Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [349] 9. සන්‌ධිභෙදජාතකවණ්‌ණනා

    [349] 9. Sandhibhedajātakavaṇṇanā

    නෙව ඉත්‌ථීසු සාමඤ්‌ඤන්‌ති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො පෙසුඤ්‌ඤසික්‌ඛාපදං ආරබ්‌භ කථෙසි. එකස්‌මිං කිර සමයෙ සත්‌ථා ‘‘ඡබ්‌බග්‌ගියා භික්‌ඛූ පෙසුඤ්‌ඤං උපසංහරන්‌තී’’ති සුත්‌වා තෙ පක්‌කොසාපෙත්‌වා ‘‘සච්‌චං කිර තුම්‌හෙ, භික්‌ඛවෙ, භික්‌ඛූනං භණ්‌ඩනජාතානං කලහජාතානං විවාදාපන්‌නානං පෙසුඤ්‌ඤං උපසංහරථ, තෙන අනුප්‌පන්‌නානි චෙව භණ්‌ඩනානි උප්‌පජ්‌ජන්‌ති, උප්‌පන්‌නානි ච භිය්‍යොභාවාය සංවත්‌තන්‌තී’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘සච්‌ච’’න්‌ති වුත්‌තෙ තෙ භික්‌ඛූ ගරහිත්‌වා ‘‘භික්‌ඛවෙ, පිසුණා වාචා නාම තිඛිණසත්‌තිපහාරසදිසා, දළ්‌හො විස්‌සාසොපි තාය ඛිප්‌පං භිජ්‌ජති, තඤ්‌ච පන ගහෙත්‌වා අත්‌තනො මෙත්‌තිභින්‌දනකජනො සීහඋසභසදිසො හොතී’’ති වත්‌වා අතීතං ආහරි.

    Neva itthīsu sāmaññanti idaṃ satthā jetavane viharanto pesuññasikkhāpadaṃ ārabbha kathesi. Ekasmiṃ kira samaye satthā ‘‘chabbaggiyā bhikkhū pesuññaṃ upasaṃharantī’’ti sutvā te pakkosāpetvā ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ pesuññaṃ upasaṃharatha, tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhiyyobhāvāya saṃvattantī’’ti pucchitvā ‘‘sacca’’nti vutte te bhikkhū garahitvā ‘‘bhikkhave, pisuṇā vācā nāma tikhiṇasattipahārasadisā, daḷho vissāsopi tāya khippaṃ bhijjati, tañca pana gahetvā attano mettibhindanakajano sīhausabhasadiso hotī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බොධිසත්‌තො තස්‌ස පුත්‌තො හුත්‌වා වයප්‌පත්‌තො තක්‌කසිලායං උග්‌ගහිතසිප්‌පො පිතු අච්‌චයෙන ධම්‌මෙන රජ්‌ජං කාරෙසි. තදා එකො ගොපාලකො අරඤ්‌ඤෙ ගොකුලෙසු ගාවො පටිජග්‌ගිත්‌වා ආගච්‌ඡන්‌තො එකං ගබ්‌භිනිං අසල්‌ලක්‌ඛෙත්‌වා පහාය ආගතො. තස්‌සා එකාය සීහියා සද්‌ධිං විස්‌සාසො උප්‌පජ්‌ජි. තා උභොපි දළ්‌හමිත්‌තා හුත්‌වා එකතො විචරන්‌ති. අපරභාගෙ ගාවී වච්‌ඡකං, සීහී සීහපොතකං විජායි. තෙ උභොපි ජනා කුලෙන ආගතමෙත්‌තියා දළ්‌හමිත්‌තා හුත්‌වා එකතො විචරන්‌ති . අථෙකො වනචරකො අරඤ්‌ඤං පවිසිත්‌වා තෙසං විස්‌සාසං දිස්‌වා අරඤ්‌ඤෙ උප්‌පජ්‌ජනකභණ්‌ඩං ආදාය බාරාණසිං ගන්‌ත්‌වා රඤ්‌ඤො දත්‌වා ‘‘අපි තෙ, සම්‌ම, කිඤ්‌චි අරඤ්‌ඤෙ අච්‌ඡරියං දිට්‌ඨපුබ්‌බ’’න්‌ති රඤ්‌ඤා පුට්‌ඨො ‘‘දෙව, අඤ්‌ඤං කිඤ්‌චි න පස්‌සාමි, එකං පන සීහඤ්‌ච උසභඤ්‌ච අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං විස්‌සාසිකෙ එකතො විචරන්‌තෙ අද්‌දස’’න්‌ති ආහ. ‘‘එතෙසං තතියෙ උප්‌පන්‌නෙ භයං භවිස්‌සති, යදා තෙසං තතියං පස්‌සති, අථ මෙ ආචික්‌ඛෙය්‍යාසී’’ති. ‘‘සාධු, දෙවා’’ති.

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto tassa putto hutvā vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo pitu accayena dhammena rajjaṃ kāresi. Tadā eko gopālako araññe gokulesu gāvo paṭijaggitvā āgacchanto ekaṃ gabbhiniṃ asallakkhetvā pahāya āgato. Tassā ekāya sīhiyā saddhiṃ vissāso uppajji. Tā ubhopi daḷhamittā hutvā ekato vicaranti. Aparabhāge gāvī vacchakaṃ, sīhī sīhapotakaṃ vijāyi. Te ubhopi janā kulena āgatamettiyā daḷhamittā hutvā ekato vicaranti . Atheko vanacarako araññaṃ pavisitvā tesaṃ vissāsaṃ disvā araññe uppajjanakabhaṇḍaṃ ādāya bārāṇasiṃ gantvā rañño datvā ‘‘api te, samma, kiñci araññe acchariyaṃ diṭṭhapubba’’nti raññā puṭṭho ‘‘deva, aññaṃ kiñci na passāmi, ekaṃ pana sīhañca usabhañca aññamaññaṃ vissāsike ekato vicarante addasa’’nti āha. ‘‘Etesaṃ tatiye uppanne bhayaṃ bhavissati, yadā tesaṃ tatiyaṃ passati, atha me ācikkheyyāsī’’ti. ‘‘Sādhu, devā’’ti.

    වනචරකෙ පන බාරාණසිං ගතෙ එකො සිඞ්‌ගාලො සීහඤ්‌ච උසභඤ්‌ච උපට්‌ඨහි. වනචරකො අරඤ්‌ඤං ගන්‌ත්‌වා තං දිස්‌වා ‘‘තතියස්‌ස උප්‌පන්‌නභාවං රඤ්‌ඤො කථෙස්‌සාමී’’ති නගරං ගතො. සිඞ්‌ගාලො චින්‌තෙසි ‘‘මයා ඨපෙත්‌වා සීහමංසඤ්‌ච උසභමංසඤ්‌ච අඤ්‌ඤං අඛාදිතපුබ්‌බං නාම නත්‌ථි, ඉමෙ භින්‌දිත්‌වා ඉමෙසං මංසං ඛාදිස්‌සාමී’’ති. සො ‘‘අයං තං එවං වදති, අයං තං එවං වදතී’’ති උභොපි තෙ අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං භින්‌දිත්‌වා න චිරස්‌සෙව කලහං කාරෙත්‌වා මරණාකාරප්‌පත්‌තෙ අකාසි. වනචරකොපි ගන්‌ත්‌වා රඤ්‌ඤො ‘‘තෙසං, දෙව, තතියො උප්‌පන්‌නො’’ති ආහ. ‘‘කො සො’’ති? ‘‘සිඞ්‌ගාලො, දෙවා’’ති. රාජා ‘‘සො උභො මිත්‌තෙ භින්‌දිත්‌වා මාරාපෙස්‌සති, මයං තෙසං මතකාලෙ සම්‌පාපුණිස්‌සාමා’’ති වත්‌වා රථං අභිරුය්‌හ වනචරකෙන මග්‌ගදෙසකෙන ගච්‌ඡන්‌තො තෙසු අඤ්‌ඤමඤ්‌ඤං කලහං කත්‌වා ජීවිතක්‌ඛයං පත්‌තෙසු සම්‌පාපුණි. සිඞ්‌ගාලො පන හට්‌ඨතුට්‌ඨො එකවාරං සීහස්‌ස මංසං ඛාදති, එකවාරං උසභස්‌ස මංසං ඛාදති. රාජා තෙ උභොපි ජීවිතක්‌ඛයප්‌පත්‌තෙ දිස්‌වා රථෙ ඨිතොව සාරථිනා සද්‌ධිං සල්‌ලපන්‌තො ඉමා ගාථා අභාසි –

    Vanacarake pana bārāṇasiṃ gate eko siṅgālo sīhañca usabhañca upaṭṭhahi. Vanacarako araññaṃ gantvā taṃ disvā ‘‘tatiyassa uppannabhāvaṃ rañño kathessāmī’’ti nagaraṃ gato. Siṅgālo cintesi ‘‘mayā ṭhapetvā sīhamaṃsañca usabhamaṃsañca aññaṃ akhāditapubbaṃ nāma natthi, ime bhinditvā imesaṃ maṃsaṃ khādissāmī’’ti. So ‘‘ayaṃ taṃ evaṃ vadati, ayaṃ taṃ evaṃ vadatī’’ti ubhopi te aññamaññaṃ bhinditvā na cirasseva kalahaṃ kāretvā maraṇākārappatte akāsi. Vanacarakopi gantvā rañño ‘‘tesaṃ, deva, tatiyo uppanno’’ti āha. ‘‘Ko so’’ti? ‘‘Siṅgālo, devā’’ti. Rājā ‘‘so ubho mitte bhinditvā mārāpessati, mayaṃ tesaṃ matakāle sampāpuṇissāmā’’ti vatvā rathaṃ abhiruyha vanacarakena maggadesakena gacchanto tesu aññamaññaṃ kalahaṃ katvā jīvitakkhayaṃ pattesu sampāpuṇi. Siṅgālo pana haṭṭhatuṭṭho ekavāraṃ sīhassa maṃsaṃ khādati, ekavāraṃ usabhassa maṃsaṃ khādati. Rājā te ubhopi jīvitakkhayappatte disvā rathe ṭhitova sārathinā saddhiṃ sallapanto imā gāthā abhāsi –

    189.

    189.

    ‘‘නෙව ඉත්‌ථීසු සාමඤ්‌ඤං, නාපි භක්‌ඛෙසු සාරථි;

    ‘‘Neva itthīsu sāmaññaṃ, nāpi bhakkhesu sārathi;

    අථස්‌ස සන්‌ධිභෙදස්‌ස, පස්‌ස යාව සුචින්‌තිතං.

    Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṃ.

    190.

    190.

    ‘‘අසි තික්‌ඛොව මංසම්‌හි, පෙසුඤ්‌ඤං පරිවත්‌තති;

    ‘‘Asi tikkhova maṃsamhi, pesuññaṃ parivattati;

    යත්‌ථූසභඤ්‌ච සීහඤ්‌ච, භක්‌ඛයන්‌ති මිගාධමා.

    Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.

    191.

    191.

    ‘‘ඉමං සො සයනං සෙති, යමිමං පස්‌සසි සාරථි;

    ‘‘Imaṃ so sayanaṃ seti, yamimaṃ passasi sārathi;

    යො වාචං සන්‌ධිභෙදස්‌ස, පිසුණස්‌ස නිබොධති.

    Yo vācaṃ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.

    192.

    192.

    ‘‘තෙ ජනා සුඛමෙධන්‌ති, නරා සග්‌ගගතාරිව;

    ‘‘Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva;

    යෙ වාචං සන්‌ධිභෙදස්‌ස, නාවබොධන්‌ති සාරථී’’ති.

    Ye vācaṃ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathī’’ti.

    තත්‌ථ නෙව ඉත්‌ථීසූති සම්‌ම සාරථි, ඉමෙසං ද්‌වින්‌නං ජනානං නෙව ඉත්‌ථීසු සාමඤ්‌ඤං අත්‌ථි න , භක්‌ඛෙසුපි. අඤ්‌ඤමෙව හි ඉත්‌ථිං සීහො සෙවති, අඤ්‌ඤං උසභො, අඤ්‌ඤං භක්‌ඛං සීහො ඛාදති, අඤ්‌ඤං උසභොති අත්‌ථො. අථස්‌සාති එවං කලහකාරණෙ අවිජ්‌ජමානෙපි අථ ඉමස්‌ස මිත්‌තසන්‌ධිභෙදකස්‌ස දුට්‌ඨසිඞ්‌ගාලස්‌ස ‘‘උභින්‌නං මංසං ඛාදිස්‌සාමී’’ති චින්‌තෙත්‌වා ඉමෙ මාරෙන්‌තස්‌ස පස්‌ස යාව සුචින්‌තිතං, සුචින්‌තිතං ජාතන්‌ති අධිප්‌පායො. යත්‌ථාති යස්‌මිං පෙසුඤ්‌ඤෙ පරිවත්‌තමානෙ. උසභඤ්‌ච සීහඤ්‌ච මිගාධමා සිඞ්‌ගාලා ඛාදන්‌ති, තං පෙසුඤ්‌ඤං මංසම්‌හි තිඛිණො අසි විය මිත්‌තභාවං ඡින්‌දන්‌තමෙව පරිවත්‌තතීති දීපෙති.

    Tattha neva itthīsūti samma sārathi, imesaṃ dvinnaṃ janānaṃ neva itthīsu sāmaññaṃ atthi na , bhakkhesupi. Aññameva hi itthiṃ sīho sevati, aññaṃ usabho, aññaṃ bhakkhaṃ sīho khādati, aññaṃ usabhoti attho. Athassāti evaṃ kalahakāraṇe avijjamānepi atha imassa mittasandhibhedakassa duṭṭhasiṅgālassa ‘‘ubhinnaṃ maṃsaṃ khādissāmī’’ti cintetvā ime mārentassa passa yāva sucintitaṃ, sucintitaṃ jātanti adhippāyo. Yatthāti yasmiṃ pesuññe parivattamāne. Usabhañca sīhañca migādhamā siṅgālā khādanti, taṃ pesuññaṃ maṃsamhi tikhiṇo asi viya mittabhāvaṃ chindantameva parivattatīti dīpeti.

    යමිමං පස්‌සසීති සම්‌ම සාරථි, යං ඉමං පස්‌සසි ඉමෙසං ද්‌වින්‌නං මතසයනං, අඤ්‌ඤොපි යො පුග්‌ගලො සන්‌ධිභෙදස්‌ස පිසුණස්‌ස පිසුණවාචං නිබොධති ගණ්‌හාති, සො ඉමං සයනං සෙති, එවමෙවං මරතීති දස්‌සෙති. සුඛමෙධන්‌තීති සුඛං වින්‌දන්‌ති ලභන්‌ති. නරා සග්‌ගගතාරිවාති සග්‌ගගතා දිබ්‌බභොගසමඞ්‌ගිනො නරා විය තෙ සුඛං වින්‌දන්‌ති. නාවබොධන්‌තීති න සාරතො පච්‌චෙන්‌ති, තාදිසං පන වචනං සුත්‌වා චොදෙත්‌වා සාරෙත්‌වා මෙත්‌තිං අභින්‌දිත්‌වා පාකතිකාව හොන්‌තීති.

    Yamimaṃ passasīti samma sārathi, yaṃ imaṃ passasi imesaṃ dvinnaṃ matasayanaṃ, aññopi yo puggalo sandhibhedassa pisuṇassa pisuṇavācaṃ nibodhati gaṇhāti, so imaṃ sayanaṃ seti, evamevaṃ maratīti dasseti. Sukhamedhantīti sukhaṃ vindanti labhanti. Narā saggagatārivāti saggagatā dibbabhogasamaṅgino narā viya te sukhaṃ vindanti. Nāvabodhantīti na sārato paccenti, tādisaṃ pana vacanaṃ sutvā codetvā sāretvā mettiṃ abhinditvā pākatikāva hontīti.

    රාජා ඉමා ගාථා භාසිත්‌වා සීහස්‌ස කෙසරචම්‌මනඛදාඨා ගාහාපෙත්‌වා නගරමෙව ගතො.

    Rājā imā gāthā bhāsitvā sīhassa kesaracammanakhadāṭhā gāhāpetvā nagarameva gato.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි – ‘‘තදා බාරාණසිරාජා අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā bārāṇasirājā ahameva ahosi’’nti.

    සන්‌ධිභෙදජාතකවණ්‌ණනා නවමා.

    Sandhibhedajātakavaṇṇanā navamā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 349. සන්‌ධිභෙදජාතකං • 349. Sandhibhedajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact