Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [418] 2. අට්‌ඨසද්‌දජාතකවණ්‌ණනා

    [418] 2. Aṭṭhasaddajātakavaṇṇanā

    ඉදං පුරෙ නින්‌නමාහූති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො කොසලරඤ්‌ඤො අඩ්‌ඪරත්‌තසමයෙ සුතං භිංසනකං අවිනිබ්‌භොගසද්‌දං ආරබ්‌භ කථෙසි. වත්‌ථු හෙට්‌ඨා ලොහකුම්‌භිජාතකෙ (ජා. 1.4.53 ආදයො) කථිතසදිසමෙව. ඉධ පන සත්‌ථා ‘‘මය්‌හං, භන්‌තෙ, ඉමෙසං සද්‌දානං සුතත්‌තා කින්‌ති භවිස්‌සතී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘මා භායි, මහාරාජ, න තෙ එතෙසං සුතපච්‌චයා කොචි අන්‌තරායො භවිස්‌සති, න හි, මහාරාජ, එවරූපං භයානකං අවිනිබ්‌භොගසද්‌දං ත්‌වමෙවෙකො සුණි, පුබ්‌බෙපි රාජානො එවරූපං සද්‌දං සුත්‌වා බ්‍රාහ්‌මණානං කථං ගහෙත්‌වා සබ්‌බචතුක්‌කයඤ්‌ඤං යජිතුකාමා පණ්‌ඩිතානං වචනං සුත්‌වා යඤ්‌ඤහරණත්‌ථාය ගහිතසත්‌තෙ විස්‌සජ්‌ජෙත්‌වා නගරෙ මාඝාතභෙරිං චරාපෙසු’’න්‌ති වත්‌වා තෙන යාචිතො අතීතං ආහරි.

    Idaṃ pure ninnamāhūti idaṃ satthā jetavane viharanto kosalarañño aḍḍharattasamaye sutaṃ bhiṃsanakaṃ avinibbhogasaddaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā lohakumbhijātake (jā. 1.4.53 ādayo) kathitasadisameva. Idha pana satthā ‘‘mayhaṃ, bhante, imesaṃ saddānaṃ sutattā kinti bhavissatī’’ti vutte ‘‘mā bhāyi, mahārāja, na te etesaṃ sutapaccayā koci antarāyo bhavissati, na hi, mahārāja, evarūpaṃ bhayānakaṃ avinibbhogasaddaṃ tvameveko suṇi, pubbepi rājāno evarūpaṃ saddaṃ sutvā brāhmaṇānaṃ kathaṃ gahetvā sabbacatukkayaññaṃ yajitukāmā paṇḍitānaṃ vacanaṃ sutvā yaññaharaṇatthāya gahitasatte vissajjetvā nagare māghātabheriṃ carāpesu’’nti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බොධිසත්‌තො අසීතිකොටිවිභවෙ බ්‍රාහ්‌මණකුලෙ නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා වයප්‌පත්‌තො තක්‌කසිලායං උග්‌ගහිතසිප්‌පො මාතාපිතූනං අච්‌චයෙන රතනවිලොකනං කත්‌වා සබ්‌බං විභවජාතං දානමුඛෙ විස්‌සජ්‌ජෙත්‌වා කාමෙ පහාය හිමවන්‌තං පවිසිත්‌වා ඉසිපබ්‌බජ්‌ජං පබ්‌බජිත්‌වා ඣානාභිඤ්‌ඤායො නිබ්‌බත්‌තෙත්‌වා අපරභාගෙ ලොණම්‌බිලසෙවනත්‌ථාය මනුස්‌සපථං චරන්‌තො බාරාණසිං පත්‌වා රාජුය්‍යානෙ වසි. තදා බාරාණසිරාජා සිරිසයනෙ නිසින්‌නො අඩ්‌ඪරත්‌තසමයෙ අට්‌ඨ සද්‌දෙ අස්‌සොසි – පඨමං රාජනිවෙසනසාමන්‌තා උය්‍යානෙ එකො බකො සද්‌දමකාසි, දුතියං තස්‌මිං සද්‌දෙ අනුපච්‌ඡින්‌නෙයෙව හත්‌ථිසාලාය තොරණනිවාසිනී කාකී සද්‌දමකාසි, තතියං රාජගෙහෙ කණ්‌ණිකායං නිවුත්‌ථඝුණපාණකො සද්‌දමකාසි, චතුත්‌ථං රාජගෙහෙ පොසාවනියකොකිලො සද්‌දමකාසි, පඤ්‌චමං තත්‌ථෙව පොසාවනියමිගො සද්‌දමකාසි, ඡට්‌ඨං තත්‌ථෙව පොසාවනියවානරො සද්‌දමකාසි, සත්‌තමං තත්‌ථෙව පොසාවනියකින්‌නරො සද්‌දමකාසි, අට්‌ඨමං තස්‌මිං සද්‌දෙ අනුපච්‌ඡින්‌නෙයෙව රාජනිවෙසනමත්‌ථකෙන උය්‍යානං ගච්‌ඡන්‌තො පච්‌චෙකබුද්‌ධො එකං උදානං උදානෙන්‌තො සද්‌දමකාසි.

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto asītikoṭivibhave brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ uggahitasippo mātāpitūnaṃ accayena ratanavilokanaṃ katvā sabbaṃ vibhavajātaṃ dānamukhe vissajjetvā kāme pahāya himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā jhānābhiññāyo nibbattetvā aparabhāge loṇambilasevanatthāya manussapathaṃ caranto bārāṇasiṃ patvā rājuyyāne vasi. Tadā bārāṇasirājā sirisayane nisinno aḍḍharattasamaye aṭṭha sadde assosi – paṭhamaṃ rājanivesanasāmantā uyyāne eko bako saddamakāsi, dutiyaṃ tasmiṃ sadde anupacchinneyeva hatthisālāya toraṇanivāsinī kākī saddamakāsi, tatiyaṃ rājagehe kaṇṇikāyaṃ nivutthaghuṇapāṇako saddamakāsi, catutthaṃ rājagehe posāvaniyakokilo saddamakāsi, pañcamaṃ tattheva posāvaniyamigo saddamakāsi, chaṭṭhaṃ tattheva posāvaniyavānaro saddamakāsi, sattamaṃ tattheva posāvaniyakinnaro saddamakāsi, aṭṭhamaṃ tasmiṃ sadde anupacchinneyeva rājanivesanamatthakena uyyānaṃ gacchanto paccekabuddho ekaṃ udānaṃ udānento saddamakāsi.

    බාරාණසිරාජා ඉමෙ අට්‌ඨ සද්‌දෙ සුත්‌වා භීතතසිතො පුනදිවසෙ බ්‍රාහ්‌මණෙ පුච්‌ඡි. බ්‍රාහ්‌මණා ‘‘අන්‌තරායො තෙ, මහාරාජ, භවිස්‌සති, සබ්‌බචතුක්‌කයඤ්‌ඤං යජිස්‌සාමා’’ති වත්‌වා රඤ්‌ඤා ‘‘යථාරුචිතං කරොථා’’ති අනුඤ්‌ඤාතා හට්‌ඨපහට්‌ඨා රාජකුලතො නික්‌ඛමිත්‌වා යඤ්‌ඤකම්‌මං ආරභිංසු. අථ නෙසං ජෙට්‌ඨකස්‌ස යඤ්‌ඤකාරබ්‍රාහ්‌මණස්‌ස අන්‌තෙවාසී මාණවො පණ්‌ඩිතො බ්‍යත්‌තො ආචරියං ආහ – ‘‘ආචරිය, එවරූපං කක්‌ඛළං ඵරුසං අසාතං බහූනං සත්‌තානං විනාසකම්‌මං මා කරී’’ති. ‘‘තාත, ත්‌වං කිං ජානාසි, සචෙපි අඤ්‌ඤං කිඤ්‌චි න භවිස්‌සති, මච්‌ඡමංසං තාව බහුං ඛාදිතුං ලභිස්‌සාමා’’ති. ‘‘ආචරිය, කුච්‌ඡිං නිස්‌සාය නිරයෙ නිබ්‌බත්‌තනකම්‌මං මා කරොථා’’ති. තං සුත්‌වා සෙසබ්‍රාහ්‌මණා ‘‘අයං අම්‌හාකං ලාභන්‌තරායං කරොතී’’ති තස්‌ස කුජ්‌ඣිංසු. මාණවො තෙසං භයෙන ‘‘තෙන හි තුම්‌හෙව මච්‌ඡමංසඛාදනූපායං කරොථා’’ති වත්‌වා නික්‌ඛමිත්‌වා බහිනගරෙ රාජානං නිවාරෙතුං සමත්‌ථං ධම්‌මිකසමණබ්‍රාහ්‌මණං උපධාරෙන්‌තො රාජුය්‍යානං ගන්‌ත්‌වා බොධිසත්‌තං දිස්‌වා වන්‌දිත්‌වා ‘‘භන්‌තෙ, කිං තුම්‌හාකං සත්‌තෙසු අනුකම්‌පා නත්‌ථි, රාජා බහූ සත්‌තෙ මාරෙත්‌වා යඤ්‌ඤං යජාපෙති, කිං වො මහාජනස්‌ස බන්‌ධනමොක්‌ඛං කාතුං න වට්‌ටතී’’ති ආහ. ‘‘මාණව, එත්‌ථ නෙව රාජා අම්‌හෙ ජානාති, න මයං රාජානං ජානාමා’’ති. ‘‘ජානාථ පන, භන්‌තෙ, රඤ්‌ඤා සුතසද්‌දානං නිප්‌ඵත්‌ති’’න්‌ති? ‘‘ආම, ජානාමී’’ති. ‘‘ජානන්‌තා රඤ්‌ඤො කස්‌මා න කථෙථා’’ති? ‘‘මාණව කිං සක්‌කා ‘අහං ජානාමී’ති නලාටෙ සිඞ්‌ගං බන්‌ධිත්‌වා චරිතුං, සචෙ ඉධාගන්‌ත්‌වා පුච්‌ඡිස්‌සති, කථෙස්‌සාමී’’ති.

    Bārāṇasirājā ime aṭṭha sadde sutvā bhītatasito punadivase brāhmaṇe pucchi. Brāhmaṇā ‘‘antarāyo te, mahārāja, bhavissati, sabbacatukkayaññaṃ yajissāmā’’ti vatvā raññā ‘‘yathārucitaṃ karothā’’ti anuññātā haṭṭhapahaṭṭhā rājakulato nikkhamitvā yaññakammaṃ ārabhiṃsu. Atha nesaṃ jeṭṭhakassa yaññakārabrāhmaṇassa antevāsī māṇavo paṇḍito byatto ācariyaṃ āha – ‘‘ācariya, evarūpaṃ kakkhaḷaṃ pharusaṃ asātaṃ bahūnaṃ sattānaṃ vināsakammaṃ mā karī’’ti. ‘‘Tāta, tvaṃ kiṃ jānāsi, sacepi aññaṃ kiñci na bhavissati, macchamaṃsaṃ tāva bahuṃ khādituṃ labhissāmā’’ti. ‘‘Ācariya, kucchiṃ nissāya niraye nibbattanakammaṃ mā karothā’’ti. Taṃ sutvā sesabrāhmaṇā ‘‘ayaṃ amhākaṃ lābhantarāyaṃ karotī’’ti tassa kujjhiṃsu. Māṇavo tesaṃ bhayena ‘‘tena hi tumheva macchamaṃsakhādanūpāyaṃ karothā’’ti vatvā nikkhamitvā bahinagare rājānaṃ nivāretuṃ samatthaṃ dhammikasamaṇabrāhmaṇaṃ upadhārento rājuyyānaṃ gantvā bodhisattaṃ disvā vanditvā ‘‘bhante, kiṃ tumhākaṃ sattesu anukampā natthi, rājā bahū satte māretvā yaññaṃ yajāpeti, kiṃ vo mahājanassa bandhanamokkhaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Māṇava, ettha neva rājā amhe jānāti, na mayaṃ rājānaṃ jānāmā’’ti. ‘‘Jānātha pana, bhante, raññā sutasaddānaṃ nipphatti’’nti? ‘‘Āma, jānāmī’’ti. ‘‘Jānantā rañño kasmā na kathethā’’ti? ‘‘Māṇava kiṃ sakkā ‘ahaṃ jānāmī’ti nalāṭe siṅgaṃ bandhitvā carituṃ, sace idhāgantvā pucchissati, kathessāmī’’ti.

    මාණවො වෙගෙන රාජකුලං ගන්‌ත්‌වා ‘‘කිං, තාතා’’ති වුත්‌තෙ ‘‘මහාරාජ, තුම්‌හෙහි සුතසද්‌දානං නිප්‌ඵත්‌තිං ජානනකො එකො තාපසො තුම්‌හාකං උය්‍යානෙ මඞ්‌ගලසිලායං නිසින්‌නො ‘සචෙ මං පුච්‌ඡිස්‌සති, කථෙස්‌සාමී’ති වදති, ගන්‌ත්‌වා තං පුච්‌ඡිතුං වට්‌ටතී’’ති ආහ. රාජා වෙගෙන තත්‌ථ ගන්‌ත්‌වා තාපසං වන්‌දිත්‌වා කතපටිසන්‌ථාරො නිසීදිත්‌වා ‘‘සච්‌චං කිර, භන්‌තෙ, තුම්‌හෙ මයා සුතසද්‌දානං නිප්‌ඵත්‌තිං ජානාථා’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘ආම, මහාරාජා’’ති. ‘‘තෙන හි කථෙථ තං මෙ’’ති. ‘‘මහාරාජ, තෙසං සුතපච්‌චයා තව කොචි අන්‌තරායො නත්‌ථි , පොරාණුය්‍යානෙ පන තෙ එකො බකො අත්‌ථි, සො ගොචරං අලභන්‌තො ජිඝච්‌ඡාය පරෙතො පඨමං සද්‌දමකාසී’’ති තස්‌ස කිරියං අත්‌තනො ඤාණෙන පරිච්‌ඡින්‌දිත්‌වා පඨමං ගාථමාහ –

    Māṇavo vegena rājakulaṃ gantvā ‘‘kiṃ, tātā’’ti vutte ‘‘mahārāja, tumhehi sutasaddānaṃ nipphattiṃ jānanako eko tāpaso tumhākaṃ uyyāne maṅgalasilāyaṃ nisinno ‘sace maṃ pucchissati, kathessāmī’ti vadati, gantvā taṃ pucchituṃ vaṭṭatī’’ti āha. Rājā vegena tattha gantvā tāpasaṃ vanditvā katapaṭisanthāro nisīditvā ‘‘saccaṃ kira, bhante, tumhe mayā sutasaddānaṃ nipphattiṃ jānāthā’’ti pucchi. ‘‘Āma, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi kathetha taṃ me’’ti. ‘‘Mahārāja, tesaṃ sutapaccayā tava koci antarāyo natthi , porāṇuyyāne pana te eko bako atthi, so gocaraṃ alabhanto jighacchāya pareto paṭhamaṃ saddamakāsī’’ti tassa kiriyaṃ attano ñāṇena paricchinditvā paṭhamaṃ gāthamāha –

    10.

    10.

    ‘‘ඉදං පුරෙ නින්‌නමාහු, බහුමච්‌ඡං මහොදකං;

    ‘‘Idaṃ pure ninnamāhu, bahumacchaṃ mahodakaṃ;

    ආවාසො බකරාජස්‌ස, පෙත්‌තිකං භවනං මම;

    Āvāso bakarājassa, pettikaṃ bhavanaṃ mama;

    ත්‍යජ්‌ජ භෙකෙන යාපෙම, ඔකං න විජහාමසෙ’’ති.

    Tyajja bhekena yāpema, okaṃ na vijahāmase’’ti.

    තත්‌ථ ඉදන්‌ති මඞ්‌ගලපොක්‌ඛරණිං සන්‌ධාය වදති. සා හි පුබ්‌බෙ උදකතුම්‌බෙන උදකෙ පවිසන්‌තෙ මහොදකා බහුමච්‌ඡා, ඉදානි පන උදකස්‌ස පච්‌ඡින්‌නත්‌තා න මහොදකා ජාතා. ත්‍යජ්‌ජ භෙකෙනාති තෙ මයං අජ්‌ජ මච්‌ඡෙ අලභන්‌තා මණ්‌ඩූකමත්‌තෙන යාපෙම. ඔකන්‌ති එවං ජිඝච්‌ඡාය පීළිතාපි වසනට්‌ඨානං න විජහාම.

    Tattha idanti maṅgalapokkharaṇiṃ sandhāya vadati. Sā hi pubbe udakatumbena udake pavisante mahodakā bahumacchā, idāni pana udakassa pacchinnattā na mahodakā jātā. Tyajja bhekenāti te mayaṃ ajja macche alabhantā maṇḍūkamattena yāpema. Okanti evaṃ jighacchāya pīḷitāpi vasanaṭṭhānaṃ na vijahāma.

    ඉති, මහාරාජ, සො බකො ජිඝච්‌ඡාපීළිතො සද්‌දමකාසි. සචෙපි තං ජිඝච්‌ඡාතො මොචෙතුකාමො, තං උය්‍යානං සොධාපෙත්‌වා පොක්‌ඛරණිං උදකස්‌ස පූරෙහීති. රාජා තථා කාරෙතුං එකං අමච්‌චං ආණාපෙසි.

    Iti, mahārāja, so bako jighacchāpīḷito saddamakāsi. Sacepi taṃ jighacchāto mocetukāmo, taṃ uyyānaṃ sodhāpetvā pokkharaṇiṃ udakassa pūrehīti. Rājā tathā kāretuṃ ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi.

    ‘‘හත්‌ථිසාලතොරණෙ පන තෙ, මහාරාජ, එකා කාකී වසමානා අත්‌තනො පුත්‌තසොකෙන දුතියං සද්‌දමකාසි, තතොපි තෙ භයං නත්‌ථී’’ති වත්‌වා දුතියං ගාථමාහ –

    ‘‘Hatthisālatoraṇe pana te, mahārāja, ekā kākī vasamānā attano puttasokena dutiyaṃ saddamakāsi, tatopi te bhayaṃ natthī’’ti vatvā dutiyaṃ gāthamāha –

    11.

    11.

    ‘‘කො දුතියං අසීලිස්‌ස, බන්‌ධරස්‌සක්‌ඛි භෙච්‌ඡති;

    ‘‘Ko dutiyaṃ asīlissa, bandharassakkhi bhecchati;

    කො මෙ පුත්‌තෙ කුලාවකං, මඤ්‌ච සොත්‌ථිං කරිස්‌සතී’’ති.

    Ko me putte kulāvakaṃ, mañca sotthiṃ karissatī’’ti.

    වත්‌වා ච පන ‘‘කො නාම තෙ, මහාරාජ, හත්‌ථිසාලාය හත්‌ථිමෙණ්‌ඩො’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘බන්‌ධරො නාම, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘එකක්‌ඛිකාණො සො, මහාරාජා’’ති? ‘‘ආම, භන්‌තෙ’’ති. මහාරාජ, හත්‌ථිසාලාය තෙ ද්‌වාරතොරණෙ එකා කාකී කුලාවකං කත්‌වා අණ්‌ඩකානි නික්‌ඛිපි. තානි පරිණතානි කාකපොතකා නික්‌ඛන්‌තා, හත්‌ථිමෙණ්‌ඩො හත්‌ථිං ආරුය්‌හ සාලතො නික්‌ඛමන්‌තො ච පවිසන්‌තො ච අඞ්‌කුසකෙන කාකිම්‌පි පුත්‌තකෙපිස්‌සා පහරති, කුලාවකම්‌පි විද්‌ධංසෙති. සා තෙන දුක්‌ඛෙන පීළිතා තස්‌ස අක්‌ඛිභෙදනං ආයාචන්‌තී එවමාහ, සචෙ තෙ කාකියා මෙත්‌තචිත්‌තං අත්‌ථි, එතං බන්‌ධරං පක්‌කොසාපෙත්‌වා කුලාවකවිද්‌ධංසනතො වාරෙහීති . රාජා තං පක්‌කොසාපෙත්‌වා පරිභාසිත්‌වා හාරෙත්‌වා අඤ්‌ඤස්‌ස තං හත්‌ථිං අදාසි.

    Vatvā ca pana ‘‘ko nāma te, mahārāja, hatthisālāya hatthimeṇḍo’’ti pucchi. ‘‘Bandharo nāma, bhante’’ti. ‘‘Ekakkhikāṇo so, mahārājā’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. Mahārāja, hatthisālāya te dvāratoraṇe ekā kākī kulāvakaṃ katvā aṇḍakāni nikkhipi. Tāni pariṇatāni kākapotakā nikkhantā, hatthimeṇḍo hatthiṃ āruyha sālato nikkhamanto ca pavisanto ca aṅkusakena kākimpi puttakepissā paharati, kulāvakampi viddhaṃseti. Sā tena dukkhena pīḷitā tassa akkhibhedanaṃ āyācantī evamāha, sace te kākiyā mettacittaṃ atthi, etaṃ bandharaṃ pakkosāpetvā kulāvakaviddhaṃsanato vārehīti . Rājā taṃ pakkosāpetvā paribhāsitvā hāretvā aññassa taṃ hatthiṃ adāsi.

    ‘‘පාසාදකණ්‌ණිකාය පන තෙ, මහාරාජ, එකො ඝුණපාණකො වසති. සො තත්‌ථ ඵෙග්‌ගුං ඛාදිත්‌වා තස්‌මිං ඛීණෙ සාරං ඛාදිතුං නාසක්‌ඛි, සො භක්‌ඛං අලභිත්‌වා නික්‌ඛමිතුම්‌පි අසක්‌කොන්‌තො පරිදෙවමානො තතියං සද්‌දමකාසි, තතොපි තෙ භයං නත්‌ථී’’ති වත්‌වා තස්‌ස කිරියං අත්‌තනො ඤාණෙන පරිච්‌ඡින්‌දිත්‌වා තතියං ගාථමාහ –

    ‘‘Pāsādakaṇṇikāya pana te, mahārāja, eko ghuṇapāṇako vasati. So tattha phegguṃ khāditvā tasmiṃ khīṇe sāraṃ khādituṃ nāsakkhi, so bhakkhaṃ alabhitvā nikkhamitumpi asakkonto paridevamāno tatiyaṃ saddamakāsi, tatopi te bhayaṃ natthī’’ti vatvā tassa kiriyaṃ attano ñāṇena paricchinditvā tatiyaṃ gāthamāha –

    12.

    12.

    ‘‘සබ්‌බා පරික්‌ඛතා ඵෙග්‌ගු, යාව තස්‌සා ගතී අහු;

    ‘‘Sabbā parikkhatā pheggu, yāva tassā gatī ahu;

    ඛීණභක්‌ඛො මහාරාජ, සාරෙ න රමතී ඝුණො’’ති.

    Khīṇabhakkho mahārāja, sāre na ramatī ghuṇo’’ti.

    තත්‌ථ යාව තස්‌සා ගතී අහූති යාව තස්‌සා ඵෙග්‌ගුයා නිප්‌ඵත්‌ති අහොසි, සා සබ්‌බා ඛාදිතා. න රමතීති ‘‘මහාරාජ, සො පාණකො තතො නික්‌ඛමිත්‌වා ගමනට්‌ඨානම්‌පි අපස්‌සන්‌තො පරිදෙවති, නීහරාපෙහි න’’න්‌ති ආහ. රාජා එකං පුරිසං ආණාපෙත්‌වා උපායෙන නං නීහරාපෙසි.

    Tattha yāva tassā gatī ahūti yāva tassā phegguyā nipphatti ahosi, sā sabbā khāditā. Na ramatīti ‘‘mahārāja, so pāṇako tato nikkhamitvā gamanaṭṭhānampi apassanto paridevati, nīharāpehi na’’nti āha. Rājā ekaṃ purisaṃ āṇāpetvā upāyena naṃ nīharāpesi.

    ‘‘නිවෙසනෙ පන තෙ, මහාරාජ, එකා පොසාවනියා කොකිලා අත්‌ථී’’ති? ‘‘අත්‌ථි, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘මහාරාජ, සා අත්‌තනා නිවුත්‌ථපුබ්‌බං වනසණ්‌ඩං සරිත්‌වා උක්‌කණ්‌ඨිත්‌වා ‘කදා නු ඛො ඉමම්‌හා පඤ්‌ජරා මුච්‌චිත්‌වා රමණීයං වනසණ්‌ඩං ගච්‌ඡිස්‌සාමී’ති චතුත්‌ථං සද්‌දමකාසි, තතොපි තෙ භයං නත්‌ථී’’ති වත්‌වා චතුත්‌ථං ගාථමාහ –

    ‘‘Nivesane pana te, mahārāja, ekā posāvaniyā kokilā atthī’’ti? ‘‘Atthi, bhante’’ti. ‘‘Mahārāja, sā attanā nivutthapubbaṃ vanasaṇḍaṃ saritvā ukkaṇṭhitvā ‘kadā nu kho imamhā pañjarā muccitvā ramaṇīyaṃ vanasaṇḍaṃ gacchissāmī’ti catutthaṃ saddamakāsi, tatopi te bhayaṃ natthī’’ti vatvā catutthaṃ gāthamāha –

    13.

    13.

    ‘‘සා නූනාහං ඉතො ගන්‌ත්‌වා, රඤ්‌ඤො මුත්‌තා නිවෙසනා;

    ‘‘Sā nūnāhaṃ ito gantvā, rañño muttā nivesanā;

    අත්‌තානං රමයිස්‌සාමි, දුමසාඛනිකෙතිනී’’ති.

    Attānaṃ ramayissāmi, dumasākhaniketinī’’ti.

    තත්‌ථ දුමසාඛනිකෙතිනීති සුපුප්‌ඵිතාසු රුක්‌ඛසාඛාසු සකනිකෙතා හුත්‌වා. එවඤ්‌ච පන වත්‌වා ‘‘උක්‌කණ්‌ඨිතා, මහාරාජ, සා කොකිලා, විස්‌සජ්‌ජෙහි න’’න්‌ති ආහ. රාජා තථා කාරෙසි.

    Tattha dumasākhaniketinīti supupphitāsu rukkhasākhāsu sakaniketā hutvā. Evañca pana vatvā ‘‘ukkaṇṭhitā, mahārāja, sā kokilā, vissajjehi na’’nti āha. Rājā tathā kāresi.

    ‘‘නිවෙසනෙ පන තෙ, මහාරාජ, එකො පොසාවනියො මිගො අත්‌ථී’’ති? ‘‘අත්‌ථි, භන්‌තෙ’’ති. ‘‘මහාරාජ, සො එකො යූථපති අත්‌තනො මිගිං අනුස්‌සරිත්‌වා කිලෙසවසෙන උක්‌කණ්‌ඨිතො පඤ්‌චමං සද්‌දමකාසි, තතොපි තෙ භයං නත්‌ථී’’ති වත්‌වා පඤ්‌චමං ගාථමාහ –

    ‘‘Nivesane pana te, mahārāja, eko posāvaniyo migo atthī’’ti? ‘‘Atthi, bhante’’ti. ‘‘Mahārāja, so eko yūthapati attano migiṃ anussaritvā kilesavasena ukkaṇṭhito pañcamaṃ saddamakāsi, tatopi te bhayaṃ natthī’’ti vatvā pañcamaṃ gāthamāha –

    14.

    14.

    ‘‘සො නූනාහං ඉතො ගන්‌ත්‌වා, රඤ්‌ඤො මුත්‌තො නිවෙසනා;

    ‘‘So nūnāhaṃ ito gantvā, rañño mutto nivesanā;

    අග්‌ගොදකානි පිස්‌සාමි, යූථස්‌ස පුරතො වජ’’න්‌ති.

    Aggodakāni pissāmi, yūthassa purato vaja’’nti.

    තත්‌ථ අග්‌ගොදකානීති අග්‌ගඋදකානි, අඤ්‌ඤෙහි මිගෙහි පඨමතරං අපීතානි අනුච්‌ඡිට්‌ඨොදකානි යූථස්‌ස පුරතො ගච්‌ඡන්‌තො කදා නු ඛො පිවිස්‌සාමීති.

    Tattha aggodakānīti aggaudakāni, aññehi migehi paṭhamataraṃ apītāni anucchiṭṭhodakāni yūthassa purato gacchanto kadā nu kho pivissāmīti.

    මහාසත්‌තො තම්‌පි මිගං විස්‌සජ්‌ජාපෙත්‌වා ‘‘නිවෙසනෙ පන තෙ, මහාරාජ, පොසාවනියො මක්‌කටො අත්‌ථී’’ති පුච්‌ඡි. ‘‘අත්‌ථි, භන්‌තෙ’’ති වුත්‌තෙ ‘‘සොපි, මහාරාජ, හිමවන්‌තපදෙසෙ යූථපති මක්‌කටීහි සද්‌ධිං කාමගිද්‌ධො හුත්‌වා විචරන්‌තො භරතෙන නාම ලුද්‌දෙන ඉධ ආනීතො, ඉදානි උක්‌කණ්‌ඨිත්‌වා තත්‌ථෙව ගන්‌තුකාමො ඡට්‌ඨං සද්‌දමකාසි, තතොපි තෙ භයං නත්‌ථී’’ති වත්‌වා ඡට්‌ඨං ගාථමාහ –

    Mahāsatto tampi migaṃ vissajjāpetvā ‘‘nivesane pana te, mahārāja, posāvaniyo makkaṭo atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, bhante’’ti vutte ‘‘sopi, mahārāja, himavantapadese yūthapati makkaṭīhi saddhiṃ kāmagiddho hutvā vicaranto bharatena nāma luddena idha ānīto, idāni ukkaṇṭhitvā tattheva gantukāmo chaṭṭhaṃ saddamakāsi, tatopi te bhayaṃ natthī’’ti vatvā chaṭṭhaṃ gāthamāha –

    15.

    15.

    ‘‘තං මං කාමෙහි සම්‌මත්‌තං, රත්‌තං කාමෙසු මුච්‌ඡිතං;

    ‘‘Taṃ maṃ kāmehi sammattaṃ, rattaṃ kāmesu mucchitaṃ;

    ආනයී භරතො ලුද්‌දො, බාහිකො භද්‌දමත්‌ථු තෙ’’ති.

    Ānayī bharato luddo, bāhiko bhaddamatthu te’’ti.

    තත්‌ථ බාහිකොති බාහිකරට්‌ඨවාසී. භද්‌දමත්‌ථු තෙති ඉමමත්‌ථං සො වානරො ආහ, තුය්‌හං පන භද්‌දමත්‌ථු, විස්‌සජ්‌ජෙහි නන්‌ති.

    Tattha bāhikoti bāhikaraṭṭhavāsī. Bhaddamatthu teti imamatthaṃ so vānaro āha, tuyhaṃ pana bhaddamatthu, vissajjehi nanti.

    මහාසත්‌තො තං වානරං විස්‌සජ්‌ජාපෙත්‌වා ‘‘නිවෙසනෙ පන තෙ, මහාරාජ, පොසාවනියො කින්‌නරො අත්‌ථී’’ති පුච්‌ඡිත්‌වා ‘‘අත්‌ථී’’ති වුත්‌තෙ ‘‘සො, මහාරාජ, අත්‌තනො කින්‌නරියා කතගුණං අනුස්‌සරිත්‌වා කිලෙසාතුරො සද්‌දමකාසි. සො හි තාය සද්‌ධිං එකදිවසං තුඞ්‌ගපබ්‌බතසිඛරං ආරුහි. තෙ තත්‌ථ වණ්‌ණගන්‌ධරසසම්‌පන්‌නානි නානාපුප්‌ඵානි ඔචිනන්‌තා පිළන්‌ධන්‌තා සූරියං අත්‌ථඞ්‌ගතං න සල්‌ලක්‌ඛෙසුං, අත්‌ථඞ්‌ගතෙ සූරියෙ ඔතරන්‌තානං අන්‌ධකාරො අහොසි. තත්‍ර නං කින්‌නරී ‘සාමි, අන්‌ධකාරො වත්‌තති, අපක්‌ඛලන්‌තො අප්‌පමාදෙන ඔතරාහී’ති වත්‌වා හත්‌ථෙ ගහෙත්‌වා ඔතාරෙසි, සො තාය තං වචනං අනුස්‌සරිත්‌වා සද්‌දමකාසි, තතොපි තෙ භයං නත්‌ථී’’ති තං කාරණං අත්‌තනො ඤාණබලෙන පරිච්‌ඡින්‌දිත්‌වා පාකටං කරොන්‌තො සත්‌තමං ගාථමාහ –

    Mahāsatto taṃ vānaraṃ vissajjāpetvā ‘‘nivesane pana te, mahārāja, posāvaniyo kinnaro atthī’’ti pucchitvā ‘‘atthī’’ti vutte ‘‘so, mahārāja, attano kinnariyā kataguṇaṃ anussaritvā kilesāturo saddamakāsi. So hi tāya saddhiṃ ekadivasaṃ tuṅgapabbatasikharaṃ āruhi. Te tattha vaṇṇagandharasasampannāni nānāpupphāni ocinantā piḷandhantā sūriyaṃ atthaṅgataṃ na sallakkhesuṃ, atthaṅgate sūriye otarantānaṃ andhakāro ahosi. Tatra naṃ kinnarī ‘sāmi, andhakāro vattati, apakkhalanto appamādena otarāhī’ti vatvā hatthe gahetvā otāresi, so tāya taṃ vacanaṃ anussaritvā saddamakāsi, tatopi te bhayaṃ natthī’’ti taṃ kāraṇaṃ attano ñāṇabalena paricchinditvā pākaṭaṃ karonto sattamaṃ gāthamāha –

    16.

    16.

    ‘‘අන්‌ධකාරතිමිසායං, තුඞ්‌ගෙ උපරිපබ්‌බතෙ;

    ‘‘Andhakāratimisāyaṃ, tuṅge uparipabbate;

    සා මං සණ්‌හෙන මුදුනා, මා පාදං ඛලි යස්‌මනී’’ති.

    Sā maṃ saṇhena mudunā, mā pādaṃ khali yasmanī’’ti.

    තත්‌ථ අන්‌ධකාරතිමිසායන්‌ති අන්‌ධභාවකාරකෙ තමෙ. තුඞ්‌ගෙති තිඛිණෙ. සණ්‌හෙන මුදුනාති මට්‌ඨෙන මුදුකෙන වචනෙන. මා පාදං ඛලි යස්‌මනීති ය-කාරො බ්‍යඤ්‌ජනසන්‌ධිවසෙන ගහිතො. ඉදං වුත්‌තං හොති – සා මං කින්‌නරී සණ්‌හෙන මුදකෙන වචනෙන ‘‘සාමි, අප්‌පමත්‌තො හොහි, මා පාදං ඛලි අස්‌මනි, යථා තෙ උපක්‌ඛලිත්‌වා පාදො පාසාණස්‌මිං න ඛලති, තථා ඔතරා’’ති වත්‌වා හත්‌ථෙන ගහෙත්‌වා ඔතාරෙසීති.

    Tattha andhakāratimisāyanti andhabhāvakārake tame. Tuṅgeti tikhiṇe. Saṇhena mudunāti maṭṭhena mudukena vacanena. Mā pādaṃ khali yasmanīti ya-kāro byañjanasandhivasena gahito. Idaṃ vuttaṃ hoti – sā maṃ kinnarī saṇhena mudakena vacanena ‘‘sāmi, appamatto hohi, mā pādaṃ khali asmani, yathā te upakkhalitvā pādo pāsāṇasmiṃ na khalati, tathā otarā’’ti vatvā hatthena gahetvā otāresīti.

    ඉති මහාසත්‌තො කින්‌නරෙන කතසද්‌දකාරණං කථෙත්‌වා තං විස්‌සජ්‌ජාපෙත්‌වා ‘‘මහාරාජ, අට්‌ඨමො උදානසද්‌දො අහොසි. නන්‌දමූලකපබ්‌භාරස්‌මිං කිර එකො පච්‌චෙකබුද්‌ධො අත්‌තනො ආයුසඞ්‌ඛාරපරික්‌ඛයං ඤත්‌වා ‘මනුස්‌සපථං ගන්‌ත්‌වා බාරාණසිරඤ්‌ඤො උය්‍යානෙ පරිනිබ්‌බායිස්‌සාමි, තස්‌ස මෙ මනුස්‌සා සරීරනික්‌ඛෙපං කාරෙත්‌වා සාධුකීළං කීළිත්‌වා ධාතුපූජං කත්‌වා සග්‌ගපථං පූරෙස්‌සන්‌තී’ති ඉද්‌ධානුභාවෙන ආගච්‌ඡන්‌තො තව පාසාදස්‌ස මත්‌ථකං පත්‌තකාලෙ ඛන්‌ධභාරං ඔතාරෙත්‌වා නිබ්‌බානපුරපවෙසනදීපනං උදානං උදානෙසී’’ති පච්‌චෙකබුද්‌ධෙන වුත්‌තං ගාථමාහ –

    Iti mahāsatto kinnarena katasaddakāraṇaṃ kathetvā taṃ vissajjāpetvā ‘‘mahārāja, aṭṭhamo udānasaddo ahosi. Nandamūlakapabbhārasmiṃ kira eko paccekabuddho attano āyusaṅkhāraparikkhayaṃ ñatvā ‘manussapathaṃ gantvā bārāṇasirañño uyyāne parinibbāyissāmi, tassa me manussā sarīranikkhepaṃ kāretvā sādhukīḷaṃ kīḷitvā dhātupūjaṃ katvā saggapathaṃ pūressantī’ti iddhānubhāvena āgacchanto tava pāsādassa matthakaṃ pattakāle khandhabhāraṃ otāretvā nibbānapurapavesanadīpanaṃ udānaṃ udānesī’’ti paccekabuddhena vuttaṃ gāthamāha –

    17.

    17.

    ‘‘අසංසයං ජාතිඛයන්‌තදස්‌සී, න ගබ්‌භසෙය්‍යං පුනරාවජිස්‌සං;

    ‘‘Asaṃsayaṃ jātikhayantadassī, na gabbhaseyyaṃ punarāvajissaṃ;

    අයමන්‌තිමා පච්‌ඡිමා ගබ්‌භසෙය්‍යා, ඛීණො මෙ සංසාරො පුනබ්‌භවායා’’ති.

    Ayamantimā pacchimā gabbhaseyyā, khīṇo me saṃsāro punabbhavāyā’’ti.

    තස්‌සත්‌ථො – ජාතියා ඛයන්‌තසඞ්‌ඛාතස්‌ස නිබ්‌බානස්‌ස දිට්‌ඨත්‌තා ජාතිඛයන්‌තදස්‌සී අහං අසංසයං පුන ගබ්‌භසෙය්‍යං න ආවජිස්‌සං, අයං මෙ අන්‌තිමා ජාති, පච්‌ඡිමා ගබ්‌භසෙය්‍යා, ඛීණො මෙ පුනබ්‌භවාය ඛන්‌ධපටිපාටිසඞ්‌ඛාතො සංසාරොති.

    Tassattho – jātiyā khayantasaṅkhātassa nibbānassa diṭṭhattā jātikhayantadassī ahaṃ asaṃsayaṃ puna gabbhaseyyaṃ na āvajissaṃ, ayaṃ me antimā jāti, pacchimā gabbhaseyyā, khīṇo me punabbhavāya khandhapaṭipāṭisaṅkhāto saṃsāroti.

    ‘‘ඉදඤ්‌ච පන සො උදානං වත්‌වා ඉමං උය්‍යානවනං ආගම්‌ම එකස්‌ස සුපුප්‌ඵිතස්‌ස සාලස්‌ස මූලෙ පරිනිබ්‌බුතො, එහි, මහාරාජ, සරීරකිච්‌චමස්‌ස කරිස්‌සාමා’’ති මහාසත්‌තො රාජානං ගහෙත්‌වා පච්‌චෙකබුද්‌ධස්‌ස පරිනිබ්‌බුතට්‌ඨානං ගන්‌ත්‌වා සරීරං දස්‌සෙසි. රාජා තස්‌ස සරීරං දිස්‌වා සද්‌ධිං බලකායෙන ගන්‌ධමාලාදීහි පූජෙත්‌වා බොධිසත්‌තස්‌ස වචනං නිස්‌සාය යඤ්‌ඤං හාරෙත්‌වා සබ්‌බසත්‌තානං ජීවිතදානං දත්‌වා නගරෙ මාඝාතභෙරිං චරාපෙත්‌වා සත්‌තාහං සාධුකීළං කීළිත්‌වා සබ්‌බගන්‌ධචිතකෙ මහන්‌තෙන සක්‌කාරෙන පච්‌චෙකබුද්‌ධස්‌ස සරීරං ඣාපෙත්‌වා ධාතුයො චතුමහාපථෙ ථූපං කාරෙසි. බොධිසත්‌තොපි රඤ්‌ඤො ධම්‌මං දෙසෙත්‌වා ‘‘අප්‌පමත්‌තො හොහී’’ති ඔවදිත්‌වා හිමවන්‌තමෙව පවිසිත්‌වා බ්‍රහ්‌මවිහාරෙසු පරිකම්‌මං කත්‌වා අපරිහීනජ්‌ඣානො බ්‍රහ්‌මලොකපරායණො අහොසි.

    ‘‘Idañca pana so udānaṃ vatvā imaṃ uyyānavanaṃ āgamma ekassa supupphitassa sālassa mūle parinibbuto, ehi, mahārāja, sarīrakiccamassa karissāmā’’ti mahāsatto rājānaṃ gahetvā paccekabuddhassa parinibbutaṭṭhānaṃ gantvā sarīraṃ dassesi. Rājā tassa sarīraṃ disvā saddhiṃ balakāyena gandhamālādīhi pūjetvā bodhisattassa vacanaṃ nissāya yaññaṃ hāretvā sabbasattānaṃ jīvitadānaṃ datvā nagare māghātabheriṃ carāpetvā sattāhaṃ sādhukīḷaṃ kīḷitvā sabbagandhacitake mahantena sakkārena paccekabuddhassa sarīraṃ jhāpetvā dhātuyo catumahāpathe thūpaṃ kāresi. Bodhisattopi rañño dhammaṃ desetvā ‘‘appamatto hohī’’ti ovaditvā himavantameva pavisitvā brahmavihāresu parikammaṃ katvā aparihīnajjhāno brahmalokaparāyaṇo ahosi.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ‘‘මහාරාජ, තස්‌ස සද්‌දස්‌ස සුතකාරණා තව කොචි අන්‌තරායො නත්‌ථී’’ති යඤ්‌ඤං හරාපෙත්‌වා ‘‘මහාජනස්‌ස ජීවිතං දෙහී’’ති ජීවිතදානං දාපෙත්‌වා නගරෙ ධම්‌මභෙරිං චරාපෙත්‌වා ධම්‌මං දෙසෙත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි ‘‘තදා රාජා ආනන්‌දො අහොසි, මාණවො සාරිපුත්‌තො, තාපසො පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘mahārāja, tassa saddassa sutakāraṇā tava koci antarāyo natthī’’ti yaññaṃ harāpetvā ‘‘mahājanassa jīvitaṃ dehī’’ti jīvitadānaṃ dāpetvā nagare dhammabheriṃ carāpetvā dhammaṃ desetvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā rājā ānando ahosi, māṇavo sāriputto, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.

    අට්‌ඨසද්‌දජාතකවණ්‌ණනා දුතියා.

    Aṭṭhasaddajātakavaṇṇanā dutiyā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 418. අට්‌ඨසද්‌දජාතකං • 418. Aṭṭhasaddajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact