Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [446] 8. තක්‌කලජාතකවණ්‌ණනා

    [446] 8. Takkalajātakavaṇṇanā

    න තක්‌කලා සන්‌ති න ආලුවානීති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො එකං පිතුපොසකං උපාසකං ආරබ්‌භ කථෙසි. සො කිර දලිද්‌දකුලෙ පච්‌චාජාතො මාතරි කාලකතාය පාතොව උට්‌ඨාය දන්‌තකට්‌ඨමුඛොදකදානාදීනි කරොන්‌තො භතිං වා කසිං වා කත්‌වා ලද්‌ධවිභවානුරූපෙන යාගුභත්‌තාදීනි සම්‌පාදෙත්‌වා පිතරං පොසෙසි. අථ නං පිතා ආහ – ‘‘තාත, ත්‌වං එකකොව අන්‌තො ච බහි ච කත්‌තබ්‌බං කරොසි, එකං තෙ කුලදාරිකං ආනෙස්‌සාමි, සා තෙ ගෙහෙ කත්‌තබ්‌බං කරිස්‌සතී’’ති. ‘‘තාත, ඉත්‌ථියො නාම ඝරං ආගතා නෙව මය්‌හං, න තුම්‌හාකං චිත්‌තසුඛං කරිස්‌සන්‌ති, මා එවරූපං චින්‌තයිත්‌ථ, අහං යාවජීවං තුම්‌හෙ පොසෙත්‌වා තුම්‌හාකං අච්‌චයෙන ජානිස්‌සාමී’’ති. අථස්‌ස පිතා අනිච්‌ඡමානස්‌සෙව එකං කුමාරිකං ආනෙසි. සා සසුරස්‌ස ච සාමිකස්‌ස ච උපකාරිකා අහොසි නීචවුත්‌ති. සාමිකොපිස්‌සා ‘‘මම පිතු උපකාරිකා’’ති තුස්‌සිත්‌වා ලද්‌ධං ලද්‌ධං මනාපං ආහරිත්‌වා දෙති, සාපි තං සසුරස්‌සෙව උපනාමෙසි. සා අපරභාගෙ චින්‌තෙසි ‘‘මය්‌හං සාමිකො ලද්‌ධං ලද්‌ධං පිතු අදත්‌වා මය්‌හමෙව දෙති, අද්‌ධා පිතරි නිස්‌නෙහො ජාතො, ඉමං මහල්‌ලකං එකෙනුපායෙන මම සාමිකස්‌ස පටික්‌කූලං කත්‌වා ගෙහා නික්‌කඩ්‌ඪාපෙස්‌සාමී’’ති.

    Na takkalā santi na āluvānīti idaṃ satthā jetavane viharanto ekaṃ pituposakaṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So kira daliddakule paccājāto mātari kālakatāya pātova uṭṭhāya dantakaṭṭhamukhodakadānādīni karonto bhatiṃ vā kasiṃ vā katvā laddhavibhavānurūpena yāgubhattādīni sampādetvā pitaraṃ posesi. Atha naṃ pitā āha – ‘‘tāta, tvaṃ ekakova anto ca bahi ca kattabbaṃ karosi, ekaṃ te kuladārikaṃ ānessāmi, sā te gehe kattabbaṃ karissatī’’ti. ‘‘Tāta, itthiyo nāma gharaṃ āgatā neva mayhaṃ, na tumhākaṃ cittasukhaṃ karissanti, mā evarūpaṃ cintayittha, ahaṃ yāvajīvaṃ tumhe posetvā tumhākaṃ accayena jānissāmī’’ti. Athassa pitā anicchamānasseva ekaṃ kumārikaṃ ānesi. Sā sasurassa ca sāmikassa ca upakārikā ahosi nīcavutti. Sāmikopissā ‘‘mama pitu upakārikā’’ti tussitvā laddhaṃ laddhaṃ manāpaṃ āharitvā deti, sāpi taṃ sasurasseva upanāmesi. Sā aparabhāge cintesi ‘‘mayhaṃ sāmiko laddhaṃ laddhaṃ pitu adatvā mayhameva deti, addhā pitari nisneho jāto, imaṃ mahallakaṃ ekenupāyena mama sāmikassa paṭikkūlaṃ katvā gehā nikkaḍḍhāpessāmī’’ti.

    සා තතො පට්‌ඨාය උදකං අතිසීතං වා අච්‌චුණ්‌හං වා, ආහාරං අතිලොණං වා අලොණං වා , භත්‌තං උත්‌තණ්‌ඩුලං වා අතිකිලින්‌නං වාති එවමාදීනි තස්‌ස කොධුප්‌පත්‌තිකාරණානි කත්‌වා තස්‌මිං කුජ්‌ඣන්‌තෙ ‘‘කො ඉමං මහල්‌ලකං උපට්‌ඨාතුං සක්‌ඛිස්‌සතී’’ති ඵරුසානි වත්‌වා කලහං වඩ්‌ඪෙසි. තත්‌ථ තත්‌ථ ඛෙළපිණ්‌ඩාදීනි ඡඩ්‌ඩෙත්‌වාපි සාමිකං උජ්‌ඣාපෙසි ‘‘පස්‌ස පිතු කම්‌මං, ‘ඉදඤ්‌චිදඤ්‌ච මා කරී’ති වුත්‌තෙ කුජ්‌ඣති, ඉමස්‌මිං ගෙහෙ පිතරං වා වසාපෙහි මං වා’’ති. අථ නං සො ‘‘භද්‌දෙ, ත්‌වං දහරා යත්‌ථ කත්‌ථචි ජීවිතුං සක්‌ඛිස්‌සසි, මය්‌හං පිතා මහල්‌ලකො, ත්‌වං තස්‌ස අසහන්‌තී ඉමම්‌හා ගෙහා නික්‌ඛමා’’ති ආහ. සා භීතා ‘‘ඉතො පට්‌ඨාය එවං න කරිස්‌සාමී’’ති සසුරස්‌ස පාදෙසු පතිත්‌වා ඛමාපෙත්‌වා පකතිනියාමෙනෙව පටිජග්‌ගිතුං ආරභි. අථ සො උපාසකො පුරිමදිවසෙසු තාය උබ්‌බාළ්‌හො සත්‌ථු සන්‌තිකං ධම්‌මස්‌සවනාය අගන්‌ත්‌වා තස්‌සා පකතියා පතිට්‌ඨිතකාලෙ අගමාසි. අථ නං සත්‌ථා ‘‘කිං, උපාසක, සත්‌තට්‌ඨ දිවසානි ධම්‌මස්‌සවනාය නාගතොසී’’ති පුච්‌ඡි. සො තං කාරණං කථෙසි. සත්‌ථා ‘‘ඉදානි තාව තස්‌සා කථං අග්‌ගහෙත්‌වා පිතරං න නීහරාපෙසි, පුබ්‌බෙ පන එතිස්‌සා කථං ගහෙත්‌වා පිතරං ආමකසුසානං නෙත්‌වා ආවාටං ඛණිත්‌වා තත්‌ථ නං පක්‌ඛිපිත්‌වා මාරණකාලෙ අහං සත්‌තවස්‌සිකො හුත්‌වා මාතාපිතූනං ගුණං කථෙත්‌වා පිතුඝාතකකම්‌මා නිවාරෙසිං, තදා ත්‌වං මම කථං සුත්‌වා තව පිතරං යාවජීවං පටිජග්‌ගිත්‌වා සග්‌ගපරායණො ජාතො, ස්‌වායං මයා දින්‌නො ඔවාදො භවන්‌තරගතම්‌පි න විජහති, ඉමිනා කාරණෙන තස්‌සා කථං අග්‌ගහෙත්‌වා ඉදානි තයා පිතා න නීහටො’’ති වත්‌වා තෙන යාචිතො අතීතං ආහරි.

    Sā tato paṭṭhāya udakaṃ atisītaṃ vā accuṇhaṃ vā, āhāraṃ atiloṇaṃ vā aloṇaṃ vā , bhattaṃ uttaṇḍulaṃ vā atikilinnaṃ vāti evamādīni tassa kodhuppattikāraṇāni katvā tasmiṃ kujjhante ‘‘ko imaṃ mahallakaṃ upaṭṭhātuṃ sakkhissatī’’ti pharusāni vatvā kalahaṃ vaḍḍhesi. Tattha tattha kheḷapiṇḍādīni chaḍḍetvāpi sāmikaṃ ujjhāpesi ‘‘passa pitu kammaṃ, ‘idañcidañca mā karī’ti vutte kujjhati, imasmiṃ gehe pitaraṃ vā vasāpehi maṃ vā’’ti. Atha naṃ so ‘‘bhadde, tvaṃ daharā yattha katthaci jīvituṃ sakkhissasi, mayhaṃ pitā mahallako, tvaṃ tassa asahantī imamhā gehā nikkhamā’’ti āha. Sā bhītā ‘‘ito paṭṭhāya evaṃ na karissāmī’’ti sasurassa pādesu patitvā khamāpetvā pakatiniyāmeneva paṭijaggituṃ ārabhi. Atha so upāsako purimadivasesu tāya ubbāḷho satthu santikaṃ dhammassavanāya agantvā tassā pakatiyā patiṭṭhitakāle agamāsi. Atha naṃ satthā ‘‘kiṃ, upāsaka, sattaṭṭha divasāni dhammassavanāya nāgatosī’’ti pucchi. So taṃ kāraṇaṃ kathesi. Satthā ‘‘idāni tāva tassā kathaṃ aggahetvā pitaraṃ na nīharāpesi, pubbe pana etissā kathaṃ gahetvā pitaraṃ āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā māraṇakāle ahaṃ sattavassiko hutvā mātāpitūnaṃ guṇaṃ kathetvā pitughātakakammā nivāresiṃ, tadā tvaṃ mama kathaṃ sutvā tava pitaraṃ yāvajīvaṃ paṭijaggitvā saggaparāyaṇo jāto, svāyaṃ mayā dinno ovādo bhavantaragatampi na vijahati, iminā kāraṇena tassā kathaṃ aggahetvā idāni tayā pitā na nīhaṭo’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ අඤ්‌ඤතරස්‌මිං කාසිගාමෙ එකස්‌ස කුලස්‌ස ඝරෙ එකපුත්‌තකො අහොසි නාමෙන සවිට්‌ඨකො නාම. සො මාතාපිතරො පටිජග්‌ගන්‌තො අපරභාගෙ මාතරි කාලකතාය පිතරං පොසෙසීති සබ්‌බං වත්‌ථු පච්‌චුප්‌පන්‌නවත්‌ථුනියාමෙනෙව කථෙතබ්‌බං. අයං පනෙත්‌ථ විසෙසො. තදා සා ඉත්‌ථී ‘‘පස්‌ස පිතු කම්‌මං, ‘ඉදඤ්‌චිදඤ්‌ච මා කරී’ති වුත්‌තෙ කුජ්‌ඣතී’’ති වත්‌වා ‘‘සාමි, පිතා තෙ චණ්‌ඩො ඵරුසො නිච්‌චං කලහං කරොති, ජරාජිණ්‌ණො බ්‍යාධිපීළිතො න චිරස්‌සෙව මරිස්‌සති, අහඤ්‌ච එතෙන සද්‌ධිං එකගෙහෙ වසිතුං න සක්‌කොමි, සයම්‌පෙස කතිපාහෙන මරිස්‌සතියෙව, ත්‌වං එතං ආමකසුසානං නෙත්‌වා ආවාටං ඛණිත්‌වා තත්‌ථ නං පක්‌ඛිපිත්‌වා කුද්‌දාලෙන සීසං ඡින්‌දිත්‌වා ජීවිතක්‌ඛයං පාපෙත්‌වා උපරි පංසුනා ඡාදෙත්‌වා ආගච්‌ඡාහී’’ති ආහ. සො තාය පුනප්‌පුනං වුච්‌චමානො ‘‘භද්‌දෙ, පුරිසමාරණං නාම භාරියං, කථං නං මාරෙස්‌සාමී’’ති ආහ. ‘‘අහං තෙ උපායං ආචික්‌ඛිස්‌සාමී’’ති. ‘‘ආචික්‌ඛ තාවා’’ති. ‘‘සාමි, ත්‌වං පච්‌චූසකාලෙ පිතු නිසින්‌නට්‌ඨානං ගන්‌ත්‌වා යථා සබ්‌බෙ සුණන්‌ති, එවං මහාසද්‌දං කත්‌වා ‘තාත, අසුකගාමෙ තුම්‌හාකං උද්‌ධාරණකො අත්‌ථි, මයි ගතෙ න දෙති, තුම්‌හාකං අච්‌චයෙන න දස්‌සතෙව, ස්‌වෙ යානකෙ නිසීදිත්‌වා පාතොව ගච්‌ඡිස්‌සාමා’ති වත්‌වා තෙන වුත්‌තවෙලායමෙව උට්‌ඨාය යානකං යොජෙත්‌වා තත්‌ථ නිසීදාපෙත්‌වා ආමකසුසානං නෙත්‌වා ආවාටං ඛණිත්‌වා චොරෙහි අච්‌ඡින්‌නසද්‌දං කත්‌වා මාරෙත්‌වා ආවාටෙ පක්‌ඛිපිත්‌වා සීසං ඡින්‌දිත්‌වා න්‌හායිත්‌වා ආගච්‌ඡා’’ති.

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente aññatarasmiṃ kāsigāme ekassa kulassa ghare ekaputtako ahosi nāmena saviṭṭhako nāma. So mātāpitaro paṭijagganto aparabhāge mātari kālakatāya pitaraṃ posesīti sabbaṃ vatthu paccuppannavatthuniyāmeneva kathetabbaṃ. Ayaṃ panettha viseso. Tadā sā itthī ‘‘passa pitu kammaṃ, ‘idañcidañca mā karī’ti vutte kujjhatī’’ti vatvā ‘‘sāmi, pitā te caṇḍo pharuso niccaṃ kalahaṃ karoti, jarājiṇṇo byādhipīḷito na cirasseva marissati, ahañca etena saddhiṃ ekagehe vasituṃ na sakkomi, sayampesa katipāhena marissatiyeva, tvaṃ etaṃ āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā tattha naṃ pakkhipitvā kuddālena sīsaṃ chinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari paṃsunā chādetvā āgacchāhī’’ti āha. So tāya punappunaṃ vuccamāno ‘‘bhadde, purisamāraṇaṃ nāma bhāriyaṃ, kathaṃ naṃ māressāmī’’ti āha. ‘‘Ahaṃ te upāyaṃ ācikkhissāmī’’ti. ‘‘Ācikkha tāvā’’ti. ‘‘Sāmi, tvaṃ paccūsakāle pitu nisinnaṭṭhānaṃ gantvā yathā sabbe suṇanti, evaṃ mahāsaddaṃ katvā ‘tāta, asukagāme tumhākaṃ uddhāraṇako atthi, mayi gate na deti, tumhākaṃ accayena na dassateva, sve yānake nisīditvā pātova gacchissāmā’ti vatvā tena vuttavelāyameva uṭṭhāya yānakaṃ yojetvā tattha nisīdāpetvā āmakasusānaṃ netvā āvāṭaṃ khaṇitvā corehi acchinnasaddaṃ katvā māretvā āvāṭe pakkhipitvā sīsaṃ chinditvā nhāyitvā āgacchā’’ti.

    සවිට්‌ඨකො ‘‘අත්‌ථෙස උපායො’’ති තස්‌සා වචනං සම්‌පටිච්‌ඡිත්‌වා යානකං ගමනසජ්‌ජං අකාසි. තස්‌ස පනෙකො සත්‌තවස්‌සිකො පුත්‌තො අත්‌ථි පණ්‌ඩිතො බ්‍යත්‌තො. සො මාතු වචනං සුත්‌වා ‘‘මය්‌හං මාතා පාපධම්‌මා පිතරං මෙ පිතුඝාතකම්‌මං කාරෙති, අහං ඉමස්‌ස පිතුඝාතකම්‌මං කාතුං න දස්‌සාමී’’ති සණිකං ගන්‌ත්‌වා අය්‍යකෙන සද්‌ධිං නිපජ්‌ජි. සවිට්‌ඨකොපි ඉතරාය වුත්‌තවෙලාය යානකං යොජෙත්‌වා ‘‘එහි, තාත, උද්‌ධාරං සොධෙස්‌සාමා’’ති පිතරං යානකෙ නිසීදාපෙසි. කුමාරොපි පඨමතරං යානකං අභිරුහි. සවිට්‌ඨකො තං නිවාරෙතුං අසක්‌කොන්‌තො තෙනෙව සද්‌ධිං ආමකසුසානං ගන්‌ත්‌වා පිතරඤ්‌ච කුමාරකෙන සද්‌ධිං එකමන්‌තෙ ඨපෙත්‌වා සයං ඔතරිත්‌වා කුද්‌දාලපිටකං ආදාය එකස්‌මිං පටිච්‌ඡන්‌නට්‌ඨානෙ චතුරස්‌සාවාටං ඛණිතුං ආරභි. කුමාරකො ඔතරිත්‌වා තස්‌ස සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා අජානන්‌තො විය කථං සමුට්‌ඨාපෙත්‌වා පඨමං ගාථමාහ –

    Saviṭṭhako ‘‘atthesa upāyo’’ti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā yānakaṃ gamanasajjaṃ akāsi. Tassa paneko sattavassiko putto atthi paṇḍito byatto. So mātu vacanaṃ sutvā ‘‘mayhaṃ mātā pāpadhammā pitaraṃ me pitughātakammaṃ kāreti, ahaṃ imassa pitughātakammaṃ kātuṃ na dassāmī’’ti saṇikaṃ gantvā ayyakena saddhiṃ nipajji. Saviṭṭhakopi itarāya vuttavelāya yānakaṃ yojetvā ‘‘ehi, tāta, uddhāraṃ sodhessāmā’’ti pitaraṃ yānake nisīdāpesi. Kumāropi paṭhamataraṃ yānakaṃ abhiruhi. Saviṭṭhako taṃ nivāretuṃ asakkonto teneva saddhiṃ āmakasusānaṃ gantvā pitarañca kumārakena saddhiṃ ekamante ṭhapetvā sayaṃ otaritvā kuddālapiṭakaṃ ādāya ekasmiṃ paṭicchannaṭṭhāne caturassāvāṭaṃ khaṇituṃ ārabhi. Kumārako otaritvā tassa santikaṃ gantvā ajānanto viya kathaṃ samuṭṭhāpetvā paṭhamaṃ gāthamāha –

    82.

    82.

    ‘‘න තක්‌කලා සන්‌ති න ආලුවානි, න බිළාලියො න කළම්‌බානි තාත;

    ‘‘Na takkalā santi na āluvāni, na biḷāliyo na kaḷambāni tāta;

    එකො අරඤ්‌ඤම්‌හි සුසානමජ්‌ඣෙ, කිමත්‌ථිකො තාත ඛණාසි කාසු’’න්‌ති.

    Eko araññamhi susānamajjhe, kimatthiko tāta khaṇāsi kāsu’’nti.

    තත්‌ථ න තක්‌කලා සන්‌තීති පිණ්‌ඩාලුකන්‌දා න සන්‌ති. ආලුවානීති ආලුවකන්‌දා. බිළාලියොති බිළාරිවල්‌ලිකන්‌දා. කළම්‌බානීති තාලකන්‌දා.

    Tattha na takkalā santīti piṇḍālukandā na santi. Āluvānīti āluvakandā. Biḷāliyoti biḷārivallikandā. Kaḷambānīti tālakandā.

    අථස්‌ස පිතා දුතියං ගාථමාහ –

    Athassa pitā dutiyaṃ gāthamāha –

    83.

    83.

    ‘‘පිතාමහො තාත සුදුබ්‌බලො තෙ, අනෙකබ්‍යාධීහි දුඛෙන ඵුට්‌ඨො;

    ‘‘Pitāmaho tāta sudubbalo te, anekabyādhīhi dukhena phuṭṭho;

    තමජ්‌ජහං නිඛණිස්‌සාමි සොබ්‌භෙ, න හිස්‌ස තං ජීවිතං රොචයාමී’’ති.

    Tamajjahaṃ nikhaṇissāmi sobbhe, na hissa taṃ jīvitaṃ rocayāmī’’ti.

    තත්‌ථ අනෙකබ්‍යාධීහීති අනෙකෙහි බ්‍යාධීහි උප්‌පන්‌නෙන දුක්‌ඛෙන ඵුට්‌ඨො. න හිස්‌ස තන්‌ති අහඤ්‌හි තස්‌ස තව පිතාමහස්‌ස තං දුජ්‌ජීවිතං න ඉච්‌ඡාමි, ‘‘එවරූපා ජීවිතා මරණමෙවස්‌ස වර’’න්‌ති මඤ්‌ඤමානො තං සොබ්‌භෙ නිඛණිස්‌සාමීති.

    Tattha anekabyādhīhīti anekehi byādhīhi uppannena dukkhena phuṭṭho. Na hissa tanti ahañhi tassa tava pitāmahassa taṃ dujjīvitaṃ na icchāmi, ‘‘evarūpā jīvitā maraṇamevassa vara’’nti maññamāno taṃ sobbhe nikhaṇissāmīti.

    තං සුත්‌වා කුමාරො උපඩ්‌ඪං ගාථමාහ –

    Taṃ sutvā kumāro upaḍḍhaṃ gāthamāha –

    84.

    84.

    ‘‘සඞ්‌කප්‌පමෙතං පටිලද්‌ධ පාපකං, අච්‌චාහිතං කම්‌ම කරොසි ලුද්‌ද’’න්‌ති.

    ‘‘Saṅkappametaṃ paṭiladdha pāpakaṃ, accāhitaṃ kamma karosi ludda’’nti.

    තස්‌සත්‌ථො – තාත, ත්‌වං ‘‘පීතරං දුක්‌ඛා පමොචෙස්‌සාමී’’ති මරණදුක්‌ඛෙන යොජෙන්‌තො එතං පාපකං සඞ්‌කප්‌පං පටිලද්‌ධා තස්‌ස ච සඞ්‌කප්‌පවසෙන හිතං අතික්‌කම්‌ම ඨිතත්‌තා අච්‌චාහිතං කම්‌මං කරොසි ලුද්‌දන්‌ති.

    Tassattho – tāta, tvaṃ ‘‘pītaraṃ dukkhā pamocessāmī’’ti maraṇadukkhena yojento etaṃ pāpakaṃ saṅkappaṃ paṭiladdhā tassa ca saṅkappavasena hitaṃ atikkamma ṭhitattā accāhitaṃ kammaṃ karosi luddanti.

    එවඤ්‌ච පන වත්‌වා කුමාරො පිතු හත්‌ථතො කුද්‌දාලං ගහෙත්‌වා අවිදූරෙ අඤ්‌ඤතරං ආවාටං ඛණිතුං ආරභි. අථ නං පිතා උපසඞ්‌කමිත්‌වා ‘‘කස්‌මා, තාත, ආවාටං ඛණසී’’ති පුච්‌ඡි. සො තස්‌ස කථෙන්‌තො තතියං ගාථමාහ –

    Evañca pana vatvā kumāro pitu hatthato kuddālaṃ gahetvā avidūre aññataraṃ āvāṭaṃ khaṇituṃ ārabhi. Atha naṃ pitā upasaṅkamitvā ‘‘kasmā, tāta, āvāṭaṃ khaṇasī’’ti pucchi. So tassa kathento tatiyaṃ gāthamāha –

    ‘‘මයාපි තාත පටිලච්‌ඡසෙ තුවං, එතාදිසං කම්‌ම ජරූපනීතො;

    ‘‘Mayāpi tāta paṭilacchase tuvaṃ, etādisaṃ kamma jarūpanīto;

    තං කුල්‌ලවත්‌තං අනුවත්‌තමානො, අහම්‌පි තං නිඛණිස්‌සාමි සොබ්‌භෙ’’ති.

    Taṃ kullavattaṃ anuvattamāno, ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbhe’’ti.

    තස්‌සත්‌ථො – තාත, අහම්‌පි එතස්‌මිං සොබ්‌භෙ තං මහල්‌ලකකාලෙ නිඛණිස්‌සාමි, ඉති ඛො තාත, මයාපි කතෙ ඉමස්‌මිං සොබ්‌භෙ තුවං ජරූපනීතො එතාදිසං කම්‌මං පටිලච්‌ඡසෙ, යං එතං තයා පවත්‌තිතං කුලවත්‌තං, තං අනුවත්‌තමානො වයප්‌පත්‌තො භරියාය සද්‌ධිං වසන්‌තො අහම්‌පි තං නිඛණිස්‌සාමි සොබ්‌භෙති.

    Tassattho – tāta, ahampi etasmiṃ sobbhe taṃ mahallakakāle nikhaṇissāmi, iti kho tāta, mayāpi kate imasmiṃ sobbhe tuvaṃ jarūpanīto etādisaṃ kammaṃ paṭilacchase, yaṃ etaṃ tayā pavattitaṃ kulavattaṃ, taṃ anuvattamāno vayappatto bhariyāya saddhiṃ vasanto ahampi taṃ nikhaṇissāmi sobbheti.

    අථස්‌ස පිතා චතුත්‌ථං ගාථමාහ –

    Athassa pitā catutthaṃ gāthamāha –

    85.

    85.

    ‘‘ඵරුසාහි වාචාහි පකුබ්‌බමානො, ආසජ්‌ජ මං ත්‌වං වදසෙ කුමාර;

    ‘‘Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, āsajja maṃ tvaṃ vadase kumāra;

    පුත්‌තො මමං ඔරසකො සමානො, අහීතානුකම්‌පී මම ත්‌වංසි පුත්‌තා’’ති.

    Putto mamaṃ orasako samāno, ahītānukampī mama tvaṃsi puttā’’ti.

    තත්‌ථ පකුබ්‌බමානොති අභිභවන්‌තො. ආසජ්‌ජාති ඝට්‌ටෙත්‌වා.

    Tattha pakubbamānoti abhibhavanto. Āsajjāti ghaṭṭetvā.

    එවං වුත්‌තෙ පණ්‌ඩිතකුමාරකො එකං පටිවචනගාථං, ද්‌වෙ උදානගාථාති තිස්‌සො ගාථා අභාසි –

    Evaṃ vutte paṇḍitakumārako ekaṃ paṭivacanagāthaṃ, dve udānagāthāti tisso gāthā abhāsi –

    86.

    86.

    ‘‘න තාහං තාත අහිතානුකම්‌පී, හිතානුකම්‌පී තෙ අහම්‌පි තාත;

    ‘‘Na tāhaṃ tāta ahitānukampī, hitānukampī te ahampi tāta;

    පාපඤ්‌ච තං කම්‌ම පකුබ්‌බමානං, අරහාමි නො වාරයිතුං තතො.

    Pāpañca taṃ kamma pakubbamānaṃ, arahāmi no vārayituṃ tato.

    87.

    87.

    ‘‘යො මාතරං වා පිතරං සවිට්‌ඨ, අදූසකෙ හිංසති පාපධම්‌මො;

    ‘‘Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, adūsake hiṃsati pāpadhammo;

    කායස්‌ස භෙදා අභිසම්‌පරායං, අසංසයං සො නිරයං උපෙති.

    Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so nirayaṃ upeti.

    88.

    88.

    ‘‘යො මාතරං වා පිතරං සවිට්‌ඨ, අන්‌නෙන පානෙන උපට්‌ඨහාති;

    ‘‘Yo mātaraṃ vā pitaraṃ saviṭṭha, annena pānena upaṭṭhahāti;

    කායස්‌ස භෙදා අභිසම්‌පරායං, අසංසයං සො සුගතිං උපෙතී’’ති. –

    Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ so sugatiṃ upetī’’ti. –

    ඉමං පන පුත්‌තස්‌ස ධම්‌මකථං සුත්‌වා පිතා අට්‌ඨමං ගාථමාහ –

    Imaṃ pana puttassa dhammakathaṃ sutvā pitā aṭṭhamaṃ gāthamāha –

    89.

    89.

    ‘‘න මෙ ත්‌වං පුත්‌ත අහිතානුකම්‌පී, හිතානුකම්‌පී මෙ ත්‌වංසි පුත්‌ත;

    ‘‘Na me tvaṃ putta ahitānukampī, hitānukampī me tvaṃsi putta;

    අහඤ්‌ච තං මාතරා වුච්‌චමානො, එතාදිසං කම්‌ම කරොමි ලුද්‌ද’’න්‌ති.

    Ahañca taṃ mātarā vuccamāno, etādisaṃ kamma karomi ludda’’nti.

    තත්‌ථ අහඤ්‌ච තං මාතරාති අහඤ්‌ච තෙ මාතරා, අයමෙව වා පාඨො.

    Tattha ahañca taṃ mātarāti ahañca te mātarā, ayameva vā pāṭho.

    තං සුත්‌වා කුමාරො ‘‘තාත, ඉත්‌ථියො නාම උප්‌පන්‌නෙ දොසෙ අනිග්‌ගය්‌හමානා පුනප්‌පුනං පාපං කරොන්‌ති, මම මාතා යථා පුන එවරූපං න කරොති, තථා නං පණාමෙතුං වට්‌ටතී’’ති නවමං ගාථමාහ –

    Taṃ sutvā kumāro ‘‘tāta, itthiyo nāma uppanne dose aniggayhamānā punappunaṃ pāpaṃ karonti, mama mātā yathā puna evarūpaṃ na karoti, tathā naṃ paṇāmetuṃ vaṭṭatī’’ti navamaṃ gāthamāha –

    90.

    90.

    ‘‘යා තෙ සා භරියා අනරියරූපා, මාතා මමෙසා සකියා ජනෙත්‌ති;

    ‘‘Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;

    නිද්‌ධාපයෙ තඤ්‌ච සකා අගාරා, අඤ්‌ඤම්‌පි තෙ සා දුඛමාවහෙය්‍යා’’ති.

    Niddhāpaye tañca sakā agārā, aññampi te sā dukhamāvaheyyā’’ti.

    සවිට්‌ඨකො පණ්‌ඩිතපුත්‌තස්‌ස කථං සුත්‌වා සොමනස්‌සජාතො හුත්‌වා ‘‘ගච්‌ඡාම, තාතා’’ති සද්‌ධිං පුත්‌තෙන ච පිතරා ච යානකෙ නිසීදිත්‌වා පායාසි. සාපි ඛො අනාචාරා ‘‘නික්‌ඛන්‌තා නො ගෙහා කාළකණ්‌ණී’’ති හට්‌ඨතුට්‌ඨා අල්‌ලගොමයෙන ගෙහං උපලිම්‌පෙත්‌වා පායාසං පචිත්‌වා ආගමනමග්‌ගං ඔලොකෙන්‌තී තෙ ආගච්‌ඡන්‌තෙ දිස්‌වා ‘‘නික්‌ඛන්‌තං කාළකණ්‌ණිං පුන ගහෙත්‌වා ආගතො’’ති කුජ්‌ඣිත්‌වා ‘‘අරෙ නිකතික, නික්‌ඛන්‌තං කාළකණ්‌ණිං පුන ආදාය ආගතොසී’’ති පරිභාසි. සවිට්‌ඨකො කිඤ්‌චි අවත්‌වා යානකං මොචෙත්‌වා ‘‘අනාචාරෙ කිං වදෙසී’’ති තං සුකොට්‌ටිතං කොට්‌ටෙත්‌වා ‘‘ඉතො පට්‌ඨාය මා ඉමං ගෙහං පාවිසී’’ති පාදෙ ගහෙත්‌වා නික්‌කඩ්‌ඪි. තතො පිතරඤ්‌ච පුත්‌තඤ්‌ච න්‌හාපෙත්‌වා සයම්‌පි න්‌හායිත්‌වා තයොපි පායාසං පරිභුඤ්‌ජිංසු. සාපි පාපධම්‌මා කතිපාහං අඤ්‌ඤස්‌මිං ගෙහෙ වසි. තස්‌මිං කාලෙ පුත්‌තො පිතරං ආහ – ‘‘තාත, මම මාතා එත්‌තකෙන න බුජ්‌ඣති, තුම්‌හෙ මම මාතු මඞ්‌කුභාවකරණත්‌ථං ‘අසුකගාමකෙ මම මාතුලධීතා අත්‌ථි , සා මය්‌හං පිතරඤ්‌ච පුත්‌තඤ්‌ච මඤ්‌ච පටිජග්‌ගිස්‌සති, තං ආනෙස්‌සාමී’ති වත්‌වා මාලාගන්‌ධාදීනි ආදාය යානකෙන නික්‌ඛමිත්‌වා ඛෙත්‌තං අනුවිචරිත්‌වා සායං ආගච්‌ඡථා’’ති. සො තථා අකාසි.

    Saviṭṭhako paṇḍitaputtassa kathaṃ sutvā somanassajāto hutvā ‘‘gacchāma, tātā’’ti saddhiṃ puttena ca pitarā ca yānake nisīditvā pāyāsi. Sāpi kho anācārā ‘‘nikkhantā no gehā kāḷakaṇṇī’’ti haṭṭhatuṭṭhā allagomayena gehaṃ upalimpetvā pāyāsaṃ pacitvā āgamanamaggaṃ olokentī te āgacchante disvā ‘‘nikkhantaṃ kāḷakaṇṇiṃ puna gahetvā āgato’’ti kujjhitvā ‘‘are nikatika, nikkhantaṃ kāḷakaṇṇiṃ puna ādāya āgatosī’’ti paribhāsi. Saviṭṭhako kiñci avatvā yānakaṃ mocetvā ‘‘anācāre kiṃ vadesī’’ti taṃ sukoṭṭitaṃ koṭṭetvā ‘‘ito paṭṭhāya mā imaṃ gehaṃ pāvisī’’ti pāde gahetvā nikkaḍḍhi. Tato pitarañca puttañca nhāpetvā sayampi nhāyitvā tayopi pāyāsaṃ paribhuñjiṃsu. Sāpi pāpadhammā katipāhaṃ aññasmiṃ gehe vasi. Tasmiṃ kāle putto pitaraṃ āha – ‘‘tāta, mama mātā ettakena na bujjhati, tumhe mama mātu maṅkubhāvakaraṇatthaṃ ‘asukagāmake mama mātuladhītā atthi , sā mayhaṃ pitarañca puttañca mañca paṭijaggissati, taṃ ānessāmī’ti vatvā mālāgandhādīni ādāya yānakena nikkhamitvā khettaṃ anuvicaritvā sāyaṃ āgacchathā’’ti. So tathā akāsi.

    පටිවිස්‌සකකුලෙ ඉත්‌ථියො ‘‘සාමිකො කිර තෙ අඤ්‌ඤං භරියං ආනෙතුං අසුකගාමං නාම ගතො’’ති තස්‌සා ආචික්‌ඛිංසු. සා ‘‘දානිම්‌හි නට්‌ඨා, නත්‌ථි මෙ පුන ඔකාසො’’ති භීතා තසිතා හුත්‌වා ‘‘පුත්‌තමෙව යාචිස්‌සාමී’’ති පණ්‌ඩිතපුත්‌තස්‌ස සන්‌තිකං ගන්‌ත්‌වා තස්‌ස පාදෙසු පතිත්‌වා ‘‘තාත, තං ඨපෙත්‌වා අඤ්‌ඤො මම පටිසරණං නත්‌ථි, ඉතො පට්‌ඨාය තව පිතරඤ්‌ච පිතාමහඤ්‌ච අලඞ්‌කතචෙතියං විය පටිජග්‌ගිස්‌සාමි, පුන මය්‌හං ඉමස්‌මිං ඝරෙ පවෙසනං කරොහී’’ති ආහ. සො ‘‘සාධු, අම්‌ම, සචෙ පුන එවරූපං න කරිස්‌සථ, කරිස්‌සාමි, අප්‌පමත්‌තා හොථා’’ති වත්‌වා පිතු ආගතකාලෙ දසමං ගාථමාහ –

    Paṭivissakakule itthiyo ‘‘sāmiko kira te aññaṃ bhariyaṃ ānetuṃ asukagāmaṃ nāma gato’’ti tassā ācikkhiṃsu. Sā ‘‘dānimhi naṭṭhā, natthi me puna okāso’’ti bhītā tasitā hutvā ‘‘puttameva yācissāmī’’ti paṇḍitaputtassa santikaṃ gantvā tassa pādesu patitvā ‘‘tāta, taṃ ṭhapetvā añño mama paṭisaraṇaṃ natthi, ito paṭṭhāya tava pitarañca pitāmahañca alaṅkatacetiyaṃ viya paṭijaggissāmi, puna mayhaṃ imasmiṃ ghare pavesanaṃ karohī’’ti āha. So ‘‘sādhu, amma, sace puna evarūpaṃ na karissatha, karissāmi, appamattā hothā’’ti vatvā pitu āgatakāle dasamaṃ gāthamāha –

    91.

    91.

    ‘‘යා තෙ සා භරියා අනරියරූපා, මාතා මමෙසා සකියා ජනෙත්‌ති;

    ‘‘Yā te sā bhariyā anariyarūpā, mātā mamesā sakiyā janetti;

    දන්‌තා කරෙණූව වසූපනීතා, සා පාපධම්‌මා පුනරාවජාතූ’’ති.

    Dantā kareṇūva vasūpanītā, sā pāpadhammā punarāvajātū’’ti.

    තත්‌ථ කරෙණූවාති තාත, ඉදානි සා ආනෙඤ්‌ජකාරණං කාරිකා හත්‌ථිනී විය දන්‌තා වසං උපනීතා නිබ්‌බිසෙවනා ජාතා. පුනරාගජාතූති පුන ඉමං ගෙහං ආගච්‌ඡතූති.

    Tattha kareṇūvāti tāta, idāni sā āneñjakāraṇaṃ kārikā hatthinī viya dantā vasaṃ upanītā nibbisevanā jātā. Punarāgajātūti puna imaṃ gehaṃ āgacchatūti.

    එවං සො පිතු ධම්‌මං කථෙත්‌වා ගන්‌ත්‌වා මාතරං ආනෙසි. සා සාමිකඤ්‌ච සසුරඤ්‌ච ඛමාපෙත්‌වා තතො පට්‌ඨාය දන්‌තා ධම්‌මෙන සමන්‌නාගතා හුත්‌වා සාමිකඤ්‌ච සසුරඤ්‌ච පුත්‌තඤ්‌ච පටිජග්‌ගි. උභොපි ච පුත්‌තස්‌ස ඔවාදෙ ඨත්‌වා දානාදීනි පුඤ්‌ඤානි කරිත්‌වා සග්‌ගපරායණා අහෙසුං.

    Evaṃ so pitu dhammaṃ kathetvā gantvā mātaraṃ ānesi. Sā sāmikañca sasurañca khamāpetvā tato paṭṭhāya dantā dhammena samannāgatā hutvā sāmikañca sasurañca puttañca paṭijaggi. Ubhopi ca puttassa ovāde ṭhatvā dānādīni puññāni karitvā saggaparāyaṇā ahesuṃ.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා සච්‌චානි පකාසෙත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි, සච්‌චපරියොසානෙ පිතුපොසකො සොතාපත්‌තිඵලෙ පතිට්‌ඨහි. තදා පිතා ච පුත්‌තො ච සුණිසා ච තෙයෙව අහෙසුං, පණ්‌ඩිතකුමාරො පන අහමෙව අහොසින්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne pituposako sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā pitā ca putto ca suṇisā ca teyeva ahesuṃ, paṇḍitakumāro pana ahameva ahosinti.

    තක්‌කලජාතකවණ්‌ණනා අට්‌ඨමා.

    Takkalajātakavaṇṇanā aṭṭhamā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 446. තක්‌කලජාතකං • 446. Takkalajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact