Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / ජාතක-අට්‌ඨකථා • Jātaka-aṭṭhakathā

    [414] 9. ජාගරජාතකවණ්‌ණනා

    [414] 9. Jāgarajātakavaṇṇanā

    කොධ ජාගරතං සුත්‌තොති ඉදං සත්‌ථා ජෙතවනෙ විහරන්‌තො අඤ්‌ඤතරං උපාසකං ආරබ්‌භ කථෙසි. සො හි සොතාපන්‌නො අරියසාවකො සාවත්‌ථිතො සකටසත්‌ථෙන සද්‌ධිං කන්‌තාරමග්‌ගං පටිපජ්‌ජි. සත්‌ථවාහො තත්‌ථ එකස්‌මිං උදකඵාසුකට්‌ඨානෙ පඤ්‌ච සකටසතානි මොචෙත්‌වා ඛාදනීයභොජනීයං සංවිදහිත්‌වා වාසං උපගච්‌ඡි. තෙ මනුස්‌සා තත්‌ථ තත්‌ථ නිපජ්‌ජිත්‌වා සුපිංසු, උපාසකො පන සත්‌ථවාහස්‌ස සන්‌තිකෙ එකස්‌මිං රුක්‌ඛමූලෙ චඞ්‌කමං අධිට්‌ඨාසි. අථ නං සත්‌ථං විලුම්‌පිතුකාමා පඤ්‌චසතා චොරා නානාවුධානි ගහෙත්‌වා සත්‌ථං පරිවාරෙත්‌වා අට්‌ඨංසු. තෙ තං උපාසකං චඞ්‌කමන්‌තං දිස්‌වා ‘‘ඉමස්‌ස නිද්‌දායනකාලෙ විලුම්‌පිස්‌සාමා’’ති තත්‌ථ තත්‌ථ අට්‌ඨංසු, සොපි තියාමරත්‌තිං චඞ්‌කමියෙව. චොරා පච්‌චූසසමයෙ ගහිතගහිතා පාසාණමුග්‌ගරාදයො ඡඩ්‌ඩෙත්‌වා ‘‘භො සත්‌ථවාහ, ඉමං අප්‌පමාදෙන ජග්‌ගන්‌තං පුරිසං නිස්‌සාය ජීවිතං ලභිත්‌වා තව සන්‌තකස්‌ස සාමිකො ජාතො, එතස්‌ස සක්‌කාරං කරෙය්‍යාසී’’ති වත්‌වා පක්‌කමිංසු. මනුස්‌සා කාලස්‌සෙව වුට්‌ඨාය තෙහි ඡඩ්‌ඩිතපාසාණමුග්‌ගරාදයො දිස්‌වා ‘‘ඉමං නිස්‌සාය අම්‌හෙහි ජීවිතං ලද්‌ධ’’න්‌ති උපාසකස්‌ස සක්‌කාරං අකංසු. උපාසකොපි ඉච්‌ඡිතට්‌ඨානං ගන්‌ත්‌වා කතකිච්‌චො පුන සාවත්‌ථිං ආගන්‌ත්‌වා ජෙතවනං ගන්‌ත්‌වා තථාගතං පූජෙත්‌වා වන්‌දිත්‌වා නිසින්‌නො ‘‘කිං, උපාසක, න පඤ්‌ඤායසී’’ති වුත්‌තෙ තමත්‌ථං ආරොචෙසි. සත්‌ථා ‘‘න ඛො, උපාසක, ත්‌වංයෙව අනිද්‌දායිත්‌වා ජග්‌ගන්‌තො විසෙසං ලභි, පොරාණකපණ්‌ඩිතාපි ජග්‌ගන්‌තා විසෙසං ගුණං ලභිංසූ’’ති වත්‌වා තෙන යාචිතො අතීතං ආහරි.

    Kodhajāgarataṃ suttoti idaṃ satthā jetavane viharanto aññataraṃ upāsakaṃ ārabbha kathesi. So hi sotāpanno ariyasāvako sāvatthito sakaṭasatthena saddhiṃ kantāramaggaṃ paṭipajji. Satthavāho tattha ekasmiṃ udakaphāsukaṭṭhāne pañca sakaṭasatāni mocetvā khādanīyabhojanīyaṃ saṃvidahitvā vāsaṃ upagacchi. Te manussā tattha tattha nipajjitvā supiṃsu, upāsako pana satthavāhassa santike ekasmiṃ rukkhamūle caṅkamaṃ adhiṭṭhāsi. Atha naṃ satthaṃ vilumpitukāmā pañcasatā corā nānāvudhāni gahetvā satthaṃ parivāretvā aṭṭhaṃsu. Te taṃ upāsakaṃ caṅkamantaṃ disvā ‘‘imassa niddāyanakāle vilumpissāmā’’ti tattha tattha aṭṭhaṃsu, sopi tiyāmarattiṃ caṅkamiyeva. Corā paccūsasamaye gahitagahitā pāsāṇamuggarādayo chaḍḍetvā ‘‘bho satthavāha, imaṃ appamādena jaggantaṃ purisaṃ nissāya jīvitaṃ labhitvā tava santakassa sāmiko jāto, etassa sakkāraṃ kareyyāsī’’ti vatvā pakkamiṃsu. Manussā kālasseva vuṭṭhāya tehi chaḍḍitapāsāṇamuggarādayo disvā ‘‘imaṃ nissāya amhehi jīvitaṃ laddha’’nti upāsakassa sakkāraṃ akaṃsu. Upāsakopi icchitaṭṭhānaṃ gantvā katakicco puna sāvatthiṃ āgantvā jetavanaṃ gantvā tathāgataṃ pūjetvā vanditvā nisinno ‘‘kiṃ, upāsaka, na paññāyasī’’ti vutte tamatthaṃ ārocesi. Satthā ‘‘na kho, upāsaka, tvaṃyeva aniddāyitvā jagganto visesaṃ labhi, porāṇakapaṇḍitāpi jaggantā visesaṃ guṇaṃ labhiṃsū’’ti vatvā tena yācito atītaṃ āhari.

    අතීතෙ බාරාණසියං බ්‍රහ්‌මදත්‌තෙ රජ්‌ජං කාරෙන්‌තෙ බොධිසත්‌තො බ්‍රාහ්‌මණකුලෙ නිබ්‌බත්‌තිත්‌වා වයප්‌පත්‌තො තක්‌කසිලායං සබ්‌බසිප්‌පානි උග්‌ගණ්‌හිත්‌වා පච්‌චාගන්‌ත්‌වා අගාරමජ්‌ඣෙ වසන්‌තො අපරභාගෙ නික්‌ඛමිත්‌වා ඉසිපබ්‌බජ්‌ජං පබ්‌බජිත්‌වා න චිරස්‌සෙව ඣානාභිඤ්‌ඤං නිබ්‌බත්‌තෙත්‌වා හිමවන්‌තපදෙසෙ ඨානචඞ්‌කමිරියාපථො හුත්‌වා වසන්‌තො නිද්‌දං අනුපගන්‌ත්‌වා සබ්‌බරත්‌තිං චඞ්‌කමති. අථස්‌ස චඞ්‌කමනකොටියං නිබ්‌බත්‌තරුක්‌ඛදෙවතා තුස්‌සිත්‌වා රුක්‌ඛවිටපෙ ඨත්‌වා පඤ්‌හං පුච්‌ඡන්‌තී පඨමං ගාථමාහ –

    Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatte rajjaṃ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto takkasilāyaṃ sabbasippāni uggaṇhitvā paccāgantvā agāramajjhe vasanto aparabhāge nikkhamitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā na cirasseva jhānābhiññaṃ nibbattetvā himavantapadese ṭhānacaṅkamiriyāpatho hutvā vasanto niddaṃ anupagantvā sabbarattiṃ caṅkamati. Athassa caṅkamanakoṭiyaṃ nibbattarukkhadevatā tussitvā rukkhaviṭape ṭhatvā pañhaṃ pucchantī paṭhamaṃ gāthamāha –

    135.

    135.

    ‘‘කොධ ජාගරතං සුත්‌තො, කොධ සුත්‌තෙසු ජාගරො;

    ‘‘Kodha jāgarataṃ sutto, kodha suttesu jāgaro;

    කො මමෙතං විජානාති, කො තං පටිභණාති මෙ’’ති.

    Ko mametaṃ vijānāti, ko taṃ paṭibhaṇāti me’’ti.

    තත්‌ථ කොධාති කො ඉධ. කො මමෙතන්‌ති කො මම එතං පඤ්‌හං විජානාති. කො තං පටිභණාති මෙති එතං මයා පුට්‌ඨං පඤ්‌හං මය්‌හං කො පටිභණාති, කො බ්‍යාකරිතුං සක්‌ඛිස්‌සතීති පුච්‌ඡති.

    Tattha kodhāti ko idha. Ko mametanti ko mama etaṃ pañhaṃ vijānāti. Ko taṃ paṭibhaṇāti meti etaṃ mayā puṭṭhaṃ pañhaṃ mayhaṃ ko paṭibhaṇāti, ko byākarituṃ sakkhissatīti pucchati.

    බොධිසත්‌තො තස්‌සා වචනං සුත්‌වා –

    Bodhisatto tassā vacanaṃ sutvā –

    136.

    136.

    ‘‘අහං ජාගරතං සුත්‌තො, අහං සුත්‌තෙසු ජාගරො;

    ‘‘Ahaṃ jāgarataṃ sutto, ahaṃ suttesu jāgaro;

    අහමෙතං විජානාමි, අහං පටිභණාමි තෙ’’ති. –

    Ahametaṃ vijānāmi, ahaṃ paṭibhaṇāmi te’’ti. –

    ඉමං ගාථං වත්‌වා පුන තාය –

    Imaṃ gāthaṃ vatvā puna tāya –

    137.

    137.

    ‘‘කථං ජාගරතං සුත්‌තො, කථං සුත්‌තෙසු ජාගරො;

    ‘‘Kathaṃ jāgarataṃ sutto, kathaṃ suttesu jāgaro;

    කථං එතං විජානාසි, කථං පටිභණාසි මෙ’’ති. –

    Kathaṃ etaṃ vijānāsi, kathaṃ paṭibhaṇāsi me’’ti. –

    ඉමං ගාථං පුට්‌ඨො තමත්‌ථං බ්‍යාකරොන්‌තො –

    Imaṃ gāthaṃ puṭṭho tamatthaṃ byākaronto –

    138.

    138.

    ‘‘යෙ ධම්‌මං නප්‌පජානන්‌ති, සංයමොති දමොති ච;

    ‘‘Ye dhammaṃ nappajānanti, saṃyamoti damoti ca;

    තෙසු සුප්‌පමානෙසු, අහං ජග්‌ගාමි දෙවතෙ.

    Tesu suppamānesu, ahaṃ jaggāmi devate.

    139.

    139.

    ‘‘යෙසං රාගො ච දොසො ච, අවිජ්‌ජා ච විරාජිතා;

    ‘‘Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

    තෙසු ජාගරමානෙසු, අහං සුත්‌තොස්‌මි දෙවතෙ.

    Tesu jāgaramānesu, ahaṃ suttosmi devate.

    140.

    140.

    ‘‘එවං ජාගරතං සුත්‌තො, එවං සුත්‌තෙසු ජාගරො;

    ‘‘Evaṃ jāgarataṃ sutto, evaṃ suttesu jāgaro;

    එවමෙතං විජානාමි, එවං පටිභණාමි තෙ’’ති. – ඉමා ගාථා ආහ;

    Evametaṃ vijānāmi, evaṃ paṭibhaṇāmi te’’ti. – imā gāthā āha;

    තත්‌ථ කථං ජාගරතං සුත්‌තොති කථං ත්‌වං ජාගරතං සත්‌තානං අන්‌තරෙ සුත්‌තො නාම හොසි. එස නයො සබ්‌බත්‌ථ. යෙ ධම්‌මන්‌ති යෙ සත්‌තා නවවිධං ලොකුත්‌තරධම්‌මං න පජානන්‌ති. සංයමොති දමොති චාති ‘‘අයං සංයමො, අයං දමො’’ති එවඤ්‌ච යෙ මග්‌ගෙන ආගතං සීලඤ්‌චෙව ඉන්‌ද්‍රියසංවරඤ්‌ච න ජානන්‌ති. ඉන්‌ද්‍රියසංවරො හි මනච්‌ඡට්‌ඨානං ඉන්‌ද්‍රියානං දමනතො ‘‘දමො’’ති වුච්‌චති. තෙසු සුප්‌පමානෙසූති තෙසු කිලෙසනිද්‌දාවසෙන සුපන්‌තෙසු සත්‌තෙසු අහං අප්‌පමාදවසෙන ජග්‌ගාමි.

    Tattha kathaṃ jāgarataṃ suttoti kathaṃ tvaṃ jāgarataṃ sattānaṃ antare sutto nāma hosi. Esa nayo sabbattha. Ye dhammanti ye sattā navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ na pajānanti. Saṃyamoti damoti cāti ‘‘ayaṃ saṃyamo, ayaṃ damo’’ti evañca ye maggena āgataṃ sīlañceva indriyasaṃvarañca na jānanti. Indriyasaṃvaro hi manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damanato ‘‘damo’’ti vuccati. Tesu suppamānesūti tesu kilesaniddāvasena supantesu sattesu ahaṃ appamādavasena jaggāmi.

    ‘‘යෙසං රාගො චා’’ති ගාථාය යෙසං මහාඛීණාසවානං පදසතෙන නිද්‌දිට්‌ඨදියඩ්‌ඪසහස්‌සතණ්‌හාලොභසඞ්‌ඛාතො රාගො ච නවආඝාතවත්‌ථුසමුට්‌ඨානො දොසො ච දුක්‌ඛාදීසු අට්‌ඨසු වත්‌ථූසු අඤ්‌ඤාණභූතා අවිජ්‌ජා චාති ඉමෙ කිලෙසා විරාජිතා පහීනා, තෙසු අරියෙසු සබ්‌බාකාරෙන ජාගරමානෙසු තෙ උපාදාය අහං සුත්‌තො නාම දෙවතෙති අත්‌ථො. එවං ජාගරතන්‌ති එවං දෙවතෙ අහං ඉමිනා කාරණෙන ජාගරතං සුත්‌තො නාමාති. එස නයො සබ්‌බපදෙසු.

    ‘‘Yesaṃ rāgo cā’’ti gāthāya yesaṃ mahākhīṇāsavānaṃ padasatena niddiṭṭhadiyaḍḍhasahassataṇhālobhasaṅkhāto rāgo ca navaāghātavatthusamuṭṭhāno doso ca dukkhādīsu aṭṭhasu vatthūsu aññāṇabhūtā avijjā cāti ime kilesā virājitā pahīnā, tesu ariyesu sabbākārena jāgaramānesu te upādāya ahaṃ sutto nāma devateti attho. Evaṃ jāgaratanti evaṃ devate ahaṃ iminā kāraṇena jāgarataṃ sutto nāmāti. Esa nayo sabbapadesu.

    එවං මහාසත්‌තෙන පඤ්‌හෙ කථිතෙ තුට්‌ඨා දෙවතා තස්‌ස ථුතිං කරොන්‌තී ඔසානගාථමාහ –

    Evaṃ mahāsattena pañhe kathite tuṭṭhā devatā tassa thutiṃ karontī osānagāthamāha –

    141.

    141.

    ‘‘සාධු ජාගරතං සුත්‌තො, සාධු සුත්‌තෙසු ජාගරො;

    ‘‘Sādhu jāgarataṃ sutto, sādhu suttesu jāgaro;

    සාධු මෙතං විජානාසි, සාධු පටිභණාසි මෙ’’ති.

    Sādhu metaṃ vijānāsi, sādhu paṭibhaṇāsi me’’ti.

    තත්‌ථ සාධූති භද්‌දකං කත්‌වා ත්‌වං ඉමං පඤ්‌හං කථෙසි, මයම්‌පි නං එවමෙව කථෙමාති. එවං සා බොධිසත්‌තස්‌ස ථුතිං කත්‌වා අත්‌තනො විමානමෙව පාවිසි.

    Tattha sādhūti bhaddakaṃ katvā tvaṃ imaṃ pañhaṃ kathesi, mayampi naṃ evameva kathemāti. Evaṃ sā bodhisattassa thutiṃ katvā attano vimānameva pāvisi.

    සත්‌ථා ඉමං ධම්‌මදෙසනං ආහරිත්‌වා ජාතකං සමොධානෙසි – ‘‘තදා දෙවධීතා උප්‌පලවණ්‌ණා අහොසි, තාපසො පන අහමෙව අහොසි’’න්‌ති.

    Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā devadhītā uppalavaṇṇā ahosi, tāpaso pana ahameva ahosi’’nti.

    ජාගරජාතකවණ්‌ණනා නවමා.

    Jāgarajātakavaṇṇanā navamā.







    Related texts:



    තිපිටක (මූල) • Tipiṭaka (Mūla) / සුත්‌තපිටක • Suttapiṭaka / ඛුද්‌දකනිකාය • Khuddakanikāya / ජාතකපාළි • Jātakapāḷi / 414. ජාගරජාතකං • 414. Jāgarajātakaṃ


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact