetvā ‘‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’ti buddhānussatiṃ anussaranto saparivāro assasahassena udakapiṭṭhiṃ pakkhandi. Sindhavā piṭṭhipāsāṇe viya pakkhandiṃsu. Khurānaṃ aggā neva temiṃsu.

    සො තං උත්‌තරිත්‌වා පුරතො ගච්‌ඡන්‌තො අපරම්‌පි නදිං දිස්‌වා ‘‘අයං කා නාමා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘නීලවාහිනී නාම, දෙවා’’ති. ‘‘කිමස්‌සා පරිමාණ’’න්‌ති? ‘‘ගම්‌භීරතොපි පුථුලතොපි අඩ්‌ඪයොජනං, දෙවා’’ති. සෙසං පුරිමසදිසමෙව. තං පන නදිං දිස්‌වා ‘‘ස්‌වාක්‌ඛාතො භගවතා ධම්‌මො’’ති ධම්‌මානුස්‌සතිං අනුස්‌සරන්‌තො පක්‌ඛන්‌දි. තම්‌පි අතික්‌කමිත්‌වා ගච්‌ඡන්‌තො අපරම්‌පි නදිං දිස්‌වා ‘‘අයං කා නාමා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘චන්‌දභාගා නාම, දෙවා’’ති. ‘‘කිමස්‌සා පරිමාණ’’න්‌ති? ‘‘ගම්‌භීරතොපි පුථුලතොපි යොජනං, දෙවා’’ති. සෙසං පුරිමසදිසමෙව. ඉමං පන නදිං දිස්‌වා ‘‘සුප්‌පටිපන්‌නො භගවතො සාවකසඞ්‌ඝො’’ති සඞ්‌ඝානුස්‌සතිං අනුස්‌සරන්‌තො පක්‌ඛන්‌දි. තං පන නදිං අතික්‌කමිත්‌වා ගච්‌ඡන්‌තො සත්‌ථු සරීරතො නික්‌ඛන්‌තා ඡබ්‌බණ්‌ණරස්‌මියො අද්‌දස. නිග්‍රොධරුක්‌ඛස්‌ස සාඛාවිටපපලාසානි සොවණ්‌ණමයානි විය අහෙසුං. රාජා චින්‌තෙසි – ‘‘අයං පන ඔභාසො නෙව චන්‌දස්‌ස, න සූරියස්‌ස, න දෙවමාරබ්‍රහ්‌මනාගසුපණ්‌ණාදීනං අඤ්‌ඤතරස්‌ස, අද්‌ධා අහං සත්‌ථාරං උද්‌දිස්‌ස ආගච්‌ඡන්‌තො මහාගොතමබුද්‌ධෙන දිට්‌ඨො භවිස්‌සාමී’’ති. සො තාවදෙව අස්‌සපිට්‌ඨිතො ඔතරිත්‌වා ඔනතසරීරො රස්‌මිඅනුසාරෙන සත්‌ථාරං උපසඞ්‌කමිත්‌වා මනොසිලාරසෙ නිමුජ්‌ජන්‌තො විය බුද්‌ධරස්‌මීනං අන්‌තො පවිසිත්‌වා සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා එකමන්‌තං නිසීදි සද්‌ධිං අමච්‌චසහස්‌සෙන, සත්‌ථා තස්‌ස අනුපුබ්‌බිං කථං කථෙසි. දෙසනාවසානෙ රාජා සපරිවාරො සොතාපත්‌තිඵලෙ පතිට්‌ඨහි. අථ සබ්‌බෙව උට්‌ඨහිත්‌වා පබ්‌බජ්‌ජං යාචිංසු. සත්‌ථා ‘‘ආගමිස්‌සති නු ඛො ඉමෙසං කුලපුත්‌තානං ඉද්‌ධිමයපත්‌තචීවර’’න්‌ති උපධාරෙන්‌තො ‘‘ඉමෙ කුලපුත්‌තා පච්‌චෙකබුද්‌ධසහස්‌සස්‌ස චීවරසහස්‌සං අදංසු, කස්‌සපසම්‌මාසම්‌බුද්‌ධකාලෙ වීසතියා භික්‌ඛුසහස්‌සානම්‌පි වීසතිචීවරසහස්‌සානිපි අදංසු. අනච්‌ඡරියං ඉමෙසං ඉද්‌ධිමයපත්‌තචීවරාගමන’’න්‌ති ඤත්‌වා දක්‌ඛිණහත්‌ථං පසාරෙත්‌වා ‘‘එථ, භික්‌ඛවො, චරථ බ්‍රහ්‌මචරියං සම්‌මා දුක්‌ඛස්‌ස අන්‌තකිරියායා’’ති ආහ. තෙ තාවදෙව අට්‌ඨපරික්‌ඛාරධරා වස්‌සසට්‌ඨිකත්‌ථෙරා විය හුත්‌වා වෙහාසං අබ්‌භුග්‌ගන්‌ත්‌වා පච්‌චොරොහිත්‌වා සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා නිසීදිංසු.

    So taṃ uttaritvā purato gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Nīlavāhinī nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi aḍḍhayojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Taṃ pana nadiṃ disvā ‘‘svākkhāto bhagavatā dhammo’’ti dhammānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Tampi atikkamitvā gacchanto aparampi nadiṃ disvā ‘‘ayaṃ kā nāmā’’ti pucchi. ‘‘Candabhāgā nāma, devā’’ti. ‘‘Kimassā parimāṇa’’nti? ‘‘Gambhīratopi puthulatopi yojanaṃ, devā’’ti. Sesaṃ purimasadisameva. Imaṃ pana nadiṃ disvā ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’ti saṅghānussatiṃ anussaranto pakkhandi. Taṃ pana nadiṃ atikkamitvā gacchanto satthu sarīrato nikkhantā chabbaṇṇarasmiyo addasa. Nigrodharukkhassa sākhāviṭapapalāsāni sovaṇṇamayāni viya ahesuṃ. Rājā cintesi – ‘‘ayaṃ pana obhāso neva candassa, na sūriyassa, na devamārabrahmanāgasupaṇṇādīnaṃ aññatarassa, addhā ahaṃ satthāraṃ uddissa āgacchanto mahāgotamabuddhena diṭṭho bhavissāmī’’ti. So tāvadeva assapiṭṭhito otaritvā onatasarīro rasmianusārena satthāraṃ upasaṅkamitvā manosilārase nimujjanto viya buddharasmīnaṃ anto pavisitvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi saddhiṃ amaccasahassena, satthā tassa anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Desanāvasāne rājā saparivāro sotāpattiphale patiṭṭhahi. Atha sabbeva uṭṭhahitvā pabbajjaṃ yāciṃsu. Satthā ‘‘āgamissati nu kho imesaṃ kulaputtānaṃ iddhimayapattacīvara’’nti upadhārento ‘‘ime kulaputtā paccekabuddhasahassassa cīvarasahassaṃ adaṃsu, kassapasammāsambuddhakāle vīsatiyā bhikkhusahassānampi vīsaticīvarasahassānipi adaṃsu. Anacchariyaṃ imesaṃ iddhimayapattacīvarāgamana’’nti ñatvā dakkhiṇahatthaṃ pasāretvā ‘‘etha, bhikkhavo, caratha brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti āha. Te tāvadeva aṭṭhaparikkhāradharā vassasaṭṭhikattherā viya hutvā vehāsaṃ abbhuggantvā paccorohitvā satthāraṃ vanditvā nisīdiṃsu.

    තෙපි වාණිජකා රාජකුලං ගන්‌ත්‌වා රඤ්‌ඤා පහිතභාවං ආරොචාපෙත්‌වා දෙවියා ‘‘ආගච්‌ඡන්‌තූ’’ති වුත්‌තෙ පවිසිත්‌වා වන්‌දිත්‌වා එකමන්‌තං අට්‌ඨංසු. අථ නෙ දෙවී පුච්‌ඡි – ‘‘තාතා, කිං කාරණා ආගතාත්‌ථා’’ති? ‘‘මයං රඤ්‌ඤා තුම්‌හාකං සන්‌තිකං පහිතා, තීණි කිර නො සතසහස්‌සානි දෙථා’’ති. ‘‘තාතා, අතිබහුං භණථ, කිං තුම්‌හෙහි රඤ්‌ඤො කතං, කිස්‌මිං වො රාජා පසන්‌නො එත්‌තකං ධනං දාපෙසී’’ති? ‘‘දෙවි, න අඤ්‌ඤං කිඤ්‌චි කතං, රඤ්‌ඤො පන එකං සාසනං ආරොචයිම්‌හා’’ති? ‘‘සක්‌කා පන, තාතා, මය්‌හං ආරොචෙතු’’න්‌ති. ‘‘සක්‌කා, දෙවී’’ති. ‘‘තෙන හි, තාතා, වදෙථා’’ති. ‘‘දෙවි බුද්‌ධො ලොකෙ උප්‌පන්‌නො’’ති. සාපි ‘‘තං සුත්‌වා පුරිමනයෙනෙව පීතියා ඵුට්‌ඨසරීරා තික්‌ඛත්‌තුං කිඤ්‌චි අසල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා චතුත්‌ථෙ වාරෙ ‘බුද්‌ධො’ති පදං සුත්‌වා, තාතා, ඉමස්‌මිං පදෙ රඤ්‌ඤා කිං දින්‌න’’න්‌ති? ‘‘සතසහස්‌සං, දෙවී’’ති. ‘‘තාතා , අනනුච්‌ඡවිකං රඤ්‌ඤා කතං එවරූපං සාසනං සුත්‌වා තුම්‌හාකං සතසහස්‌සං දදමානෙන. අහඤ්‌හි වො මම දුග්‌ගතපණ්‌ණාකාරෙ තීණි සතසහස්‌සානි දම්‌මි, අපරම්‌පි තුම්‌හෙහි රඤ්‌ඤො කිං ආරොචිත’’න්‌ති? තෙ ඉදඤ්‌චිදඤ්‌චාති ඉතරානිපි ද්‌වෙ සාසනානි ආරොචයිංසු. දෙවී පුරිමනයෙනෙව පීතියා ඵුට්‌ඨසරීරා තික්‌ඛත්‌තුං කිඤ්‌චි අසල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා චතුත්‌ථෙ වාරෙ තථෙව සුත්‌වා තීණි තීණි සතසහස්‌සානි දාපෙසි, එවං තෙ සබ්‌බානිපි ද්‌වාදස සතසහස්‌සානි ලභිංසු.

    Tepi vāṇijakā rājakulaṃ gantvā raññā pahitabhāvaṃ ārocāpetvā deviyā ‘‘āgacchantū’’ti vutte pavisitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Atha ne devī pucchi – ‘‘tātā, kiṃ kāraṇā āgatātthā’’ti? ‘‘Mayaṃ raññā tumhākaṃ santikaṃ pahitā, tīṇi kira no satasahassāni dethā’’ti. ‘‘Tātā, atibahuṃ bhaṇatha, kiṃ tumhehi rañño kataṃ, kismiṃ vo rājā pasanno ettakaṃ dhanaṃ dāpesī’’ti? ‘‘Devi, na aññaṃ kiñci kataṃ, rañño pana ekaṃ sāsanaṃ ārocayimhā’’ti? ‘‘Sakkā pana, tātā, mayhaṃ ārocetu’’nti. ‘‘Sakkā, devī’’ti. ‘‘Tena hi, tātā, vadethā’’ti. ‘‘Devi buddho loke uppanno’’ti. Sāpi ‘‘taṃ sutvā purimanayeneva pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthe vāre ‘buddho’ti padaṃ sutvā, tātā, imasmiṃ pade raññā kiṃ dinna’’nti? ‘‘Satasahassaṃ, devī’’ti. ‘‘Tātā , ananucchavikaṃ raññā kataṃ evarūpaṃ sāsanaṃ sutvā tumhākaṃ satasahassaṃ dadamānena. Ahañhi vo mama duggatapaṇṇākāre tīṇi satasahassāni dammi, aparampi tumhehi rañño kiṃ ārocita’’nti? Te idañcidañcāti itarānipi dve sāsanāni ārocayiṃsu. Devī purimanayeneva pītiyā phuṭṭhasarīrā tikkhattuṃ kiñci asallakkhetvā catutthe vāre tatheva sutvā tīṇi tīṇi satasahassāni dāpesi, evaṃ te sabbānipi dvādasa satasahassāni labhiṃsu.

    අථ නෙ දෙවී පුච්‌ඡි – ‘‘රාජා කහං, තාතා’’ති? දෙවි, ‘‘සත්‌ථාරං උද්‌දිස්‌ස ‘පබ්‌බජිස්‌සාමී’ති ගතො’’ති. ‘‘මය්‌හං තෙන කිං සාසනං දින්‌න’’න්‌ති? ‘‘සබ්‌බං කිර තෙන තුම්‌හාකං ඉස්‌සරියං විස්‌සට්‌ඨං, තුම්‌හෙ කිර යථාරුචියා සම්‌පත්‌තිං අනුභවථා’’ති. ‘‘අමච්‌චා පන කහං, තාතා’’ති? තෙපි ‘‘‘රඤ්‌ඤා සද්‌ධිංයෙව පබ්‌බජිස්‌සාමා’ති ගතා, දෙවී’’ති. සා තෙසං භරියායො පක්‌කොසාපෙත්‌වා, අම්‌මා, තුම්‌හාකං සාමිකා ‘‘රඤ්‌ඤා සද්‌ධිං පබ්‌බජිස්‌සාමා’’ති ගතා, ‘‘තුම්‌හෙ කිං කරිස්‌සථා’’ති? ‘‘කිං පන තෙහි අම්‌හාකං සාසනං පහිතං, දෙවී’’ති? ‘‘තෙහි කිර අත්‌තනො සම්‌පත්‌ති තුම්‌හාකං විස්‌සට්‌ඨා, තුම්‌හෙ කිර තං සම්‌පත්‌තිං යථාරුචි පරිභුඤ්‌ජථා’’ති. ‘‘තුම්‌හෙ පන, දෙවි, කිං කරිස්‌සථා’’ති? ‘‘අම්‌මා, සො තාව රාජා සාසනං සුත්‌වා මග්‌ගෙ ඨිතකොව තීහි සතසහස්‌සෙහි තීණි රතනානි පූජෙත්‌වා ඛෙළපිණ්‌ඩං විය සම්‌පත්‌තිං පහාය ‘පබ්‌බජිස්‌සාමී’ති නික්‌ඛන්‌තො, මයා පන තිණ්‌ණං රතනානං සාසනං සුත්‌වා තීණි රතනානි නවහි සතසහස්‌සෙහි පූජිතානි, න ඛො පනෙසා සම්‌පත්‌ති නාම රඤ්‌ඤොයෙව දුක්‌ඛා, මය්‌හම්‌පි දුක්‌ඛායෙව. කො රඤ්‌ඤා ඡඩ්‌ඩිතඛෙළපිණ්‌ඩං ජාණුකෙහි පතිට්‌ඨහිත්‌වා මුඛෙන ගණ්‌හිස්‌සති, න මය්‌හං සම්‌පත්‌තියා අත්‌ථො, අහම්‌පි සත්‌ථාරං උද්‌දිස්‌ස ගන්‌ත්‌වා පබ්‌බජිස්‌සාමී’’ති. ‘‘දෙවි, මයම්‌පි තුම්‌හෙහෙව සද්‌ධිං පබ්‌බජිස්‌සාමා’’ති. ‘‘සචෙ සක්‌කොථ, සාධු, අම්‌මා’’ති? ‘‘සක්‌කොම, දෙවී’’ති. ‘‘සාධු, අම්‌මා, තෙන හි එථා’’ති රථසහස්‌සං යොජාපෙත්‌වා රථං ආරුය්‌හ තාහි සද්‌ධිං නික්‌ඛමිත්‌වා අන්‌තරාමග්‌ගෙ පඨමං නදිං දිස්‌වා යථා රඤ්‌ඤා පුට්‌ඨං, තථෙව පුච්‌ඡිත්‌වා සබ්‌බපවත්‌තිං සුත්‌වා ‘‘රඤ්‌ඤො ගතමග්‌ගං ඔලොකෙථා’’ති වත්‌වා ‘‘සින්‌ධවානං පදවලඤ්‌ජං න පස්‌සාම, දෙවී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘රාජා තීණි රතනානි උද්‌දිස්‌ස නික්‌ඛන්‌තො සච්‌චකිරියං කත්‌වා ගතො භවිස්‌සති. අහම්‌පි තීණි රතනානි උද්‌දිස්‌ස නික්‌ඛන්‌තා, තෙසමෙව අනුභාවෙන ඉදං උදකං විය මා අහොසී’’ති තිණ්‌ණං රතනානං ගුණං අනුස්‌සරිත්‌වා රථසහස්‌සං පෙසෙසි. උදකං පිට්‌ඨිපාසාණසදිසං අහොසි. චක්‌කානං අග්‌ගග්‌ගනෙමිවට්‌ටියො නෙව තෙමිංසු. එතෙනෙව උපායෙන ඉතරා ද්‌වෙ නදියො උත්‌තරි.

    Atha ne devī pucchi – ‘‘rājā kahaṃ, tātā’’ti? Devi, ‘‘satthāraṃ uddissa ‘pabbajissāmī’ti gato’’ti. ‘‘Mayhaṃ tena kiṃ sāsanaṃ dinna’’nti? ‘‘Sabbaṃ kira tena tumhākaṃ issariyaṃ vissaṭṭhaṃ, tumhe kira yathāruciyā sampattiṃ anubhavathā’’ti. ‘‘Amaccā pana kahaṃ, tātā’’ti? Tepi ‘‘‘raññā saddhiṃyeva pabbajissāmā’ti gatā, devī’’ti. Sā tesaṃ bhariyāyo pakkosāpetvā, ammā, tumhākaṃ sāmikā ‘‘raññā saddhiṃ pabbajissāmā’’ti gatā, ‘‘tumhe kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Kiṃ pana tehi amhākaṃ sāsanaṃ pahitaṃ, devī’’ti? ‘‘Tehi kira attano sampatti tumhākaṃ vissaṭṭhā, tumhe kira taṃ sampattiṃ yathāruci paribhuñjathā’’ti. ‘‘Tumhe pana, devi, kiṃ karissathā’’ti? ‘‘Ammā, so tāva rājā sāsanaṃ sutvā magge ṭhitakova tīhi satasahassehi tīṇi ratanāni pūjetvā kheḷapiṇḍaṃ viya sampattiṃ pahāya ‘pabbajissāmī’ti nikkhanto, mayā pana tiṇṇaṃ ratanānaṃ sāsanaṃ sutvā tīṇi ratanāni navahi satasahassehi pūjitāni, na kho panesā sampatti nāma raññoyeva dukkhā, mayhampi dukkhāyeva. Ko raññā chaḍḍitakheḷapiṇḍaṃ jāṇukehi patiṭṭhahitvā mukhena gaṇhissati, na mayhaṃ sampattiyā attho, ahampi satthāraṃ uddissa gantvā pabbajissāmī’’ti. ‘‘Devi, mayampi tumheheva saddhiṃ pabbajissāmā’’ti. ‘‘Sace sakkotha, sādhu, ammā’’ti? ‘‘Sakkoma, devī’’ti. ‘‘Sādhu, ammā, tena hi ethā’’ti rathasahassaṃ yojāpetvā rathaṃ āruyha tāhi saddhiṃ nikkhamitvā antarāmagge paṭhamaṃ nadiṃ disvā yathā raññā puṭṭhaṃ, tatheva pucchitvā sabbapavattiṃ sutvā ‘‘rañño gatamaggaṃ olokethā’’ti vatvā ‘‘sindhavānaṃ padavalañjaṃ na passāma, devī’’ti vutte ‘‘rājā tīṇi ratanāni uddissa nikkhanto saccakiriyaṃ katvā gato bhavissati. Ahampi tīṇi ratanāni uddissa nikkhantā, tesameva anubhāvena idaṃ udakaṃ viya mā ahosī’’ti tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaṃ anussaritvā rathasahassaṃ pesesi. Udakaṃ piṭṭhipāsāṇasadisaṃ ahosi. Cakkānaṃ aggagganemivaṭṭiyo neva temiṃsu. Eteneva upāyena itarā dve nadiyo uttari.

    අථ සත්‌ථා තස්‌සාගමනභාවං ඤත්‌වා යථා අත්‌තනො සන්‌තිකෙ නිසින්‌නා භික්‌ඛූ න පඤ්‌ඤායන්‌ති, එවමකාසි. සාපි ගච්‌ඡන්‌තී ගච්‌ඡන්‌තී සත්‌ථු සරීරතො නික්‌ඛන්‌තා ඡබ්‌බණ්‌ණරස්‌මියො දිස්‌වා තථෙව චින්‌තෙත්‌වා සත්‌ථාරං උපසඞ්‌කමිත්‌වා වන්‌දිත්‌වා එකමන්‌තං ඨිතා පුච්‌ඡි – ‘‘භන්‌තෙ, මහාකප්‌පිනො තුම්‌හාකං උද්‌දිස්‌ස නික්‌ඛන්‌තො ආගතෙත්‌ථ මඤ්‌ඤෙ, කහං සො, අම්‌හාකම්‌පි නං දස්‌සෙථා’’ති? ‘‘නිසීදථ තාව, ඉධෙව නං පස්‌සිස්‌සථා’’ති . තා සබ්‌බාපි තුට්‌ඨචිත්‌තා ‘‘ඉධෙව කිර නිසින්‌නා සාමිකෙ පස්‌සිස්‌සාමා’’ති නිසීදිංසු. සත්‌ථා තාසං අනුපුබ්‌බිං කථං කථෙසි, අනොජාදෙවී දෙසනාවසානෙ සපරිවාරා සොතාපත්‌තිඵලං පාපුණි. මහාකප්‌පිනත්‌ථෙරො තාසං වඩ්‌ඪිතධම්‌මදෙසනං සුණන්‌තො සපරිවාරො සහ පටිසම්‌භිදාහි අරහත්‌තං පාපුණි. තස්‌මිං ඛණෙ සත්‌ථා තාසං තෙ භික්‌ඛූ අරහත්‌තප්‌පත්‌තෙ දස්‌සෙසි. තාසං කිර ආගතක්‌ඛණෙයෙව අත්‌තනො සාමිකෙ කාසාවධරෙ මුණ්‌ඩකසීසෙ දිස්‌වා චිත්‌තං එකග්‌ගං න භවෙය්‍ය, තෙන මග්‌ගඵලානි පත්‌තුං න සක්‌කුණෙය්‍යුං. තස්‌මා අචලසද්‌ධාය පතිට්‌ඨිතකාලෙ තාසං තෙ භික්‌ඛූ අරහත්‌තප්‌පත්‌තෙයෙව දස්‌සෙසි.

    Atha satthā tassāgamanabhāvaṃ ñatvā yathā attano santike nisinnā bhikkhū na paññāyanti, evamakāsi. Sāpi gacchantī gacchantī satthu sarīrato nikkhantā chabbaṇṇarasmiyo disvā tatheva cintetvā satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pucchi – ‘‘bhante, mahākappino tumhākaṃ uddissa nikkhanto āgatettha maññe, kahaṃ so, amhākampi naṃ dassethā’’ti? ‘‘Nisīdatha tāva, idheva naṃ passissathā’’ti . Tā sabbāpi tuṭṭhacittā ‘‘idheva kira nisinnā sāmike passissāmā’’ti nisīdiṃsu. Satthā tāsaṃ anupubbiṃ kathaṃ kathesi, anojādevī desanāvasāne saparivārā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Mahākappinatthero tāsaṃ vaḍḍhitadhammadesanaṃ suṇanto saparivāro saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. Tasmiṃ khaṇe satthā tāsaṃ te bhikkhū arahattappatte dassesi. Tāsaṃ kira āgatakkhaṇeyeva attano sāmike kāsāvadhare muṇḍakasīse disvā cittaṃ ekaggaṃ na bhaveyya, tena maggaphalāni pattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. Tasmā acalasaddhāya patiṭṭhitakāle tāsaṃ te bhikkhū arahattappatteyeva dassesi.

    තාපි තෙ දිස්‌වා පඤ්‌චපතිට්‌ඨිතෙන වන්‌දිත්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, තුම්‌හාකං තාව පබ්‌බජිතකිච්‌චං මත්‌ථකං පත්‌ත’’න්‌ති වත්‌වා සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා එකමන්‌තං ඨිතා පබ්‌බජ්‌ජං යාචිංසු. එවං කිර වුත්‌තෙ ‘‘සත්‌ථා උප්‌පලවණ්‌ණාය ආගමනං චින්‌තෙසී’’ති එකච්‌චෙ වදන්‌ති. සත්‌ථා පන තා උපාසිකායො ආහ – ‘‘සාවත්‌ථිං ගන්‌ත්‌වා භික්‌ඛුනීඋපස්‌සයෙ පබ්‌බජෙථා’’ති. තා අනුපුබ්‌බෙන ජනපදචාරිකං චරමානා අන්‌තරාමග්‌ගෙ මහාජනෙන අභිහටසක්‌කාරසම්‌මානා පදසාව වීසයොජනසතිකං ගන්‌ත්‌වා භික්‌ඛුනීඋපස්‌සයෙ පබ්‌බජිත්‌වා අරහත්‌තං පාපුණිංසු. සත්‌ථාපි භික්‌ඛුසහස්‌සං ආදාය ආකාසෙනෙව ජෙතවනං අගමාසි. තත්‍ර සුදං ආයස්‌මා මහාකප්‌පිනො රත්‌තිට්‌ඨානදිවාට්‌ඨානාදීසු ‘‘අහො සුඛං , අහො සුඛ’’න්‌ති උදානං උදානෙන්‌තො විචරති. භික්‌ඛූ භගවතො ආරොචෙසුං – ‘‘භන්‌තෙ, මහාකප්‌පිනො ‘අහො සුඛං, අහො සුඛ’න්‌ති උදානං උදානෙන්‌තො විචරති, අත්‌තනො කාමසුඛං රජ්‌ජසුඛං ආරබ්‌භ කථෙසි මඤ්‌ඤෙ’’ති. සත්‌ථා තං පක්‌කොසාපෙත්‌වා ‘‘සච්‌චං කිර ත්‌වං, කප්‌පින, කාමසුඛං රජ්‌ජසුඛං ආරබ්‌භ උදානං උදානෙසී’’ති. ‘‘භගවා මෙ, භන්‌තෙ, තං ආරබ්‌භ උදානභාවං වා අනුදානභාවං වා ජානාතී’’ති? සත්‌ථා ‘‘න, භික්‌ඛවෙ, මම පුත්‌තො කාමසුඛං රජ්‌ජසුඛං ආරබ්‌භ උදානං උදානෙති, පුත්‌තස්‌ස පන මෙ ධම්‌මපීති නාම ධම්‌මරති නාම උප්‌පජ්‌ජති, සො අමතමහානිබ්‌බානං ආරබ්‌භ එව උදානං උදානෙසී’’ති අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Tāpi te disvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, tumhākaṃ tāva pabbajitakiccaṃ matthakaṃ patta’’nti vatvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā pabbajjaṃ yāciṃsu. Evaṃ kira vutte ‘‘satthā uppalavaṇṇāya āgamanaṃ cintesī’’ti ekacce vadanti. Satthā pana tā upāsikāyo āha – ‘‘sāvatthiṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbajethā’’ti. Tā anupubbena janapadacārikaṃ caramānā antarāmagge mahājanena abhihaṭasakkārasammānā padasāva vīsayojanasatikaṃ gantvā bhikkhunīupassaye pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Satthāpi bhikkhusahassaṃ ādāya ākāseneva jetavanaṃ agamāsi. Tatra sudaṃ āyasmā mahākappino rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīsu ‘‘aho sukhaṃ , aho sukha’’nti udānaṃ udānento vicarati. Bhikkhū bhagavato ārocesuṃ – ‘‘bhante, mahākappino ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti udānaṃ udānento vicarati, attano kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha kathesi maññe’’ti. Satthā taṃ pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, kappina, kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udānesī’’ti. ‘‘Bhagavā me, bhante, taṃ ārabbha udānabhāvaṃ vā anudānabhāvaṃ vā jānātī’’ti? Satthā ‘‘na, bhikkhave, mama putto kāmasukhaṃ rajjasukhaṃ ārabbha udānaṃ udāneti, puttassa pana me dhammapīti nāma dhammarati nāma uppajjati, so amatamahānibbānaṃ ārabbha eva udānaṃ udānesī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    79.

    79.

    ‘‘ධම්‌මපීති සුඛං සෙති, විප්‌පසන්‌නෙන චෙතසා;

    ‘‘Dhammapīti sukhaṃ seti, vippasannena cetasā;

    අරියප්‌පවෙදිතෙ ධම්‌මෙ, සදා රමති පණ්‌ඩිතො’’ති.

    Ariyappavedite dhamme, sadā ramati paṇḍito’’ti.

    තත්‌ථ ධම්‌මපීතීති ධම්‌මපායකො, ධම්‌මං පිවන්‌තොති අත්‌ථො. ධම්‌මො ච නාමෙස න සක්‌කා භාජනෙන යාගුආදීනි විය පාතුං? නවවිධං පන ලොකුත්‌තරධම්‌මං නාමකායෙන ඵුසන්‌තො ආරම්‌මණතො සච්‌ඡිකරොන්‌තො පරිඤ්‌ඤාභිසමයාදීහි දුක්‌ඛාදීනි අරියසච්‌චානි පටිවිජ්‌ඣන්‌තො ධම්‌මං පිවති නාම. සුඛං සෙතීති දෙසනාමත්‌තමෙවෙතං, චතූහිපි ඉරියාපථෙහි සුඛං විහරතීති අත්‌ථො. විප්‌පසන්‌නෙනාති අනාවිලෙන නිරුපක්‌කිලෙසෙන. අරියප්‌පවෙදිතෙති බුද්‌ධාදීහි අරියෙහි පවෙදිතෙ සතිපට්‌ඨානාදිභෙදෙ බොධිපක්‌ඛියධම්‌මෙ. සදා රමතීති එවරූපො ධම්‌මපීති විප්‌පසන්‌නෙන චෙතසා විහරන්‌තො පණ්‌ඩිච්‌චෙන සමන්‌නාගතො සදා රමති අභිරමතීති.

    Tattha dhammapītīti dhammapāyako, dhammaṃ pivantoti attho. Dhammo ca nāmesa na sakkā bhājanena yāguādīni viya pātuṃ? Navavidhaṃ pana lokuttaradhammaṃ nāmakāyena phusanto ārammaṇato sacchikaronto pariññābhisamayādīhi dukkhādīni ariyasaccāni paṭivijjhanto dhammaṃ pivati nāma. Sukhaṃ setīti desanāmattamevetaṃ, catūhipi iriyāpathehi sukhaṃ viharatīti attho. Vippasannenāti anāvilena nirupakkilesena. Ariyappavediteti buddhādīhi ariyehi pavedite satipaṭṭhānādibhede bodhipakkhiyadhamme. Sadā ramatīti evarūpo dhammapīti vippasannena cetasā viharanto paṇḍiccena samannāgato sadā ramati abhiramatīti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපන්‌නාදයො අහෙසුන්‌ති.

    Desanāvasāne bahū sotāpannādayo ahesunti.

    මහාකප්‌පිනත්‌ථෙරවත්‌ථු චතුත්‌ථං.

    Mahākappinattheravatthu catutthaṃ.

    5. පණ්‌ඩිතසාමණෙරවත්‌ථු

    5. Paṇḍitasāmaṇeravatthu

    උදකඤ්‌හි නයන්‌තීති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො පණ්‌ඩිතසාමණෙරං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Udakañhi nayantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto paṇḍitasāmaṇeraṃ ārabbha kathesi.

    අතීතෙ කිර කස්‌සපසම්‌මාසම්‌බුද්‌ධො වීසතිඛීණාසවසහස්‌සපරිවාරො බාරාණසිං අගමාසි. මනුස්‌සා අත්‌තනො බලං සල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා අට්‌ඨපි දසපි එකතො හුත්‌වා අගන්‌තුකදානාදීනි අදංසු. අථෙකදිවසං සත්‌ථා භත්‌තකිච්‌චපරියොසානෙ එවං අනුමොදනමකාසි –

    Atīte kira kassapasammāsambuddho vīsatikhīṇāsavasahassaparivāro bārāṇasiṃ agamāsi. Manussā attano balaṃ sallakkhetvā aṭṭhapi dasapi ekato hutvā agantukadānādīni adaṃsu. Athekadivasaṃ satthā bhattakiccapariyosāne evaṃ anumodanamakāsi –

    ‘‘උපාසකා ඉධ එකච්‌චො ‘අත්‌තනො සන්‌තකමෙව දාතුං වට්‌ටති, කිං පරෙන සමාදපිතෙනා’ති අත්‌තනාව දානං දෙති, පරං න සමාදපෙති . සො නිබ්‌බත්‌තනිබ්‌බත්‌තට්‌ඨානෙ භොගසම්‌පදං ලභති, නො පරිවාරසම්‌පදං. එකච්‌චො පරං සමාදපෙති, අත්‌තනා න දෙති. සො නිබ්‌බත්‌තනිබ්‌බත්‌තට්‌ඨානෙ පරිවාරසම්‌පදං ලභති, නො භොගසම්‌පදං එකච්‌චො අත්‌තනාපි න දෙති, පරම්‌පි න සමාදපෙති. සො නිබ්‌බත්‌තනිබ්‌බත්‌තට්‌ඨානෙ නෙව භොගසම්‌පදං ලභති, න පරිවාරසම්‌පදං, විඝාසාදොව හුත්‌වා ජීවති. එකච්‌චො අත්‌තනා ච දෙති, පරඤ්‌ච සමාදපෙති. සො නිබ්‌බත්‌තනිබ්‌බත්‌තට්‌ඨානෙ භොගසම්‌පදම්‌පි ලභති පරිවාරසම්‌පදම්‌පී’’ති.

    ‘‘Upāsakā idha ekacco ‘attano santakameva dātuṃ vaṭṭati, kiṃ parena samādapitenā’ti attanāva dānaṃ deti, paraṃ na samādapeti . So nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadaṃ labhati, no parivārasampadaṃ. Ekacco paraṃ samādapeti, attanā na deti. So nibbattanibbattaṭṭhāne parivārasampadaṃ labhati, no bhogasampadaṃ ekacco attanāpi na deti, parampi na samādapeti. So nibbattanibbattaṭṭhāne neva bhogasampadaṃ labhati, na parivārasampadaṃ, vighāsādova hutvā jīvati. Ekacco attanā ca deti, parañca samādapeti. So nibbattanibbattaṭṭhāne bhogasampadampi labhati parivārasampadampī’’ti.

    තං සුත්‌වා සමීපෙ ඨිතො එකො පණ්‌ඩිතපුරිසො චින්‌තෙසි – ‘‘අහං දානි තථා කරිස්‌සාමි, යථා මෙ ද්‌වෙපි සම්‌පත්‌තියො භවිස්‌සන්‌තී’’ති. සො සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා ආහ – ‘‘භන්‌තෙ, ස්‌වාතනාය මය්‌හං භික්‌ඛං ගණ්‌හථා’’ති. ‘‘කිත්‌තකෙහි තෙ භික්‌ඛූහි අත්‌ථො’’ති? ‘‘කිත්‌තකො පන වො, භන්‌තෙ, පරිවාරො’’ති? ‘‘වීසති භික්‌ඛුසහස්‌සානී’’ති. ‘‘භන්‌තෙ, සබ්‌බෙහි සද්‌ධිං ස්‌වාතනාය මය්‌හං භික්‌ඛං ගණ්‌හථා’’ති. සත්‌ථා අධිවාසෙසි. සො ගාමං පවිසිත්‌වා, ‘‘අම්‌මතාතා, ස්‌වාතනාය මයා බුද්‌ධප්‌පමුඛො භික්‌ඛුසඞ්‌ඝො නිමන්‌තිතො, තුම්‌හෙ යත්‌තකානං භික්‌ඛූනං දාතුං සක්‌ඛිස්‌සථ, තත්‌තකානං දානං දෙථා’’ති ආරොචෙත්‌වා විචරන්‌තො අත්‌තනො අත්‌තනො බලං සල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා ‘‘මයං දසන්‌නං දස්‌සාම, මයං වීසතියා, මයං සතස්‌ස, මයං පඤ්‌චසතාන’’න්‌ති වුත්‌තෙ සබ්‌බෙසං වචනං ආදිතො පට්‌ඨාය පණ්‌ණෙ ආරොපෙසි.

    Taṃ sutvā samīpe ṭhito eko paṇḍitapuriso cintesi – ‘‘ahaṃ dāni tathā karissāmi, yathā me dvepi sampattiyo bhavissantī’’ti. So satthāraṃ vanditvā āha – ‘‘bhante, svātanāya mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. ‘‘Kittakehi te bhikkhūhi attho’’ti? ‘‘Kittako pana vo, bhante, parivāro’’ti? ‘‘Vīsati bhikkhusahassānī’’ti. ‘‘Bhante, sabbehi saddhiṃ svātanāya mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. Satthā adhivāsesi. So gāmaṃ pavisitvā, ‘‘ammatātā, svātanāya mayā buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, tumhe yattakānaṃ bhikkhūnaṃ dātuṃ sakkhissatha, tattakānaṃ dānaṃ dethā’’ti ārocetvā vicaranto attano attano balaṃ sallakkhetvā ‘‘mayaṃ dasannaṃ dassāma, mayaṃ vīsatiyā, mayaṃ satassa, mayaṃ pañcasatāna’’nti vutte sabbesaṃ vacanaṃ ādito paṭṭhāya paṇṇe āropesi.

    තෙන ච සමයෙන තස්‌මිං නගරෙ අතිදුග්‌ගතභාවෙනෙව ‘‘මහාදුග්‌ගතො’’ති පඤ්‌ඤාතො එකො පුරිසො අත්‌ථි. සො තම්‌පි සම්‌මුඛාගතං දිස්‌වා, සම්‌ම මහාදුග්‌ගත, මයා ස්‌වාතනාය බුද්‌ධප්‌පමුඛො භික්‌ඛුසඞ්‌ඝො නිමන්‌තිතො, ස්‌වෙ නගරවාසිනො දානං දස්‌සන්‌ති, ‘‘ත්‌වං කති භික්‌ඛූ භොජෙස්‌සසී’’ති? ‘‘සාමි, මය්‌හං කිං භික්‌ඛූහි, භික්‌ඛූහි නාම සධනානං අත්‌ථො, මය්‌හං පන ස්‌වෙ යාගුඅත්‌ථාය තණ්‌ඩුලනාළිමත්‌තම්‌පි නත්‌ථි, අහං භතිං කත්‌වා ජීවාමි, කිං මෙ භික්‌ඛූහී’’ති? සමාදපකෙන නාම බ්‍යත්‌තෙන භවිතබ්‌බං. තස්‌මා සො තෙන ‘‘නත්‌ථී’’ති වුත්‌තෙපි තුණ්‌හීභූතො අහුත්‌වා එවමාහ – ‘‘සම්‌ම මහාදුග්‌ගත, ඉමස්‌මිං නගරෙ සුභොජනං භුඤ්‌ජිත්‌වා සුඛුමවත්‌ථං නිවාසෙත්‌වා නානාභරණපටිමණ්‌ඩිතා සිරිසයනෙ සයමානා බහූ ජනා සම්‌පත්‌තිං අනුභවන්‌ති, ත්‌වං පන දිවසං භතිං කත්‌වා කුච්‌ඡිපූරණමත්‌තම්‌පි න ලභසි, එවං සන්‌තෙපි ‘අහං පුබ්‌බෙ පුඤ්‌ඤං අකතත්‌තා කිඤ්‌චි න ලභාමී’ති න ජානාසී’’ති? ‘‘ජානාමි, සාමී’’ති. ‘‘අථ කස්‌මා ඉදානි පුඤ්‌ඤං න කරොසි, ත්‌වං යුවා බලසම්‌පන්‌නො, කිං තයා භතිං කත්‌වාපි යථාබලං දානං දාතුං න වට්‌ටතී’’ති? සො තස්‌මිං කථෙන්‌තෙයෙව සංවෙගප්‌පත්‌තො හුත්‌වා ‘‘මය්‌හම්‌පි එකං භික්‌ඛුං පණ්‌ණෙ ආරොපෙහි, කිඤ්‌චිදෙව භතිං කත්‌වා එකස්‌ස භික්‌ඛං දස්‌සාමී’’ති ආහ. ඉතරො ‘‘කිං එකෙන භික්‌ඛුනා පණ්‌ණෙ ආරොපිතෙනා’’ති න ආරොපෙසි? මහාදුග්‌ගතොපි ගෙහං ගන්‌ත්‌වා භරියං ආහ – ‘‘භද්‌දෙ, නගරවාසිනො ස්‌වෙ සඞ්‌ඝභත්‌තං කරිස්‌සන්‌ති, අහම්‌පි සමාදපකෙන ‘එකස්‌ස භික්‌ඛං දෙහී’ති වුත්‌තො, මයම්‌පි ස්‌වෙ එකස්‌ස භික්‌ඛං දස්‌සාමා’’ති. අථස්‌ස භරියා ‘‘මයං දලිද්‌දා, කස්‌මා තයා සම්‌පටිච්‌ඡිත’’න්‌ති අවත්‌වාව, ‘‘සාමි, භද්‌දකං තෙ කතං, මයං පුබ්‌බෙපි කිඤ්‌චි අදත්‌වා ඉදානි දුග්‌ගතා ජාතා, මයං උභොපි භතිං කත්‌වා එකස්‌ස භික්‌ඛං දස්‌සාම, සාමී’’ති වත්‌වා උභොපි ගෙහා නික්‌ඛමිත්‌වා භතිට්‌ඨානං අගමංසු.

    Tena ca samayena tasmiṃ nagare atiduggatabhāveneva ‘‘mahāduggato’’ti paññāto eko puriso atthi. So tampi sammukhāgataṃ disvā, samma mahāduggata, mayā svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, sve nagaravāsino dānaṃ dassanti, ‘‘tvaṃ kati bhikkhū bhojessasī’’ti? ‘‘Sāmi, mayhaṃ kiṃ bhikkhūhi, bhikkhūhi nāma sadhanānaṃ attho, mayhaṃ pana sve yāguatthāya taṇḍulanāḷimattampi natthi, ahaṃ bhatiṃ katvā jīvāmi, kiṃ me bhikkhūhī’’ti? Samādapakena nāma byattena bhavitabbaṃ. Tasmā so tena ‘‘natthī’’ti vuttepi tuṇhībhūto ahutvā evamāha – ‘‘samma mahāduggata, imasmiṃ nagare subhojanaṃ bhuñjitvā sukhumavatthaṃ nivāsetvā nānābharaṇapaṭimaṇḍitā sirisayane sayamānā bahū janā sampattiṃ anubhavanti, tvaṃ pana divasaṃ bhatiṃ katvā kucchipūraṇamattampi na labhasi, evaṃ santepi ‘ahaṃ pubbe puññaṃ akatattā kiñci na labhāmī’ti na jānāsī’’ti? ‘‘Jānāmi, sāmī’’ti. ‘‘Atha kasmā idāni puññaṃ na karosi, tvaṃ yuvā balasampanno, kiṃ tayā bhatiṃ katvāpi yathābalaṃ dānaṃ dātuṃ na vaṭṭatī’’ti? So tasmiṃ kathenteyeva saṃvegappatto hutvā ‘‘mayhampi ekaṃ bhikkhuṃ paṇṇe āropehi, kiñcideva bhatiṃ katvā ekassa bhikkhaṃ dassāmī’’ti āha. Itaro ‘‘kiṃ ekena bhikkhunā paṇṇe āropitenā’’ti na āropesi? Mahāduggatopi gehaṃ gantvā bhariyaṃ āha – ‘‘bhadde, nagaravāsino sve saṅghabhattaṃ karissanti, ahampi samādapakena ‘ekassa bhikkhaṃ dehī’ti vutto, mayampi sve ekassa bhikkhaṃ dassāmā’’ti. Athassa bhariyā ‘‘mayaṃ daliddā, kasmā tayā sampaṭicchita’’nti avatvāva, ‘‘sāmi, bhaddakaṃ te kataṃ, mayaṃ pubbepi kiñci adatvā idāni duggatā jātā, mayaṃ ubhopi bhatiṃ katvā ekassa bhikkhaṃ dassāma, sāmī’’ti vatvā ubhopi gehā nikkhamitvā bhatiṭṭhānaṃ agamaṃsu.

    මහාසෙට්‌ඨි තං දිස්‌වා ‘‘කිං, සම්‌ම මහාදුග්‌ගත, භතිං කරිස්‌සසී’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘ආම, අය්‍යා’’ති. ‘‘කිං කරිස්‌සසී’’ති? ‘‘යං තුම්‌හෙ කාරෙස්‌සථ, තං කරිස්‌සාමී’’ති. ‘‘තෙන හි මයං ස්‌වෙ ද්‌වෙ තීණි භික්‌ඛුසතානි භොජෙස්‌සාම, එහි, දාරූනි ඵාලෙහී’’ති වාසිඵරසුං නීහරිත්‌වා දාපෙසි. මහාදුග්‌ගතො දළ්‌හං කච්‌ඡං බන්‌ධිත්‌වා මහුස්‌සාහප්‌පත්‌තො වාසිං පහාය ඵරසුං ගණ්‌හන්‌තො, ඵරසුං පහාය වාසිං ගණ්‌හන්‌තො දාරූනි ඵාලෙති. අථ නං සෙට්‌ඨි ආහ – ‘‘සම්‌ම, ත්‌වං අජ්‌ජ අතිවිය උස්‌සාහප්‌පත්‌තො කම්‌මං කරොසි, කිං නු ඛො කාරණ’’න්‌ති? ‘‘සාමි, අහං ස්‌වෙ එකං භික්‌ඛුං භොජෙස්‌සාමී’’ති. තං සුත්‌වා සෙට්‌ඨි පසන්‌නමානසො චින්‌තෙසි – ‘‘අහො ඉමිනා දුක්‌කරං කතං, ‘අහං දුග්‌ගතො’ති තුණ්‌හීභාවං අනාපජ්‌ජිත්‌වා ‘භතිං කත්‌වා එකං භික්‌ඛුං භොජෙස්‌සාමී’ති වදතී’’ති. සෙට්‌ඨිභරියාපි තස්‌ස භරියං දිස්‌වා, ‘‘අම්‌ම, කිං කම්‌මං කරිස්‌සසී’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘යං තුම්‌හෙ කාරෙස්‌සථ, තං කරොමී’’ති වුත්‌තෙ උදුක්‌ඛලසාලං පවෙසෙත්‌වා සුප්‌පමුසලාදීනි දාපෙසි. සා නච්‌චන්‌තී විය තුට්‌ඨපහට්‌ඨා වීහිං කොට්‌ටෙති චෙව ඔඵුණාති ච. අථ නං සෙට්‌ඨිභරියා පුච්‌ඡි – ‘‘අම්‌ම, ත්‌වං අතිවිය තුට්‌ඨපහට්‌ඨා කම්‌මං කරොසි, කිං නු ඛො කාරණ’’න්‌ති? ‘‘අය්‍යෙ, ඉමං භතිං කත්‌වා මයම්‌පි එකං භික්‌ඛුං භොජෙස්‌සාමා’’ති. තං සුත්‌වා සෙට්‌ඨිභරියාපි තස්‌සං ‘‘අහො වතායං දුක්‌කරකාරිකා’’ති පසීදි. සෙට්‌ඨි මහාදුග්‌ගතස්‌ස දාරූනං ඵාලිතකාලෙ ‘‘අයං තෙ භතී’’ති සාලීනං චතස්‌සො නාළියො දාපෙත්‌වා ‘‘අයං තෙ තුට්‌ඨිදායො’’ති අපරාපි චතස්‌සො නාළියො දාපෙසි.

    Mahāseṭṭhi taṃ disvā ‘‘kiṃ, samma mahāduggata, bhatiṃ karissasī’’ti pucchi. ‘‘Āma, ayyā’’ti. ‘‘Kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Yaṃ tumhe kāressatha, taṃ karissāmī’’ti. ‘‘Tena hi mayaṃ sve dve tīṇi bhikkhusatāni bhojessāma, ehi, dārūni phālehī’’ti vāsipharasuṃ nīharitvā dāpesi. Mahāduggato daḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā mahussāhappatto vāsiṃ pahāya pharasuṃ gaṇhanto, pharasuṃ pahāya vāsiṃ gaṇhanto dārūni phāleti. Atha naṃ seṭṭhi āha – ‘‘samma, tvaṃ ajja ativiya ussāhappatto kammaṃ karosi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Sāmi, ahaṃ sve ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’’ti. Taṃ sutvā seṭṭhi pasannamānaso cintesi – ‘‘aho iminā dukkaraṃ kataṃ, ‘ahaṃ duggato’ti tuṇhībhāvaṃ anāpajjitvā ‘bhatiṃ katvā ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’ti vadatī’’ti. Seṭṭhibhariyāpi tassa bhariyaṃ disvā, ‘‘amma, kiṃ kammaṃ karissasī’’ti pucchitvā ‘‘yaṃ tumhe kāressatha, taṃ karomī’’ti vutte udukkhalasālaṃ pavesetvā suppamusalādīni dāpesi. Sā naccantī viya tuṭṭhapahaṭṭhā vīhiṃ koṭṭeti ceva ophuṇāti ca. Atha naṃ seṭṭhibhariyā pucchi – ‘‘amma, tvaṃ ativiya tuṭṭhapahaṭṭhā kammaṃ karosi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Ayye, imaṃ bhatiṃ katvā mayampi ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmā’’ti. Taṃ sutvā seṭṭhibhariyāpi tassaṃ ‘‘aho vatāyaṃ dukkarakārikā’’ti pasīdi. Seṭṭhi mahāduggatassa dārūnaṃ phālitakāle ‘‘ayaṃ te bhatī’’ti sālīnaṃ catasso nāḷiyo dāpetvā ‘‘ayaṃ te tuṭṭhidāyo’’ti aparāpi catasso nāḷiyo dāpesi.

    සො ගෙහං ගන්‌ත්‌වා භරියං ආහ – ‘‘මයා භතිං කත්‌වා සාලි ලද්‌ධො, අයං නිවාපො භවිස්‌සති, තයා ලද්‌ධාය භතියා දධිතෙලකටුකභණ්‌ඩානි ගණ්‌හාහී’’ති. සෙට්‌ඨිභරියාපි පුන තස්‌සා එකං සප්‌පිකරොටිකඤ්‌චෙව දධිභාජනඤ්‌ච කටුකභණ්‌ඩඤ්‌ච සුද්‌ධතණ්‌ඩුළිනාළිඤ්‌ච දාපෙසි. ඉති ච උභින්‌නම්‌පි නව තණ්‌ඩුලනාළියො අහෙසුං. තෙ ‘‘දෙය්‍යධම්‌මො නො ලද්‌ධො’’ති තුට්‌ඨහට්‌ඨා පාතොව උට්‌ඨහිංසු. භරියා මහාදුග්‌ගතං ආහ – ‘‘ගච්‌ඡ, සාමි, පණ්‌ණං පරියෙසිත්‌වා ආහරා’’ති. සො අන්‌තරාපණෙ පණ්‌ණං අදිස්‌වා නදීතීරං ගන්‌ත්‌වා ‘‘අජ්‌ජ අය්‍යානං භොජනං දාතුං ලභිස්‌සාමී’’ති පහට්‌ඨමානසො ගායන්‌තො පණ්‌ණං උච්‌චිනති. මහාජාලං ඛිපිත්‌වා ඨිතො කෙවට්‌ටො ‘‘මහාදුග්‌ගතස්‌ස සද්‌දෙන භවිතබ්‌බ’’න්‌ති තං පක්‌කොසිත්‌වා පුච්‌ඡි – ‘‘අතිවිය තුට්‌ඨචිත්‌තො ගායසි, කිං නු ඛො කාරණ’’න්‌ති? ‘‘පණ්‌ණං උච්‌චිනාමි, සම්‌මා’’ති. ‘‘කිං කරිස්‌සසී’’ති? ‘‘එකං භික්‌ඛුං භොජෙස්‌සාමී’’ති. ‘‘අහො සුඛිතො, භික්‌ඛු, සො තව කිං පණ්‌ණං ඛාදිස්‌සතී’’ති? ‘‘කිං කරොමි, සම්‌ම, අත්‌තනා ලද්‌ධපණ්‌ණෙන භොජෙස්‌සාමී’’ති? ‘‘තෙන හි එහී’’ති. ‘‘කිං කරොමි, සම්‌මා’’ති? ‘‘ඉමෙ මච්‌ඡෙ ගහෙත්‌වා පාදග්‌ඝනකානි අඩ්‌ඪග්‌ඝනකානි කහාපණග්‌ඝනකානි ච උද්‌දානානි කරොහී’’ති. සො තථා අකාසි. බද්‌ධබද්‌ධෙ මච්‌ඡෙ නගරවාසිනො නිමන්‌තිතනිමන්‌තිතානං භික්‌ඛූනං අත්‌ථාය හරිංසු. තස්‌ස මච්‌ඡුද්‌දානානි කරොන්‌තස්‌සෙව භික්‌ඛාචාරවෙලා පාපුණි. සො වෙලං සල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා ‘‘ගමිස්‌සාමහං, සම්‌ම, අයං භික්‌ඛූනං ආගමනවෙලා’’ති ආහ. ‘‘අත්‌ථි පන කිඤ්‌චි මච්‌ඡුද්‌දාන’’න්‌ති? ‘‘නත්‌ථි, සම්‌ම, සබ්‌බානි ඛීණානී’’ති. ‘‘තෙන හි මයා අත්‌තනො අත්‌ථාය වාලුකාය නිඛණිත්‌වා චත්‌තාරො රොහිතමච්‌ඡා ඨපිතා, සචෙ භික්‌ඛුං භොජෙතුකාමොසි, ඉමෙ ගහෙත්‌වා ගච්‌ඡා’’ති තෙ මච්‌ඡෙ තස්‌ස අදාසි.

    So gehaṃ gantvā bhariyaṃ āha – ‘‘mayā bhatiṃ katvā sāli laddho, ayaṃ nivāpo bhavissati, tayā laddhāya bhatiyā dadhitelakaṭukabhaṇḍāni gaṇhāhī’’ti. Seṭṭhibhariyāpi puna tassā ekaṃ sappikaroṭikañceva dadhibhājanañca kaṭukabhaṇḍañca suddhataṇḍuḷināḷiñca dāpesi. Iti ca ubhinnampi nava taṇḍulanāḷiyo ahesuṃ. Te ‘‘deyyadhammo no laddho’’ti tuṭṭhahaṭṭhā pātova uṭṭhahiṃsu. Bhariyā mahāduggataṃ āha – ‘‘gaccha, sāmi, paṇṇaṃ pariyesitvā āharā’’ti. So antarāpaṇe paṇṇaṃ adisvā nadītīraṃ gantvā ‘‘ajja ayyānaṃ bhojanaṃ dātuṃ labhissāmī’’ti pahaṭṭhamānaso gāyanto paṇṇaṃ uccinati. Mahājālaṃ khipitvā ṭhito kevaṭṭo ‘‘mahāduggatassa saddena bhavitabba’’nti taṃ pakkositvā pucchi – ‘‘ativiya tuṭṭhacitto gāyasi, kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Paṇṇaṃ uccināmi, sammā’’ti. ‘‘Kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’’ti. ‘‘Aho sukhito, bhikkhu, so tava kiṃ paṇṇaṃ khādissatī’’ti? ‘‘Kiṃ karomi, samma, attanā laddhapaṇṇena bhojessāmī’’ti? ‘‘Tena hi ehī’’ti. ‘‘Kiṃ karomi, sammā’’ti? ‘‘Ime macche gahetvā pādagghanakāni aḍḍhagghanakāni kahāpaṇagghanakāni ca uddānāni karohī’’ti. So tathā akāsi. Baddhabaddhe macche nagaravāsino nimantitanimantitānaṃ bhikkhūnaṃ atthāya hariṃsu. Tassa macchuddānāni karontasseva bhikkhācāravelā pāpuṇi. So velaṃ sallakkhetvā ‘‘gamissāmahaṃ, samma, ayaṃ bhikkhūnaṃ āgamanavelā’’ti āha. ‘‘Atthi pana kiñci macchuddāna’’nti? ‘‘Natthi, samma, sabbāni khīṇānī’’ti. ‘‘Tena hi mayā attano atthāya vālukāya nikhaṇitvā cattāro rohitamacchā ṭhapitā, sace bhikkhuṃ bhojetukāmosi, ime gahetvā gacchā’’ti te macche tassa adāsi.

    තං දිවසං පන සත්‌ථා පච්‌චූසකාලෙ ලොකං වොලොකෙන්‌තො මහාදුග්‌ගතං අත්‌තනො ඤාණජාලස්‌ස අන්‌තො පවිට්‌ඨං දිස්‌වා ‘‘කිං නු ඛො භවිස්‌සතී’’ති ආවජ්‌ජෙන්‌තො ‘‘මහාදුග්‌ගතො ‘එකං භික්‌ඛුං භොජෙස්‌සාමී’ති භරියාය සද්‌ධිං හිය්‍යො භතිං අකාසි, කතරං නු ඛො භික්‌ඛුං ලභිස්‌සතී’’ති චින්‌තෙත්‌වා ‘‘මනුස්‌සා පණ්‌ණෙ ආරොපිතසඤ්‌ඤාය භික්‌ඛූ ගහෙත්‌වා අත්‌තනො අත්‌තනො ගෙහෙසු නිසීදාපෙස්‌සන්‌ති, මහාදුග්‌ගතො මං ඨපෙත්‌වා අඤ්‌ඤං භික්‌ඛුං න ලභිස්‌සතී’’ති උපධාරෙසි. බුද්‌ධා කිර දුග්‌ගතෙසු අනුකම්‌පං කරොන්‌ති. තස්‌මා සත්‌ථා පාතොව සරීරපටිජග්‌ගනං කත්‌වා ‘‘මහාදුග්‌ගතං සඞ්‌ගණ්‌හිස්‌සාමී’’ති ගන්‌ධකුටිං පවිසිත්‌වා නිසීදි. මහාදුග්‌ගතෙපි මච්‌ඡෙ ගහෙත්‌වා ගෙහං පවිසන්‌තෙ සක්‌කස්‌ස පණ්‌ඩුකම්‌බලසිලාසනං උණ්‌හාකාරං දස්‌සෙසි. සො ‘‘කිං නු ඛො කාරණ’’න්‌ති ඔලොකෙන්‌තො ‘‘හිය්‍යො, මහාදුග්‌ගතො ‘එකස්‌ස භික්‌ඛුනො භික්‌ඛං දස්‌සාමී’ති අත්‌තනො භරියාය සද්‌ධිං භතිං අකාසි, කතරං නු ඛො භික්‌ඛුං ලභිස්‌සතී’’ති චින්‌තෙත්‌වා ‘‘නත්‌ථෙතස්‌ස අඤ්‌ඤො භික්‌ඛු, සත්‌ථා පන මහාදුග්‌ගතස්‌ස සඞ්‌ගහං කරිස්‌සාමී’’ති ගන්‌ධකුටියං නිසින්‌නො. මහාදුග්‌ගතො අත්‌තනො උපකප්‌පනකං යාගුභත්‌තං පණ්‌ණසූපෙය්‍යම්‌පි තථාගතස්‌ස දදෙය්‍ය, ‘‘යංනූනාහං මහාදුග්‌ගතස්‌ස ගෙහං ගන්‌ත්‌වා භත්‌තකාරකකම්‌මං කරෙය්‍ය’’න්‌ති අඤ්‌ඤාතකවෙසෙන තස්‌ස ගෙහසමීපං ගන්‌ත්‌වා ‘‘අත්‌ථි නු ඛො කස්‌සචි කිඤ්‌චි භතියා කාතබ්‌බ’’න්‌ති පුච්‌ඡි. මහාදුග්‌ගතො තං දිස්‌වා ආහ – ‘‘සම්‌ම, කිං කම්‌මං කරිස්‌සසී’’ති? ‘‘අහං, සාමි, සබ්‌බසිප්‌පිකො, මය්‌හං අජානනසිප්‌පං නාම නත්‌ථි, යාගුභත්‌තාදීනිපි සම්‌පාදෙතුං ජානාමී’’ති. ‘‘සම්‌ම, මයං තව කම්‌මෙන අත්‌ථිකා, තුය්‌හං පන කිඤ්‌චි දාතබ්‌බං භතිං න පස්‌සාමා’’ති. ‘‘කිං පන තෙ කත්‌තබ්‌බ’’න්‌ති? ‘‘එකස්‌ස භික්‌ඛුස්‌ස භික්‌ඛං දාතුකාමොම්‌හි, තස්‌ස යාගුභත්‌තසංවිධානං ඉච්‌ඡාමී’’ති. ‘‘සචෙ භික්‌ඛුස්‌ස භික්‌ඛං දස්‌සසි, න මෙ භතියා අත්‌ථො, කිං මම පුඤ්‌ඤං න වට්‌ටතී’’ති? ‘‘එවං සන්‌තෙ සාධු, සම්‌ම, පවිසා’’ති. සො තස්‌ස ගෙහං පවිසිත්‌වා තෙලතණ්‌ඩුලාදීනි ආහරාපෙත්‌වා ‘‘ගච්‌ඡ, අත්‌තනො පත්‌තභික්‌ඛුං ආනෙහී’’ති තං උය්‍යොජෙසි. දානවෙය්‍යාවටිකොපි පණ්‌ණෙ ආරොපිතනියාමෙනෙව තෙසං තෙසං ගෙහානි භික්‌ඛූ පහිණි.

    Taṃ divasaṃ pana satthā paccūsakāle lokaṃ volokento mahāduggataṃ attano ñāṇajālassa anto paviṭṭhaṃ disvā ‘‘kiṃ nu kho bhavissatī’’ti āvajjento ‘‘mahāduggato ‘ekaṃ bhikkhuṃ bhojessāmī’ti bhariyāya saddhiṃ hiyyo bhatiṃ akāsi, kataraṃ nu kho bhikkhuṃ labhissatī’’ti cintetvā ‘‘manussā paṇṇe āropitasaññāya bhikkhū gahetvā attano attano gehesu nisīdāpessanti, mahāduggato maṃ ṭhapetvā aññaṃ bhikkhuṃ na labhissatī’’ti upadhāresi. Buddhā kira duggatesu anukampaṃ karonti. Tasmā satthā pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā ‘‘mahāduggataṃ saṅgaṇhissāmī’’ti gandhakuṭiṃ pavisitvā nisīdi. Mahāduggatepi macche gahetvā gehaṃ pavisante sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti olokento ‘‘hiyyo, mahāduggato ‘ekassa bhikkhuno bhikkhaṃ dassāmī’ti attano bhariyāya saddhiṃ bhatiṃ akāsi, kataraṃ nu kho bhikkhuṃ labhissatī’’ti cintetvā ‘‘natthetassa añño bhikkhu, satthā pana mahāduggatassa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gandhakuṭiyaṃ nisinno. Mahāduggato attano upakappanakaṃ yāgubhattaṃ paṇṇasūpeyyampi tathāgatassa dadeyya, ‘‘yaṃnūnāhaṃ mahāduggatassa gehaṃ gantvā bhattakārakakammaṃ kareyya’’nti aññātakavesena tassa gehasamīpaṃ gantvā ‘‘atthi nu kho kassaci kiñci bhatiyā kātabba’’nti pucchi. Mahāduggato taṃ disvā āha – ‘‘samma, kiṃ kammaṃ karissasī’’ti? ‘‘Ahaṃ, sāmi, sabbasippiko, mayhaṃ ajānanasippaṃ nāma natthi, yāgubhattādīnipi sampādetuṃ jānāmī’’ti. ‘‘Samma, mayaṃ tava kammena atthikā, tuyhaṃ pana kiñci dātabbaṃ bhatiṃ na passāmā’’ti. ‘‘Kiṃ pana te kattabba’’nti? ‘‘Ekassa bhikkhussa bhikkhaṃ dātukāmomhi, tassa yāgubhattasaṃvidhānaṃ icchāmī’’ti. ‘‘Sace bhikkhussa bhikkhaṃ dassasi, na me bhatiyā attho, kiṃ mama puññaṃ na vaṭṭatī’’ti? ‘‘Evaṃ sante sādhu, samma, pavisā’’ti. So tassa gehaṃ pavisitvā telataṇḍulādīni āharāpetvā ‘‘gaccha, attano pattabhikkhuṃ ānehī’’ti taṃ uyyojesi. Dānaveyyāvaṭikopi paṇṇe āropitaniyāmeneva tesaṃ tesaṃ gehāni bhikkhū pahiṇi.

    මහාදුග්‌ගතො තස්‌ස සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා ‘‘මය්‌හං පත්‌තභික්‌ඛුං දෙහී’’ති ආහ. සො තස්‌මිං ඛණෙ සතිං ලභිත්‌වා ‘‘අහං තව භික්‌ඛුං පමුට්‌ඨො’’ති ආහ. මහාදුග්‌ගතො තිඛිණාය සත්‌තියා කුච්‌ඡියං පහටො විය, ‘‘සාමි, කස්‌මා මං නාසෙසි, අහං තයා හිය්‍යො සමාදපිතො භරියාය සද්‌ධිං දිවසං භතිං කත්‌වා අජ්‌ජ පාතොව පණ්‌ණත්‌ථාය නදීතීරෙ ආහිණ්‌ඩිත්‌වා ආගතො, දෙහි මෙ එකං භික්‌ඛු’’න්‌ති බාහා පග්‌ගය්‌හ පරිදෙවි. මනුස්‌සා සන්‌නිපතිත්‌වා ‘‘කිමෙතං, මහාදුග්‌ගතා’’ති පුච්‌ඡිංසු. සො තමත්‌ථං ආරොචෙසි. තෙ වෙය්‍යාවටිකං පුච්‌ඡිංසු – ‘‘සච්‌චං කිර, සම්‌ම, තයා එස ‘භතිං කත්‌වා එකස්‌ස භික්‌ඛුස්‌ස භික්‌ඛං දෙහී’ති සමාදපිතො’’ති? ‘‘ආම , අය්‍යා’’ති. ‘‘භාරියං තෙ කම්‌මං කතං, යො ත්‌වං එත්‌තකෙ භික්‌ඛූ සංවිදහන්‌තො එතස්‌ස එකං භික්‌ඛුං නාදාසී’’ති. සො තෙසං වචනෙන මඞ්‌කුභූතො තං ආහ – ‘‘සම්‌ම මහාදුග්‌ගත, මා මං නාසයි, අහං තව කාරණා මහාවිහෙසං පත්‌තො, මනුස්‌සා පණ්‌ණෙ ආරොපිතනියාමෙන අත්‌තනො අත්‌තනො පත්‌තභික්‌ඛූ නයිංසු, අත්‌තනො ගෙහෙ නිසින්‌නභික්‌ඛුං නීහරිත්‌වා දෙන්‌තො නාම නත්‌ථි, සත්‌ථා පන මුඛං ධොවිත්‌වා ගන්‌ධකුටියමෙව නිසින්‌නො, රාජයුවරාජසෙනාපතිආදයො සත්‌ථු ගන්‌ධකුටිතො නික්‌ඛමනං ඔලොකෙන්‌තා නිසින්‌නා සත්‌ථු පත්‌තං ගහෙත්‌වා ‘ගමිස්‌සාමා’ති. බුද්‌ධා නාම දුග්‌ගතෙ අනුකම්‌පං කරොන්‌ති, ත්‌වං විහාරං ගන්‌ත්‌වා ‘දුග්‌ගතොම්‌හි, භන්‌තෙ, මම සඞ්‌ගහං කරොථා’ති සත්‌ථාරං වන්‌ද, සචෙ තෙ පුඤ්‌ඤං අත්‌ථි, අද්‌ධා ලච්‌ඡසී’’ති.

    Mahāduggato tassa santikaṃ gantvā ‘‘mayhaṃ pattabhikkhuṃ dehī’’ti āha. So tasmiṃ khaṇe satiṃ labhitvā ‘‘ahaṃ tava bhikkhuṃ pamuṭṭho’’ti āha. Mahāduggato tikhiṇāya sattiyā kucchiyaṃ pahaṭo viya, ‘‘sāmi, kasmā maṃ nāsesi, ahaṃ tayā hiyyo samādapito bhariyāya saddhiṃ divasaṃ bhatiṃ katvā ajja pātova paṇṇatthāya nadītīre āhiṇḍitvā āgato, dehi me ekaṃ bhikkhu’’nti bāhā paggayha paridevi. Manussā sannipatitvā ‘‘kimetaṃ, mahāduggatā’’ti pucchiṃsu. So tamatthaṃ ārocesi. Te veyyāvaṭikaṃ pucchiṃsu – ‘‘saccaṃ kira, samma, tayā esa ‘bhatiṃ katvā ekassa bhikkhussa bhikkhaṃ dehī’ti samādapito’’ti? ‘‘Āma , ayyā’’ti. ‘‘Bhāriyaṃ te kammaṃ kataṃ, yo tvaṃ ettake bhikkhū saṃvidahanto etassa ekaṃ bhikkhuṃ nādāsī’’ti. So tesaṃ vacanena maṅkubhūto taṃ āha – ‘‘samma mahāduggata, mā maṃ nāsayi, ahaṃ tava kāraṇā mahāvihesaṃ patto, manussā paṇṇe āropitaniyāmena attano attano pattabhikkhū nayiṃsu, attano gehe nisinnabhikkhuṃ nīharitvā dento nāma natthi, satthā pana mukhaṃ dhovitvā gandhakuṭiyameva nisinno, rājayuvarājasenāpatiādayo satthu gandhakuṭito nikkhamanaṃ olokentā nisinnā satthu pattaṃ gahetvā ‘gamissāmā’ti. Buddhā nāma duggate anukampaṃ karonti, tvaṃ vihāraṃ gantvā ‘duggatomhi, bhante, mama saṅgahaṃ karothā’ti satthāraṃ vanda, sace te puññaṃ atthi, addhā lacchasī’’ti.

    සො විහාරං අගමාසි. අථ නං අඤ්‌ඤෙසු දිවසෙසු විහාරෙ විඝාසාදභාවෙන දිට්‌ඨත්‌තා රාජයුවරාජාදයො, ‘‘මහාදුග්‌ගත, න තාව භත්‌තකාලො, කස්‌මා ත්‌වං ආගච්‌ඡසී’’ති ආහංසු. සො ‘‘ජානාමි, සාමි, ‘න තාව භත්‌තකාලො’ති. සත්‌ථාරං පන වන්‌දිතුං ආගච්‌ඡාමී’’ති වදන්‌තො ගන්‌ත්‌වා ගන්‌ධකුටියා උම්‌මාරෙ සීසං ඨපෙත්‌වා පඤ්‌චපතිට්‌ඨිතෙන වන්‌දිත්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, ඉමස්‌මිං නගරෙ මයා දුග්‌ගතතරො නත්‌ථි, අවස්‌සයො මෙ හොථ, කරොථ මෙ සඞ්‌ගහ’’න්‌ති ආහ. සත්‌ථා ගන්‌ධකුටිද්‌වාරං විවරිත්‌වා පත්‌තං නීහරිත්‌වා තස්‌ස හත්‌ථෙ ඨපෙසි. සො චක්‌කවත්‌තිසිරිං පත්‌තො විය අහොසි, රාජයුවරාජාදයො අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤස්‌ස මුඛානි ඔලොකයිංසු. සත්‌ථාරා දින්‌නපත්‌තඤ්‌හි කොචි ඉස්‌සරියවසෙන ගහෙතුං සමත්‌ථො නාම නත්‌ථි. එවං පන වදිංසු, ‘‘සම්‌ම මහාදුග්‌ගත, සත්‌ථු පත්‌තං අම්‌හාකං දෙහි එත්‌තකං නාම තෙ ධනං දස්‌සාම, ත්‌වං දුග්‌ගතො ධනං ගණ්‌හාහි, කිං තෙ පත්‌තෙනා’’ති? මහාදුග්‌ගතො ‘‘න කස්‌සචි දස්‌සාමි, න මෙ ධනෙන අත්‌ථො, සත්‌ථාරංයෙව භොජෙස්‌සාමී’’ති ආහ. අවසෙසා තං යාචිත්‌වා පත්‌තං අලභිත්‌වා නිවත්‌තිංසු. රාජා පන ‘‘මහාදුග්‌ගතො ධනෙන පලොභියමානොපි සත්‌ථු පත්‌තං න දෙති, සත්‌ථාරා ච සයං දින්‌නපත්‌තං කොචි ගහෙතුං න සක්‌කොති, ඉමස්‌ස දෙය්‍යධම්‌මො නාම කිත්‌තකො භවිස්‌සති, ඉමිනා දෙය්‍යධම්‌මස්‌ස දින්‌නකාලෙ සත්‌ථාරං ආදාය ගෙහං නෙත්‌වා මය්‌හං සම්‌පාදිතං ආහාරං දස්‌සාමී’’ති චින්‌තෙත්‌වා සත්‌ථාරා සද්‌ධිංයෙව අගමාසි. සක්‌කොපි දෙවරාජා යාගුඛජ්‌ජකභත්‌තසූපෙය්‍යපණ්‌ණාදීනි සම්‌පාදෙත්‌වා සත්‌ථු නිසීදනාරහං ආසනං පඤ්‌ඤපෙත්‌වා නිසීදි.

    So vihāraṃ agamāsi. Atha naṃ aññesu divasesu vihāre vighāsādabhāvena diṭṭhattā rājayuvarājādayo, ‘‘mahāduggata, na tāva bhattakālo, kasmā tvaṃ āgacchasī’’ti āhaṃsu. So ‘‘jānāmi, sāmi, ‘na tāva bhattakālo’ti. Satthāraṃ pana vandituṃ āgacchāmī’’ti vadanto gantvā gandhakuṭiyā ummāre sīsaṃ ṭhapetvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā, ‘‘bhante, imasmiṃ nagare mayā duggatataro natthi, avassayo me hotha, karotha me saṅgaha’’nti āha. Satthā gandhakuṭidvāraṃ vivaritvā pattaṃ nīharitvā tassa hatthe ṭhapesi. So cakkavattisiriṃ patto viya ahosi, rājayuvarājādayo aññamaññassa mukhāni olokayiṃsu. Satthārā dinnapattañhi koci issariyavasena gahetuṃ samattho nāma natthi. Evaṃ pana vadiṃsu, ‘‘samma mahāduggata, satthu pattaṃ amhākaṃ dehi ettakaṃ nāma te dhanaṃ dassāma, tvaṃ duggato dhanaṃ gaṇhāhi, kiṃ te pattenā’’ti? Mahāduggato ‘‘na kassaci dassāmi, na me dhanena attho, satthāraṃyeva bhojessāmī’’ti āha. Avasesā taṃ yācitvā pattaṃ alabhitvā nivattiṃsu. Rājā pana ‘‘mahāduggato dhanena palobhiyamānopi satthu pattaṃ na deti, satthārā ca sayaṃ dinnapattaṃ koci gahetuṃ na sakkoti, imassa deyyadhammo nāma kittako bhavissati, iminā deyyadhammassa dinnakāle satthāraṃ ādāya gehaṃ netvā mayhaṃ sampāditaṃ āhāraṃ dassāmī’’ti cintetvā satthārā saddhiṃyeva agamāsi. Sakkopi devarājā yāgukhajjakabhattasūpeyyapaṇṇādīni sampādetvā satthu nisīdanārahaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīdi.

    මහාදුග්‌ගතො සත්‌ථාරං නෙත්‌වා ‘‘පවිසථ, භන්‌තෙ’’ති ආහ. වසනගෙහඤ්‌චස්‌ස නීචං හොති, අනොනතෙන පවිසිතුං න සක්‌කා. බුද්‌ධා ච නාම ගෙහං පවිසන්‌තා න ඔනමිත්‌වා පවිසන්‌ති. ගෙහඤ්‌හි පවිසනකාලෙ මහාපථවී වා හෙට්‌ඨා ඔගච්‌ඡති, ගෙහං වා උද්‌ධං ගච්‌ඡති. ඉදං තෙසං සුදින්‌නදානස්‌ස ඵලං. පුන නික්‌ඛමිත්‌වා ගතකාලෙ සබ්‌බං පාකතිකමෙව හොති. තස්‌මා සත්‌ථා ඨිතකොව ගෙහං පවිසිත්‌වා සක්‌කෙන පඤ්‌ඤත්‌තාසනෙ නිසීදි. සත්‌ථරි නිසින්‌නෙ රාජා ආහ – ‘‘සම්‌ම මහාදුග්‌ගත, තයා අම්‌හාකං යාචන්‌තානම්‌පි සත්‌ථු පත්‌තො න දින්‌නො, පස්‌සාම තාව, කීදිසො තෙ සත්‌ථු සක්‌කාරො කතො’’ති? අථස්‌ස සක්‌කො යාගුඛජ්‌ජකාදීනි විවරිත්‌වා දස්‌සෙසි. තෙසං වාසගන්‌ධො සකලනගරං ඡාදෙත්‌වා අට්‌ඨාසි. රාජා යාගුආදීනි ඔලොකෙත්‌වා භගවන්‌තං ආහ – ‘‘භන්‌තෙ, ‘අහං මහාදුග්‌ගතස්‌ස දෙය්‍යධම්‌මො කිත්‌තකො භවිස්‌සති, ඉමිනා දෙය්‍යධම්‌මෙ දින්‌නෙ සත්‌ථාරං ගෙහං නෙත්‌වා අත්‌තනො සම්‌පාදිතං ආහාරං දස්‌සාමී’ති චින්‌තෙත්‌වා ආගතො, මයා එවරූපො ආහාරො න දිට්‌ඨපුබ්‌බො, මයි ඉධ ඨිතෙ මහාදුග්‌ගතො කිලමෙය්‍ය, ගච්‌ඡාමහ’’න්‌ති සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා පක්‌කාමි. සක්‌කොපි සත්‌ථාරං යාගුආදීනි දත්‌වා සක්‌කච්‌චං පරිවිසි. සත්‌ථාපි කතභත්‌තකිච්‌චො අනුමොදනං කත්‌වා උට්‌ඨායාසනා පක්‌කාමි.

    Mahāduggato satthāraṃ netvā ‘‘pavisatha, bhante’’ti āha. Vasanagehañcassa nīcaṃ hoti, anonatena pavisituṃ na sakkā. Buddhā ca nāma gehaṃ pavisantā na onamitvā pavisanti. Gehañhi pavisanakāle mahāpathavī vā heṭṭhā ogacchati, gehaṃ vā uddhaṃ gacchati. Idaṃ tesaṃ sudinnadānassa phalaṃ. Puna nikkhamitvā gatakāle sabbaṃ pākatikameva hoti. Tasmā satthā ṭhitakova gehaṃ pavisitvā sakkena paññattāsane nisīdi. Satthari nisinne rājā āha – ‘‘samma mahāduggata, tayā amhākaṃ yācantānampi satthu patto na dinno, passāma tāva, kīdiso te satthu sakkāro kato’’ti? Athassa sakko yāgukhajjakādīni vivaritvā dassesi. Tesaṃ vāsagandho sakalanagaraṃ chādetvā aṭṭhāsi. Rājā yāguādīni oloketvā bhagavantaṃ āha – ‘‘bhante, ‘ahaṃ mahāduggatassa deyyadhammo kittako bhavissati, iminā deyyadhamme dinne satthāraṃ gehaṃ netvā attano sampāditaṃ āhāraṃ dassāmī’ti cintetvā āgato, mayā evarūpo āhāro na diṭṭhapubbo, mayi idha ṭhite mahāduggato kilameyya, gacchāmaha’’nti satthāraṃ vanditvā pakkāmi. Sakkopi satthāraṃ yāguādīni datvā sakkaccaṃ parivisi. Satthāpi katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

    සක්‌කො මහාදුග්‌ගතස්‌ස සඤ්‌ඤං අදාසි. සො පත්‌තං ගහෙත්‌වා සත්‌ථාරං අනුගච්‌ඡි. සක්‌කො නිවත්‌තිත්‌වා මහාදුග්‌ගතස්‌ස ගෙහද්‌වාරෙ ඨිතො ආකාසං ඔලොකෙසි. තාවදෙව ආකාසතො සත්‌තරතනවස්‌සං වස්‌සිත්‌වා තස්‌ස ගෙහෙ සබ්‌බභාජනානි පූරෙත්‌වා සකලං ගෙහං පූරෙසි. තස්‌ස ගෙහෙ ඔකාසො නාහොසි. තස්‌ස භරියා දාරකෙ හත්‌ථෙසු ගහෙත්‌වා නීහරිත්‌වා බහි අට්‌ඨාසි. සො සත්‌ථාරං අනුගන්‌ත්‌වා නිවත්‌තො දාරකෙ බහි දිස්‌වා ‘‘කිං ඉද’’න්‌ති පුච්‌ඡි. ‘‘සාමි, සකලං නො ගෙහං සත්‌තහි රතනෙහි පුණ්‌ණං, පවිසිතුං ඔකාසො නත්‌ථී’’ති. සො ‘‘අජ්‌ජෙව මෙ දානෙන විපාකො දින්‌නො’’ති චින්‌තෙත්‌වා රඤ්‌ඤො සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා වන්‌දිත්‌වා, ‘‘කස්‌මා ආගතොසී’’ති වුත්‌තෙ ආහ –‘‘දෙව, ගෙහං මෙ සත්‌තහි රතනෙහි පුණ්‌ණං, තං ධනං ගණ්‌හථා’’ති. රාජා ‘‘අහො බුද්‌ධානං දින්‌නදානං, අජ්‌ජෙව මත්‌ථකං පත්‌ත’’න්‌ති චින්‌තෙත්‌වා තං ආහ – ‘‘කිං තෙ ලද්‌ධුං වට්‌ටතී’’ති? ‘‘ධනහරණත්‌ථාය සකටසහස්‌සං, දෙවා’’ති. රාජා සකටසහස්‌සං පෙසෙත්‌වා ධනං ආහරාපෙත්‌වා රාජඞ්‌ගණෙ ඔකිරාපෙසි. තාලප්‌පමාණො රාසි අහොසි. රාජා නගරෙ සන්‌නිපාතාපෙත්‌වා ‘‘ඉමස්‌මිං නගරෙ අත්‌ථි කස්‌සචි එත්‌තකං ධන’’න්‌ති පුච්‌ඡි. ‘‘නත්‌ථි, දෙවා’’ති. ‘‘එවං මහාධනස්‌ස කිං කාතුං වට්‌ටතී’’ති? ‘‘සෙට්‌ඨිට්‌ඨානං දාතුං වට්‌ටති, දෙවා’’ති. රාජා තස්‌ස මහාසක්‌කාරං කත්‌වා සෙට්‌ඨිට්‌ඨානං දාපෙසි.

    Sakko mahāduggatassa saññaṃ adāsi. So pattaṃ gahetvā satthāraṃ anugacchi. Sakko nivattitvā mahāduggatassa gehadvāre ṭhito ākāsaṃ olokesi. Tāvadeva ākāsato sattaratanavassaṃ vassitvā tassa gehe sabbabhājanāni pūretvā sakalaṃ gehaṃ pūresi. Tassa gehe okāso nāhosi. Tassa bhariyā dārake hatthesu gahetvā nīharitvā bahi aṭṭhāsi. So satthāraṃ anugantvā nivatto dārake bahi disvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchi. ‘‘Sāmi, sakalaṃ no gehaṃ sattahi ratanehi puṇṇaṃ, pavisituṃ okāso natthī’’ti. So ‘‘ajjeva me dānena vipāko dinno’’ti cintetvā rañño santikaṃ gantvā vanditvā, ‘‘kasmā āgatosī’’ti vutte āha –‘‘deva, gehaṃ me sattahi ratanehi puṇṇaṃ, taṃ dhanaṃ gaṇhathā’’ti. Rājā ‘‘aho buddhānaṃ dinnadānaṃ, ajjeva matthakaṃ patta’’nti cintetvā taṃ āha – ‘‘kiṃ te laddhuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Dhanaharaṇatthāya sakaṭasahassaṃ, devā’’ti. Rājā sakaṭasahassaṃ pesetvā dhanaṃ āharāpetvā rājaṅgaṇe okirāpesi. Tālappamāṇo rāsi ahosi. Rājā nagare sannipātāpetvā ‘‘imasmiṃ nagare atthi kassaci ettakaṃ dhana’’nti pucchi. ‘‘Natthi, devā’’ti. ‘‘Evaṃ mahādhanassa kiṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Seṭṭhiṭṭhānaṃ dātuṃ vaṭṭati, devā’’ti. Rājā tassa mahāsakkāraṃ katvā seṭṭhiṭṭhānaṃ dāpesi.

    අථස්‌ස පුබ්‌බෙ එකස්‌ස සෙට්‌ඨිනො ගෙහට්‌ඨානං ආචික්‌ඛිත්‌වා ‘‘එත්‌ථ ජාතෙ ගච්‌ඡෙ හරාපෙත්‌වා ගෙහං උට්‌ඨාපෙත්‌වා වසාහී’’ති ආහ. තස්‌ස තං ඨානං සොධෙත්‌වා සමං කත්‌වා භූමියා ඛඤ්‌ඤමානාය අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං ආහච්‌ච නිධිකුම්‌භියො උට්‌ඨහිංසු. තෙන රඤ්‌ඤො ආරොචිතෙ ‘‘තව පුඤ්‌ඤෙන නිබ්‌බත්‌තා, ත්‌වමෙව ගණ්‌හාහී’’ති ආහ. සො ගෙහං කාරෙත්‌වා සත්‌තාහං බුද්‌ධප්‌පමුඛස්‌ස භික්‌ඛුසඞ්‌ඝස්‌ස මහාදානං අදාසි. තතො පරම්‌පි යාවතායුකං තිට්‌ඨන්‌තො පුඤ්‌ඤානි කරිත්‌වා ආයුපරියොසානෙ දෙවලොකෙ නිබ්‌බත්‌තො.

    Athassa pubbe ekassa seṭṭhino gehaṭṭhānaṃ ācikkhitvā ‘‘ettha jāte gacche harāpetvā gehaṃ uṭṭhāpetvā vasāhī’’ti āha. Tassa taṃ ṭhānaṃ sodhetvā samaṃ katvā bhūmiyā khaññamānāya aññamaññaṃ āhacca nidhikumbhiyo uṭṭhahiṃsu. Tena rañño ārocite ‘‘tava puññena nibbattā, tvameva gaṇhāhī’’ti āha. So gehaṃ kāretvā sattāhaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa mahādānaṃ adāsi. Tato parampi yāvatāyukaṃ tiṭṭhanto puññāni karitvā āyupariyosāne devaloke nibbatto.

    එකං බුද්‌ධන්‌තරං දිබ්‌බසම්‌පත්‌තිං අනුභවිත්‌වා ඉමස්‌මිං බුද්‌ධුප්‌පාදෙ තතො චුතො සාවත්‌ථියං සාරිපුත්‌තත්‌ථෙරස්‌සූපට්‌ඨාකකුලෙ සෙට්‌ඨිධීතු කුච්‌ඡියං පටිසන්‌ධිං ගණ්‌හි. අථස්‌සා මාතාපිතරො ගබ්‌භස්‌ස පතිට්‌ඨිතභාවං ඤත්‌වා ගබ්‌භපරිහාරං අදංසු. තස්‌සා අපරෙන සමයෙන එවරූපො දොහළො උප්‌පජ්‌ජි – ‘‘අහො වතාහං ධම්‌මදෙසනාපතිං ආදිං කත්‌වා පඤ්‌චන්‌නං භික්‌ඛුසතානං රොහිතමච්‌ඡරසෙන දානං දත්‌වා කාසායානි වත්‌ථානි නිවාසෙත්‌වා ආසනපරියන්‌තෙ නිසින්‌නා තෙසං භික්‌ඛූනං උච්‌ඡිට්‌ඨභත්‌තං පරිභුඤ්‌ජෙය්‍ය’’න්‌ති. සා මාතාපිතූනං ආරොචෙත්‌වා තථා අකාසි, දොහළො පටිපස්‌සම්‌භි. අථස්‌සා තතො අපරෙසුපි සත්‌තසු මඞ්‌ගලෙසු රොහිතමච්‌ඡරසෙනෙව ධම්‌මසෙනාපතිත්‌ථෙරප්‌පමුඛානි පඤ්‌ච භික්‌ඛුසතානි භොජෙසුං. සබ්‌බං තිස්‌සකුමාරස්‌ස වත්‌ථුම්‌හි වුත්‌තනියාමෙනෙව වෙදිතබ්‌බං. අයමස්‌ස පන මහාදුග්‌ගතකාලෙ දින්‌නස්‌ස රොහිතමච්‌ඡරසදානස්‌සෙව නිස්‌සන්‌දො. නාමග්‌ගහණදිවසෙ පනස්‌ස, ‘‘භන්‌තෙ, දාසස්‌ස වො සික්‌ඛාපදානි දෙථා’’ති මාතරා වුත්‌තෙ ථෙරො ආහ – ‘‘කොනාමො අයං දාරකො’’ති? ‘‘භන්‌තෙ, ඉමස්‌ස දාරකස්‌ස කුච්‌ඡියං පටිසන්‌ධිග්‌ගහණතො පට්‌ඨාය ඉමස්‌මිං ගෙහෙ ජළා එළමූගාපි පණ්‌ඩිතා ජාතා, තස්‌මා මෙ පුත්‌තස්‌ස පණ්‌ඩිතොත්‌වෙව නාමං භවිස්‌සතී’’ති. ථෙරො සික්‌ඛාපදානි අදාසි. ජාතදිවසතො පට්‌ඨාය පනස්‌ස ‘‘නාහං මම පුත්‌තස්‌ස අජ්‌ඣාසයං භින්‌දිස්‌සාමී’’ති මාතු චිත්‌තං උප්‌පජ්‌ජි. සො සත්‌තවස්‌සිකකාලෙ මාතරං ආහ – ‘‘අම්‌ම, ථෙරස්‌ස සන්‌තිකෙ පබ්‌බජිස්‌සාමී’’ති. ‘‘සාධු, තාත, ‘අහං තව අජ්‌ඣාසයං න භින්‌දිස්‌සාමිච්‌චෙව මනං උප්‌පාදෙසි’’’න්‌ති වත්‌වා ථෙරං නිමන්‌තෙත්‌වා භොජෙත්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, දාසො වො පබ්‌බජිතුකාමො, අහං ඉමං සායන්‌හසමයෙ විහාරං ආනෙස්‌සාමී’’ති ථෙරං උය්‍යොජෙත්‌වා ඤාතකෙ සන්‌නිපාතාපෙත්‌වා ‘‘මම පුත්‌තස්‌ස ගිහිකාලෙ කත්‌තබ්‌බසක්‌කාරං අජ්‌ජෙව කරිස්‌සාමා’’ති මහන්‌තං සක්‌කාරං කාරෙත්‌වා තං ආදාය විහාරං ගන්‌ත්‌වා ‘‘ඉමං, භන්‌තෙ, පබ්‌බාජෙථා’’ති ථෙරස්‌ස අදාසි.

    Ekaṃ buddhantaraṃ dibbasampattiṃ anubhavitvā imasmiṃ buddhuppāde tato cuto sāvatthiyaṃ sāriputtattherassūpaṭṭhākakule seṭṭhidhītu kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Athassā mātāpitaro gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā gabbhaparihāraṃ adaṃsu. Tassā aparena samayena evarūpo dohaḷo uppajji – ‘‘aho vatāhaṃ dhammadesanāpatiṃ ādiṃ katvā pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ rohitamaccharasena dānaṃ datvā kāsāyāni vatthāni nivāsetvā āsanapariyante nisinnā tesaṃ bhikkhūnaṃ ucchiṭṭhabhattaṃ paribhuñjeyya’’nti. Sā mātāpitūnaṃ ārocetvā tathā akāsi, dohaḷo paṭipassambhi. Athassā tato aparesupi sattasu maṅgalesu rohitamaccharaseneva dhammasenāpatittherappamukhāni pañca bhikkhusatāni bhojesuṃ. Sabbaṃ tissakumārassa vatthumhi vuttaniyāmeneva veditabbaṃ. Ayamassa pana mahāduggatakāle dinnassa rohitamaccharasadānasseva nissando. Nāmaggahaṇadivase panassa, ‘‘bhante, dāsassa vo sikkhāpadāni dethā’’ti mātarā vutte thero āha – ‘‘konāmo ayaṃ dārako’’ti? ‘‘Bhante, imassa dārakassa kucchiyaṃ paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya imasmiṃ gehe jaḷā eḷamūgāpi paṇḍitā jātā, tasmā me puttassa paṇḍitotveva nāmaṃ bhavissatī’’ti. Thero sikkhāpadāni adāsi. Jātadivasato paṭṭhāya panassa ‘‘nāhaṃ mama puttassa ajjhāsayaṃ bhindissāmī’’ti mātu cittaṃ uppajji. So sattavassikakāle mātaraṃ āha – ‘‘amma, therassa santike pabbajissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, tāta, ‘ahaṃ tava ajjhāsayaṃ na bhindissāmicceva manaṃ uppādesi’’’nti vatvā theraṃ nimantetvā bhojetvā, ‘‘bhante, dāso vo pabbajitukāmo, ahaṃ imaṃ sāyanhasamaye vihāraṃ ānessāmī’’ti theraṃ uyyojetvā ñātake sannipātāpetvā ‘‘mama puttassa gihikāle kattabbasakkāraṃ ajjeva karissāmā’’ti mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā taṃ ādāya vihāraṃ gantvā ‘‘imaṃ, bhante, pabbājethā’’ti therassa adāsi.

    ථෙරො පබ්‌බජ්‌ජාය දුක්‌කරභාවං ආචික්‌ඛිත්‌වා ‘‘කරිස්‌සාමහං, භන්‌තෙ, තුම්‌හාකං ඔවාද’’න්‌ති වුත්‌තෙ ‘‘තෙන හි එහී’’ති කෙසෙ තෙමෙත්‌වා තචපඤ්‌චකකම්‌මට්‌ඨානං ආචික්‌ඛිත්‌වා පබ්‌බාජෙසි. මාතාපිතරොපිස්‌ස සත්‌තාහං විහාරෙයෙව වසන්‌තා බුද්‌ධප්‌පමුඛස්‌ස භික්‌ඛුසඞ්‌ඝස්‌ස රොහිතමච්‌ඡරසෙනෙව දානං දත්‌වා සත්‌තමෙ දිවසෙ සායං ගෙහං අගමංසු. ථෙරො අට්‌ඨමෙ දිවසෙ අන්‌තොගාමං ගච්‌ඡන්‌තො තං ආදාය ගච්‌ඡති, භික්‌ඛුසඞ්‌ඝෙන සද්‌ධිං නාගමාසි. කිං කාරණා? න තාවස්‌ස පත්‌තචීවරග්‌ගහණානි වා ඉරියාපථො වා පාසාදිකො හොති, අපිච විහාරෙ ථෙරස්‌ස කත්‌තබ්‌බවත්‌තං අත්‌ථි. ථෙරො හි භික්‌ඛුසඞ්‌ඝෙ අන්‌තොගාමං පවිට්‌ඨෙ සකලවිහාරං විචරන්‌තො අසම්‌මජ්‌ජනට්‌ඨානං සම්‌මජ්‌ජිත්‌වා තුච්‌ඡභාජනෙසු පානීයපරිභොජනීයානි උපට්‌ඨපෙත්‌වා දුන්‌නික්‌ඛිත්‌තානි මඤ්‌චපීඨාදීනි පටිසාමෙත්‌වා පච්‌ඡා ගාමං පවිසති. අපිච ‘‘අඤ්‌ඤතිත්‌ථියා තුච්‌ඡවිහාරං පවිසිත්‌වා ‘පස්‌සථ සමණස්‌ස ගොතමස්‌ස සාවකානං නිසින්‌නට්‌ඨානානී’ති වත්‌තුං මා ලභිංසූ’’ති සකලවිහාරං පටිජග්‌ගිත්‌වා පච්‌ඡා ගාමං පවිසති. තස්‌මා තං දිවසම්‌පි සාමණෙරෙන පත්‌තචීවරං ගාහාපෙත්‌වා දිවාතරං පිණ්‌ඩාය පාවිසි.

    Thero pabbajjāya dukkarabhāvaṃ ācikkhitvā ‘‘karissāmahaṃ, bhante, tumhākaṃ ovāda’’nti vutte ‘‘tena hi ehī’’ti kese temetvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitvā pabbājesi. Mātāpitaropissa sattāhaṃ vihāreyeva vasantā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa rohitamaccharaseneva dānaṃ datvā sattame divase sāyaṃ gehaṃ agamaṃsu. Thero aṭṭhame divase antogāmaṃ gacchanto taṃ ādāya gacchati, bhikkhusaṅghena saddhiṃ nāgamāsi. Kiṃ kāraṇā? Na tāvassa pattacīvaraggahaṇāni vā iriyāpatho vā pāsādiko hoti, apica vihāre therassa kattabbavattaṃ atthi. Thero hi bhikkhusaṅghe antogāmaṃ paviṭṭhe sakalavihāraṃ vicaranto asammajjanaṭṭhānaṃ sammajjitvā tucchabhājanesu pānīyaparibhojanīyāni upaṭṭhapetvā dunnikkhittāni mañcapīṭhādīni paṭisāmetvā pacchā gāmaṃ pavisati. Apica ‘‘aññatitthiyā tucchavihāraṃ pavisitvā ‘passatha samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ nisinnaṭṭhānānī’ti vattuṃ mā labhiṃsū’’ti sakalavihāraṃ paṭijaggitvā pacchā gāmaṃ pavisati. Tasmā taṃ divasampi sāmaṇerena pattacīvaraṃ gāhāpetvā divātaraṃ piṇḍāya pāvisi.

    සාමණෙරො උපජ්‌ඣායෙන සද්‌ධිං ගච්‌ඡන්‌තො අන්‌තරාමග්‌ගෙ මාතිකං දිස්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, ඉදං කිං නාමා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘මාතිකා නාම, සාමණෙරා’’ති. ‘‘ඉමාය කිං කරොන්‌තී’’ති? ‘‘ඉතො චිතො ච උදකං ආහරිත්‌වා අත්‌තනො සස්‌සකම්‌මං සම්‌පාදෙන්‌තී’’ති. ‘‘කිං පන, භන්‌තෙ, උදකස්‌ස චිත්‌තං අත්‌ථී’’ති ? ‘‘නත්‌ථාවුසො’’ති. ‘‘එවරූපං අචිත්‌තකං අත්‌තනො ඉච්‌ඡිතට්‌ඨානං හරන්‌ති, භන්‌තෙ’’ති? ‘‘ආමාවුසො’’ති. සො චින්‌තෙසි – ‘‘සචෙ එවරූපම්‌පි අචිත්‌තකං අත්‌තනො ඉච්‌ඡිතිච්‌ඡිතට්‌ඨානං හරිත්‌වා කම්‌මං කරොන්‌ති, කස්‌මා සචිත්‌තකාපි චිත්‌තං අත්‌තනො වසෙ වත්‌තෙත්‌වා සමණධම්‌මං කාතුං න සක්‌ඛිස්‌සන්‌තී’’ති. අථෙසො පුරතො ගච්‌ඡන්‌තො උසුකාරෙ සරදණ්‌ඩකං අග්‌ගිම්‌හි තාපෙත්‌වා අක්‌ඛිකොටියා ඔලොකෙත්‌වා උජුකං කරොන්‌තෙ දිස්‌වා, ‘‘ඉමෙ, භන්‌තෙ, කෙ නාමා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘උසුකාරා නාමාවුසො’’ති. ‘‘කිං පනෙතෙ කරොන්‌තී’’ති? ‘‘අග්‌ගිම්‌හි තාපෙත්‌වා සරදණ්‌ඩකං උජුං කරොන්‌තී’’ති. ‘‘සචිත්‌තකො, භන්‌තෙ, එසො’’ති? ‘‘අචිත්‌තකො, ආවුසො’’ති . සො චින්‌තෙසි – ‘‘සචෙ අචිත්‌තකං ගහෙත්‌වා අග්‌ගිම්‌හි තාපෙත්‌වා උජුං කරොන්‌ති, කස්‌මා සචිත්‌තකාපි අත්‌තනො චිත්‌තං වසෙ වත්‌තෙත්‌වා සමණධම්‌මං කාතුං න සක්‌ඛිස්‌සන්‌තී’’ති. අථෙසො පුරතො ගච්‌ඡන්‌තො දාරූනි අරනෙමිනාභිආදීනි තච්‌ඡන්‌තෙ දිස්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, ඉමෙ කෙ නාමා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘තච්‌ඡකා නාමාවුසො’’ති. ‘‘කිං පනෙතෙ කරොන්‌තී’’ති? ‘‘දාරූනි ගහෙත්‌වා යානකාදීනං චක්‌කාදීනි කරොන්‌ති, ආවුසො’’ති. ‘‘එතානි පන සචිත්‌තකානි, භන්‌තෙ’’ති? ‘‘අචිත්‌තකානි, ආවුසො’’ති. අථස්‌ස එතදහොසි – ‘‘සචෙ අචිත්‌තකානි කට්‌ඨකලිඞ්‌ගරානි ගහෙත්‌වා චක්‌කාදීනි කරොන්‌ති, කස්‌මා සචිත්‌තකා අත්‌තනො චිත්‌තං වසෙ වත්‌තෙත්‌වා සමණධම්‌මං කාතුං න සක්‌ඛිස්‌සන්‌තී’’ති. සො ඉමානි කාරණානි දිස්‌වා, ‘‘භන්‌තෙ, සචෙ තුම්‌හාකං පත්‌තචීවරෙ තුම්‌හෙ ගණ්‌හෙය්‍යාථ, අහං නිවත්‌තෙය්‍ය’’න්‌ති. ථෙරො ‘‘අයං අධුනා පබ්‌බජිතො දහරසාමණෙරො මං අනුබන්‌ධමානො එවං වදෙතී’’ති චිත්‌තං අනුප්‌පාදෙත්‌වාව ‘‘ආහර, සාමණෙරා’’ති වත්‌වා අත්‌තනො පත්‌තචීවරං අග්‌ගහෙසි.

    Sāmaṇero upajjhāyena saddhiṃ gacchanto antarāmagge mātikaṃ disvā, ‘‘bhante, idaṃ kiṃ nāmā’’ti pucchi. ‘‘Mātikā nāma, sāmaṇerā’’ti. ‘‘Imāya kiṃ karontī’’ti? ‘‘Ito cito ca udakaṃ āharitvā attano sassakammaṃ sampādentī’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, udakassa cittaṃ atthī’’ti ? ‘‘Natthāvuso’’ti. ‘‘Evarūpaṃ acittakaṃ attano icchitaṭṭhānaṃ haranti, bhante’’ti? ‘‘Āmāvuso’’ti. So cintesi – ‘‘sace evarūpampi acittakaṃ attano icchiticchitaṭṭhānaṃ haritvā kammaṃ karonti, kasmā sacittakāpi cittaṃ attano vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantī’’ti. Atheso purato gacchanto usukāre saradaṇḍakaṃ aggimhi tāpetvā akkhikoṭiyā oloketvā ujukaṃ karonte disvā, ‘‘ime, bhante, ke nāmā’’ti pucchi. ‘‘Usukārā nāmāvuso’’ti. ‘‘Kiṃ panete karontī’’ti? ‘‘Aggimhi tāpetvā saradaṇḍakaṃ ujuṃ karontī’’ti. ‘‘Sacittako, bhante, eso’’ti? ‘‘Acittako, āvuso’’ti . So cintesi – ‘‘sace acittakaṃ gahetvā aggimhi tāpetvā ujuṃ karonti, kasmā sacittakāpi attano cittaṃ vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantī’’ti. Atheso purato gacchanto dārūni araneminābhiādīni tacchante disvā, ‘‘bhante, ime ke nāmā’’ti pucchi. ‘‘Tacchakā nāmāvuso’’ti. ‘‘Kiṃ panete karontī’’ti? ‘‘Dārūni gahetvā yānakādīnaṃ cakkādīni karonti, āvuso’’ti. ‘‘Etāni pana sacittakāni, bhante’’ti? ‘‘Acittakāni, āvuso’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘sace acittakāni kaṭṭhakaliṅgarāni gahetvā cakkādīni karonti, kasmā sacittakā attano cittaṃ vase vattetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkhissantī’’ti. So imāni kāraṇāni disvā, ‘‘bhante, sace tumhākaṃ pattacīvare tumhe gaṇheyyātha, ahaṃ nivatteyya’’nti. Thero ‘‘ayaṃ adhunā pabbajito daharasāmaṇero maṃ anubandhamāno evaṃ vadetī’’ti cittaṃ anuppādetvāva ‘‘āhara, sāmaṇerā’’ti vatvā attano pattacīvaraṃ aggahesi.

    සාමණෙරොපි උපජ්‌ඣායං වන්‌දිත්‌වා නිවත්‌තන්‌තො, ‘‘භන්‌තෙ, මය්‌හං ආහාරං ආහරන්‌තො රොහිතමච්‌ඡරසෙනෙව ආහරෙය්‍යාථා’’ති ආහ. ‘‘කථං ලභිස්‌සාමාවුසො’’ති? ‘‘භන්‌තෙ, අත්‌තනො පුඤ්‌ඤෙන අලභන්‌තා මම පුඤ්‌ඤෙන ලභිස්‌සථා’’ති ආහ. ථෙරො ‘‘දහරසාමණෙරස්‌ස බහි නිසින්‌නකස්‌ස පරිපන්‌ථොපි භවෙය්‍යා’’ති කුඤ්‌ජිකං දත්‌වා ‘‘මය්‌හං වසනගබ්‌භස්‌ස ද්‌වාරං විවරිත්‌වා අන්‌තො පවිසිත්‌වා නිසීදෙය්‍යාසී’’ති ආහ. සො තථා කත්‌වා අත්‌තනො කරජකායෙ ඤාණං ඔතාරෙත්‌වා අත්‌තභාවං සම්‌මසන්‌තො නිසීදි. අථස්‌ස ගුණතෙජෙන සක්‌කස්‌ස ආසනං උණ්‌හාකාරං දස්‌සෙසි. සො ‘‘කිං නු ඛො කාරණ’’න්‌ති උපධාරෙන්‌තො ‘‘පණ්‌ඩිතසාමණෙරො උපජ්‌ඣායස්‌ස පත්‌තචීවරං දත්‌වා ‘සමණධම්‌මං කරිස්‌සාමී’ති නිවත්‌තො, මයාපි තත්‌ථ ගන්‌තුං වට්‌ටතී’’ති චින්‌තෙත්‌වා චත්‌තාරො මහාරාජෙ ආමන්‌තෙත්‌වා ‘‘විහාරස්‌ස උපවනෙ වසන්‌තෙ සකුණෙ පලාපෙත්‌වා සමන්‌තතො ආරක්‌ඛං ගණ්‌හථා’’ති වත්‌වා චන්‌දදෙවපුත්‌තං ‘‘චන්‌දමණ්‌ඩලං ආකඩ්‌ඪිත්‌වා ගණ්‌හාහී’’ති, සූරියදෙවපුත්‌තං ‘‘සූරියමණ්‌ඩලං ආකඩ්‌ඪිත්‌වා ගණ්‌හාහී’’ති වත්‌වා සයං ගන්‌ත්‌වා ආවිඤ්‌ඡනරජ්‌ජුට්‌ඨානෙ ආරක්‌ඛං ගහෙත්‌වා අට්‌ඨාසි, විහාරෙ පුරාණපණ්‌ණස්‌ස පතන්‌තස්‌සපි සද්‌දො නාහොසි, සාමණෙරස්‌ස චිත්‌තං එකග්‌ගං අහොසි. සො අන්‌තරාභත්‌තෙයෙව අත්‌තභාවං සම්‌මසිත්‌වා තීණි ඵලානි පාපුණි.

    Sāmaṇeropi upajjhāyaṃ vanditvā nivattanto, ‘‘bhante, mayhaṃ āhāraṃ āharanto rohitamaccharaseneva āhareyyāthā’’ti āha. ‘‘Kathaṃ labhissāmāvuso’’ti? ‘‘Bhante, attano puññena alabhantā mama puññena labhissathā’’ti āha. Thero ‘‘daharasāmaṇerassa bahi nisinnakassa paripanthopi bhaveyyā’’ti kuñjikaṃ datvā ‘‘mayhaṃ vasanagabbhassa dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā nisīdeyyāsī’’ti āha. So tathā katvā attano karajakāye ñāṇaṃ otāretvā attabhāvaṃ sammasanto nisīdi. Athassa guṇatejena sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. So ‘‘kiṃ nu kho kāraṇa’’nti upadhārento ‘‘paṇḍitasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti nivatto, mayāpi tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti cintetvā cattāro mahārāje āmantetvā ‘‘vihārassa upavane vasante sakuṇe palāpetvā samantato ārakkhaṃ gaṇhathā’’ti vatvā candadevaputtaṃ ‘‘candamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhāhī’’ti, sūriyadevaputtaṃ ‘‘sūriyamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhāhī’’ti vatvā sayaṃ gantvā āviñchanarajjuṭṭhāne ārakkhaṃ gahetvā aṭṭhāsi, vihāre purāṇapaṇṇassa patantassapi saddo nāhosi, sāmaṇerassa cittaṃ ekaggaṃ ahosi. So antarābhatteyeva attabhāvaṃ sammasitvā tīṇi phalāni pāpuṇi.

    ථෙරොපි ‘‘සාමණෙරො විහාරෙ නිසින්‌නො, තස්‌ස උපකප්‌පනකං භොජනං අසුකකුලෙ නාම සක්‌කා ලද්‌ධු’’න්‌ති එකං පෙමගාරවයුත්‌තං උපට්‌ඨාකකුලං අගමාසි. තත්‌ථ ච මනුස්‌සා තං දිවසං රොහිතමච්‌ඡෙ ලභිත්‌වා ථෙරස්‌සෙව ආගමනං ඔලොකෙන්‌තො නිසීදිංසු. තෙ ථෙරං ආගච්‌ඡන්‌තං දිස්‌වා , ‘‘භන්‌තෙ, භද්‌දකං වො කතං ඉධාගච්‌ඡන්‌තෙහී’’ති අන්‌තොගෙහෙ පවෙසෙත්‌වා යාගුඛජ්‌ජකාදීනි දත්‌වා රොහිතමච්‌ඡරසෙනස්‌ස පිණ්‌ඩපාතං අදංසු. ථෙරො හරණාකාරං දස්‌සෙසි. මනුස්‌සා ‘‘පරිභුඤ්‌ජථ, භන්‌තෙ, හරණකභත්‌තම්‌පි ලභිස්‌සථා’’ති වත්‌වා ථෙරස්‌ස භත්‌තකිච්‌චාවසානෙ පත්‌තං රොහිතමච්‌ඡරසභොජනස්‌ස පූරෙත්‌වා අදංසු. ථෙරො ‘‘සාමණෙරො මෙ ඡාතො’’ති සීඝං අගමාසි. සත්‌ථාපි තං දිවසං කාලස්‌සෙව භුඤ්‌ජිත්‌වා විහාරං ගන්‌ත්‌වා එවං ආවජ්‌ජෙසි – ‘‘පණ්‌ඩිතසාමණෙරො උපජ්‌ඣායස්‌ස පත්‌තචීවරං දත්‌වා ‘සමණධම්‌මං කරිස්‌සාමී’ති නිවත්‌තො, නිප්‌ඵජ්‌ජිස්‌සති නු ඛො අස්‌ස පබ්‌බජිතකිච්‌ච’’න්‌ති උපධාරෙන්‌තො තිණ්‌ණං ඵලානං පත්‌තභාවං ඤත්‌වා ‘‘අරහත්‌තස්‌ස උපනිස්‌සයො අත්‌ථි, නත්‌ථී’’ති ආවජ්‌ජෙන්‌තො ‘‘අත්‌ථී’’ති දිස්‌වා ‘‘පුරෙභත්‌තමෙව අරහත්‌තං පත්‌තුං සක්‌ඛිස්‌සති, න සක්‌ඛිස්‌සතී’’ති උපධාරෙන්‌තො ‘‘සක්‌ඛිස්‌සතී’’ති අඤ්‌ඤාසි. අථස්‌ස එතදහොසි – ‘‘සාරිපුත්‌තො සාමණෙරස්‌ස භත්‌තං ආදාය සීඝං ආගච්‌ඡති, අන්‌තරායම්‌පිස්‌ස කරෙය්‍ය ද්‌වාරකොට්‌ඨකෙ ආරක්‌ඛං ගහෙත්‌වා නිසීදිස්‌සාමි, අථ නං පඤ්‌හං පුච්‌ඡිස්‌සාමි, තස්‌මිං පඤ්‌හෙ විස්‌සජ්‌ජියමානෙ සාමණෙරො සහ පටිසම්‌භිදාහි අරහත්‌තං පාපුණිස්‌සතී’’ති. තතො ගන්‌ත්‌වා ද්‌වාරකොට්‌ඨකෙ ඨත්‌වා සම්‌පත්‌තං ථෙරං චත්‌තාරො පඤ්‌හෙ පුච්‌ඡි, පුට්‌ඨං පුට්‌ඨං පඤ්‌හං විස්‌සජ්‌ජෙසි.

    Theropi ‘‘sāmaṇero vihāre nisinno, tassa upakappanakaṃ bhojanaṃ asukakule nāma sakkā laddhu’’nti ekaṃ pemagāravayuttaṃ upaṭṭhākakulaṃ agamāsi. Tattha ca manussā taṃ divasaṃ rohitamacche labhitvā therasseva āgamanaṃ olokento nisīdiṃsu. Te theraṃ āgacchantaṃ disvā , ‘‘bhante, bhaddakaṃ vo kataṃ idhāgacchantehī’’ti antogehe pavesetvā yāgukhajjakādīni datvā rohitamaccharasenassa piṇḍapātaṃ adaṃsu. Thero haraṇākāraṃ dassesi. Manussā ‘‘paribhuñjatha, bhante, haraṇakabhattampi labhissathā’’ti vatvā therassa bhattakiccāvasāne pattaṃ rohitamaccharasabhojanassa pūretvā adaṃsu. Thero ‘‘sāmaṇero me chāto’’ti sīghaṃ agamāsi. Satthāpi taṃ divasaṃ kālasseva bhuñjitvā vihāraṃ gantvā evaṃ āvajjesi – ‘‘paṇḍitasāmaṇero upajjhāyassa pattacīvaraṃ datvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti nivatto, nipphajjissati nu kho assa pabbajitakicca’’nti upadhārento tiṇṇaṃ phalānaṃ pattabhāvaṃ ñatvā ‘‘arahattassa upanissayo atthi, natthī’’ti āvajjento ‘‘atthī’’ti disvā ‘‘purebhattameva arahattaṃ pattuṃ sakkhissati, na sakkhissatī’’ti upadhārento ‘‘sakkhissatī’’ti aññāsi. Athassa etadahosi – ‘‘sāriputto sāmaṇerassa bhattaṃ ādāya sīghaṃ āgacchati, antarāyampissa kareyya dvārakoṭṭhake ārakkhaṃ gahetvā nisīdissāmi, atha naṃ pañhaṃ pucchissāmi, tasmiṃ pañhe vissajjiyamāne sāmaṇero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti. Tato gantvā dvārakoṭṭhake ṭhatvā sampattaṃ theraṃ cattāro pañhe pucchi, puṭṭhaṃ puṭṭhaṃ pañhaṃ vissajjesi.

    තත්‍රිදං පුච්‌ඡාවිස්‌සජ්‌ජනං – සත්‌ථා කිර නං ආහ – ‘‘සාරිපුත්‌ත, කිං තෙ ලද්‌ධ’’න්‌ති? ‘‘ආහාරො, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘ආහාරො නාම කිං ආහරති, සාරිපුත්‌තා’’ති? ‘‘වෙදනං, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘වෙදනං කිං ආහරති, සාරිපුත්‌තා’’ති? ‘‘රූපං, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘රූපං පන කිං ආහරති, සාරිපුත්‌තා’’ති ? ‘‘ඵස්‌සං, භන්‌තෙ’’ති. තත්‍රායං අධිප්‌පායො – ‘‘ජිඝච්‌ඡිතෙන හි පරිභුත්‌තො ආහාරො තස්‌ස ඛුද්‌දං පරිහරිත්‌වා සුඛං වෙදනං ආහරති. ආහාරපරිභොගෙන සුඛිතස්‌ස සුඛාය වෙදනාය උප්‌පජ්‌ජමානාය සරීරෙ වණ්‌ණසම්‌පත්‌ති හොති. එවං වෙදනා රූපං ආහරති. සුඛිතො පන ආහාරජරූපවසෙන උප්‌පන්‌නසුඛසොමනස්‌සො ‘ඉදානි මෙ අස්‌සාදො ජාතො’ති නිප්‌පජ්‌ජන්‌තො වා නිසීදන්‌තො වා සුඛසම්‌ඵස්‌සං පටිලභතී’’ති.

    Tatridaṃ pucchāvissajjanaṃ – satthā kira naṃ āha – ‘‘sāriputta, kiṃ te laddha’’nti? ‘‘Āhāro, bhante’’ti. ‘‘Āhāro nāma kiṃ āharati, sāriputtā’’ti? ‘‘Vedanaṃ, bhante’’ti. ‘‘Vedanaṃ kiṃ āharati, sāriputtā’’ti? ‘‘Rūpaṃ, bhante’’ti. ‘‘Rūpaṃ pana kiṃ āharati, sāriputtā’’ti ? ‘‘Phassaṃ, bhante’’ti. Tatrāyaṃ adhippāyo – ‘‘jighacchitena hi paribhutto āhāro tassa khuddaṃ pariharitvā sukhaṃ vedanaṃ āharati. Āhāraparibhogena sukhitassa sukhāya vedanāya uppajjamānāya sarīre vaṇṇasampatti hoti. Evaṃ vedanā rūpaṃ āharati. Sukhito pana āhārajarūpavasena uppannasukhasomanasso ‘idāni me assādo jāto’ti nippajjanto vā nisīdanto vā sukhasamphassaṃ paṭilabhatī’’ti.

    එවං ඉමෙසු චතූසු පඤ්‌හෙසු විස්‌සජ්‌ජිකෙසු සාමණෙරො සහ පටිසම්‌භිදාහි අරහත්‌තං පත්‌තො. සත්‌ථාපි ථෙරං ආහ – ‘‘ගච්‌ඡ, සාරිපුත්‌ත, තව සාමණෙරස්‌ස භත්‌තං දෙහී’’ති. ථෙරො ගන්‌ත්‌වා ද්‌වාරං ආකොටෙසි. සාමණෙරො නික්‌ඛමිත්‌වා ථෙරස්‌ස හත්‌ථතො පත්‌තං ගහෙත්‌වා එකමන්‌තං ඨපෙත්‌වා තාලවණ්‌ටෙන ථෙරං බීජි. අථ නං ථෙරො ආහ – ‘‘සාමණෙර, භත්‌තකිච්‌චං කරොහී’’ති. ‘‘තුම්‌හෙ පන, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘කතං මයා භත්‌තකිච්‌චං, ත්‌වං කරොහී’’ති. සත්‌තවස්‌සිකදාරකො පබ්‌බජිත්‌වා අට්‌ඨමෙ දිවසෙ තං ඛණං විකසිතපදුමුප්‌පලසදිසො අරහත්‌තං පත්‌තො, පච්‌චවෙක්‌ඛිතට්‌ඨානං පන පච්‌චවෙක්‌ඛන්‌තො නිසීදිත්‌වා භත්‌තකිච්‌චමකාසි. තෙන පත්‌තං ධොවිත්‌වා පටිසාමිතකාලෙ චන්‌දදෙවපුත්‌තො චන්‌දමණ්‌ඩලං විස්‌සජ්‌ජෙසි, සූරියදෙවපුත්‌තො සූරියමණ්‌ඩලං. චත්‌තාරො මහාරාජානො චතුද්‌දිසං ආරක්‌ඛං විස්‌සජ්‌ජෙසුං, සක්‌කො දෙවරාජා ආවිඤ්‌ඡනකෙ ආරක්‌ඛං විස්‌සජ්‌ජෙසි. සූරියො මජ්‌ඣට්‌ඨානතො ගලිත්‌වා ගතො.

    Evaṃ imesu catūsu pañhesu vissajjikesu sāmaṇero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ patto. Satthāpi theraṃ āha – ‘‘gaccha, sāriputta, tava sāmaṇerassa bhattaṃ dehī’’ti. Thero gantvā dvāraṃ ākoṭesi. Sāmaṇero nikkhamitvā therassa hatthato pattaṃ gahetvā ekamantaṃ ṭhapetvā tālavaṇṭena theraṃ bīji. Atha naṃ thero āha – ‘‘sāmaṇera, bhattakiccaṃ karohī’’ti. ‘‘Tumhe pana, bhante’’ti. ‘‘Kataṃ mayā bhattakiccaṃ, tvaṃ karohī’’ti. Sattavassikadārako pabbajitvā aṭṭhame divase taṃ khaṇaṃ vikasitapadumuppalasadiso arahattaṃ patto, paccavekkhitaṭṭhānaṃ pana paccavekkhanto nisīditvā bhattakiccamakāsi. Tena pattaṃ dhovitvā paṭisāmitakāle candadevaputto candamaṇḍalaṃ vissajjesi, sūriyadevaputto sūriyamaṇḍalaṃ. Cattāro mahārājāno catuddisaṃ ārakkhaṃ vissajjesuṃ, sakko devarājā āviñchanake ārakkhaṃ vissajjesi. Sūriyo majjhaṭṭhānato galitvā gato.

    භික්‌ඛූ උජ්‌ඣායිංසු, ‘‘ඡායා අධිකප්‌පමාණා ජාතා, සූරියො මජ්‌ඣට්‌ඨානතො ගලිත්‌වා ගතො, සාමණෙරෙන ච ඉදානෙව භුත්‌තං, කිං නු ඛො එත’’න්‌ති. සත්‌ථා තං පවත්‌තිං ඤත්‌වා ආගන්‌ත්‌වා පුච්‌ඡි – ‘‘භික්‌ඛවෙ, කිං කථෙථා’’ති? ‘‘ඉදං නාම, භන්‌තෙ’’ති? ‘‘ආම, භික්‌ඛවෙ, පුඤ්‌ඤවතො සමණධම්‌මං කරණකාලෙ චන්‌දදෙවපුත්‌තො චන්‌දමණ්‌ඩලං, සූරියදෙවපුත්‌තො සූරියමණ්‌ඩලං ආකඩ්‌ඪිත්‌වා ගණ්‌හි, චත්‌තාරො මහාරාජානො විහාරොපවනෙ චතුද්‌දිසං ආරක්‌ඛං ගණ්‌හිංසු, සක්‌කො දෙවරාජා ආවිඤ්‌ඡනකෙ ආරක්‌ඛං ගණ්‌හි, අහම්‌පි ‘බුද්‌ධොම්‌හී’ති අප්‌පොස්‌සුක්‌කො නිසීදිතුං නාලත්‌ථං, ගන්‌ත්‌වා ද්‌වාරකොට්‌ඨකෙ මම පුත්‌තස්‌ස ආරක්‌ඛං අග්‌ගහෙසිං, නෙත්‌තිකෙ ච මාතිකාය උදකං හරන්‌තෙ, උසුකාරෙ ච උසුං උජුං කරොන්‌තෙ, තච්‌ඡකෙ ච දාරූනි තච්‌ඡන්‌තෙ දිස්‌වා එත්‌තකං ආරම්‌මණං ගහෙත්‌වා පණ්‌ඩිතා අත්‌තානං දමෙත්‌වා අරහත්‌තං ගණ්‌හන්‌තියෙවා’’ති වත්‌වා අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Bhikkhū ujjhāyiṃsu, ‘‘chāyā adhikappamāṇā jātā, sūriyo majjhaṭṭhānato galitvā gato, sāmaṇerena ca idāneva bhuttaṃ, kiṃ nu kho eta’’nti. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā āgantvā pucchi – ‘‘bhikkhave, kiṃ kathethā’’ti? ‘‘Idaṃ nāma, bhante’’ti? ‘‘Āma, bhikkhave, puññavato samaṇadhammaṃ karaṇakāle candadevaputto candamaṇḍalaṃ, sūriyadevaputto sūriyamaṇḍalaṃ ākaḍḍhitvā gaṇhi, cattāro mahārājāno vihāropavane catuddisaṃ ārakkhaṃ gaṇhiṃsu, sakko devarājā āviñchanake ārakkhaṃ gaṇhi, ahampi ‘buddhomhī’ti appossukko nisīdituṃ nālatthaṃ, gantvā dvārakoṭṭhake mama puttassa ārakkhaṃ aggahesiṃ, nettike ca mātikāya udakaṃ harante, usukāre ca usuṃ ujuṃ karonte, tacchake ca dārūni tacchante disvā ettakaṃ ārammaṇaṃ gahetvā paṇḍitā attānaṃ dametvā arahattaṃ gaṇhantiyevā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    80.

    80.

    ‘‘උදකඤ්‌හි නයන්‌ති නෙත්‌තිකා, උසුකාරා නමයන්‌ති තෙජනං;

    ‘‘Udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ;

    දාරුං නමයන්‌ති තච්‌ඡකා, අත්‌තානං දමයන්‌ති පණ්‌ඩිතා’’ති.

    Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā’’ti.

    තත්‌ථ උදකන්‌ති පථවියා ථලට්‌ඨානං ඛණිත්‌වා ආවාටට්‌ඨානං පූරෙත්‌වා මාතිකං වා කත්‌වා රුක්‌ඛදොණිං වා ඨපෙත්‌වා අත්‌තනා ඉච්‌ඡිතිච්‌ඡිතට්‌ඨානං උදකං. නෙන්‌තීති නෙත්‌තිකා. තෙජනන්‌ති කණ්‌ඩං. ඉදං වුත්‌තං හොති – නෙත්‌තිකා අත්‌තනො රුචියා උදකං නයන්‌ති, උසුකාරාපි තාපෙත්‌වා තෙජනං නමයන්‌ති උසුං උජුං කරොන්‌ති. තච්‌ඡකාපි නෙමිආදීනං අත්‌ථාය තච්‌ඡන්‌තා දාරුං නමයන්‌ති අත්‌තනො රුචියා උජුං වා වඞ්‌කං වා කරොන්‌ති. එවං එත්‌තකං ආරම්‌මණං කත්‌වා පණ්‌ඩිතා සොතාපත්‌තිමග්‌ගාදීනි උප්‌පාදෙන්‌තා අත්‌තානං දමයන්‌ති, අරහත්‌තප්‌පත්‌තා පන එකන්‌තදන්‌තා නාම හොන්‌තීති.

    Tattha udakanti pathaviyā thalaṭṭhānaṃ khaṇitvā āvāṭaṭṭhānaṃ pūretvā mātikaṃ vā katvā rukkhadoṇiṃ vā ṭhapetvā attanā icchiticchitaṭṭhānaṃ udakaṃ. Nentīti nettikā. Tejananti kaṇḍaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – nettikā attano ruciyā udakaṃ nayanti, usukārāpi tāpetvā tejanaṃ namayanti usuṃ ujuṃ karonti. Tacchakāpi nemiādīnaṃ atthāya tacchantā dāruṃ namayanti attano ruciyā ujuṃ vā vaṅkaṃ vā karonti. Evaṃ ettakaṃ ārammaṇaṃ katvā paṇḍitā sotāpattimaggādīni uppādentā attānaṃ damayanti, arahattappattā pana ekantadantā nāma hontīti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    පණ්‌ඩිතසාමණෙරවත්‌ථු පඤ්‌චමං.

    Paṇḍitasāmaṇeravatthu pañcamaṃ.

    6. ලකුණ්‌ඩකභද්‌දියත්‌ථෙරවත්‌ථු

    6. Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu

    සෙලො යථාති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො ලකුණ්‌ඩකභද්‌දියත්‌ථෙරං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Selo yathāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto lakuṇḍakabhaddiyattheraṃ ārabbha kathesi.

    පුථුජ්‌ජනා කිර සාමණෙරාදයො ථෙරං දිස්‌වා සීසෙපි කණ්‌ණෙසුපි නාසායපි ගහෙත්‌වා ‘‘කිං, චූළපිත, සාසනස්‌මිං න උක්‌කණ්‌ඨසි, අභිරමසී’’ති වදන්‌ති. ථෙරො තෙසු නෙව කුජ්‌ඣති, න දුස්‌සති. ධම්‌මසභායං කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං ‘‘පස්‌සථාවුසො, ලකුණ්‌ඩකභද්‌දියත්‌ථෙරං දිස්‌වා සාමණෙරාදයො එවඤ්‌චෙවඤ්‌ච විහෙඨෙන්‌ති, සො තෙසු නෙව කුජ්‌ඣති, න දුස්‌සතී’’ති. සත්‌ථා ආගන්‌ත්‌වා ‘‘කිං කථෙථ, භික්‌ඛවෙ’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ඉමං නාම, භන්‌තෙ’’ති වුත්‌තෙ ‘‘ආම, භික්‌ඛවෙ, ඛීණාසවා නාම නෙව කුජ්‌ඣන්‌ති, න දුස්‌සන්‌ති. ඝනසෙලසදිසා හෙතෙ අචලා අකම්‌පියා’’ති වත්‌වා අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Puthujjanā kira sāmaṇerādayo theraṃ disvā sīsepi kaṇṇesupi nāsāyapi gahetvā ‘‘kiṃ, cūḷapita, sāsanasmiṃ na ukkaṇṭhasi, abhiramasī’’ti vadanti. Thero tesu neva kujjhati, na dussati. Dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passathāvuso, lakuṇḍakabhaddiyattheraṃ disvā sāmaṇerādayo evañcevañca viheṭhenti, so tesu neva kujjhati, na dussatī’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kiṃ kathetha, bhikkhave’’ti pucchitvā ‘‘imaṃ nāma, bhante’’ti vutte ‘‘āma, bhikkhave, khīṇāsavā nāma neva kujjhanti, na dussanti. Ghanaselasadisā hete acalā akampiyā’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    81.

    81.

    ‘‘සෙලො යථා එකඝනො, වාතෙන න සමීරති;

    ‘‘Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;

    එවං නින්‌දාපසංසාසු, න සමිඤ්‌ජන්‌ති පණ්‌ඩිතා’’ති.

    Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā’’ti.

    තත්‌ථ නින්‌දාපසංසාසූති කිඤ්‌චාපි ඉධ ද්‌වෙ ලොකධම්‌මා වුත්‌තා, අත්‌ථො පන අට්‌ඨන්‌නම්‌පි වසෙන වෙදිතබ්‌බො. යථා හි එකඝනො අසුසිරො සෙලො පුරත්‌ථිමාදිභෙදෙන වාතෙන න සමීරති න ඉඤ්‌ජති න චලති, එවං අට්‌ඨසුපි ලොකධම්‌මෙසු අජ්‌ඣොත්‌ථරන්‌තෙසු පණ්‌ඩිතා න සමිඤ්‌ජන්‌ති, පටිඝවසෙන වා අනුනයවසෙන වා න චලන්‌ති න කම්‌පන්‌ති.

    Tattha nindāpasaṃsāsūti kiñcāpi idha dve lokadhammā vuttā, attho pana aṭṭhannampi vasena veditabbo. Yathā hi ekaghano asusiro selo puratthimādibhedena vātena na samīrati na iñjati na calati, evaṃ aṭṭhasupi lokadhammesu ajjhottharantesu paṇḍitā na samiñjanti, paṭighavasena vā anunayavasena vā na calanti na kampanti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    ලකුණ්‌ඩකභද්‌දියත්‌ථෙරවත්‌ථු ඡට්‌ඨං.

    Lakuṇḍakabhaddiyattheravatthu chaṭṭhaṃ.

    7. කාණමාතුවත්‌ථු

    7. Kāṇamātuvatthu

    යථාපි රහදොති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො කාණමාතරං ආරබ්‌භ කථෙසි. වත්‌ථු විනයෙ (පාචි. 230) ආගතමෙව.

    Yathāpi rahadoti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto kāṇamātaraṃ ārabbha kathesi. Vatthu vinaye (pāci. 230) āgatameva.

    තදා පන කාණමාතරා අතුච්‌ඡහත්‌ථං ධීතරං පතිකුලං පෙසෙතුං පක්‌කෙසු පූවෙසු චතුක්‌ඛත්‌තුං චතුන්‌නං භික්‌ඛූනං දින්‌නකාලෙ සත්‌ථාරා තස්‌මිං වත්‌ථුස්‌මිං සික්‌ඛාපදෙ පඤ්‌ඤත්‌තෙ කාණාය සාමිකෙන අඤ්‌ඤාය පජාපතියා ආනීතාය කාණා තං පවත්‌තිං සුත්‌වා ‘‘ඉමෙහි මෙ ඝරාවාසො නාසිතො’’ති දිට්‌ඨදිට්‌ඨෙ භික්‌ඛූ අක්‌කොසති පරිභාසති. භික්‌ඛූ තං වීථිං පටිපජ්‌ජිතුං න විසහිංසු. සත්‌ථා තං පවත්‌තිං ඤත්‌වා තත්‌ථ අගමාසි. කාණමාතා සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා පඤ්‌ඤත්‌තාසනෙ නිසීදාපෙත්‌වා යාගුඛජ්‌ජකං අදාසි. සත්‌ථා කතපාතරාසො ‘‘කහං කාණා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘එසා, භන්‌තෙ, තුම්‌හෙ දිස්‌වා මඞ්‌කුභූතා රොදන්‌තී ඨිතා’’ති. ‘‘කිං කාරණා’’ති? ‘‘එසා, භන්‌තෙ, භික්‌ඛූ අක්‌කොසති පරිභාසති, තස්‌මා තුම්‌හෙ දිස්‌වා මඞ්‌කුභූතා රොදමානා ඨිතා’’ති. අථ නං සත්‌ථා පක්‌කොසාපෙත්‌වා – ‘‘කාණෙ, කස්‌මා මං දිස්‌වා මඞ්‌කුභූතා නිලීයිත්‌වා රොදසී’’ති. අථස්‌සා මාතා තාය කතකිරියං ආරොචෙසි. අථ නං සත්‌ථා ආහ – ‘‘කිං පන කාණමාතෙ මම සාවකා තයා දින්‌නකං ගණ්‌හිංසු, අදින්‌නක’’න්‌ති? ‘‘දින්‌නකං, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘සචෙ මම සාවකා පිණ්‌ඩාය චරන්‌තා තව ගෙහද්‌වාරං පත්‌තා තයා දින්‌නකං ගණ්‌හිංසු, කො තෙසං දොසො’’ති? ‘‘නත්‌ථි, භන්‌තෙ, අය්‍යානං දොසො’’. ‘‘එතිස්‌සායෙව දොසො’’ති. සත්‌ථා කාණං ආහ – ‘‘කාණෙ, මය්‌හං කිර සාවකා පිණ්‌ඩාය චරමානා ගෙහද්‌වාරං ආගතා, අථ නෙසං තව මාතරා පූවා දින්‌නා, කො නාමෙත්‌ථ මම සාවකානං දොසො’’ති? ‘‘නත්‌ථි, භන්‌තෙ, අය්‍යානං දොසො, මය්‌හමෙව දොසො’’ති සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා ඛමාපෙසි.

    Tadā pana kāṇamātarā atucchahatthaṃ dhītaraṃ patikulaṃ pesetuṃ pakkesu pūvesu catukkhattuṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ dinnakāle satthārā tasmiṃ vatthusmiṃ sikkhāpade paññatte kāṇāya sāmikena aññāya pajāpatiyā ānītāya kāṇā taṃ pavattiṃ sutvā ‘‘imehi me gharāvāso nāsito’’ti diṭṭhadiṭṭhe bhikkhū akkosati paribhāsati. Bhikkhū taṃ vīthiṃ paṭipajjituṃ na visahiṃsu. Satthā taṃ pavattiṃ ñatvā tattha agamāsi. Kāṇamātā satthāraṃ vanditvā paññattāsane nisīdāpetvā yāgukhajjakaṃ adāsi. Satthā katapātarāso ‘‘kahaṃ kāṇā’’ti pucchi. ‘‘Esā, bhante, tumhe disvā maṅkubhūtā rodantī ṭhitā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā’’ti? ‘‘Esā, bhante, bhikkhū akkosati paribhāsati, tasmā tumhe disvā maṅkubhūtā rodamānā ṭhitā’’ti. Atha naṃ satthā pakkosāpetvā – ‘‘kāṇe, kasmā maṃ disvā maṅkubhūtā nilīyitvā rodasī’’ti. Athassā mātā tāya katakiriyaṃ ārocesi. Atha naṃ satthā āha – ‘‘kiṃ pana kāṇamāte mama sāvakā tayā dinnakaṃ gaṇhiṃsu, adinnaka’’nti? ‘‘Dinnakaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sace mama sāvakā piṇḍāya carantā tava gehadvāraṃ pattā tayā dinnakaṃ gaṇhiṃsu, ko tesaṃ doso’’ti? ‘‘Natthi, bhante, ayyānaṃ doso’’. ‘‘Etissāyeva doso’’ti. Satthā kāṇaṃ āha – ‘‘kāṇe, mayhaṃ kira sāvakā piṇḍāya caramānā gehadvāraṃ āgatā, atha nesaṃ tava mātarā pūvā dinnā, ko nāmettha mama sāvakānaṃ doso’’ti? ‘‘Natthi, bhante, ayyānaṃ doso, mayhameva doso’’ti satthāraṃ vanditvā khamāpesi.

    අථස්‌සා සත්‌ථා අනුපුබ්‌බිං කථං කථෙසි, සා සොතාපත්‌තිඵලං පාපුණි. සත්‌ථා උට්‌ඨායාසනා විහාරං ගච්‌ඡන්‌තො රාජඞ්‌ගණෙන පායාසි. රාජා දිස්‌වා ‘‘සත්‌ථා විය භණෙ’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ආම, දෙවා’’ති වුත්‌තෙ ‘‘ගච්‌ඡථ, මම ආගන්‌ත්‌වා වන්‌දනභාවං ආරොචෙථා’’ති පෙසෙත්‌වා රාජඞ්‌ගණෙ ඨිතං සත්‌ථාරං උපසඞ්‌කමිත්‌වා වන්‌දිත්‌වා ‘‘කහං, භන්‌තෙ, ගතාත්‌ථා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘කාණමාතාය ගෙහං, මහාරාජා’’ති. ‘‘කිං කාරණා, භන්‌තෙ’’ති? ‘‘කාණා කිර භික්‌ඛූ අක්‌කොසති පරිභාසති, තංකාරණා ගතොම්‌හී’’ති. ‘‘කිං පන වො, භන්‌තෙ, තස්‌සා අනක්‌කොසනභාවො කතො’’ති? ‘‘ආම, මහාරාජ, භික්‌ඛූනඤ්‌ච අනක්‌කොසිකා කතා, ලොකුත්‌තරකුටුම්‌බසාමිනී චා’’ති . ‘‘හොතු, භන්‌තෙ, තුම්‌හෙහි සා ලොකුත්‌තරකුටුම්‌බසාමිනී කතා, අහං පන නං ලොකියකුටුම්‌බසාමිනිං කරිස්‌සාමී’’ති වත්‌වා රාජා සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා පටිනිවත්‌තො පටිච්‌ඡන්‌නමහායොග්‌ගං පහිණිත්‌වා කාණං පක්‌කොසාපෙත්‌වා සබ්‌බාභරණෙහි අලඞ්‌කරිත්‌වා ජෙට්‌ඨධීතුට්‌ඨානෙ ඨපෙත්‌වා ‘‘මම ධීතරං පොසෙතුං සමත්‌ථා ගණ්‌හන්‌තූ’’ති ආහ. අථෙකො සබ්‌බත්‌ථකමහාමත්‌තො ‘‘අහං දෙවස්‌ස ධීතරං පොසෙස්‌සාමී’’ති තං අත්‌තනො ගෙහං නෙත්‌වා සබ්‌බං ඉස්‌සරියං පටිච්‌ඡාපෙත්‌වා ‘‘යථාරුචි පුඤ්‌ඤානි කරොහී’’ති ආහ. තතො පට්‌ඨාය කාණා චතූසු ද්‌වාරෙසු පුරිසෙ ඨපෙත්‌වා අත්‌තනා උපට්‌ඨාතබ්‌බෙ භික්‌ඛූ ච භික්‌ඛුනියො ච පරියෙසමානාපි න ලභති. කාණාය ගෙහද්‌වාරෙ පටියාදෙත්‌වා ඨපිතං ඛාදනීයභොජනීයං මහොඝො විය පවත්‌තති. භික්‌ඛූ ධම්‌මසභායං කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං ‘‘පුබ්‌බෙ, ආවුසො, චත්‌තාරො මහල්‌ලකත්‌ථෙරා කාණාය විප්‌පටිසාරං කරිංසු, සා එවං විප්‌පටිසාරිනී හුත්‌වාපි සත්‌ථාරං ආගම්‌ම සද්‌ධාසම්‌පදං ලභි. සත්‌ථාරා පුන තස්‌සා ගෙහද්‌වාරං භික්‌ඛූනං උපසඞ්‌කමනාරහං කතං. ඉදානි උපට්‌ඨාතබ්‌බෙ භික්‌ඛූ වා භික්‌ඛුනියො වා පරියෙසමානාපි න ලභති, අහො බුද්‌ධා නාම අච්‌ඡරියගුණා’’ති. සත්‌ථා ආගන්‌ත්‌වා ‘‘කාය නුත්‌ථ, භික්‌ඛවෙ, එතරහි කථාය සන්‌නිසින්‌නා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ඉමාය නාමා’’ති වුත්‌තෙ ‘‘න, භික්‌ඛවෙ, ඉදානෙව තෙහි මහල්‌ලකභික්‌ඛූහි කාණාය විප්‌පටිසාරො කතො, පුබ්‌බෙපි කරිංසුයෙව. න ච ඉදානෙව මයා කාණා මම වචනකාරිකා කතා, පුබ්‌බෙපි කතායෙවා’’ති වත්‌වා තමත්‌ථං සොතුකාමෙහි භික්‌ඛූහි යාචිතො –

    Athassā satthā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, sā sotāpattiphalaṃ pāpuṇi. Satthā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchanto rājaṅgaṇena pāyāsi. Rājā disvā ‘‘satthā viya bhaṇe’’ti pucchitvā ‘‘āma, devā’’ti vutte ‘‘gacchatha, mama āgantvā vandanabhāvaṃ ārocethā’’ti pesetvā rājaṅgaṇe ṭhitaṃ satthāraṃ upasaṅkamitvā vanditvā ‘‘kahaṃ, bhante, gatātthā’’ti pucchi. ‘‘Kāṇamātāya gehaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ kāraṇā, bhante’’ti? ‘‘Kāṇā kira bhikkhū akkosati paribhāsati, taṃkāraṇā gatomhī’’ti. ‘‘Kiṃ pana vo, bhante, tassā anakkosanabhāvo kato’’ti? ‘‘Āma, mahārāja, bhikkhūnañca anakkosikā katā, lokuttarakuṭumbasāminī cā’’ti . ‘‘Hotu, bhante, tumhehi sā lokuttarakuṭumbasāminī katā, ahaṃ pana naṃ lokiyakuṭumbasāminiṃ karissāmī’’ti vatvā rājā satthāraṃ vanditvā paṭinivatto paṭicchannamahāyoggaṃ pahiṇitvā kāṇaṃ pakkosāpetvā sabbābharaṇehi alaṅkaritvā jeṭṭhadhītuṭṭhāne ṭhapetvā ‘‘mama dhītaraṃ posetuṃ samatthā gaṇhantū’’ti āha. Atheko sabbatthakamahāmatto ‘‘ahaṃ devassa dhītaraṃ posessāmī’’ti taṃ attano gehaṃ netvā sabbaṃ issariyaṃ paṭicchāpetvā ‘‘yathāruci puññāni karohī’’ti āha. Tato paṭṭhāya kāṇā catūsu dvāresu purise ṭhapetvā attanā upaṭṭhātabbe bhikkhū ca bhikkhuniyo ca pariyesamānāpi na labhati. Kāṇāya gehadvāre paṭiyādetvā ṭhapitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ mahogho viya pavattati. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘pubbe, āvuso, cattāro mahallakattherā kāṇāya vippaṭisāraṃ kariṃsu, sā evaṃ vippaṭisārinī hutvāpi satthāraṃ āgamma saddhāsampadaṃ labhi. Satthārā puna tassā gehadvāraṃ bhikkhūnaṃ upasaṅkamanārahaṃ kataṃ. Idāni upaṭṭhātabbe bhikkhū vā bhikkhuniyo vā pariyesamānāpi na labhati, aho buddhā nāma acchariyaguṇā’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte ‘‘na, bhikkhave, idāneva tehi mahallakabhikkhūhi kāṇāya vippaṭisāro kato, pubbepi kariṃsuyeva. Na ca idāneva mayā kāṇā mama vacanakārikā katā, pubbepi katāyevā’’ti vatvā tamatthaṃ sotukāmehi bhikkhūhi yācito –

    ‘‘යත්‌ථෙකො ලභතෙ බබ්‌බු, දුතියො තත්‌ථ ජායති;

    ‘‘Yattheko labhate babbu, dutiyo tattha jāyati;

    තතියො ච චතුත්‌ථො ච, ඉදං තෙ බබ්‌බුකා බිල’’න්‌ති. (ජා. 1.1.137) –

    Tatiyo ca catuttho ca, idaṃ te babbukā bila’’nti. (jā. 1.1.137) –

    ඉදං බබ්‌බුජාතකං විත්‌ථාරෙන කථෙත්‌වා ‘‘තදා චත්‌තාරො මහල්‌ලකභික්‌ඛූ චත්‌තාරො බිළාරා අහෙසුං, මූසිකා කාණා, මණිකාරො අහමෙවා’’ති ජාතකං සමොධානෙත්‌වා ‘‘එවං, භික්‌ඛවෙ, අතීතෙපි කාණා දුම්‌මනා ආවිලචිත්‌තා වික්‌ඛිත්‌තචිත්‌තා හුත්‌වා මම වචනෙන පසන්‌නඋදකරහදො විය විප්‌පසන්‌නචිත්‌තා අහොසී’’ති වත්‌වා අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Idaṃ babbujātakaṃ vitthārena kathetvā ‘‘tadā cattāro mahallakabhikkhū cattāro biḷārā ahesuṃ, mūsikā kāṇā, maṇikāro ahamevā’’ti jātakaṃ samodhānetvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, atītepi kāṇā dummanā āvilacittā vikkhittacittā hutvā mama vacanena pasannaudakarahado viya vippasannacittā ahosī’’ti vatvā anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    82.

    82.

    ‘‘යථාපි රහදො ගම්‌භීරො, විප්‌පසන්‌නො අනාවිලො;

    ‘‘Yathāpi rahado gambhīro, vippasanno anāvilo;

    එවං ධම්‌මානි සුත්‌වාන, විප්‌පසීදන්‌ති පණ්‌ඩිතා’’ති.

    Evaṃ dhammāni sutvāna, vippasīdanti paṇḍitā’’ti.

    තත්‌ථ රහදොති යො චතුරඞ්‌ගිනියාපි සෙනාය ඔගාහන්‌තියා නඛුභති එවරූපො උදකණ්‌ණවො, සබ්‌බාකාරෙන පන චතුරාසීතියොජනසහස්‌සගම්‌භීරො නීලමහාසමුද්‌දො රහදො නාම. තස්‌ස හි හෙට්‌ඨා චත්‌තාලීසයොජනසහස්‌සමත්‌තෙ ඨානෙ උදකං මච්‌ඡෙහි චලති, උපරි තාවත්‌තකෙයෙව ඨානෙ උදකං වාතෙන චලති, මජ්‌ඣෙ චතුයොජනසහස්‌සමත්‌තෙ ඨානෙ උදකං නිච්‌චලං තිට්‌ඨති. අයං ගම්‌භීරො රහදො නාම. එවං ධම්‌මානීති දෙසනාධම්‌මානි. ඉදං වුත්‌තං හොති – යථා නාම රහදො අනාකුලතාය විප්‌පසන්‌නො, අචලතාය අනාවිලො, එවං මම දෙසනාධම්‌මං සුත්‌වා සොතාපත්‌තිමග්‌ගාදිවසෙන නිරුපක්‌කිලෙසචිත්‌තතං ආපජ්‌ජන්‌තා විප්‌පසීදන්‌ති පණ්‌ඩිතා, අරහත්‌තප්‌පත්‌තා පන එකන්‌තවිප්‌පසන්‌නාව හොන්‌තීති.

    Tattha rahadoti yo caturaṅginiyāpi senāya ogāhantiyā nakhubhati evarūpo udakaṇṇavo, sabbākārena pana caturāsītiyojanasahassagambhīro nīlamahāsamuddo rahado nāma. Tassa hi heṭṭhā cattālīsayojanasahassamatte ṭhāne udakaṃ macchehi calati, upari tāvattakeyeva ṭhāne udakaṃ vātena calati, majjhe catuyojanasahassamatte ṭhāne udakaṃ niccalaṃ tiṭṭhati. Ayaṃ gambhīro rahado nāma. Evaṃ dhammānīti desanādhammāni. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nāma rahado anākulatāya vippasanno, acalatāya anāvilo, evaṃ mama desanādhammaṃ sutvā sotāpattimaggādivasena nirupakkilesacittataṃ āpajjantā vippasīdanti paṇḍitā, arahattappattā pana ekantavippasannāva hontīti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    කාණමාතුවත්‌ථු සත්‌තමං.

    Kāṇamātuvatthu sattamaṃ.

    8. පඤ්‌චසතභික්‌ඛුවත්‌ථු

    8. Pañcasatabhikkhuvatthu

    සබ්‌බත්‌ථ වෙ සප්‌පුරිසා චජන්‌තීති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො පඤ්‌චසතෙ භික්‌ඛූ ආරබ්‌භ කථෙසි. දෙසනා වෙරඤ්‌ජායං සමුට්‌ඨිතා.

    Sabbattha ve sappurisā cajantīti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Desanā verañjāyaṃ samuṭṭhitā.

    පඨමබොධියඤ්‌හි භගවා වෙරඤ්‌ජං ගන්‌ත්‌වා වෙරඤ්‌ජෙන බ්‍රාහ්‌මණෙන නිමන්‌තිතො පඤ්‌චහි භික්‌ඛුසතෙහි සද්‌ධිං වස්‌සං උපගඤ්‌ඡි. වෙරඤ්‌ජො බ්‍රාහ්‌මණො මාරාවට්‌ටනෙන ආවට්‌ටො එකදිවසම්‌පි සත්‌ථාරං ආරබ්‌භ සතිං න උප්‌පාදෙසි. වෙරඤ්‌ජාපි දුබ්‌භික්‌ඛා අහොසි, භික්‌ඛූ සන්‌තරබාහිරං වෙරඤ්‌ජං පිණ්‌ඩාය චරිත්‌වා පිණ්‌ඩපාතං අලභන්‌තා කිලමිංසු. තෙසං අස්‌සවාණිජකා පත්‌ථපත්‌ථපුලකං භික්‌ඛං පඤ්‌ඤාපෙසුං. තෙ කිලමන්‌තෙ දිස්‌වා මහාමොග්‌ගල්‌ලානත්‌ථෙරො පථවොජං භොජෙතුකාමො, උත්‌තරකුරුඤ්‌ච පිණ්‌ඩාය පවෙසෙතුකාමො අහොසි, සත්‌ථා තං පටික්‌ඛිපි. භික්‌ඛූනං එකදිවසම්‌පි පිණ්‌ඩපාතං ආරබ්‌භ පරිත්‌තාසො නාහොසි , ඉච්‌ඡාචාරං වජ්‌ජෙත්‌වා එව විහරිංසු. සත්‌ථා තත්‌ථ තෙමාසං වසිත්‌වා වෙරඤ්‌ජං බ්‍රාහ්‌මණං අපලොකෙත්‌වා තෙන කතසක්‌කාරසම්‌මානො තං සරණෙසු පතිට්‌ඨාපෙත්‌වා තතො නික්‌ඛන්‌තො අනුපුබ්‌බෙන චාරිකං චරමානො එකස්‌මිං සමයෙ සාවත්‌ථිං පත්‌වා ජෙතවනෙ විහාසි, සාවත්‌ථිවාසිනො සත්‌ථු ආගන්‌තුකභත්‌තානි කරිංසු. තදා පන පඤ්‌චසතමත්‌තා විඝාසාදා භික්‌ඛූ නිස්‌සාය අන්‌තොවිහාරෙයෙව වසන්‌ති. තෙ භික්‌ඛූනං භුත්‌තාවසෙසානි පණීතභොජනානි භුඤ්‌ජිත්‌වා නිද්‌දායිත්‌වා උට්‌ඨාය නදීතීරං ගන්‌ත්‌වා නදන්‌තා වග්‌ගන්‌තා මල්‌ලමුට්‌ඨියුද්‌ධං යුජ්‌ඣන්‌තා කීළන්‌තා අන්‌තොවිහාරෙපි බහිවිහාරෙපි අනාචාරමෙව චරන්‌තා විචරන්‌ති. භික්‌ඛූ ධම්‌මසභායං කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං ‘‘පස්‌සථාවුසො , ඉමෙ විඝාසාදා දුබ්‌භික්‌ඛකාලෙ වෙරඤ්‌ජායං කඤ්‌චි විකාරං න දස්‌සෙසුං, ඉදානි පන එවරූපානි පණීතභොජනානි භුඤ්‌ජිත්‌වා අනෙකප්‌පකාරං විකාරං දස්‌සෙන්‌තා විචරන්‌ති. භික්‌ඛූ පන වෙරඤ්‌ජායම්‌පි උපසන්‌තරූපා විහරිත්‌වා ඉදානිපි උපසන්‌තුපසන්‌තාව විහරන්‌තී’’ති. සත්‌ථා ධම්‌මසභං ගන්‌ත්‌වා, ‘‘භික්‌ඛවෙ, කිං කථෙථා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ඉදං නාමා’’ති වුත්‌තෙ ‘‘පුබ්‌බෙපෙතෙ ගද්‍රභයොනියං නිබ්‌බත්‌තා පඤ්‌චසතා ගද්‍රභා හුත්‌වා පඤ්‌චසතානං ආජානීයසින්‌ධවානං අල්‌ලරසමුද්‌දිකපානකපීතාවසෙසං උච්‌ඡිට්‌ඨකසටං උදකෙන මද්‌දිත්‌වා මකචිපිලොතිකාහි පරිස්‌සාවිතත්‌තා ‘වොලොදක’න්‌ති සඞ්‌ඛ්‍යං ගතං අප්‌පරසං නිහීනං පිවිත්‌වා මධුමත්‌තා විය නදන්‌තා විචරිංසූති වත්‌වා –

    Paṭhamabodhiyañhi bhagavā verañjaṃ gantvā verañjena brāhmaṇena nimantito pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ vassaṃ upagañchi. Verañjo brāhmaṇo mārāvaṭṭanena āvaṭṭo ekadivasampi satthāraṃ ārabbha satiṃ na uppādesi. Verañjāpi dubbhikkhā ahosi, bhikkhū santarabāhiraṃ verañjaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ alabhantā kilamiṃsu. Tesaṃ assavāṇijakā patthapatthapulakaṃ bhikkhaṃ paññāpesuṃ. Te kilamante disvā mahāmoggallānatthero pathavojaṃ bhojetukāmo, uttarakuruñca piṇḍāya pavesetukāmo ahosi, satthā taṃ paṭikkhipi. Bhikkhūnaṃ ekadivasampi piṇḍapātaṃ ārabbha parittāso nāhosi , icchācāraṃ vajjetvā eva vihariṃsu. Satthā tattha temāsaṃ vasitvā verañjaṃ brāhmaṇaṃ apaloketvā tena katasakkārasammāno taṃ saraṇesu patiṭṭhāpetvā tato nikkhanto anupubbena cārikaṃ caramāno ekasmiṃ samaye sāvatthiṃ patvā jetavane vihāsi, sāvatthivāsino satthu āgantukabhattāni kariṃsu. Tadā pana pañcasatamattā vighāsādā bhikkhū nissāya antovihāreyeva vasanti. Te bhikkhūnaṃ bhuttāvasesāni paṇītabhojanāni bhuñjitvā niddāyitvā uṭṭhāya nadītīraṃ gantvā nadantā vaggantā mallamuṭṭhiyuddhaṃ yujjhantā kīḷantā antovihārepi bahivihārepi anācārameva carantā vicaranti. Bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ ‘‘passathāvuso , ime vighāsādā dubbhikkhakāle verañjāyaṃ kañci vikāraṃ na dassesuṃ, idāni pana evarūpāni paṇītabhojanāni bhuñjitvā anekappakāraṃ vikāraṃ dassentā vicaranti. Bhikkhū pana verañjāyampi upasantarūpā viharitvā idānipi upasantupasantāva viharantī’’ti. Satthā dhammasabhaṃ gantvā, ‘‘bhikkhave, kiṃ kathethā’’ti pucchitvā ‘‘idaṃ nāmā’’ti vutte ‘‘pubbepete gadrabhayoniyaṃ nibbattā pañcasatā gadrabhā hutvā pañcasatānaṃ ājānīyasindhavānaṃ allarasamuddikapānakapītāvasesaṃ ucchiṭṭhakasaṭaṃ udakena madditvā makacipilotikāhi parissāvitattā ‘volodaka’nti saṅkhyaṃ gataṃ apparasaṃ nihīnaṃ pivitvā madhumattā viya nadantā vicariṃsūti vatvā –

    ‘‘වාලොදකං අප්‌පරසං නිහීනං,

    ‘‘Vālodakaṃ apparasaṃ nihīnaṃ,

    පිත්‌වා මදො ජායති ගද්‍රභානං;

    Pitvā mado jāyati gadrabhānaṃ;

    ඉමඤ්‌ච පිත්‌වාන රසං පණීතං,

    Imañca pitvāna rasaṃ paṇītaṃ,

    මදො න සඤ්‌ජායති සින්‌ධවානං.

    Mado na sañjāyati sindhavānaṃ.

    ‘‘අප්‌පං පිවිත්‌වාන නිහීනජච්‌චො,

    ‘‘Appaṃ pivitvāna nihīnajacco,

    සො මජ්‌ජතී තෙන ජනින්‌ද පුට්‌ඨො;

    So majjatī tena janinda puṭṭho;

    ධොරය්‌හසීලී ච කුලම්‌හි ජාතො,

    Dhorayhasīlī ca kulamhi jāto,

    න මජ්‌ජතී අග්‌ගරසං පිවිත්‌වා’’ති. (ජා. 1.2.65);

    Na majjatī aggarasaṃ pivitvā’’ti. (jā. 1.2.65);

    ඉදං වාලොදකජාතකං විත්‌ථාරෙන කථෙත්‌වා ‘‘එවං, භික්‌ඛවෙ, සප්‌පුරිසා ලොකධම්‌මං විවජ්‌ජෙත්‌වා සුඛිතකාලෙපි දුක්‌ඛිතකාලෙපි නිබ්‌බිකාරාව හොන්‌තී’’ති අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Idaṃ vālodakajātakaṃ vitthārena kathetvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, sappurisā lokadhammaṃ vivajjetvā sukhitakālepi dukkhitakālepi nibbikārāva hontī’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    83.

    83.

    ‘‘සබ්‌බත්‌ථ වෙ සප්‌පුරිසා චජන්‌ති,

    ‘‘Sabbattha ve sappurisā cajanti,

    න කාමකාමා ලපයන්‌ති සන්‌තො;

    Na kāmakāmā lapayanti santo;

    සුඛෙන ඵුට්‌ඨා අථ වා දුඛෙන,

    Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena,

    න උච්‌චාවචං පණ්‌ඩිතා දස්‌සයන්‌තී’’ති.

    Na uccāvacaṃ paṇḍitā dassayantī’’ti.

    තත්‌ථ සබ්‌බත්‌ථාති පඤ්‌චක්‌ඛන්‌ධාදිභෙදෙසු සබ්‌බධම්‌මෙසු. සප්‌පුරිසාති සුපුරිසා. චජන්‌තීති අරහත්‌තමග්‌ගඤාණෙන අපකඩ්‌ඪන්‌තා ඡන්‌දරාගං විජහන්‌ති. කාමකාමාති කාමෙ කාමයන්‌තා කාමහෙතු කාමකාරණා. න ලපයන්‌ති සන්‌තොති බුද්‌ධාදයො සන්‌තො කාමහෙතු නෙව අත්‌තනා ලපයන්‌ති, න පරං ලපාපෙන්‌ති. යෙ හි භික්‌ඛාය පවිට්‌ඨා ඉච්‌ඡාචාරෙ ඨිතා ‘‘කිං, උපාසක, සුඛං තෙ පුත්‌තදාරස්‌ස, රාජචොරාදීනං වසෙන ද්‌විපදචතුප්‌පදෙසු නත්‌ථි කොචි උපද්‌දවො’’තිආදීනි වදන්‌ති, තාව තෙ ලපයන්‌ති නාම. තථා පන වත්‌වා ‘‘ආම, භන්‌තෙ, සබ්‌බෙසං නො සුඛං, නත්‌ථි කොචි උපද්‌දවො, ඉදානි නො ගෙහං පහූතඅන්‌නපානං, ඉධෙව වසථා’’ති අත්‌තානං නිමන්‌තාපෙන්‌තා ලපාපෙන්‌ති නාම. සන්‌තො පන ඉදං උභයම්‌පි න කරොන්‌ති. සුඛෙන ඵුට්‌ඨා අථ වා දුඛෙනාති දෙසනාමත්‌තමෙතං, අට්‌ඨහි පන ලොකධම්‌මෙහි ඵුට්‌ඨා තුට්‌ඨිභාවමඞ්‌කුභාවවසෙන වා වණ්‌ණභණනඅවණ්‌ණභණනවසෙන වා උච්‌චාවචං ආකාරං පණ්‌ඩිතා න දස්‌සයන්‌තීති.

    Tattha sabbatthāti pañcakkhandhādibhedesu sabbadhammesu. Sappurisāti supurisā. Cajantīti arahattamaggañāṇena apakaḍḍhantā chandarāgaṃ vijahanti. Kāmakāmāti kāme kāmayantā kāmahetu kāmakāraṇā. Na lapayanti santoti buddhādayo santo kāmahetu neva attanā lapayanti, na paraṃ lapāpenti. Ye hi bhikkhāya paviṭṭhā icchācāre ṭhitā ‘‘kiṃ, upāsaka, sukhaṃ te puttadārassa, rājacorādīnaṃ vasena dvipadacatuppadesu natthi koci upaddavo’’tiādīni vadanti, tāva te lapayanti nāma. Tathā pana vatvā ‘‘āma, bhante, sabbesaṃ no sukhaṃ, natthi koci upaddavo, idāni no gehaṃ pahūtaannapānaṃ, idheva vasathā’’ti attānaṃ nimantāpentā lapāpenti nāma. Santo pana idaṃ ubhayampi na karonti. Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhenāti desanāmattametaṃ, aṭṭhahi pana lokadhammehi phuṭṭhā tuṭṭhibhāvamaṅkubhāvavasena vā vaṇṇabhaṇanaavaṇṇabhaṇanavasena vā uccāvacaṃ ākāraṃ paṇḍitā na dassayantīti.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    පඤ්‌චසතභික්‌ඛුවත්‌ථු අට්‌ඨමං.

    Pañcasatabhikkhuvatthu aṭṭhamaṃ.

    9. ධම්‌මිකත්‌ථෙරවත්‌ථු

    9. Dhammikattheravatthu

    න අත්‌තහෙතූති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො ධම්‌මිකත්‌ථෙරං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Na attahetūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammikattheraṃ ārabbha kathesi.

    සාවත්‌ථියං කිරෙකො උපාසකො ධම්‌මෙන සමෙන අගාරං අජ්‌ඣාවසති. සො පබ්‌බජිතුකාමො හුත්‌වා එකදිවසං භරියාය සද්‌ධිං නිසීදිත්‌වා සුඛකථං කථෙන්‌තො ආහ – ‘‘භද්‌දෙ, ඉච්‌ඡාමහං පබ්‌බජිතු’’න්‌ති. ‘‘තෙන හි, සාමි, ආගමෙහි තාව , යාවාහං කුච්‌ඡිගතං දාරකං විජායාමී’’ති. සො ආගමෙත්‌වා දාරකස්‌ස පදසා ගමනකාලෙ පුන තං ආපුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ආගමෙහි තාව, සාමි, යාවායං වයප්‌පත්‌තො හොතී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘කිං මෙ ඉමාය අපලොකිතාය වා අනපලොකිතාය වා, අත්‌තනො දුක්‌ඛනිස්‌සරණං කරිස්‌සාමී’’ති නික්‌ඛමිත්‌වා පබ්‌බජි. සො කම්‌මට්‌ඨානං ගහෙත්‌වා ඝටෙන්‌තො වායමන්‌තො අත්‌තනො පබ්‌බජිතකිච්‌චං නිට්‌ඨපෙත්‌වා තෙසං දස්‌සනත්‌ථාය පුන සාවත්‌ථිං ගන්‌ත්‌වා පුත්‌තස්‌ස ධම්‌මකථං කථෙසි. සොපි නික්‌ඛමිත්‌වා පබ්‌බජි, පබ්‌බජිත්‌වා ච පන න චිරස්‌සෙව අරහත්‌තං පාපුණි. පුරාණදුතියිකාපිස්‌ස ‘‘යෙසං අත්‌ථාය අහං ඝරාවාසෙ වසෙය්‍යං, තෙ උභොපි පබ්‌බජිතා, ඉදානි මෙ කිං ඝරාවාසෙන, පබ්‌බජිස්‌සාමී’’ති නික්‌ඛමිත්‌වා පබ්‌බජි, පබ්‌බජිත්‌වා ච පන න චිරස්‌සෙව අරහත්‌තං පාපුණි. අථෙකදිවසං ධම්‌මසභායං කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං – ‘‘ආවුසො, ධම්‌මිකඋපාසකො අත්‌තනො ධම්‌මෙ පතිට්‌ඨිතත්‌තා නික්‌ඛමිත්‌වා පබ්‌බජිත්‌වා අරහත්‌තං පත්‌තො පුත්‌තදාරස්‌සාපි පතිට්‌ඨා ජාතො’’ති. සත්‌ථා ආගන්‌ත්‌වා ‘‘කාය නුත්‌ථ, භික්‌ඛවෙ, එතරහි කථාය සන්‌නිසින්‌නා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘ඉමාය නාමා’’’ති වුත්‌තෙ, ‘‘භික්‌ඛවෙ, පණ්‌ඩිතෙන නාම නෙව අත්‌තහෙතු, න පරහෙතු සමිද්‌ධි ඉච්‌ඡිතබ්‌බා, ධම්‌මිකෙනෙව පන ධම්‌මපටිසරණෙන භවිතබ්‌බ’’න්‌ති අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමං ගාථමාහ –

    Sāvatthiyaṃ kireko upāsako dhammena samena agāraṃ ajjhāvasati. So pabbajitukāmo hutvā ekadivasaṃ bhariyāya saddhiṃ nisīditvā sukhakathaṃ kathento āha – ‘‘bhadde, icchāmahaṃ pabbajitu’’nti. ‘‘Tena hi, sāmi, āgamehi tāva , yāvāhaṃ kucchigataṃ dārakaṃ vijāyāmī’’ti. So āgametvā dārakassa padasā gamanakāle puna taṃ āpucchitvā ‘‘āgamehi tāva, sāmi, yāvāyaṃ vayappatto hotī’’ti vutte ‘‘kiṃ me imāya apalokitāya vā anapalokitāya vā, attano dukkhanissaraṇaṃ karissāmī’’ti nikkhamitvā pabbaji. So kammaṭṭhānaṃ gahetvā ghaṭento vāyamanto attano pabbajitakiccaṃ niṭṭhapetvā tesaṃ dassanatthāya puna sāvatthiṃ gantvā puttassa dhammakathaṃ kathesi. Sopi nikkhamitvā pabbaji, pabbajitvā ca pana na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Purāṇadutiyikāpissa ‘‘yesaṃ atthāya ahaṃ gharāvāse vaseyyaṃ, te ubhopi pabbajitā, idāni me kiṃ gharāvāsena, pabbajissāmī’’ti nikkhamitvā pabbaji, pabbajitvā ca pana na cirasseva arahattaṃ pāpuṇi. Athekadivasaṃ dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ – ‘‘āvuso, dhammikaupāsako attano dhamme patiṭṭhitattā nikkhamitvā pabbajitvā arahattaṃ patto puttadārassāpi patiṭṭhā jāto’’ti. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘imāya nāmā’’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, paṇḍitena nāma neva attahetu, na parahetu samiddhi icchitabbā, dhammikeneva pana dhammapaṭisaraṇena bhavitabba’’nti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imaṃ gāthamāha –

    84.

    84.

    ‘‘න අත්‌තහෙතු න පරස්‌ස හෙතු,

    ‘‘Na attahetu na parassa hetu,

    න පුත්‌තමිච්‌ඡෙ න ධනං න රට්‌ඨං;

    Na puttamicche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ;

    න ඉච්‌ඡෙය්‍ය අධම්‌මෙන සමිද්‌ධිමත්‌තනො,

    Na iccheyya adhammena samiddhimattano,

    ස සීලවා පඤ්‌ඤවා ධම්‌මිකො සියා’’ති.

    Sa sīlavā paññavā dhammiko siyā’’ti.

    තත්‌ථ න අත්‌තහෙතූති පණ්‌ඩිතො නාම අත්‌තහෙතු වා පරහෙතු වා පාපං න කරොති. න පුත්‌තමිච්‌ඡෙති පුත්‌තං වා ධනං වා රට්‌ඨං වා පාපකම්‌මෙන න ඉච්‌ඡෙය්‍ය, එතානිපි ඉච්‌ඡතො පාපකම්‌මං න කරොතියෙවාති අත්‌ථො. සමිද්‌ධිමත්‌තනොති යා අත්‌තනො සමිද්‌ධි, තම්‌පි අධම්‌මෙන න ඉච්‌ඡෙය්‍ය,සමිද්‌ධිකාරණාපි පාපං න කරොතීති අත්‌ථො. ස සීලවාති යො එවරූපො පුග්‌ගලො , සො එව සීලවා ච පඤ්‌ඤවා ච ධම්‌මිකො සියා, න අඤ්‌ඤොති අත්‌ථො.

    Tattha na attahetūti paṇḍito nāma attahetu vā parahetu vā pāpaṃ na karoti. Na puttamiccheti puttaṃ vā dhanaṃraṭṭhaṃ vā pāpakammena na iccheyya, etānipi icchato pāpakammaṃ na karotiyevāti attho. Samiddhimattanoti yā attano samiddhi, tampi adhammena na iccheyya,samiddhikāraṇāpi pāpaṃ na karotīti attho. Sa sīlavāti yo evarūpo puggalo , so eva sīlavā ca paññavā ca dhammikoca siyā, na aññoti attho.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    ධම්‌මිකත්‌ථෙරවත්‌ථු නවමං.

    Dhammikattheravatthu navamaṃ.

    10. ධම්‌මස්‌සවනවත්‌ථු

    10. Dhammassavanavatthu

    අප්‌පකා තෙ මනුස්‌සෙසූති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො ධම්‌මස්‌සවනං ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Appakā te manussesūti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto dhammassavanaṃ ārabbha kathesi.

    සාවත්‌ථියං කිර එකවීථිවාසිනො මනුස්‌සා සමග්‌ගා හුත්‌වා ගණබන්‌ධෙන දානං දත්‌වා සබ්‌බරත්‌තිං ධම්‌මස්‌සවනං කාරෙසුං, සබ්‌බරත්‌තිං පන ධම්‌මං සොතුං නාසක්‌ඛිංසු. එකච්‌චෙ කාමරතිනිස්‌සිතා හුත්‌වා, පුන ගෙහමෙව ගතා, එකච්‌චෙ දොසනිස්‌සිතා හුත්‌වා, එකච්‌චෙ මානනිස්‌සිතා හුත්‌වා, එකච්‌චෙ ථිනමිද්‌ධසමඞ්‌ගිනො හුත්‌වා තත්‌ථෙව නිසීදිත්‌වා පචලායන්‌තා සොතුං නාසක්‌ඛිංසු. පුනදිවසෙ භික්‌ඛූ තං පවත්‌තිං ඤත්‌වා ධම්‌මසභායං කථං සමුට්‌ඨාපෙසුං. සත්‌ථා ආගන්‌ත්‌වා ‘‘කාය නුත්‌ථ, භික්‌ඛවෙ, එතරහි කථාය සන්‌නිසින්‌නා’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘ඉමාය නාමා’’ති වුත්‌තෙ, ‘‘භික්‌ඛවෙ, ඉමා සත්‌තා නාම යෙභුය්‍යෙන භවනිස්‌සිතා, භවෙසු එව ලග්‌ගා විහරන්‌ති, පාරගාමිනො නාම අප්‌පකා’’ති අනුසන්‌ධිං ඝටෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමා ගාථා ආහ –

    Sāvatthiyaṃ kira ekavīthivāsino manussā samaggā hutvā gaṇabandhena dānaṃ datvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ kāresuṃ, sabbarattiṃ pana dhammaṃ sotuṃ nāsakkhiṃsu. Ekacce kāmaratinissitā hutvā, puna gehameva gatā, ekacce dosanissitā hutvā, ekacce mānanissitā hutvā, ekacce thinamiddhasamaṅgino hutvā tattheva nisīditvā pacalāyantā sotuṃ nāsakkhiṃsu. Punadivase bhikkhū taṃ pavattiṃ ñatvā dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Satthā āgantvā ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā’’ti pucchitvā ‘‘imāya nāmā’’ti vutte, ‘‘bhikkhave, imā sattā nāma yebhuyyena bhavanissitā, bhavesu eva laggā viharanti, pāragāmino nāma appakā’’ti anusandhiṃ ghaṭetvā dhammaṃ desento imā gāthā āha –

    85.

    85.

    ‘‘අප්‌පකා තෙ මනුස්‌සෙසු, යෙ ජනා පාරගාමිනො;

    ‘‘Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;

    අථායං ඉතරා පජා, තීරමෙවානුධාවති.

    Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

    86.

    86.

    ‘‘යෙ ච ඛො සම්‌මදක්‌ඛාතෙ, ධම්‌මෙ ධම්‌මානුවත්‌තිනො;

    ‘‘Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

    තෙ ජනා පාරමෙස්‌සන්‌ති, මච්‌චුධෙය්‍යං සුදුත්‌තර’’න්‌ති.

    Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttara’’nti.

    තත්‌ථ අප්‌පකාති ථොකා න බහූ. පාරගාමිනොති නිබ්‌බානපාරගාමිනො. අථායං ඉතරා පජාති යා පනායං අවසෙසා පජා සක්‌කායදිට්‌ඨිතීරමෙව අනුධාවති, අයමෙව බහුතරාති අත්‌ථො. සම්‌මදක්‌ඛාතෙති සම්‌මා අක්‌ඛාතෙ සුකථිතෙ. ධම්‌මෙති දෙසනාධම්‌මෙ. ධම්‌මානුවත්‌තිනොති තං ධම්‌මං සුත්‌වා තදනුච්‌ඡවිකං පටිපදං පූරෙත්‌වා මග්‌ගඵලසච්‌ඡිකරණෙන ධම්‌මානුවත්‌තිනො. පාරමෙස්‌සන්‌තීති තෙ එවරූපා ජනා නිබ්‌බානපාරං ගමිස්‌සන්‌ති. මච්‌චුධෙය්‍යන්‌ති කිලෙසමාරසඞ්‌ඛාතස්‌ස මච්‌චුස්‌ස නිවාසට්‌ඨානභූතං තෙභූමිකවට්‌ටං. සුදුත්‌තරන්‌ති යෙ ජනා ධම්‌මානුවත්‌තිනො, තෙ එතං සුදුත්‌තරං දුරතික්‌කමං මාරධෙය්‍යං තරිත්‌වා අතික්‌කමිත්‌වා නිබ්‌බානපාරං ගමිස්‌සන්‌තීති අත්‌ථො.

    Tattha appakāti thokā na bahū. Pāragāminoti nibbānapāragāmino. Athāyaṃ itarā pajāti yā panāyaṃ avasesā pajā sakkāyadiṭṭhitīrameva anudhāvati, ayameva bahutarāti attho. Sammadakkhāteti sammā akkhāte sukathite. Dhammeti desanādhamme. Dhammānuvattinoti taṃ dhammaṃ sutvā tadanucchavikaṃ paṭipadaṃ pūretvā maggaphalasacchikaraṇena dhammānuvattino. Pāramessantīti te evarūpā janā nibbānapāraṃ gamissanti. Maccudheyyanti kilesamārasaṅkhātassa maccussa nivāsaṭṭhānabhūtaṃ tebhūmikavaṭṭaṃ. Suduttaranti ye janā dhammānuvattino, te etaṃ suduttaraṃ duratikkamaṃ māradheyyaṃ taritvā atikkamitvā nibbānapāraṃ gamissantīti attho.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    ධම්‌මස්‌සවනවත්‌ථු දසමං.

    Dhammassavanavatthu dasamaṃ.

    11. පඤ්‌චසතආගන්‌තුකභික්‌ඛුවත්‌ථු

    11. Pañcasataāgantukabhikkhuvatthu

    කණ්‌හං ධම්‌මං විප්‌පහායාති ඉමං ධම්‌මදෙසනං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො පඤ්‌චසතෙ ආගන්‌තුකෙ භික්‌ඛූ ආරබ්‌භ කථෙසි.

    Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāyāti imaṃ dhammadesanaṃ satthā jetavane viharanto pañcasate āgantuke bhikkhū ārabbha kathesi.

    කොසලරට්‌ඨෙ කිර පඤ්‌චසතා භික්‌ඛූ වස්‌සං වසිත්‌වා වුට්‌ඨවස්‌සා ‘‘සත්‌ථාරං පස්‌සිස්‌සාමා’’ති ජෙතවනං ගන්‌ත්‌වා සත්‌ථාරං වන්‌දිත්‌වා එකමන්‌තං නිසීදිංසු. සත්‌ථා තෙසං චරියපටිපක්‌ඛං නිසාමෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙන්‌තො ඉමා ගාථා අභාසි –

    Kosalaraṭṭhe kira pañcasatā bhikkhū vassaṃ vasitvā vuṭṭhavassā ‘‘satthāraṃ passissāmā’’ti jetavanaṃ gantvā satthāraṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tesaṃ cariyapaṭipakkhaṃ nisāmetvā dhammaṃ desento imā gāthā abhāsi –

    87.

    87.

    ‘‘කණ්‌හං ධම්‌මං විප්‌පහාය, සුක්‌කං භාවෙථ පණ්‌ඩිතො;

    ‘‘Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;

    ඔකා අනොකමාගම්‌ම, විවෙකෙ යත්‌ථ දූරමං.

    Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.

    88.

    88.

    ‘‘තත්‍රාභිරතිමිච්‌ඡෙය්‍ය , හිත්‌වා කාමෙ අකිඤ්‌චනො;

    ‘‘Tatrābhiratimiccheyya , hitvā kāme akiñcano;

    පරියොදපෙය්‍ය අත්‌තානං, චිත්‌තක්‌ලෙසෙහි පණ්‌ඩිතො.

    Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.

    89.

    89.

    ‘‘යෙසං සම්‌බොධියඞ්‌ගෙසු, සම්‌මා චිත්‌තං සුභාවිතං;

    ‘‘Yesaṃ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ;

    ආදානපටිනිස්‌සග්‌ගෙ, අනුපාදාය යෙ රතා;

    Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;

    ඛීණාසවා ජුතිමන්‌තො, තෙ ලොකෙ පරිනිබ්‌බුතා’’ති.

    Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti.

    තත්‌ථ කණ්‌හං ධම්‌මන්‌ති කායදුචරිතාදිභෙදං අකුසලං ධම්‌මං විප්‌පහාය ජහිත්‌වා. සුක්‌කං භාවෙථාති පණ්‌ඩිතො භික්‌ඛු අභිනික්‌ඛමනතො පට්‌ඨාය යාව අරහත්‌තමග්‌ගා කායසුචරිතාදිභෙදං සුක්‌කං ධම්‌මං භාවෙය්‍ය. කථං? ඔකා අනොකමාගම්‌මාති ඔකං වුච්‌චති ආලයො, අනොකං වුච්‌චති අනාලයො, ආලයතො නික්‌ඛමිත්‌වා අනාලයසඞ්‌ඛාතං නිබ්‌බානං පටිච්‌ච ආරබ්‌භ තං පත්‌ථයමානො භාවෙය්‍යාති අත්‌ථො. තත්‍රාභිරතිමිච්‌ඡෙය්‍යාති යස්‌මිං අනාලයසඞ්‌ඛාතෙ විවෙකෙ නිබ්‌බානෙ ඉමෙහි සත්‌තෙහි දුරභිරමං, තත්‍ර අභිරතිං ඉච්‌ඡෙය්‍ය. හිත්‌වා කාමෙති වත්‌ථුකාමකිලෙසකාමෙ හිත්‌වා අකිඤ්‌චනො හුත්‌වා විවෙකෙ අභිරතිං ඉච්‌ඡෙය්‍යාති අත්‌ථො. චිත්‌තක්‌ලෙසෙහීති පඤ්‌චහි නීවරණෙහි, අත්‌තානං පරියොදපෙය්‍ය වොදාපෙය්‍ය, පරිසොධෙය්‍යාති අත්‌ථො. සම්‌බොධියඞ්‌ගෙසූති සම්‌බොජ්‌ඣඞ්‌ගෙසු. සම්‌මා චිත්‌තං සුභාවිතන්‌ති හෙතුනා නයෙන චිත්‌තං සුට්‌ඨු භාවිතං වඩ්‌ඪිතං. ආදානපටිනිස්‌සග්‌ගෙති ආදානං වුච්‌චති ගහණං, තස්‌ස පටිනිස්‌සග්‌ගසඞ්‌ඛාතෙ අග්‌ගහණෙ චතූහි උපාදානෙහි කිඤ්‌චි අනුපාදියිත්‌වා යෙ රතාති අත්‌ථො. ජුතිමන්‌තොති ආනුභාවවන්‌තො, අරහත්‌තමග්‌ගඤාණජුතියා ඛන්‌ධාදිභෙදෙ ධම්‌මෙ ජොතෙත්‌වා ඨිතාති අත්‌ථො. තෙ ලොකෙති ඉමස්‌මිං ඛන්‌ධාදිලොකෙ පරිනිබ්‌බුතා නාම අරහත්‌තපත්‌තිතො පට්‌ඨාය කිලෙසවට්‌ටස්‌ස ඛෙපිතත්‌තා සඋපාදිසෙසෙන, චරිමචිත්‌තනිරොධෙන ඛන්‌ධවට්‌ටස්‌ස ඛෙපිතත්‌තා අනුපාදිසෙසෙන චාති ද්‌වීහි පරිනිබ්‌බානෙහි පරිනිබ්‌බුතා, අනුපාදානො විය පදීපො අපණ්‌ණත්‌තිකභාවං ගතාති අත්‌ථො.

    Tattha kaṇhaṃ dhammanti kāyaducaritādibhedaṃ akusalaṃ dhammaṃ vippahāya jahitvā. Sukkaṃ bhāvethāti paṇḍito bhikkhu abhinikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā kāyasucaritādibhedaṃ sukkaṃ dhammaṃ bhāveyya. Kathaṃ? Okāanokamāgammāti okaṃ vuccati ālayo, anokaṃ vuccati anālayo, ālayato nikkhamitvā anālayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ paṭicca ārabbha taṃ patthayamāno bhāveyyāti attho. Tatrābhiratimiccheyyāti yasmiṃ anālayasaṅkhāte viveke nibbāne imehi sattehi durabhiramaṃ, tatra abhiratiṃ iccheyya. Hitvā kāmeti vatthukāmakilesakāme hitvā akiñcano hutvā viveke abhiratiṃ iccheyyāti attho. Cittaklesehīti pañcahi nīvaraṇehi, attānaṃ pariyodapeyya vodāpeyya, parisodheyyāti attho. Sambodhiyaṅgesūti sambojjhaṅgesu. Sammā cittaṃ subhāvitanti hetunā nayena cittaṃ suṭṭhu bhāvitaṃ vaḍḍhitaṃ. Ādānapaṭinissaggeti ādānaṃ vuccati gahaṇaṃ, tassa paṭinissaggasaṅkhāte aggahaṇe catūhi upādānehi kiñci anupādiyitvā ye ratāti attho. Jutimantoti ānubhāvavanto, arahattamaggañāṇajutiyā khandhādibhede dhamme jotetvā ṭhitāti attho. Te loketi imasmiṃ khandhādiloke parinibbutā nāma arahattapattito paṭṭhāya kilesavaṭṭassa khepitattā saupādisesena, carimacittanirodhena khandhavaṭṭassa khepitattā anupādisesena cāti dvīhi parinibbānehi parinibbutā, anupādāno viya padīpo apaṇṇattikabhāvaṃ gatāti attho.

    දෙසනාවසානෙ බහූ සොතාපත්‌තිඵලාදීනි පාපුණිංසූති.

    Desanāvasāne bahū sotāpattiphalādīni pāpuṇiṃsūti.

    පඤ්‌චසතආගන්‌තුකභික්‌ඛුවත්‌ථු එකාදසමං.

    Pañcasataāgantukabhikkhuvatthu ekādasamaṃ.

    පණ්‌ඩිතවග්‌ගවණ්‌ණනා නිට්‌ඨිතා.

    Paṇḍitavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

    ඡට්‌ඨො වග්‌ගො.

    Chaṭṭho vaggo.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ධම්‌මපදපාළි • Dhammapadapāḷi / 6. පණ්‌ඩිතවග්‌ගො • 6. Paṇḍitavaggo


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact