Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [475] 2. ඵන්‌දනජාතකවණ්‌ණනා

    [475] 2. Phandanajātakavaṇṇanā

    කුඨාරිහත්‌ථො පුරිසොති ඉදං සත්‌ථා රොහිණීනදීතීරෙ විහරන්‌තො ඤාතකානං කලහං ආරබ්‌භ කථෙසි. වත්‌ථු පන කුණාලජාතකෙ (ජා. 2.21.කුණාලජාතක) ආවි භවිස්‌සති. තදා පන සත්‌ථා ඤාතකෙ ආමන්‌තෙත්‌වා – මහාරාජා, අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බහිනගරෙ වඩ්‌ඪකිගාමො අහොසි. තත්‍රෙකො බ්‍රාහ්‌මණවඩ්‌ඪකී අරඤ්‌ඤතො දාරූනි ආහරිත්‌වා රථං කත්‌වා ජීවිකං කප්‌පෙසි. තදා හිමවන්‌තපදෙසෙ මහාඵන්‌දනරුක්‌ඛො අහොසි . එකො කාළසීහො ගොචරං පරියෙසිත්‌වා ආගන්‌ත්‌වා තස්‌ස මූලෙ නිපජ්‌ජි. අථස්‌ස එකදිවසං වාතෙ පහරන්‌තෙ එකො සුක්‌ඛදණ්‌ඩකො පතිත්‌වා ඛන්‌ධෙ අවත්‌ථාසි. සො ථොකං ඛන්‌ධෙන රුජන්‌තෙන භීතතසිතො උට්‌ඨාය පක්‌ඛන්‌දිත්‌වා පුන නිවත්‌තො ආගතමග්‌ගං ඔලොකෙන්‌තො කිඤ්‌චි අදිස්‌වා ‘‘අඤ්‌ඤො මං සීහො වා බ්‍යග්‌ඝො වා අනුබන්‌ධන්‌තො නත්‌ථි, ඉමස්‌මිං පන රුක්‌ඛෙ නිබ්‌බත්‌තදෙවතා මං එත්‌ථ නිපජ්‌ජන්‌තං න සහති මඤ්‌ඤෙ, හොතු ජානිස්‌සාමී’’ති අට්‌ඨානෙ කොපං බන්‌ධිත්‌වා රුක්‌ඛං පහරිත්‌වා ‘‘නෙව තව රුක්‌ඛස්‌ස පත්‌තං ඛාදාමි, න සාඛං භඤ්‌ජාමි, ඉධ අඤ්‌ඤෙ මිගෙ වසන්‌තෙ සහසි, මං න සහසි, කො මය්‌හං දොසො අත්‌ථි, කතිපාහං ආගමෙහි, සමූලං තෙ රුක්‌ඛං උප්‌පාටෙත්‌වා ඛණ්‌ඩාඛණ්‌ඩිකං ඡෙදාපෙස්‌සාමී’’ති රුක්‌ඛදෙවතං තජ්‌ජෙත්‌වා එකං පුරිසං උපධාරෙන්‌තො විචරි. තදා සො බ්‍රාහ්‌මණවඩ්‌ඪකී ද්‌වෙ තයො මනුස්‌සෙ ආදාය රථදාරූනං අත්‌ථාය යානකෙන තං පදෙසං ගන්‌ත්‌වා එකස්‌මිං ඨානෙ යානකං ඨපෙත්‌වා වාසිඵරසුහත්‌ථො රුක්‌ඛෙ උපධාරෙන්‌තො ඵන්‌දනසමීපං අගමාසි. කාළසීහො තං දිස්‌වා ‘‘අජ්‌ජ, මයා පච්‌චාමිත්‌තස්‌ස පිට්‌ඨිං දට්‌ඨුං වට්‌ටතී’’ති ගන්‌ත්‌වා රුක්‌ඛමූලෙ අට්‌ඨාසි . වඩ්‌ඪකී ච ඉතො චිතො ඔලොකෙත්‌වා ඵන්‌දනසමීපෙන පායාසි. සො ‘‘යාව එසො නාතික්‌කමති, තාවදෙවස්‌ස කථෙස්‌සාමී’’ති චින්‌තෙත්‌වා පඨමං ගාථමාහ –

    Kuṭhārihattho purisoti idaṃ satthā rohiṇīnadītīre viharanto ñātakānaṃ kalahaṃ ārabbha kathesi. Vatthu pana kuṇālajātake (jā. 2.21.kuṇālajātaka) āvi bhavissati. Tadā pana satthā ñātake āmantetvā – mahārājā, atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bahinagare vaḍḍhakigāmo ahosi. Tatreko brāhmaṇavaḍḍhakī araññato dārūni āharitvā rathaṃ katvā jīvikaṃ kappesi. Tadā himavantapadese mahāphandanarukkho ahosi . Eko kāḷasīho gocaraṃ pariyesitvā āgantvā tassa mūle nipajji. Athassa ekadivasaṃ vāte paharante eko sukkhadaṇḍako patitvā khandhe avatthāsi. So thokaṃ khandhena rujantena bhītatasito uṭṭhāya pakkhanditvā puna nivatto āgatamaggaṃ olokento kiñci adisvā ‘‘añño maṃ sīho vā byaggho vā anubandhanto natthi, imasmiṃ pana rukkhe nibbattadevatā maṃ ettha nipajjantaṃ na sahati maññe, hotu jānissāmī’’ti aṭṭhāne kopaṃ bandhitvā rukkhaṃ paharitvā ‘‘neva tava rukkhassa pattaṃ khādāmi, na sākhaṃ bhañjāmi, idha aññe mige vasante sahasi, maṃ na sahasi, ko mayhaṃ doso atthi, katipāhaṃ āgamehi, samūlaṃ te rukkhaṃ uppāṭetvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpessāmī’’ti rukkhadevataṃ tajjetvā ekaṃ purisaṃ upadhārento vicari. Tadā so brāhmaṇavaḍḍhakī dve tayo manusse ādāya rathadārūnaṃ atthāya yānakena taṃ padesaṃ gantvā ekasmiṃ ṭhāne yānakaṃ ṭhapetvā vāsipharasuhattho rukkhe upadhārento phandanasamīpaṃ agamāsi. Kāḷasīho taṃ disvā ‘‘ajja, mayā paccāmittassa piṭṭhiṃ daṭṭhuṃ vaṭṭatī’’ti gantvā rukkhamūle aṭṭhāsi . Vaḍḍhakī ca ito cito oloketvā phandanasamīpena pāyāsi. So ‘‘yāva eso nātikkamati, tāvadevassa kathessāmī’’ti cintetvā paṭhamaṃ gāthamāha –

    14.

    14.

    ‘‘කුඨාරිහත්‌ථො පුරිසො, වනමොගය්‌හ තිට්‌ඨසි;

    ‘‘Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi;

    පුට්‌ඨො මෙ සම්‌ම අක්‌ඛාහි, කිං දාරුං ඡෙතුමිච්‌ඡසී’’ති.

    Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ chetumicchasī’’ti.

    තත්‌ථ පුරිසොති ත්‌වං කුඨාරිහත්‌ථො එකො පුරිසො ඉමං වනං ඔගය්‌හ තිට්‌ඨසීති.

    Tattha purisoti tvaṃ kuṭhārihattho eko puriso imaṃ vanaṃ ogayha tiṭṭhasīti.

    සො තස්‌ස වචනං සුත්‌වා ‘‘අච්‌ඡරියං වත භො, න වත මෙ ඉතො පුබ්‌බෙ මිගො මනුස්‌සවාචං භාසන්‌තො දිට්‌ඨපුබ්‌බො, එස රථානුච්‌ඡවිකං දාරුං ජානිස්‌සති, පුච්‌ඡිස්‌සාමි න’’න්‌ති චින්‌තෙත්‌වා දුතියං ගාථමාහ –

    So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘acchariyaṃ vata bho, na vata me ito pubbe migo manussavācaṃ bhāsanto diṭṭhapubbo, esa rathānucchavikaṃ dāruṃ jānissati, pucchissāmi na’’nti cintetvā dutiyaṃ gāthamāha –

    15.

    15.

    ‘‘ඉස්‌සො වනානි චරසි, සමානි විසමානි ච;

    ‘‘Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca;

    පුට්‌ඨො මෙ සම්‌ම අක්‌ඛාහි, කිං දාරුං නෙමියා දළ්‌හ’’න්‌ති.

    Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ dāruṃ nemiyā daḷha’’nti.

    තත්‌ථ ඉස්‌සොති ත්‌වම්‌පි එකො කාළසීහො වනානි චරසි, ත්‌වං රථානුච්‌ඡවිකං දාරුං ජානිස්‌සසීති.

    Tattha issoti tvampi eko kāḷasīho vanāni carasi, tvaṃ rathānucchavikaṃ dāruṃ jānissasīti.

    තං සුත්‌වා කාළසීහො ‘‘ඉදානි මෙ මනොරථො මත්‌ථකං පාපුණිස්‌සතී’’ති චින්‌තෙත්‌වා තතියං ගාථමාහ –

    Taṃ sutvā kāḷasīho ‘‘idāni me manoratho matthakaṃ pāpuṇissatī’’ti cintetvā tatiyaṃ gāthamāha –

    16.

    16.

    ‘‘නෙව සාලො න ඛදිරො, නාස්‌සකණ්‌ණො කුතො ධවො;

    ‘‘Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo;

    රුක්‌ඛො ච ඵන්‌දනො නාම, තං දාරුං නෙමියා දළ්‌හ’’න්‌ති.

    Rukkho ca phandano nāma, taṃ dāruṃ nemiyā daḷha’’nti.

    සො තං සුත්‌වා සොමනස්‌සජාතො ‘‘සුදිවසෙන වතම්‌හි අජ්‌ජ අරඤ්‌ඤං පවිට්‌ඨො, තිරච්‌ඡානගතො මෙ රථානුච්‌ඡවිකං දාරුං ආචික්‌ඛති, අහො සාධූ’’ති පුච්‌ඡන්‌තො චතුත්‌ථං ගාථමාහ –

    So taṃ sutvā somanassajāto ‘‘sudivasena vatamhi ajja araññaṃ paviṭṭho, tiracchānagato me rathānucchavikaṃ dāruṃ ācikkhati, aho sādhū’’ti pucchanto catutthaṃ gāthamāha –

    17.

    17.

    ‘‘කීදිසානිස්‌ස පත්‌තානි, ඛන්‌ධො වා පන කීදිසො;

    ‘‘Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso;

    පුට්‌ඨො මෙ සම්‌ම අක්‌ඛාහි, යථා ජානෙමු ඵන්‌දන’’න්‌ති.

    Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandana’’nti.

    අථස්‌ස සො ආචික්‌ඛන්‌තො ද්‌වෙ ගාථා අභාසි –

    Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi –

    18.

    18.

    ‘‘යස්‌ස සාඛා පලම්‌බන්‌ති, නමන්‌ති න ච භඤ්‌ජරෙ;

    ‘‘Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare;

    සො රුක්‌ඛො ඵන්‌දනො නාම, යස්‌ස මූලෙ අහං ඨිතො.

    So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṃ ṭhito.

    19.

    19.

    ‘‘අරානං චක්‌කනාභීනං, ඊසානෙමිරථස්‌ස ච;

    ‘‘Arānaṃ cakkanābhīnaṃ, īsānemirathassa ca;

    සබ්‌බස්‌ස තෙ කම්‌මනියො, අයං හෙස්‌සති ඵන්‌දනො’’ති.

    Sabbassa te kammaniyo, ayaṃ hessati phandano’’ti.

    තත්‌ථ ‘‘අරාන’’න්‌ති ඉදං සො ‘‘කදාචෙස ඉමං රුක්‌ඛං න ගණ්‌හෙය්‍ය, ගුණම්‌පිස්‌ස කථෙස්‌සාමී’’ති චින්‌තෙත්‌වා එවමාහ. තත්‌ථ ඊසානෙමිරථස්‌ස චාති ඊසාය ච නෙමියා ච සෙසස්‌ස ච රථස්‌ස සබ්‌බස්‌ස තෙ එස කම්‌මනියො කම්‌මක්‌ඛමො භවිස්‌සතීති.

    Tattha ‘‘arāna’’nti idaṃ so ‘‘kadācesa imaṃ rukkhaṃ na gaṇheyya, guṇampissa kathessāmī’’ti cintetvā evamāha. Tattha īsānemirathassa cāti īsāya ca nemiyā ca sesassa ca rathassa sabbassa te esa kammaniyo kammakkhamo bhavissatīti.

    සො එවං ආචික්‌ඛිත්‌වා තුට්‌ඨමානසො එකමන්‌තෙ විචරි, වඩ්‌ඪකීපි රුක්‌ඛං ඡින්‌දිතුං ආරභි. රුක්‌ඛදෙවතා චින්‌තෙසි ‘‘මයා එතස්‌ස උපරි න කිඤ්‌චි පාතිතං, අයං අට්‌ඨානෙ ආඝාතං බන්‌ධිත්‌වා මම විමානං නාසෙති, අහඤ්‌ච විනස්‌සිස්‌සාමි, එකෙනුපායෙන ඉමඤ්‌ච ඉස්‌සං විනාසෙස්‌සාමී’’ති. සා වනකම්‌මිකපුරිසො විය හුත්‌වා තස්‌ස සන්‌තිකං ආගන්‌ත්‌වා පුච්‌ඡි ‘‘භො පුරිස මනාපො තෙ රුක්‌ඛො ලද්‌ධො, ඉමං ඡින්‌දිත්‌වා කිං කරිස්‌සසී’’ති? ‘‘රථනෙමිං කරිස්‌සාමී’’ති. ‘‘ඉමිනා රුක්‌ඛෙන රථො භවිස්‌සතී’’ති කෙන තෙ අක්‌ඛාතන්‌ති. ‘‘එකෙන කාළසීහෙනා’’ති. ‘‘සාධු සුට්‌ඨු තෙන අක්‌ඛාතං, ඉමිනා රුක්‌ඛෙන රථො සුන්‌දරො භවිස්‌සති, කාළසීහස්‌ස ගලචම්‌මං උප්‌පාටෙත්‌වා චතුරඞ්‌ගුලමත්‌තෙ ඨානෙ අයපට්‌ටෙන විය නෙමිමණ්‌ඩලෙ පරික්‌ඛිත්‌තෙ නෙමි ච ථිරා භවිස්‌සති, බහුඤ්‌ච ධනං ලභිස්‌සසී’’ති. ‘‘කාළසීහචම්‌මං කුතො ලච්‌ඡාමී’’ති? ‘‘ත්‌වං බාලකොසි, අයං තව රුක්‌ඛො වනෙ ඨිතො න පලායති, ත්‌වං යෙන තෙ රුක්‌ඛො අක්‌ඛාතො, තස්‌ස සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා ‘සාමි තයා දස්‌සිතරුක්‌ඛං කතරට්‌ඨානෙ ඡින්‌දාමී’ති වඤ්‌චෙත්‌වා ආනෙහි, අථ නං නිරාසඞ්‌කං ‘ඉධ ච එත්‌ථ ච ඡින්‌දා’ති මුඛතුණ්‌ඩං පසාරෙත්‌වා ආචික්‌ඛන්‌තං තිඛිණෙන මහාඵරසුනා කොට්‌ටෙත්‌වා ජීවිතක්‌ඛයං පාපෙත්‌වා චම්‌මං ආදාය වරමංසං ඛාදිත්‌වා රුක්‌ඛං ඡින්‌දා’’ති වෙරං අප්‌පෙසි. තමත්‌ථං පකාසෙන්‌තො සත්‌ථා ඉමා ගාථා ආහ –

    So evaṃ ācikkhitvā tuṭṭhamānaso ekamante vicari, vaḍḍhakīpi rukkhaṃ chindituṃ ārabhi. Rukkhadevatā cintesi ‘‘mayā etassa upari na kiñci pātitaṃ, ayaṃ aṭṭhāne āghātaṃ bandhitvā mama vimānaṃ nāseti, ahañca vinassissāmi, ekenupāyena imañca issaṃ vināsessāmī’’ti. Sā vanakammikapuriso viya hutvā tassa santikaṃ āgantvā pucchi ‘‘bho purisa manāpo te rukkho laddho, imaṃ chinditvā kiṃ karissasī’’ti? ‘‘Rathanemiṃ karissāmī’’ti. ‘‘Iminā rukkhena ratho bhavissatī’’ti kena te akkhātanti. ‘‘Ekena kāḷasīhenā’’ti. ‘‘Sādhu suṭṭhu tena akkhātaṃ, iminā rukkhena ratho sundaro bhavissati, kāḷasīhassa galacammaṃ uppāṭetvā caturaṅgulamatte ṭhāne ayapaṭṭena viya nemimaṇḍale parikkhitte nemi ca thirā bhavissati, bahuñca dhanaṃ labhissasī’’ti. ‘‘Kāḷasīhacammaṃ kuto lacchāmī’’ti? ‘‘Tvaṃ bālakosi, ayaṃ tava rukkho vane ṭhito na palāyati, tvaṃ yena te rukkho akkhāto, tassa santikaṃ gantvā ‘sāmi tayā dassitarukkhaṃ kataraṭṭhāne chindāmī’ti vañcetvā ānehi, atha naṃ nirāsaṅkaṃ ‘idha ca ettha ca chindā’ti mukhatuṇḍaṃ pasāretvā ācikkhantaṃ tikhiṇena mahāpharasunā koṭṭetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā cammaṃ ādāya varamaṃsaṃ khāditvā rukkhaṃ chindā’’ti veraṃ appesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā imā gāthā āha –

    20.

    20.

    ‘‘ඉති ඵන්‌දනරුක්‌ඛොපි, තාවදෙ අජ්‌ඣභාසථ;

    ‘‘Iti phandanarukkhopi, tāvade ajjhabhāsatha;

    මය්‌හම්‌පි වචනං අත්‌ථි, භාරද්‌වාජ සුණොහි මෙ.

    Mayhampi vacanaṃ atthi, bhāradvāja suṇohi me.

    21.

    21.

    ‘‘ඉස්‌සස්‌ස උපක්‌ඛන්‌ධම්‌හා, උක්‌කච්‌ච චතුරඞ්‌ගුලං;

    ‘‘Issassa upakkhandhamhā, ukkacca caturaṅgulaṃ;

    තෙන නෙමිං පසාරෙසි, එවං දළ්‌හතරං සියා.

    Tena nemiṃ pasāresi, evaṃ daḷhataraṃ siyā.

    22.

    22.

    ‘‘ඉති ඵන්‌දනරුක්‌ඛොපි, වෙරං අප්‌පෙසි තාවදෙ;

    ‘‘Iti phandanarukkhopi, veraṃ appesi tāvade;

    ජාතානඤ්‌ච අජාතානං, ඉස්‌සානං දුක්‌ඛමාවහී’’ති.

    Jātānañca ajātānaṃ, issānaṃ dukkhamāvahī’’ti.

    තත්‌ථ භාරද්‌වාජාති තං ගොත්‌තෙන ආලපති. උපක්‌ඛන්‌ධම්‌හාති ඛන්‌ධතො. උක්‌කච්‌චාති උක්‌කන්‌තිත්‌වා.

    Tattha bhāradvājāti taṃ gottena ālapati. Upakkhandhamhāti khandhato. Ukkaccāti ukkantitvā.

    වඩ්‌ඪකී රුක්‌ඛදෙවතාය වචනං සුත්‌වා ‘‘අහො අජ්‌ජ මය්‌හං මඞ්‌ගලදිවසො’’ති කාළසීහං ඝාතෙත්‌වා රුක්‌ඛං ඡෙත්‌වා පක්‌කාමි. තමත්‌ථං පකාසෙන්‌තො සත්‌ථා ආහ –

    Vaḍḍhakī rukkhadevatāya vacanaṃ sutvā ‘‘aho ajja mayhaṃ maṅgaladivaso’’ti kāḷasīhaṃ ghātetvā rukkhaṃ chetvā pakkāmi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

    23.

    23.

    ‘‘ඉච්‌චෙවං ඵන්‌දනො ඉස්‌සං, ඉස්‌සො ච පන ඵන්‌දනං;

    ‘‘Iccevaṃ phandano issaṃ, isso ca pana phandanaṃ;

    අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං විවාදෙන, අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤමඝාතයුං.

    Aññamaññaṃ vivādena, aññamaññamaghātayuṃ.

    24.

    24.

    ‘‘එවමෙව මනුස්‌සානං, විවාදො යත්‌ථ ජායති;

    ‘‘Evameva manussānaṃ, vivādo yattha jāyati;

    මයූරනච්‌චං නච්‌චන්‌ති, යථා තෙ ඉස්‌සඵන්‌දනා.

    Mayūranaccaṃ naccanti, yathā te issaphandanā.

    25.

    25.

    ‘‘තං වො වදාමි භද්‌දං වො, යාවන්‌තෙත්‌ථ සමාගතා;

    ‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā;

    සම්‌මොදථ මා විවදථ, මා හොථ ඉස්‌සඵන්‌දනා.

    Sammodatha mā vivadatha, mā hotha issaphandanā.

    26.

    26.

    ‘‘සාමග්‌ගිමෙව සික්‌ඛෙථ, බුද්‌ධෙහෙතං පසංසිතං;

    ‘‘Sāmaggimeva sikkhetha, buddhehetaṃ pasaṃsitaṃ;

    සාමග්‌ගිරතො ධම්‌මට්‌ඨො, යොගක්‌ඛෙමා න ධංසතී’’ති.

    Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṃsatī’’ti.

    තත්‌ථ අඝාතයුන්‌ති ඝාතාපෙසුං. මයූරනච්‌චං නච්‌චන්‌තීති මහාරාජා යත්‌ථ හි මනුස්‌සානං විවාදො හොති, තත්‌ථ යථා නාම මයූරා නච්‌චන්‌තා පටිච්‌ඡාදෙතබ්‌බං රහස්‌සඞ්‌ගං පාකටං කරොන්‌ති, එවං මනුස්‌සා අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤස්‌ස රන්‌ධං පකාසෙන්‌තා මයූරනච්‌චං නච්‌චන්‌ති නාම. යථා තෙ ඉස්‌සඵන්‌දනා අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤස්‌ස රන්‌ධං පකාසෙන්‌තා නච්‌චිංසු නාම. තං වොති තෙන කාරණෙන තුම්‌හෙ වදාමි. භද්‌දං වොති භද්‌දං තුම්‌හාකං හොතු. යාවන්‌තෙත්‌ථාති යාවන්‌තො එත්‌ථ ඉස්‌සඵන්‌දනසදිසා මා අහුවත්‌ථ. සාමග්‌ගිමෙව සික්‌ඛෙථාති සමග්‌ගභාවමෙව තුම්‌හෙ සික්‌ඛථ, ඉදං පඤ්‌ඤාවුද්‌ධෙහි පණ්‌ඩිතෙහි පසංසිතං . ධම්‌මට්‌ඨොති සුචරිතධම්‌මෙ ඨිතො. යොගක්‌ඛෙමා න ධංසතීති යොගෙහි ඛෙමා නිබ්‌බානා න පරිහායතීති නිබ්‌බානෙන දෙසනාකූටං ගණ්‌හි. සක්‍යරාජානො ධම්‌මකථං සුත්‌වා සමග්‌ගා ජාතා.

    Tattha aghātayunti ghātāpesuṃ. Mayūranaccaṃ naccantīti mahārājā yattha hi manussānaṃ vivādo hoti, tattha yathā nāma mayūrā naccantā paṭicchādetabbaṃ rahassaṅgaṃ pākaṭaṃ karonti, evaṃ manussā aññamaññassa randhaṃ pakāsentā mayūranaccaṃ naccanti nāma. Yathā te issaphandanā aññamaññassa randhaṃ pakāsentā nacciṃsu nāma. Taṃ voti tena kāraṇena tumhe vadāmi. Bhaddaṃ voti bhaddaṃ tumhākaṃ hotu. Yāvantetthāti yāvanto ettha issaphandanasadisā mā ahuvattha. Sāmaggimeva sikkhethāti samaggabhāvameva tumhe sikkhatha, idaṃ paññāvuddhehi paṇḍitehi pasaṃsitaṃ . Dhammaṭṭhoti sucaritadhamme ṭhito. Yogakkhemā na dhaṃsatīti yogehi khemā nibbānā na parihāyatīti nibbānena desanākūṭaṃ gaṇhi. Sakyarājāno dhammakathaṃ sutvā samaggā jātā.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි ‘‘තදා තං කාරණං විදිත්‌වා තස්‌මිං වනසණ්‌ඩෙ නිවුත්‌ථදෙවතා අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā taṃ kāraṇaṃ viditvā tasmiṃ vanasaṇḍe nivutthadevatā ahameva ahosi’’nti.

    ඵන්‌දනජාතකවණ්‌ණනා දුතියා.

    Phandanajātakavaṇṇanā dutiyā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 475. ඵන්‌දනජාතකං • 475. Phandanajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact